Krievija pret Turciju? 0:1?

Skärmavbild 2015-11-25 kl. 15.33.31Tas, ka krievu lidmašīnas (pēdējā laikā) bieži mēģina ”pārkāpt” robežas, lai noskaidrotu ”kas par to būs”, nav nekas jauns. Ir testētas gan mūsu, gan arī citu valstu robežas. Tāpēc Turcija šajā ”spēlē” nav izņēmums.

Skaidrs, ka kolīzija gaisā (šajā spriegajā situācijā) bija tikai laika jautājums, kopš Krievija Sīrijas pusē izvietoja savas kara lidmašīnas. Protams, ka vakardienas krievu lidmašīnas notriekšana, sabojās krievu-turku attiecības. Protams, ka atkal lielākā zaudētāja būs Krievija.

Kaitināt ar saviem robežpārkāpumiem Baltijas valstis vai Zviedriju, Kremlim vairs nešķiet interesanti. Tagad kārta pienākusi stipri impulsīvākai NATO valstij, kuras pacietības mērs Ankarā pēdējās nedēļas laikā bija pilns līdz malām. Tagad Erdogans ieņem tieši tādu pašu stīvu pozu kā Putins un neatkāpjas, jo krievu lidmašīnu ”grēki” nav tikai robežas pārkāpšana, bet gan daudz kas vairāk.

Piemēram, Krievija bombardē Sīrijā Erdogana sabiedrotos – FSA grupējumu, kas ir sekulārie, demokrātiskie sīrieši + musulmāņu brālība. Kur nu vēl turkmēņu ciematu bombardēšana, kurus (kā mērķi Sīrijā) Krievija izvēlējusies ļoti nepiesardzīgi. Krievu ”ņemšanäas” pa Sīrijas ziemeļrietumu pierobežu jau sen pievērsusi rietumu mediju uzmanību. Te mitinās galvenokārt turkmēņi, kuru pretinieks ir ne tikai Asads, bet arī Islama valsts (IS) kaujinieki un viņu iznīcināšana neliecina par izciliem Kremļa kauju panākumiem.

Starp citu, turkmēņu sultāna Abdulhamida brigādes karo tieši pierobežas zonā pret Asada režīmu. Šeit krievu bumbvedēji nometuši aizliegto munīciju ķekarbumbas, iznīcinot 50 turkmēņu ciemus. Pēc turku domām, Krievija te nevis karo ar ienaidniekiem, bet gan metodiski iznīcina civilos iedzīvotājus. Tāpēc nav pamata domāt, ka turki (notriecot krievu kara lidmašīnu) rīkojās spontāni. Šķiet, ka NATO šo ”atbildes reakciju” bija avansā sankcionējusi.

Tagad Asada režīms, kuru atbalsta Irāna un Krievija, cenšas apkarot sīriešu opozīciju, kas savukārt bauda rietumu labvēlību. Tāpēc Asadam un Putinam pierobežas turkmēņi šķiet bīstamāki nekā IS. Protams, ka Putins varēja spēlēt ”aklās vistiņas” un izliekties neredzam IS, tikai līdz zināmam brīdim. Šis brīdis iestājās mirklī, kad džihādisti notrieca krievu pasažieru lidmašīnu Sinajā.

Skaidrs, ka Putinam nebija izdevīgi to uzzināt. Būtu bijis labāk, ja vainīgie būtu izrādījušies: lidkompānija, tehnika, putni, dzinējs, vai marsieši. Tad varētu turpināt spēlēt ”aklās vistiņas”: vārdos apkarot IS, bet darbos pirkt no viņiem degvielu un izvairīties uzbrukt viņu okupētajām zonām. Nevienam nav noslēpums, ka pastāv zināma vienošanās starp Asadu un IS. Vismaz pagaidām.

Ir vēl daži aspekti. Atcerēsimies kā Vladimirs Putins un Tajibs Erdogans (gandrīz vienlaicīgi) kļuva par savu valstu supervadoņiem. Viņi sapratās un jutās lieliski uz politiskās skatuves, taču nevar neredzēt, ka ”ēnas pusē” nebija aizmirsts krievu-turku karš un viss pārējais, kas ar to saistās. Krieviem Stambula joprojām bieži izskatās kā Cargrada, kuru atgūt sapņoja ne tikai Dostojevskis un Staļins, bet arī daudzi citi. Tai pat laikā Turcija šodien ir NATO valsts un Krievijai tāpēc nav izdevīgi sabojāt attiecības ar savu dienvidu kaimiņu.

Starp citu, plānotais naftas vads no Kataras uz Eiropu (caur nedraudzīgo Turciju) var mazināt Kremļa enerģētisko sviru jaudu uz Rietumeiropu. Kremlim nevajag šādus “vadus” , jo ir pašiem sava gāze un nafta ko pārdot niķīgajai Rietumeiropai un caur to šantažēt vajadzīgā brīdī.

Sīrijas režīms jau vakar paziņojis, ka nekāda Kataras ”trubu tīkla” uz Eiropu caur Sīriju nebūšot. Tas ir vēl viens iemesls kāpēc rietumi un turki vairs nevēlas redzēt Asadu Damaskas tronī. Tā tas ir. Zaudētāja pagaidām ir Krievija.

Latvija – visdrošākā vieta uz pasaules? Bez jokiem.

Terora riska līmenis dažādās Eiropas valstīs. Avots: Lielbritānijas Ārlietu ministrija

Terora atentātu riska līmenis dažādās Eiropas valstīs. Avots: Lielbritānijas Ārlietu ministrija

Aizvadītajā nedēļā zviedru prese sāka publicēt kartes, kurās ar tumšsarkanu un dzeltenu krāsu tika norādīts terorisma bīstamības piesātinājums katrā no valstīm Eiropā. Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija un Polija atzīmētas ar visnevainīgākajiem toņiem un atzītas par drošākajām valstīm pasaulē. Vai jūtieties tagad labāk?

Britu drošībnieku sastādītājā kartē tumši sarkanā krāsa nozīmē 4.līmeni jeb visbīstamāko, gaiši sarkanā – 3 līmeni = normālu bīstamību, oranžā pazeminātu bīstamību un dzeltenā jeb Nr. 1 = zemu riska līmeni.

Sešas valstis Eiropā pašlaik ir ļoti bīstamas: Lielbritānija, Francija, Beļģija, Spānija, Krievija un Turcija.

