IS jeb ISIS (nelietošu arābu abreviatūru Daesh, kas tagad modē Latvijā) ir daudz ienaidnieku, bet maz draugu. Gandrīz visa pasaule šodien nostājusies pret viņiem, lai tos sagrautu. Taču, kāpēc tik grūti viņus iztriekt no Sīrijas un Irākas?
Pirms pusotra gada viņi (ar zibenskara palīdzību) pakļāva Sīrijas daļu un Irākas ziemeļus. Neliela islāmistu fundamentālistu sekta, kas dzimusi Sīrijas pilsoņu kara apstākļos, zibenīgā ātrumā pārvērtās bruņotā ešelonā ar 10 000 – 30 000 kaujiniekiem (dažādas CIP versijas). Taču ar to nepietiek, lai paturētu savā kontrolē ”Lielbritānijas lieluma” teritoriju, kas sastāv galvenokārt no tuksneša. Viņiem paveicās tāpēc, ka kritiskā brīdī to rindās iekļāvās sunnītu irākiešu bruņotajās vienības, kas agrāk bija Sadama Huseīna armijas sastāvā. Taču arī ar to arī ir par maz. Tāpēc viņi steigšus deklarē savu jauno valsti kalifātu un pagūst iedibināt tikai dažas valsts institūcijas, to skaitā šariāta tiesu.
Finansiāli IS sevi nodrošina:
1) ar nodokļiem, kurus iekasē no okupētu zonu iedzīvotājiem (8 – 10 miljoni iedzīvotāju);
2) ar naftas pārdošanu no okupētajām teritorijām;
3) pateicoties ziedotājiem no Saūda Arābijas (lai gan oficiāli SA neatbalsta ISIS).
Ja 100% visi nostātos pret IS, tad šiem teroristiem izredžu nebūtu. Taču ir ”daži”, kas spēlē dubultspēli:
1) Turcija, kas teorētiski nostājas pret IS, bet reāli izmanto šos grupējumu, lai neļautu attīstīt kurdu ofensīvu;
2) Saūda Arābija, kas tikai teorētiski apkaro IS. Viņu ticība vahabisms ir ļoti tuvs ISIS ticībai un Saūda Arābijas valsts vadītāji nevēlas atklāti nostāties pret grupējumu kaimiņvalstī, kas daudziem saudiešiem šķiet simpātisks. Starp citu 15 no 19 Ņujorkas ”taranētājiem” bija lidotāji no Saūda Arābijas.
Praktiski viņus novākt militārā ceļā nav neiespējami. Tehniski tas varētu norisināties ļoti ātri. Taču lielvalstu politiskie vadītāji ir ”sabijušies politiski”, baidoties, ka ar šādu rīcību var iznākt vēl vairāk liet ūdeni uz džihādistu ideoloģijas dzirnavām. Vai šodien – pēc Francijas palīgā sauciena būs citādi? No ”tehniskā viedokļa” ar bombardēšanu nepietiks, vajadzīga arī armija ”uz zemes”. Kura valsts ir gatava sūtīt savējos pretī šiem ”rīkļu griezējiem”?
Pret teroristiem nav iespējams cīnīties tikai militāri, nepieciešama arī ideoloģijas ofensīva. Šodien tas ir pat svarīgāk, citādi ”fenikss” pēc iegrimšanas pelnos, atdzims no jauna kādā citā valstī un problēmas sāksies no gala. Rādās, ka pašlaik mums Eiropā nav politiķu, kas ar šo problēmu būtu spējīgi tikt galā.
Mums pārējiem atliek gaidīt. Diemžēl.
Spriežot, piemēram, pēc VICE dokumentālajām filmām (un arī pēc vietējām tendencēm), svarīgākais ir pārliecināt publiku, kāda joda pēc viņiem ideoloģija (jebkura) vispār ir nepieciešama, jo tipiska vienkāršā cilvēka vēlme (īpaši, ja šim cilvēkam jādomā, kā savilkt galus kopā) ir dzīvot mierīgi, ar ko parasti tiek saprasta stabilitāte, un jautājums, ko viņš tās vārdā ir vērts pieciest.
Manuprāt tieši šī vēlme pēc stabilitātes tā apgrūtina vardarbības ģimenē risināšanu, jo daudzas sievas, pat ja viņām piedāvā mājvietu, vienalga atgriežas atpakaļ. Arī tad, kad skaidri zina, ka piekaus gan viņu, gan bērnus.
Un tas pats ir tautu mērogā, īpaši ja tautas pārstāvji tiek turēti neziņā un viņiem par citādi dzīvojošajiem var sastāstīt pilnīgi jebko.
Es neesmu bijusi Tuvajos Austrumos bet esmu runājusi ar daudziem vietējiem, kas jūsmo par valstīm, kurās noziegušās amatpersonas (un varbūt arī ierēdņus liek pie sienas), Vaimanas, ka par maz bērnu tiek dzemdēts, ka sievietes esot aizrāvušās ar karjerismu, atņemot vīriešiem iespējas pelnīt ģimenei iztiku, ģērbjoties kā padauzas vispār nav nekāds noslēpums. Skandālēšanās par to, ka valsts spiežot vakcinēt (protams, ja jau pārņemam no Rietumiem….), bardaks veselības aprūpē, kur ziedojumu vācēji, kas nav apskatījušies, kādi ir simptomi, tai slimībai kuras ārstēšanai nauda tiek vākta, ir tā mazākā problēma….
Jautājums ir, ko mūsu vienkāršais cilvēks, kas tiek barots ar informāciju, ka visi izvirstam un labi, kur par zagšanu cērt nost rokas, būs ar mieru pieciest, lai laikrakstos, piemēram, parādītos informācija par notiesātām un nošautām amatpersonām (informācija par dzīves uzlabošanos vai dzīves uzlabošanās nav nepieciešama)? Ko būs gatavs pieciest vīriešu dzimuma lūzeris, kuram mājās sieva regulāri atgādina, ka pelna vismaz tikpat, turklāt audzina bērnus un kopj māju, ja vara noteiks, ka sievai jāsēž mājās un, ja viņa daudz leksies, vīra pienākums ir viņu kārtīgi noslānīt? Un nemaz nevajag materiālā stāvokļa uzlabošanos.
Cilvēki, kas ir uzauguši apstākļos, kur viņiem
Un nevajag aizmirst par narkotikām… tās arī spēcīgi griež terorismu. Viens kilograms narkotiku nopelna tik pat cik pārsimts barelu ar naftu. Kaut kā piemirsās ne?
Nepiemirsās viss, 🙂 bet prieks, ka arī anonīmie bailuļi uzdrošinās paust savus uzskatus. 🙂