”Tas”, ko piektdien ieraudzījām Parīzē, ir ”tas pats” ko bēgļi zināja jau sen

Skärmavbild 2015-11-15 kl. 16.07.45Šodien – svētdiena. Eiropa lēni atgūstas no Parīzes ”melnās piektdienas” šoka. Mans Latvijas karogs klusi plīvo pusmastā un civilizētā cilvēce jūt līdzi cietušo tuviniekiem.

Kas notiks rīt? Protams, pastāv risks, ka ”vara” centīsies tālāk sarežģīt mūsu ikdienu (tā kā to piedzīvojām pēc 11. septembra notikumiem Ņujorkā 2001. gadā) un aizliegs lidot ar ūdenspudeli klēpī lidmašīnā vai iet pa ielu ar lietussargu rokās. Birokrātu jaunradei nav robežu.

Vai tagad atkal tiks ”piegrieztas skrūves” vēl ciešāk un ”cīņā pret terorismu”, tiks anulētas atlikušās mūsu ikdienas ērtības? Vai publiskās telpas centrā tiks novilkta frontes līnija starp ”mums” un ”viņiem”?

Iespējams, ka būs arī šādi operetiski efekti. Taču galvenais nenobīties, jo tieši to islamistu kaujinieki no mums vēlas sagaidīt visvairāk. Tagad svarīgāka ir pavisam cita tēma. Neļausim sevi samulsināt . ”Melnās piektdienas” vaininieki ir džihādistu teroristi. Tieši viņi. Neviens cits. Nevis kādi citi apstākļi, kā to tagad mēģina ieskaidrot pasaulei sīriešu diktators Asads vai Krievijas televīzija. Katrs mēģinājums traktēt notikušo ar ”nepareizu Francijas ārpolitiku”, ”ASV agresiju autrumos” vai ”liberāļu loģiku” ir centieni nomainīt būtiskus faktus ar nebūtiskiem. Tātad – dezinformēt sabiedrību pēc tās pašas loģikas, ar kuru izvarotājs savā noziegumā vaino nevis sevi, bet izvarotās sievietes pārāk īsos svārkus.

Prezidents Olands vakar deklarēja ienaidnieku – ”islāmistu valsti” un tās kaujiniekus, kuri ir sarīkojuši šo slaktiņu Francijas galvaspilsētā. Viņi ir vainīgie (nevis upuri).

Kamēr policija mēģina noķert šos slepkavas Parīzē un Briselē, mums atliek secināt, ka karš Sīrijā un Irākā, tāpat arī Jemenas un Lībijas sabrukums, veido fundamentu ekstrēmiem reliģioziem un politiskiem grupējumiem Tuvējos Austrumos, kas tagad cenšas sākt karu arī ar mums. Miers šajā reģionā ir šībrīža prioritāte nr. 1. ne tikai bēgļu plūsmas apturēšanai, bet arī džihadistu kustības vājināšanai. Patlabam ANO ir diezgan sašķelta šīs problēmas risinājumā. Eiropas Savienība izskatās izšķīdusi pati sevī un amerikāņi ieņem ļoti intravertu pozīciju. Autoritārā Putina Krievija nav šīs problēmas atšķetinātāja, lai gan Putina propagandas buldozers visiem spēkiem mēģina mums iestāstīt pretējo.

Skärmavbild 2015-11-15 kl. 16.09.01

Terorismu nevar apkarot vienā atsevišķā valstī. To nevar arī uzvarēt ar ieročiem. Kā rīkoties tālāk? Šķiet, ka vispirms nāksies ierobežot viņu ālēšanos tieši ar tiem pašiem ieročiem, lai nodrošinātu kaut cik normālu situāciju civilajiem iedzīvotājiem, kas vēl nav pametuši šos reģionus un devušies uz Eiropu ar laivām pāri Vidusjūrai.

Situācijas stabilizācijai Irāka un Sīrijā, bez fundamentālistu līdzdalības nepieciešama sabiedrības pilsoniskās daļas līdzdalība. Patlaban situācija izskatās pagalam nejēdzīga un mums nav loģisku argumentu un paņēmienu, kā to vērst par labu. Taču nav bezizejas situāciju un katra tuneļa galā ir gaisma, kas šajā gadījumā ir diplomātijas īpaši akūts uzdevums.

Kā ar mums pašiem?

IS konfrontācija ar rietumu pasauli pašlaik sit ļoti augstu vilni. 129 nogalinātie jaunieši Parīzē ir tikai viena no teroristu ”sarūpētajām” asiņainajām ainām modernās pasaules vēsturē. Tās fonā vīd džihādistu ideoloģija. Viņu aktivitāšu pamatā ir centieni pievērst mūs ieročiem un piespiest sākt militāru savstarpēju izrēķināšanos. Būtībā viņiem ir divas stratēģijas: 1) ievilināt Eiropu karā un to uzvarēt, jeb 2) uzvarēt Eiropu ar sistemātiskiem, masīviem un labi organizētiem asiņainiem teroraktiem.