No Ziemeļvalstīm Norvēģija un Somija ir mazāk bīstamas nekā Zviedrija.

Latvija izrādās visdrošāko grupā.

Pēkšņi ir noticis tas ko agrāk negaidījām – mazāk industrializētās valstis ir tās drošākās un katrs bēglis tiek taktēts kā potenciāls terorists. To panāca Parīzes notikumi pirms nedēļas. Kā pēc ”līdakas pavēles” – visi eiropieši no samāriešiem pārvērtās par kaujiniekiem vienā rāvienā un patlaban jūtas apdraudēti pat paši savā gultā. Taču neraugoties uz visu – bēgļu straumes Eiropas virzienā tāpēc nesamazināsies. Sabruks Šengenas vienošanās un pases tagad nāksies rādīt par braucot uz Igauniju, taču problēmas tāpēc nesagāzīsies. Migranti tiks cauri visām robežām un bēgļu ciešanas ”nobremzētajās valstīs” tikai palielināsies.

Visus skrienošos bēgļus Eiropa nespēs adoptēt tāpēc, ka šodienas vecais kontinents nav pagājušā gadsimta Amerika. Francija pēc Parīzes notikumiem ir atteikusies no atvērto durvju politikas. Zviedri un vācieši tam steidzas sekot. Var gadīties, ka Parīzes terora akts izglāba Angelu Merkeli un tagad atļauj viņai aizvērt savas valsts durvis bēgļu paisumam. Agrākais “ielūgums bēgļiem” vairs nedarbojas un solidaritāte ar Franciju tagad šķiet svarīgāka nekā līdzjūtības žesti pret ārpus-Eiropas bēgļiem un migrantiem.

Vācija un Zviedrija izskatās noslīcinātas un nenogurst brīnīties, ka ūnijas dalībvalstis nevēlas tām palīdzēt ”izsmelt ūdeni no laivas”. Spēcīgi populistiskās partijas Rīgā, Budapeštā un Prāgā pašlaik airējas cik var, cenšoties iegūt sabiedrības simpātijas pret sevi ne tikai ar lāpu gājieniem, bet arī ar neslēptu ksenofobiju sadzīves līmenī.

Vai eiropiešu cerības – kontrolēt bēgļu plūsmu realizēsies? Ja ar to saprotam – ”samazināt bēgļu plūsmu”, tad laikam tomēr nē. Neizdosies. Cilvēki plūst un jūt, ka bagāto valstu durvis ir bijušas atvērtas visiem. Kāpēc gan to neizmantot?

Viens ir skaidrs: vācu-zviedru spiediens uz pārējiem ar prasību sadalīt uzaicinātos bēgļus visiem, ieviešot obligāto kvotu sistēmu, ir sabrucis jau vakardien. Pirmkārt tāpēc, ka neviens šos bēgļus nevēlas pieņemt pie sevis un otrkārt tāpēc, ka paši bēgļi nevēlas atstāt izraudzītās valstis Vāciju un Zviedriju. Plāna ”B” nav nedz Vācijai, nedz Zviedrijai. Vāciešiem un zviedriem nāksies samierināties, ka viesistaba ir pārpildīta un ciemiņi dzīvos visur, bez solidāra atbalsta no sabiedrības puses.

Svarīgāks jautājums man šķiet Eiropas ārējo robežu nostiprināšana. Grieķiem ir jāuzņemas atbildība. Taču, kurš šīs robežas apsargās? Pestīšanas armija un pāris brīvprātīgo? Būvēsim arī mēs sienu gar Krievijas robežu? Kaut ko līdzīgu Berlīnes vai Ķīnas mūrim? Šausim, ja mūrim tuvosies neapbruņotas vjetnamiešu sievietes ar bērniem?

Pēdējo dienu laikā man liekas, ka Briseles ”ārpolitikas mahinatori” atkal cenšas atrisināt šo problēmu, deleģējot to citiem. To pierādīja Ankaras konference, kurā Eiropas vadošie politiķi mēģināja mūsu robežu aizsardzību pieprasīt no Turcijas! No valsts, ka pati nav ES dalībvalsts! Tas nozīmē, ka Turcija būs mūsu leģionārs un pie kam, prasīs par to …naudu?

Visi, īpaši ”tumšsarkano valstu” grupas politiskie vadītāji tagad aicina iedzīvotājus neuztraukties. Mums ne no kā neesot jābaidās. Mēs dzīvojot atklātā un atvērtā sabiedrībā. Taču brīdī, kad ”iestādes” paaugstina trauksmes līmeni, slēdz metro un aicina izvairīties no masu pasākumiem (tā kā šovakar Briselē), paliek neomulīgi.

Pa ielām maršē armija un televizors mēģina mums uzburt drošības ilūziju, kuras faktiski nav. Politiskie vadītāji saka, ka esot lieliski, ka šādi mums izdodas izvairīties no ”uzbrukumiem, kas būtu līdzīgi Parīzes notikumiem” (Beļģijas premjerministrs), taču šie izteikumi nekādi nespēj mūs nomierināt. Pagaidām nav skaidrs vai šo informāciju sarūpēja drošībnieki, vai ir izteikušies paši teroristi. To mums nepaskaidro. Protams, ka IS vēlas turēt mūs stresā un viņiem vairs nav jāpūlas ar spridzināšanu, lai mēs satrauktos. Pietiek padraudēt un viss.

Politiķus var saprast. Nekad agrāk (miera laikā) viņiem nav nācies tik nopietni atbildēt par savas līdzšinējās politikas efektiem. Ja sprāgs arī Briselē, tad viņu galvas ripos. Tas, ka Beļģija varētu būt nākamā terorisma sekvenču skalā, nav nekas pārsteidzošs. Četri no Parīzes slepkavām ir no ”teroristu supermārketa”= Mulenbekas rajona Briselē. Pats bandas vadonis Salahs Abdasalams joprojām slēpjoties Beļģijā. Nenoķerts. Starp citu, Briselē atrodas arī Eiropas Savienības ”sēdekļi” un NATO ģenerālštābs.

Kā šie cilvēki jutīsies nākamnedēļ ieejot savos darba kabinetos?

