Datums: 24.01.2003
Autors: Sandra VEINBERGA
Rubrika: Cilvēks un sabiedrība
Ziņas un politika Eiropas jauniešus vairs neinteresējot. Šādus un līdzīgus izskaidrojumus pauž virkne vadošo televīzijas staciju Rietumos, kas pēdējā laikā pievērš aizvien lielāku uzmanību programmas reformai, lai atgūtu jauno skatītāju simpātijas.
MTV temps, ziņu blokā iespridzināta izklaide, ziepju sērijas (realitātes šovi) un detektīvfilmas tagad ir pat daudzu TV staciju uvertīra pirms galvenajiem ziņu izlaidumiem. Diemžēl pagaidām nav pierādījies, ka komerciālo kanālu atradumi noder sabiedriskajai TV un ka intelektuālā līmeņa pazemināšana ir tieši tas āķis, uz kura noķerami gados jaunāki televīzijas skatītāji. Dažādas valstis demonstrē atšķirīgus ceļus, kuriem var piekrist vai nepiekrist. Taču televīzijas krīze ir iestājusies visai plašā skalā, un tikai profesionāli progresīvi risinājumi būs spējīgi noturēt steidzīgā skatītāja uzmanību pie zilā ekrāna.
Zviedri ziņas skatās mazāk
Zviedrija jaunā gada sākumā piedzīvo kardinālu ziņu bloka pārveidi. Iemesls – skatītāju skaita samazināšanās. TV1 un TV2 ziņu izlaidumi zaudējuši apmēram 2% skatītāju, turpretī privātā TV4 kanāla ziņu izlaidumi saglabā nemainīgus skatītāju skaitļus. SVT skatītāju analītiķis Bengts Nordštroms uzskata, ka skatītāju intereses samazināšanās par «galvenajiem ziņu izlaidumiem valstī» izskaidrojama ar «vispārējā ziņu servisa pieaugumu un paplašināšanos», jo visi zviedru televīzijas kanāli šogad palielina īso ziņu skaitu, zināmā mērā tuvojoties radio standartam. Pusmiljons klientu ik dienas lasa SVT teksta ziņu lapas un patērē interneta ziņu piedāvājumu. Savus slēdzienus viņš balsta uz MMS pētījumiem, kas mēra skatītāju audimatu jeb patērētāju skaitu Skandināvijas valstīs. MMS pieder kopīgi visiem lielākajiem zviedru televīzijas kanālu īpašniekiem un pagaidām izpelnījies kritiku par neobjektīvu nolasīšanas ierīču izvietojumu un nekorektu to lietojumu.
Taču, neraugoties uz šīm objektīvajām grūtībām un patiešām apmierinošas atgriezeniskās saites iztrūkumu, televīzijas vadība 2002. gadā apmainīja vietām pirmā un otrā kanāla ziņu izlaidumus, iznīcināja lielo ziņu bloku Aktuellt plkst. 21, izpelnoties par to mediju un skatītāju kritiku. Ieguva tikai pirmā ziņu pusstunda – skatītāju skaits pieauga par 125 000, un privātās TV4 ziņu izlaidums plkst. 22. Zaudētāji bija ekonomiskās un sporta ziņas, kas tagad ēterā iekļūst pusstundu vēlāk. Tas viss – jauno skatītāju pievilināšanas dēļ. «Jaunie cilvēki mazāk skatās televīziju, bērni un jaunieši tikai apmēram 1,5 stundas dienā. Visvairāk, t. i., 3,5 stundas, ik dienas pie televizora sēž sešdesmit gadus veci cilvēki,» konstatē B. Nordštroms. Viņaprāt, caurmērā zviedri turpina skatīties televīziju tāpat kā iepriekš, tikai jaunā paaudze interneta dēļ neiemācīšoties pavadīt tikpat daudz laika pie televizora, kā to praktizē viņu vecāki un vecvecāki.
