Fotogrāfija nav patiesības pierādījums. Kas īsti ir autentisks un orģināls? Skandāla ēna.

2011. gada 6. septembrī.

Stokholmā līst. Tikmēr skandāls ap fotogrāfiju viltojumiem turpinās. Iespējams, ka šis jautājums ir daudz plašāks nekā pirmajā brīdī šķiet.

Viss sākās sestdien.

Norvēģis Terje Hellesjo (no Mulšjo salas) beidzot atzinās, ka ir vainīgs. Viņam bija piešķirta pirmā prēmija par labāko 2010. gada dabas fotogrāfiju. Izrādās, ka viņa fotogrāfijas bija un ir manipulētas. Nav oriģinālas = orģinālas. 🙂 Fotomontāža – tātad.

Šodien Dabas fotogrāfu apvienība paziņo, ka pēdējā mirklī ir izdevies apturēt 2010. gada fotoalbuma iespiešanu tipogrāfijā. Terjes bilžu dēļ.

  • Mēs uzreiz izņēmām ārā šīs fotogrāfijas, pārrakstījām daudzus tekstus. Terjes bildes kompromitēja mūsu mākslu un centienus būt patiesiem pret dabu, – konstatē šodien apvienība vadītājs Henriks Ekmanis.

Pašlaik tiek spriests vai izslēgt Terji no apvienības biedru rindām. Viņa ”pieeja” esot kompromitējusi dabas fotogrāfijas autentiskumu.

Kāpēc kolēģi agrāk nepamanīja Terjes montāžas elementus fotogrāfijās?

  • Atzīšos, ka lūša klātbūtne viņa fotogrāfijās mani sākotnēji pārsteidza. Šo dzīvnieku ir gandrīz neiespējami nofotografēt tik labi, tik tuvu. Tāpēc arī autoram tika piešķirta šī lieliskā balva. Biju pat mazliet skaudīgs pat tik lielisku lūša portretu. Taču, ja būtu ieskatījies rūpīgāk, tad pamanītu, ka zvērs ir izkopēts no internetā pieejamajiem lūša attēliem. Citi bija vērīgāki…”, – secina dabas fotogrāfs Jans Mikaels Breiders.

Viņš uzskata, ka Terjem ir jāatņem piešķirtā godalga tieši tāpat kā sportistiem anulē medaļas, ja izrādās, ka pirms starta lietots dopings.

Kā vērtēt kameras linzas fiksēto?

Kā dokumentu?

Fotogrāfs vai operators tulko realitāti caur savu skatījumu tieši tāpat kā es tulkoju šodienas lietus beigas un saules parādīšanos Stokholmā savos tekstos. Mēs visi tulkojam.

Tāpēc nekas nav objektīvs.

Taču?

Kur sākas robeža starp drosmīgu jaunradi un plaģiātu?

Laika trūkuma dēļ ”izkniebj” no tīmekļa fotogrāfijām vajadzīgo un ielīmē savā darbā. Iespaids pastiprinās. Vieglāk nočiept, nekā stundām ilgi gulēt zālē mežā, gaidot lūsi parādamies kameras tuvumā.

Visas fotogrāfijas ir mūsu subjektīvais redzējums un atrodas miglas pārblīvētā zonā starp patiesību un fantāziju.

Kur iesprūdusi problēma?

Mūsu pieņēmumā, ka nofotografētais ir dokuments = patiesība.

Līdzīga problēmas mēdz būt literatūrā, mūzikā, glezniecībā, kad fantāzija saplūst ar realitāti.

Avīzes, TV un tīmekļa portāli izmisīgi aicina mūs iesūtīt ”aculiecinieku attēlus” , ”telefona piefilmējumus” it kā bildes būtu patiesīgākas par mūsu vārdiem.

Uz kariem, karaļu kāzām un sporta pasākumiem dodas operatori, jo ”bez bildes” ekrānā” nekas vairs neder…

Attēls pasakot vairāk nekā 1000 vārdu…

Mēs ticam tam ko redzam.

Taču, attēli mēdz melot.

Pāris stundas pēc Usamas bin Laidena nogalināšanas, preses apritē parādījās fotogrāfijas ar superteroristu asiņaina galvas pārsēja centrā. Protams, tas bija viltojums, montāža,  taču ”daži” nopublicēja.

Digitālā revolūcija tagad piedāvā neierobežotas iespējas piegādāt attēlus, piefilmējumus. Jo sliktāka ir to kvalitāte, jo ticamāki tie šķiet.

Paraudzīsimies vēsturē. Ģeniālais gleznu viltotājs van Megrēns dzīvoja cepuri kuldams, viltojot Vermēra eļļas gleznas. Vai viņš kopēja? Nē Megrēns gleznoja savus darbus – ģeniālā meistara – Vermēra stilā. Tās bija viņa gleznas, tikai paraksts …viltots.

Faktiski.

Ok. Skops mierinājums.

Tagad līdzīgi rīkojusies dabas fotogrāfs, kuru kolēģi pieķēruši kā mazu puiku ar karoti, pie ankambara, uz ķeblīša… zvejojot zemenes mammas ievārijumu burkās.

Nesmuki?

Ja, nesmuki gan.

Taču, ja ”copy-paste” loģika palīdz jauna mākslas darba piedzimšanā? Ko tad?

Vai viss ir atļauts kamēr nepieķer pie rokas?

Vai jaukt faktus ar fantāziju var neierobežoti?

Visur un vienmēr?

Advertisements

One thought on “Fotogrāfija nav patiesības pierādījums. Kas īsti ir autentisks un orģināls? Skandāla ēna.

  1. 2 piezīmes:
    1) ja fotogrāfs BEZ ATSAUCES izmanto cita autora darbu, tā ir vistīrākā zagšana, tur tālāk diskusija varbūt tikai par soda veidu.
    2) ja fotogrāfs kombinē (samontē) jaunu darbu no saviem paša radītajiem, tad ir būtiski, lai tiek ievēroti pasūtītāja diktētie noteikumi. Parasti tas tiek norādīts – atļauts vai neatļauts izmantot manipulāciju, ļoti bieži atļauj tikai krāsu un kontrasta korekciju.

    P.S.
    Fotogrāfs netulko, fotogrāfs izgriež gabalu no notikumu tortes, izmantojot īpašus rīkus, kas var izgriez gan smukāk, gan nesmukāk.
    Starp citu, agrākā klasika – melnbaltais foto ir vislielākais melis – pasaule taču ir krāsaina, vai ne?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s