Beļģija līdz šim auklējās ar saviem džihādistiem. Neviena cita valsts ”per capita” nav nosūtījusi uz Sīrijas IS fronti tik daudz kaujinieku kā beļģi. Nekur citur nav tik viegli ievest ieročus kā Beļģijā. Tagad būšot citādi. Likumi tikšot mainīti rekordtempā. Francija vakar pagarināja ārkārtas stāvokli uz vēl trim mēnešiem. Policijai un armijai piešķirtas ārkārtas pilnvaras. 800 ēkās veikta kratīšana, 90 aizturēti, 160 apcietināto.

Cik ilgi tas turpināsies? 
Vai mums nav jāsāk pozicionēt Latvija kā visdrošākā valsts Eiropā un piedāvāt turīgiem eiropiešiem savus tukšos dzīvokļus?

Varbūt ”pretterorisma drošība” ir Latvijas jaunā biznesa ideja? Bez jokiem?

Islāmistu uzbrukums Mali – piektdienas fakts

Teroristu uzbrukums MalīPagaidām eksperti nav atzinuši, ka šodienas terora atentāts Mali būtu kā saistīts ar nesenajiem, asiņainajiem Parīzes notikumiem. Mali ir vairākas, aktīvas islāmistu kustības ar dažādiem rīcības motīviem. Alkaida (ar lokālas organizācijas Aqim palīdzību) tur spēcīgāk noenkurojusies nekā IS, taču izslēgt pagaidām nevar neko.

Tieši tāpat kā Parīzē, arī šeit uzbrukuma mērķis bija ārzemnieki, kas veido galveno viesu kontingentu viesnīcai Radisson Blu, kurai islāmisti (Al Murabitun) uzbruka šorīt. Sākumā gūstā tika saņemti vairāki ķīlnieki, bet rezultātā vairumu no viņiem pēcpusdienā izdevās atbrīvot. Ouest-France ziņo, ka sagūstot ķīlniekus, teroristi vispirms klaigājuši ”Allahu akbar!” un tikai pēc tam sākuši šaut. Ķīlniekiem nācies citēt rindiņas no Korāna, lai tos atbrīvotu no ieslodzījuma. Savādi, ka teroristi savā starpā esot sarunājušies tikai angļu valodā (vēlāk liecināja sagūstītie ķīlnieki), lai gan valstī vēsturiski dominē franču valoda. Pulksten 11.35 hotelī iebruka valdības speciālās vienības. Pieci no teroristiem tika nogalināti un 124 viesi palēnām atbrīvoti arī bez Korāna citēšanas.

AFP ziņo, ka vēlāk no hoteļa izvesti 18 bojā gājušie.

Valstī valda pilsoņu karš ”kā fona situācija”, kas izvērsās pēc tuaregu sacelšanās valsts ziemeļu reģionā (Azavada trīsstūrī). Pēc tam to ”pievāca” islāmistu kustības Ansar Dine un Aqim Mali. Rezultātā valdība lūdza palīdzību bijušajiem “kolonizatoriem” Parīzē, lai stabilizētu situāciju valsts ziemeļos. Tas arī izdevās. Vienu brīdi.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kurās valdībām ir izdevies islāmistus ģeogrāfiski izstumt (Alšabab Somālijā un Boko Haram Nigērijā), šeit islāma fundamentālisti tomēr tagad devušies atklātā uzbrukumā galvaspilsētas luksusa hotelim jau otru reizi. Šī gada augustā notika pirmais šāds uzbrukums viesnīcai Sevares pilsētā. Toreiz uzbrukuma rezultātā gāja bojā pieci Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji. Šodien piedzīvojām jau otro uzbrukumu Malī galvaspilsētā Bamako. Pašlaik visi ķīlnieki esot atbrīvoti.

Piektdienā sākusies nepatīkami.

Kā uzvarēt Islāma valsts (IS) ofensīvu?

50-nordbor-kopplas-till-jihadisterIS jeb ISIS (nelietošu arābu abreviatūru Daesh, kas tagad modē Latvijā) ir daudz ienaidnieku, bet maz draugu. Gandrīz visa pasaule šodien nostājusies pret viņiem, lai tos sagrautu. Taču, kāpēc tik grūti viņus iztriekt no Sīrijas un Irākas?

Pirms pusotra gada viņi (ar zibenskara palīdzību) pakļāva Sīrijas daļu un Irākas ziemeļus. Neliela islāmistu fundamentālistu sekta, kas dzimusi Sīrijas pilsoņu kara apstākļos, zibenīgā ātrumā pārvērtās bruņotā ešelonā ar 10 000 – 30 000 kaujiniekiem (dažādas CIP versijas). Taču ar to nepietiek, lai paturētu savā kontrolē ”Lielbritānijas lieluma” teritoriju, kas sastāv galvenokārt no tuksneša. Viņiem paveicās tāpēc, ka kritiskā brīdī to rindās iekļāvās sunnītu irākiešu bruņotajās vienības, kas agrāk bija Sadama Huseīna armijas sastāvā. Taču arī ar to arī ir par maz. Tāpēc viņi steigšus deklarē savu jauno valsti kalifātu un pagūst iedibināt tikai dažas valsts institūcijas, to skaitā šariāta tiesu.

Finansiāli IS sevi nodrošina:

1) ar nodokļiem, kurus iekasē no okupētu zonu iedzīvotājiem (8 – 10 miljoni iedzīvotāju);

2) ar naftas pārdošanu no okupētajām teritorijām;

3) pateicoties ziedotājiem no Saūda Arābijas (lai gan oficiāli SA neatbalsta ISIS).

Ja 100% visi nostātos pret IS, tad šiem teroristiem izredžu nebūtu. Taču ir ”daži”, kas spēlē dubultspēli:

1) Turcija, kas teorētiski nostājas pret IS, bet reāli izmanto šos grupējumu, lai neļautu attīstīt kurdu ofensīvu;

2) Saūda Arābija, kas tikai teorētiski apkaro IS. Viņu ticība vahabisms ir ļoti tuvs ISIS ticībai un Saūda Arābijas valsts vadītāji nevēlas atklāti nostāties pret grupējumu kaimiņvalstī, kas daudziem saudiešiem šķiet simpātisks. Starp citu 15 no 19 Ņujorkas ”taranētājiem” bija lidotāji no Saūda Arābijas.