CNN šefs atkāpjas
Amerikas Savienotajās Valstīs redzami līdzīgi procesi. Pagājušajā nedēļā no amata atkāpās Valters Izaksons, bijušais žurnāla Times redaktors, Henrija Kisindžera biogrāfiskās grāmatas autors, kas līdz šim bija arī televīzijas kanāla CNN šefs. Ziņu kanāla CNN vadīšanu Izaksons izturēja tikai 1,5 gadu, pārāk nogurstot no darba tempa, audimata kontroles un pretojoties ziņu komercializācijas tendencēm. ASV ziņas piedzīvo šobrīd to pašu krīzi, ko eiropieši. Lielie tīkli ABC, NBC un CBS fiksē sarūkošu skatītāju skalu, kas noveco. Bravūra, populāras personas un «mīkstāka interpretācija» pagaidām nav devusi cerētos rezultātus. CNN, kas ietilpst konglomerātā AOL Time Warner, patlaban zaudē savu ziņu līderpozīciju valstī. To apsteidz nevis MSNBC (kā varētu gaidīt), kas pieder Microsoft un NBC mātesuzņēmumam General Electric, bet gan Ruperta Mērdoka konservatīvais Fox News.
Starp citu, Fox ne tikai apsteidz CNN ziņu jomā, bet arī reklāmas ieņēmumos. Pagājušajā gadā Fox audimats labākajā ētera laikā no 20.00 līdz 23.00 bija 1,2 miljoni skatītāju, CNN – tikai 900 000, MSNBC – 360 000.
Fox uzvarētāja recepte ir enerģiskas ziņas, kas reizēm mēdz būt nekautrīgi tendenciozas un patriotiskas, piedāvājot amerikāņiem «konservatīvo viedokli», tāpat arī servējot polemiskas intervijas un debašu programmas, kas ir ne tikai izklaidējošas, bet arī ļoti lētas ražošanā.
Turpretī CNN pēdējo mēnešu reportieru atlaišana no darba izraisījusi plašas debates un protestus, taču jauno skatītāju medībās kanāls neatkāpjas arī ētisku apsvērumu priekšā.
Britu jaunieši neskatās ziņas
Lielbritānijas pētījumi liecina, ka gados jauni skatītāji «vispār neskatās TV ziņas, īpaši tās, kas skar politiku». BBC ziņu dienesta šefs Ričards Sembrūks šo slēdzienu traktē kā «ieslēgtu demogrāfisku bumbu ar pamatīgu spridzekli». Jaunā skatītāja atvilināšanu atpakaļ pie televīzijas ziņām viņš uzskata par savu misiju, jo nevienam nav noslēpums, ka daudz vairāk jauniešu balsoja par saviem varoņiem TV programma Pop Idol nekā pēdējās parlamenta vēlēšanās.
Angļiem šķiet, ka BBC televīzijas ziņas ir garlaicīgas. Tai pašā laikā britu sabiedriskā televīzija izpelnās pārmetumus par mēģinājumiem atdarināt komerciālos kanālus. Galvenais valsts TV ziņu izlaidums tagad tiek raidīts plkst. 22 (līdz šim 21.00), lai pirms tam pagūtu pievilināt gados jaunākus skatītājus ar vieglo žanru ēsmu. Pie viena tiek radītas jaunas formas, piemēram, izmaiņas The Daily Politics, kas turpmāk pievērsīšoties politisko ziņu saistībai ar «parastā cilvēka dzīvi». Komplicētas tēmas tikšot skaidrotas saprotami. Pēc reformas programma izpelnījusies kritiķu un skatītāju nosodījumu. To vairs neskatīšoties arī tie, kas «skatījās līdz šim». Ziņu skatītāju publika Lielbritānijā caurmērā kritusies no vidēji 9 stundām līdz 8 stundām mēnesī (kopš 1994. gada). Tāpēc patlaban aktuālais programmas analītiķis bijušais BBC šefs piedāvāšot samērā bargas metodes ārstēšanai. Viena no tām būšot «atteikšanās no neitralitātes».
Jaunos politika neinteresē
Vācijas otrā kanāla ZDF ziņu dienesta vadītāja vietnieks Heiners Bucs ir pārliecināts, ka « ir neiespējami izveidot politisku ziņu informācijas programmu, kas apmierina gan jaunos, gan vecos». Viņam šķiet, ka jaunieši un gados jauni cilvēki ir daudz vairāk norūpējušies par savu privāto dzīvi un sabiedrības jautājumiem nekā politiku. Tāpēc jaunieši mazāk skatoties televīziju.