Praktiski viņus novākt militārā ceļā nav neiespējami. Tehniski tas varētu norisināties ļoti ātri. Taču lielvalstu politiskie vadītāji ir ”sabijušies politiski”, baidoties, ka ar šādu rīcību var iznākt vēl vairāk liet ūdeni uz džihādistu ideoloģijas dzirnavām. Vai šodien – pēc Francijas palīgā sauciena būs citādi? No ”tehniskā viedokļa” ar bombardēšanu nepietiks, vajadzīga arī armija ”uz zemes”. Kura valsts ir gatava sūtīt savējos pretī šiem ”rīkļu griezējiem”?

Pret teroristiem nav iespējams cīnīties tikai militāri, nepieciešama arī ideoloģijas ofensīva. Šodien tas ir pat svarīgāk, citādi ”fenikss” pēc iegrimšanas pelnos, atdzims no jauna kādā citā valstī un problēmas sāksies no gala. Rādās, ka pašlaik mums Eiropā nav politiķu, kas ar šo problēmu būtu spējīgi tikt galā.

Mums pārējiem atliek gaidīt. Diemžēl.

”Tas”, ko piektdien ieraudzījām Parīzē, ir ”tas pats” ko bēgļi zināja jau sen

Skärmavbild 2015-11-15 kl. 16.07.45Šodien – svētdiena. Eiropa lēni atgūstas no Parīzes ”melnās piektdienas” šoka. Mans Latvijas karogs klusi plīvo pusmastā un civilizētā cilvēce jūt līdzi cietušo tuviniekiem.

Kas notiks rīt? Protams, pastāv risks, ka ”vara” centīsies tālāk sarežģīt mūsu ikdienu (tā kā to piedzīvojām pēc 11. septembra notikumiem Ņujorkā 2001. gadā) un aizliegs lidot ar ūdenspudeli klēpī lidmašīnā vai iet pa ielu ar lietussargu rokās. Birokrātu jaunradei nav robežu.

Vai tagad atkal tiks ”piegrieztas skrūves” vēl ciešāk un ”cīņā pret terorismu”, tiks anulētas atlikušās mūsu ikdienas ērtības? Vai publiskās telpas centrā tiks novilkta frontes līnija starp ”mums” un ”viņiem”?

Iespējams, ka būs arī šādi operetiski efekti. Taču galvenais nenobīties, jo tieši to islamistu kaujinieki no mums vēlas sagaidīt visvairāk. Tagad svarīgāka ir pavisam cita tēma. Neļausim sevi samulsināt . ”Melnās piektdienas” vaininieki ir džihādistu teroristi. Tieši viņi. Neviens cits. Nevis kādi citi apstākļi, kā to tagad mēģina ieskaidrot pasaulei sīriešu diktators Asads vai Krievijas televīzija. Katrs mēģinājums traktēt notikušo ar ”nepareizu Francijas ārpolitiku”, ”ASV agresiju autrumos” vai ”liberāļu loģiku” ir centieni nomainīt būtiskus faktus ar nebūtiskiem. Tātad – dezinformēt sabiedrību pēc tās pašas loģikas, ar kuru izvarotājs savā noziegumā vaino nevis sevi, bet izvarotās sievietes pārāk īsos svārkus.

Prezidents Olands vakar deklarēja ienaidnieku – ”islāmistu valsti” un tās kaujiniekus, kuri ir sarīkojuši šo slaktiņu Francijas galvaspilsētā. Viņi ir vainīgie (nevis upuri).

Kamēr policija mēģina noķert šos slepkavas Parīzē un Briselē, mums atliek secināt, ka karš Sīrijā un Irākā, tāpat arī Jemenas un Lībijas sabrukums, veido fundamentu ekstrēmiem reliģioziem un politiskiem grupējumiem Tuvējos Austrumos, kas tagad cenšas sākt karu arī ar mums. Miers šajā reģionā ir šībrīža prioritāte nr. 1. ne tikai bēgļu plūsmas apturēšanai, bet arī džihadistu kustības vājināšanai. Patlabam ANO ir diezgan sašķelta šīs problēmas risinājumā. Eiropas Savienība izskatās izšķīdusi pati sevī un amerikāņi ieņem ļoti intravertu pozīciju. Autoritārā Putina Krievija nav šīs problēmas atšķetinātāja, lai gan Putina propagandas buldozers visiem spēkiem mēģina mums iestāstīt pretējo.

Skärmavbild 2015-11-15 kl. 16.09.01

Terorismu nevar apkarot vienā atsevišķā valstī. To nevar arī uzvarēt ar ieročiem. Kā rīkoties tālāk? Šķiet, ka vispirms nāksies ierobežot viņu ālēšanos tieši ar tiem pašiem ieročiem, lai nodrošinātu kaut cik normālu situāciju civilajiem iedzīvotājiem, kas vēl nav pametuši šos reģionus un devušies uz Eiropu ar laivām pāri Vidusjūrai.

Situācijas stabilizācijai Irāka un Sīrijā, bez fundamentālistu līdzdalības nepieciešama sabiedrības pilsoniskās daļas līdzdalība. Patlaban situācija izskatās pagalam nejēdzīga un mums nav loģisku argumentu un paņēmienu, kā to vērst par labu. Taču nav bezizejas situāciju un katra tuneļa galā ir gaisma, kas šajā gadījumā ir diplomātijas īpaši akūts uzdevums.

Kā ar mums pašiem?

IS konfrontācija ar rietumu pasauli pašlaik sit ļoti augstu vilni. 129 nogalinātie jaunieši Parīzē ir tikai viena no teroristu ”sarūpētajām” asiņainajām ainām modernās pasaules vēsturē. Tās fonā vīd džihādistu ideoloģija. Viņu aktivitāšu pamatā ir centieni pievērst mūs ieročiem un piespiest sākt militāru savstarpēju izrēķināšanos. Būtībā viņiem ir divas stratēģijas: 1) ievilināt Eiropu karā un to uzvarēt, jeb 2) uzvarēt Eiropu ar sistemātiskiem, masīviem un labi organizētiem asiņainiem teroraktiem.

Pats slimākais, ka džihādisti nepieļauj paralēlu sabiedrību eksistenci. Vai nu viņi vai mēs. Tā teikt – bez kompromisa.

Protams, ka amerikāņi nebija tie veiksmīgākie musulmāņu reliģiozu fanātiķu apkarotāji un viņu izdarīšanās Irākas kara laikā (2003) Abugraiba cietumā un Gvantanamo bāzē neko labu nepanāca. Drīzāk gan ielēja degvielu fanātiķu ugunskurā. Irākas kara darbība bija ļoti nepārdomāta un tās rezultātā arī tika dibināta IS (1999. g.). Taču arī ASV nav galvenās vainīgās. Fanatiķu kustība dzimusi krietni agrāk, – Afganistānas kara laikā un, amerikāņu neveiksmīgās kara darbības dēļ, tā ieguva daudz sekotāju.

Rietumu civilizācijai nav izvēles – ienaidnieks tagad nekaros frontē, bet uzradīsies mūsu nama priekšā negaidīti un rīkos brutālus atentātus visnegaidītākajos brīžos. Lai pretinieku uzvarētu mums jāliek lietā jauna stratēģija. Pirmām kārtām – tā būs ideoloģisko koncepciju cīņa. Tieši tāpat kā ar šībrīža Krieviju, mums jāmēģina izprast viņu loģiku un vērtības, lai nenodotu savējās. Pēc tam jābūt gataviem nepiekāpties, tieši tāpat kā cilvēce to reiz jau spēja izdarīt pret ļoti spēcīgajām fašisma un boļševiku ideoloģijām. Tas nav neiespējami. Mēs to spējām izdarīt pagātnē un mums tas izdosies arī nākotnē.

Zeme zem kājām mums ir vibrējusi visos laikos. Kari un krīzes nomaina viena otru. Ar visām pamazām tiekam galā, vairāk vai mazāk veiksmīgi. Tas ko piektdien ieraudzījām Parīzē ir tas pats, ko bēgļi zināja jau sen. Viņi bēg no ”melnās piektdienas” jau kopš vasaras un daži no mums turpina neticēt, ka ”tur ir tik šausmīgi, lai no turienes būtu jābēg uz Latviju”. Vai tagad pēc Parīzes ”melnās piektdienas” mēs to saskatām labāk?

Mēs redzam, ka džihādisti ar šo vēlas panākt Eiropas militāro spēku samazinājumu Tuvējos Austrumos. Iebaidīšana ir viņu galvenais ierocis, lai gan viņu tehniskā kapacitāte ne ar ko neatšķiras no īru IRA amunīcijas 70. gadu sākumā.

Jā, ir sācies karš. Samierināsimies ar to. Uzbrukumi Beirutai, Parīzei un krievu pasažieru lidmašīnai ir tikai problēmas sākums. Mums jārēķinās ar nākamajām likstām šajā virzienā, jo šīrudens aktivitātes ir tikai ISIS jeb Daesh public relations instrumenti. Bijušajās PSRS republikās Čečenijā un Uzbekijā arī ir šīs ekstrēmās kustības, kas atbalsta IS un viņu aktivitātes ir tikai laika jautājums.

Vai var būt vēl sliktāk? Jā, vēl sliktāk būtu tad, ja Rietumeiropas valstīs (vai pie mums !) pie varas nokļūtu tik pat ekstrēmi reliģiozie fundamentālisti kā musulmāņu džihādisti. Tad gan būtu pavisam slikti. Kamēr mēs esam bez ”vadoņa”, ”putina” vai tamlīdzīgiem nejēdzīgiem traucēkļiem, ir pamats optimismam, ka visi kopā no šīs likstas izkulsimies sveiki un veseli.

Neba tas vien mūsu dzīvē ir pieredzēts?

Parīzes melnā piektdiena. Kas notiks tālāk?

Foto: Michel Spingler/AP

Foto: Michel Spingler/AP

Piektdiena, 13. novembris šogad Parīzē bijusi raksturīga ar siltu novakari +15 grādu režīmā. Centrā pilns ar tūristiem. Koncertzālēs un kafejnīcās – apmeklētāju simti. Kā parasti.

Tas, ka rietumpasaulē (attšķīrībā no musulmāņu fundamentālistu valstīm) piektdienas vakars ir intensīvas sociālas kontaktēšanās laiks, nevienam nav noslēpums. Cilvēki dodas ārā, nevis ieslēdzas savos namos, pilīs un torņos. Ir liela atšķirība vidē, kurā mēs apdzīvojam. Vai nu tā ir: atvērta, sakopta – aicinoša visiem piedalīties un līdzdarboties jeb nemājīga, nekopta un bīstama – draudoša netuvoties.

Islāmistu armijas ticīgie fanātiķi vakar uzbruka sešās vietās Francijas galvaspilsētā Parīzē šaujot ar automātiskiem ieročiem tieši cilvēku pūlī. Vietās, kur ļaudis pulcējas. Ar varu aizturēja ķīlniekus. Divās publiskājās vietās izmantoja pašnāvniekus spridzinātājus un vienā rāvienā pārvērtā atvērto, romantisko Parīzi par ielenktu pilsētu.

Ar ko īsti šie teroristi cīnījās? Ar visiem uzreiz.

Pagaidām izskatās, ka teroistiem nav bijusi svarīga nedz upuru ādas krāsa, tautība, ticība vai dzimums. Pats galvenais – lai upuru būtu iespējami vairāk. Koncertzālē, kura ietilpina 1500 klausītāju, tika sagūstīti ķīlnieki, nogalināti ar ”kalašņikoviem” apmēram 100 koncerta klausītāju. Šaušana turpinājusies apmēram 20 minūtes, taču policija pabeigusi operāciju tikai pēc 2 stundām. Uzbrucēji bijuši gados jauni vīrieši, apmēram 25-28 gadus veci, bez maskām. Nākamais uzbrukums, gandrīz vienlaicīgi, norisinājies netālu no futbola stadiona, kurā atradies arī Francijas prezidents Olands. Pēc tam teroristi šturmējuši arī divus bārus.

Parīzes gaisu visu vakaru šķēlušas ātrās palīdzības automašīnas sirēnas, kas transportējušas uz slimnīcām cietušos. Pašu teroristu vidū upuri bijuši astoņi. Tie, kas paši uzspridzinājušies ar savām pašnāvnieku vestēm Parīzē.

Tagad Francija savas robežas ir slēgusi, valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis, armija veic patruļas uz ielām un aicina cilvēkus nepamest mājas un neiet ārā uz ielas. Skolas, muzeji un veikali ir slēgti un būs ciet visu nedēļas nogali. Romantiskā pilsētā pārvērtusies tuksnesī. Islāmistu armijas kaujinieki gavilē sociālajos medijos. Ja šo uzbrukumu sarīkoja viņi, tad viņu mērķis ir izpildīts 100%: upuru ir ļoti daudz, pārāk daudz parastam piektdienas vakaram un pat 13. datumam.