ZDF jau labi sen ir apzīmogots kā vecu ļaužu kanāls. Ziņu dienesta redakcijā tiek regulāri diskutēts par to, kā piesaistīt savām ziņām gados jaunākus skatītājus. Tāpēc Heute Journal pēdējā laikā daudz un plaši izmanto grafikus un animācijas sižetus, komentējot smagas un sarežģītas tēmas. Pievēršas ne tikai politikai, bet iekļauj izlaidumā arī tēmas, kas interesē jaunus cilvēkus, – internetu, tehniku, jauniešu kultūru. Taču vācu kanālu kopaina ir apmēram līdzīga, abi sabiedriskās televīzijas kanāli ARD un ZDF joprojām raida tradicionālās ziņas, kuru pamatā ir politiskie un ekonomiskie jaunumi. Komerciālās TV stacijas Vācijā ir gājušas soli tālāk. RTL par savu mērķgrupu uzlūko 14–49 gadus vecus cilvēkus, kas ir pirktspējīgi un tieši tāpēc noderīgi reklāmdevēju piesaistei. RLT ziņas ir asas, nervozi montētas, vairāk pievēršoties modei, sadzīvei un citiem jauniešiem svarīgajiem sīkumiem.
Franču TV – konservatīva
Francijas TV ziņu izlaidumi ir pārāk konservatīvi, lai nodarbotos ar atjaunošanās niekiem. To vismaz neslēpj abi valsts kanāli TF1 un France 2.
Pēdējie pētījumi Francijā liecina, ka 93% 12 līdz 18 gadu vecu jauniešu grupā uzskata, ka «ir svarīgi sekot ziņu izlaidumiem». Taču tikai 19% no aptaujātajiem skatās ziņas TF1. 39% vislabprātāk noskatās privātā kanāla M6 ziņu izlaidumus, 19% dod priekšroku – Canal +.
Spēcīgākais Francijas TV ziņu komentētājs Patriks Puavrs Davors nemāk pateikt, cik daudz jauniešu noskatās ziņu izlaidumus ar viņa piedalīšanos, taču skaidri un gaiši atzīst: «Mums nav nekādu plānu pievilināt jaunākus skatītājus, mēs pār šo tematu nemaz nerunājam.» Bez sirdsapziņas pārmetumiem, kas raksturīgi viņa kolēģiem kaimiņvalstīs. Tai pašā laikā PPdA atzīst, ka jaunieši skatoties vienas tēmas un vecāki cilvēki – pavisam citas. Taču ir zināms, ka France 2 pagājušajā gadā pārveidoja savu galveno ziņu izlaidumu, palielinot īso ziņu skaitu diennaktī. Tāpēc France 2 dienas ziņu izlaidumu redaktore Marija Pjēra Farkā ir savos izteikumos daudz piesardzīgāka. Francijas ziņu izlaidumiem pēdējā gada laikā raksturīga tendence piedāvāt jauniešiem piedalīties dienas ziņu apspriešanā ar interneta palīdzību, diskutējot par skolas tematiem, piemēram, bastošanu, priekšpilsētu geto un citiem jautājumiem, kas ir tuvi skolnieku ikdienai. Tai pašā laikā TF1 kategoriski atsakās no modernākas fasādes, uzsverot, ka «runa ir par idejām, nevis formu».
Viena kanāla tablo pārkārtošana nekavējoties izsauc konkurējošo kanālu zaudējumus vai priekšrocības jeb tā sauktos krustiņus, kā pieņemts teikt televīzijas žargonā. Sabiedriskā televīzija ar savu tradicionālo divkanālu sistēmu minēto priekšrocību var izmantot vislabāk. Tāpēc public service, neraugoties uz savu «novecošanās krīzi», pārdzīvos arī šo pārrāvumu. Taču diez vai atrisinājums meklējams tik vienkāršotos risinājumus kā ziņot sēdus pirmajā kanālā (SVT1, Rapport) un stāvus otrajā (SVT2, Aktuellt), atlaižot no darba gados vecākus vīriešus reportierus (CNN) vai forsējot patriotismu (Fox News), ignorējot auditoriju (TF1) vai ilustrējot ekonomiskās ziņas ar animācijas filmu (ZDF). Dzīves temps pieprasa korekcijas, un skatītāji būs tie, kas nobalsos par vai pret, ieslēdzot vai izslēdzot televizoru.