Parīzes karte ar teroristu uzbrukuma vietām 2015. gada 13. novembrī

Parīzes karte ar teroristu uzbrukuma vietām 2015. gada 13. novembrī

Ar šo teroristi ir pieteikuši karu mums visiem, jo upuru skaitā ir arī viens zviedru jaunietis un otrs ievainots. Cik zināms, Latvijas iedzīvotāju Parīzes melnās piektdienas upuru sarakstā nav vismaz pagaidām. Francijas prezidents Fransuā Olands jau paziņojis, ka vainīgais ir zināms. Taču ienaidnieka lokalizācija vairs nav vecā, jo uzbrucējs neatrodās savā valstī, bet gan tepat pie mums Eiropā un jau sen ir pieteicis mums “partizāņu karu”. 

Parīzes piektdienas notikumi pierāda, ka šis ir jauns posms terorisma vēsturē. Brīdī, ka IS “izvērsās” Irākā un Sīrijā un deklarēja jauno reliģiozo kalifāta valsti, daudzi uzskatīja, ka viņiem nepietiks spēka cīnīties ar “rietumiem”, jo valsts būvniecība paņems pārāk daudz laika un uzmanības. Drošībnieku pinkertoni mēģināja pārliecināt, lai mēs “nekrītam panikā” un eksperti apgalvoja, ka Islamistu Armijai neesot Alkaidas globālo ambīciju. Tagad šim posmam pienācis gals un esam sagaidījuši pirmo IS uzbrukumu Eiropas sirdī – Parīzē.  

Tikko viņi “paspridzināja” savā ģenerālmēģinājumā Libānā ar 42 upuriem finālā un vakar Parīzē detonēja smagāk un asiņaināk. Par Krievijas pasažieru lidmašīnu Sinajas pussalā nemaz nerunājot.

Vai atstātā Sīrijas pase vienā no Parīzēs masu slepkavu kabatām nozīmē, ka tā ir atriebība par Eiropas līdzdalību Sīrijas konflika realizēšanā? Francija pašlaik piedalās IS militāro objektu iznīcināšanā Sīrijā, tātad visām valstīm, kas piedalās karā un pieņem Sīriešu bēgļus jārēķinās ar ko līdzīgu?

Protams, ka ir sācies džihadistu uzbrukums mūsu dzīves stilam un kultūrvērtībām. Taču tas nenozīmē, ka visi muslimi ir teroristi un mums būtu pamats baidīties un steigšus evakuēties uz tuvāko pagrabu. ASV jau tagad sāk sistemātiski bombardēt IS naftas laukos, kas ir viņu galvenais pārticības avots. Iespējams, ka šis ir arī galvenais iemesls novembra asinspirtij Eiropā.

Jaunais laiks ir iestājies. Nav labi. IS jau iekārtojies Eiropā un mēs neesam pārliecināti, ka pašmāju vadoņi un Eiropas “gudrie” prot un spēj tikt ar šo situāciju galā.

Iesaku pievērst uzmanību pirmajam politiķim, kurš sāks mūs kaunināt par panikošanu un paziņos, ka “panikai nav pamata”. Tā būs zīme, ka runā kretīns.

 Vai karš ir jau sācies? Kā jums šķiet?

Kremļa cenzors Ušakovs

Putins kaki un Ušakovs TVNet bilde

Speciāli TVNet.

Kremļa staļļos (1) izauklētās pseidosociāldemokrātiskās partijas (2) Saskaņa boss Nils Ušakovs šajās dienās saņēma triecienu no Latvijas Temīdas (3), kas noraidīja prasību pret šo rindu autori un ziņu portālu TVNet par to, ka mēs, izsakot viedokli, ka Saskaņa cenšas iekļaut Latviju Putina režīma impērijas sastāvā, esot laupījuši Ušakova partijas godu un cieņu.

Tagad skaidrs, ka neko Saskaņai neesam nolaupījuši. Drīzāk gan viņi ir uzspieduši mums nevajadzīgu skaidrošanos par tēmu, kas demokrātiskā sabiedrībā komentārus neprasa, jo publicists var paust savu viedokli, balstoties uz faktu analoģijām un lietojot mākslinieciskus izteiksmes līdzekļus.

Tātad naudu, viedokļa atsaukšanu vai atvainošanos Ušakovs no mums nesaņems. Toties viņa partijai būs izdevumi, gan sedzot mūsu izdevumus tiesāšanās procesā, gan maksājot algas savējam – Jāņa Dzenuškāna juristu kantorim. Latvijas Taisnības Dieviete nostājās vārda un preses brīvības pusē, neļaujot Nilam Ušakovam sabradāt brīvās Latvijas demokrātiskās vērtības.

Lasītājiem, kuri vēlas atsvaidzināt atmiņu un uzzināt, kuri TVNet raksti ļoti nepatika Ušakovam, piedāvājam atsauces nākamajā rindkopā.

Vai Ušakova partija Saskaņa darbojas kā Kremļa «zaļie cilvēciņi» Latvijā?

Ušakovs kā Latvijas Janukovičs: 9. jūnijā Talsu rajona tiesai būs jāizlemj, vai man ir tiesības uz savu viedokli par prokremlisko partiju Saskaņa

 Vai Ušakova Saskaņa nav prokremliska partija, kas Latviju redz Krievijas impērijas sastāvā?

Goliāts pret Dāvidu

Demokrātisku valstu vadošās partijas nemēdz boksēties ar atsevišķiem žurnālistiem par viņu viedokļu saturu apskatos vai komentāros. No publisko attiecību viedokļa šāda rīcība nav nedz konstruktīva, nedz mērķtiecīga. Goliāta «uzrūcieni» Dāvidam nesēj simpātijas arī publiskajā domā. Tāpēc Saskaņas cītīgā tiesāšanās ar vadošajiem latviešu žurnālistiem nāk par sliktu iniciatīvas autoram pašam.

Jābrīnās, kāpēc «saskaņieši» turpina šo absurdo praksi, cenšoties sistemātiski iebiedēt brīvos medijus, tiesājoties un pārsūdzot spriedumus. Tas dod ieganstu man un kolēģiem dziļāk uzrakņāt Saskaņas ēnas puses kritiskā diskursā, kas nekad nav laba reklāma, nevienā situācijā. Man ir aizdomas, ka žurnālistu vajāšanas ideju Saskaņas līderi būs patapinājuši no putiniskās Krievijas, kurā par mediju brīvdomību daudzi kolēģi jau samaksājuši ne tikai ar tiesas cenzūras žņaugiem, bet pavisam reāli ar savām asinīm. Turklāt šis nav vienīgais Kremļa ideoloģijas pakaļdarinājums Latvijas reālpolitikas praksē. Ir vēl arī citi.

Kā Ušakovs uzspiež mums Kremļa dienas kārtību

Savos iepriekšējos rakstos (Ušakova partijas rīcības izprovocēta) biju spiesta minēt vairākus faktus, procesus, kas piedāvāja man ieganstus, lai izdarītu secinājumus par Saskaņas atkarību no Kremļa. To skaitā gan partijas līdera rīcību, gan Krievijas zinātnieku, politologu, Krievijas vēstnieka, Latvijas augstāko amatpersonu, pasaules preses secinājumus par šo prokrievisko un prokremlisko4 partiju Latvijas politiskajā spektrā.

Šoruden jebkurš Latvijas pilsonis pats ar savām acīm un ausīm varēja atkal pārliecināties, ka man ir taisnība – šāda ietekme pastāv. To apliecināja Kremļa stila «tikumības likums», kuru Saskaņas deputāti ieviesa arī Latvijā.

Kremlis kā autoritāra, fašistiskam režīmam ļoti tuva vara, cenšas iegūt kontroli pār pilsoņu prātiem, direktīvi norādot tautai, kas ir pareizi, kārtīgi, kas ir patriotiski un tikumiski. Putinaprāt viss, kas nāk no Rietumu civilizācijas, ir slikts, pūstošs, nejēdzīgs un noliedzams. No Kremļa ideologu viedokļa šie apzīmējumi attiecināmi gan uz personu brīvību, gan arī uz demokrātiju un tās tikumiem vispār. Tāpēc Kremlis pēdējā laikā veicis vairākas Krievijas likumu izmaiņas, kuras sāk strikti regulēt ne tikai savu iedzīvotāju rīcību un uzvedību, bet arī domāšanu.

Cenšoties noteikt, pat kādu leksiku drīkst vai nedrīkst izmantot mākslā un kā komunikācija cenzējama skolās, medijos un internetā.

Grūti nepamanīt, ka tieši tās pašas aktivitātes aktivizē arī Nila Ušakova vadītā partija Saskaņa Latvijā. Ja «kaut ko» izdomā Putins un ievieš kā obligātu normu Krievijā, tad nekavējoties seko mūsu putinistu atdarinājumi tepat uz vietas Latvijā. Rezultātā – apzināti vai neapzināti Kremļa izvirzītā «dienaskārtība» (kuru savā ideoloģiskajā ekipējumā jau sen pieņēmusi Saskaņa) pratusi veiksmīgi apvest ap stūri pat Latvijas parlamentu, kas mūsu valsts likumos ieviesa Rietumu demokrātiskai civilizācijai neraksturīgas totalitāras normas, kuras šobrīd ierobežo ne tikai vārda brīvību, bet arī veselo saprātu. Tādējādi Kremlis ar Ušakova partijas palīdzību, izmantojot lētticīgus deputātus no nacionāli konservatīvā spektra, panāca tā saucamo tikumības normu ieviešanu Latvijas izglītības sistēmā, kas faktiski ir būtiska Kremļa uzvara šodienas Latvijā.

«Labu gribot», tika nobruģēts ceļš uz elli ar Krievijas «lekāla» palīdzību.

Plakātu cenzūra Kremļa stilā

Šoruden bijām liecinieki, kā Ušakovs demonstrēja Kremļa vērtību sargsuņa lomu vides reklāmā Rīgā. Viņš burtiski un paklausīgi izpildīja Krievijas cenzūras normas, kas aizliedz publiskajās vietās (šoreiz vides reklāmās) pieminēt viendzimuma attiecības. Jo Krievija to sauc par homoseksuālisma propagandu, kas tur ar likumu ir aizliegta. Latvijā, tāpat kā Eiropas Savienībā, nav šādu minoritātes diskriminējošu likumu.

Taču plakāti tika steigšus aizvākti. Vai tad Rīgas vadība nezina, ka Latvijā (kā jau Eiropas Savienībā) nav šādu minoritātes diskriminējošu likumu un nav normu, kas aizliegtu cienīt citādos? Tieši pretēji, mēs respektējam iecietību pret visām minoritātēm, invalīdiem, HIVslimniekiem, homoseksuāļiem, kuru tiesības joprojām ir ierobežotas, un šo tiesību aizstāvība bija arī konkrētās reklāmas kampaņas mērķis.

Turklāt šajā konkrētajā gadījumā tika izmantota pārbaudīta padomju režīma demagoģijas metode. Saskaņas izpildpersona televizorā paziņoja, ka esot bijuši vairāki «darbaļaužu zvani», kas aicinājuši šos plakātus noņemt. Propagandas teorijā šo metodi sauc par «vēstuļu fabricēšanu», kad idejas autors pats saražo «tautas balsi» un piedāvā neesošu masu viedokli kā neapgāžamu argumentu. Plakātus aizvāca. Tieši tāpat, kā tas būtu noticis šodienas Putina Krievijā. Taču tagad tas notika pie mums – tepat Latvijā.

Šis notikums pierāda, ka lielākā Latvijas partija piespiež mūs Rīgā dzīvot pēc profašistiskās kaimiņvalsts Krievijas noteikumiem un modeļa. Afišas un «tikumība» ir tikai detaļas lielākā projektā, kuram noteikti sekosim arī turpmāk.

Interesanti, ka Saskaņa, kas sevi dēvē par sociāldemokrātisku, pat nav pamanījusi, ka sociāldemokrāti vienmēr aizstāv apspiestos un vajātos un vienmēr nostājas arī homoseksuālo cilvēku pusē. Eiropas Sociāldemokrātisko partiju programmās ir paragrāfu paragrāfi par to, ko partijas darīs seksuālo minoritāšu tiesību jomā un to atbalstam. Taču šādas sadaļas, šķiet, nekad nebūs Ušakova partijas programmā, jo tā nav sociāldemokrātiska, bet gan Kremļa ideoloģijas partija?

Ušakova cīņa pret Maidanu

Izskatās, ka Nilam Ušakovam un Saskaņai sāp Ukrainas ceļš uz Rietumiem un tās bēgšana no Krievijas lāča ķetnām. Tās simbols ir Maidans, kuram veltīto fotoizstādi kāds ukraiņu fotomākslinieks rādīja Rīgas centrā nesen. Oktobrī. Mēs, protams, varam trīs reizes minēt, kāpēc Rīgas Domes vadība tik savādi tika vaļā no šīs viņiem uzkrītoši nepatīkamās izstādes.

Lai aizvāktu šo izstādi, tika noorganizēta autora sakompromitēšanas kampaņa, izstāde netika apsargāta (to dienā un naktīs demolēja prokremliski huligāni), un līdz ar to izdevās ar to nomelnot pašu Maidanu kā Ukrainas brīvības cīņas simbolu.

Pasākums pret izstādi tika veikts Krievijas ārpolitiskās propagandas aģentūras Sputnik un TV stacijas Russia Today (RT) labākajās tradīcijās, iesaistot arī latviešu, krievu un angļu žurnālistus no Latvijas sabiedriskajiem medijiem, kas cītīgi reproducēja Kremļa «Gebelsa» – Kiseļova kantoru pamestās propagandiskās klišejas un Krievijai neizdevīgu viedokļu autoru kompromitēšanas metodes. Hiperbolizējot no konteksta izrautu frāzi, kuru esot teicis izstādes fotogrāfiju autors, ar lupu meklējot viņa darbos gan autortiesību pārkāpumus, gan piesienoties citiem nebūtiskiem faktiem, Ušakovs un viņa štābi (ieskaitot pat kārtības uzturētājus) radīja iespaidu, ka tiek darīts viss, lai jēdziens Maidans kā Ukrainas brīvības simbols pazustu no Rīgas ielām. Un pazuda arī.

Analizējot Ušakova sociālos kontus un Ušakova kontos tiražētās publikācijas ne tikai latviešu un krievu, bet arī angļu valodā, šajā gadījumā var manīt, ka Ušakova/Kremļa ieroči tika mērķēti pamatā pret ārlietu ministru Rinkēviču kā būtiskāko šķērsli Krievijas interesēm Latvijā, kas ļāvisUkrainas brīvības simbolam atrasties Rīgas centrā.

Arī šo cīņu Ušakovs uzvarēja. Izstādi padzina Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs, aizbildinoties ar formāliem iemesliem, lai gan faktiski viņš rīkojās tā, kā vislabāk patiktu Kremlim. Sagadīšanās?

Kremļa Trojas zirgi

Prokremliskās partijas Baltijā mēz dēvēt arī par Kremļa Trojas zirgiem vai piektajām kolonām. Tās spēj panākt daudz – sākot ar krieviski runājošo iedzīvotāju piesaisti Maskavas doktrīnām un beidzot ar Kremļa likumu un tikumu ieviešanu tuvējās ārzemēs – šajā gadījumā Latvijā. Tās izmanto visas demokrātisko valstu dotās iespējas izvērsties, legalizēties, veidojot ap sevi labvēlīgu sabiedrisko domu. Tās pieprasa respektu pret sevi, taču nerespektē citus.

«Putin saves the day» – tā Kremļa propagandas megafons Sputnik tikko aprakstīja Maskavas iniciatīvu «ar starptautiskas sadarbības palīdzību atrisināt Sīrijas kara problēmu». Izklausās grandiozi – brīnumdaris no Krievijas vārdā Vladimirs Putins tā vienkārši «ņems un visu atrisinās». Ja naivie tam tic, tad reālisti ķeras pie «East Stratcom» forsēšanas, lai nobremzētu Kremļa propagandas melošanu (Politico).

Propaganda pagaidām ir galvenais ierocis Putina kara stratēģijā pret rietumvalstīm. Pateicoties Kremļa mediju meliem, Putinam izdodas samulsināt krievus par to, kas īsti notiek Ukrainā, kurš notrieca MH17 un kurš reāli spēj nodrošināt mieru Sīrijā. Zīmīgi, ka Latvijā Kremļa Trojas zirga statusā ir viena no valsts lielākajām partijām, kas lēni, bet noteikti piespiež mūs pieņemt Kremļa despota Putina izstrādātās normas un mūs lēni iemāca noticēt, ka Putins «izglābs arī mūs». Ideoloģija Latvijā šodien ienāk pa logiem un durvīm, ar uzpirktiem pašvaldību propagandas avīžpapīriem, «sponsorētiem» ētera laikiem radio, televīzijā un ar mēģinājumiem cenzēt brīvo vārdu ar tiesu sistēmas palīdzību.

Bailes ir ļaunuma svarīgākā degviela. Nav izslēgts, ka pagūsim Trojas zirgiem aizcirst vārtus deguna priekšā un cenzūru nodot makulatūrā.

Nav izslēgts, ka pagūsim.

Tā izskatās.

P.S. Ušakova kungs, pirms jūs ķeraties pie savu advokātu algošanas, uzlieciet savas labākās brilles un uzmanīgi izlasiet rubriku, kas norāda, ka šis raksts ir viedoklis, nevis ziņa, un ka tā apstrīdēšana ir līdzvērtīga cenzūrai.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas pētījumā «Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību» norādīts, ka viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu. Tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam liktos. Tā kā viedokļa atbilstību patiesībai pierādīt nav iespējams, šāda prasība jau pati par sevi tiek vērtēta kā vārda brīvības pārkāpums, konstatēts Augstākās tiesas dokumentā.

Atsauces:

1. Jēdziens lietots pārnestā nozīmē.

2. Partijai Saskaņa ir tikai novērotāja statuss Eiropas Sociāldemokrātisko partiju aliansē. No tās distancējas Sociālistu internacionāle tāpēc, ka Latvijas Saskaņa pārāk cieši sadarbojas ar Krievijas partiju Vienotā Krievija. Harmoni (Lettland)

3. Temīda bija taisnības dieviete sengrieķu mitoloģijā. Viņas vecāki bija dievi Gaja un Urāns. Viņu attēloja ar aizsietām acīm, rokās viņai bija svari un zobens. Tiesnešus grieķu valodā sauca par themistopoloi — Temīdas kalpiem.

4. Antirysk hållning vann i Riga Lettiska regeringen sitter kvar

Raksta  vietne TVnet portālā: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/582510-kremla_cenzors_usakovs