Pats slimākais, ka džihādisti nepieļauj paralēlu sabiedrību eksistenci. Vai nu viņi vai mēs. Tā teikt – bez kompromisa.

Protams, ka amerikāņi nebija tie veiksmīgākie musulmāņu reliģiozu fanātiķu apkarotāji un viņu izdarīšanās Irākas kara laikā (2003) Abugraiba cietumā un Gvantanamo bāzē neko labu nepanāca. Drīzāk gan ielēja degvielu fanātiķu ugunskurā. Irākas kara darbība bija ļoti nepārdomāta un tās rezultātā arī tika dibināta IS (1999. g.). Taču arī ASV nav galvenās vainīgās. Fanatiķu kustība dzimusi krietni agrāk, – Afganistānas kara laikā un, amerikāņu neveiksmīgās kara darbības dēļ, tā ieguva daudz sekotāju.

Rietumu civilizācijai nav izvēles – ienaidnieks tagad nekaros frontē, bet uzradīsies mūsu nama priekšā negaidīti un rīkos brutālus atentātus visnegaidītākajos brīžos. Lai pretinieku uzvarētu mums jāliek lietā jauna stratēģija. Pirmām kārtām – tā būs ideoloģisko koncepciju cīņa. Tieši tāpat kā ar šībrīža Krieviju, mums jāmēģina izprast viņu loģiku un vērtības, lai nenodotu savējās. Pēc tam jābūt gataviem nepiekāpties, tieši tāpat kā cilvēce to reiz jau spēja izdarīt pret ļoti spēcīgajām fašisma un boļševiku ideoloģijām. Tas nav neiespējami. Mēs to spējām izdarīt pagātnē un mums tas izdosies arī nākotnē.

Zeme zem kājām mums ir vibrējusi visos laikos. Kari un krīzes nomaina viena otru. Ar visām pamazām tiekam galā, vairāk vai mazāk veiksmīgi. Tas ko piektdien ieraudzījām Parīzē ir tas pats, ko bēgļi zināja jau sen. Viņi bēg no ”melnās piektdienas” jau kopš vasaras un daži no mums turpina neticēt, ka ”tur ir tik šausmīgi, lai no turienes būtu jābēg uz Latviju”. Vai tagad pēc Parīzes ”melnās piektdienas” mēs to saskatām labāk?

Mēs redzam, ka džihādisti ar šo vēlas panākt Eiropas militāro spēku samazinājumu Tuvējos Austrumos. Iebaidīšana ir viņu galvenais ierocis, lai gan viņu tehniskā kapacitāte ne ar ko neatšķiras no īru IRA amunīcijas 70. gadu sākumā.

Jā, ir sācies karš. Samierināsimies ar to. Uzbrukumi Beirutai, Parīzei un krievu pasažieru lidmašīnai ir tikai problēmas sākums. Mums jārēķinās ar nākamajām likstām šajā virzienā, jo šīrudens aktivitātes ir tikai ISIS jeb Daesh public relations instrumenti. Bijušajās PSRS republikās Čečenijā un Uzbekijā arī ir šīs ekstrēmās kustības, kas atbalsta IS un viņu aktivitātes ir tikai laika jautājums.

Vai var būt vēl sliktāk? Jā, vēl sliktāk būtu tad, ja Rietumeiropas valstīs (vai pie mums !) pie varas nokļūtu tik pat ekstrēmi reliģiozie fundamentālisti kā musulmāņu džihādisti. Tad gan būtu pavisam slikti. Kamēr mēs esam bez ”vadoņa”, ”putina” vai tamlīdzīgiem nejēdzīgiem traucēkļiem, ir pamats optimismam, ka visi kopā no šīs likstas izkulsimies sveiki un veseli.

Neba tas vien mūsu dzīvē ir pieredzēts?

3 thoughts on “”Tas”, ko piektdien ieraudzījām Parīzē, ir ”tas pats” ko bēgļi zināja jau sen

  1. Visi “drošības pasākumi”, ja tādi sekos būs tikai “drošības teātris”. Ilgtermiņā cīņu ar terorismu var novērst divos veidos:
    1. Atteikties no naftas (un gāzes) atkarības.
    Karu Sīrijā Krievija uzkurina, lai celtu naftas cenu un kavētu tiešo naftas/gāzes savienojumu izveidi no Arābijas pussalas uz Eiropu. Tāpēc ir jāapgūst labāk saules un vēja enerģija, un arī torija kodolenerģija (torijs neder kodolbumbām un ir daudz izplatītāks par urānu). Tad nafta vairs nebūs tik svarīga un arī cīņas par ietekmi tās sadalē neizmaksās sabiedrībai tik dārgi.
    2. Nodrošināt līdztiesīgu sabiedrību un normālu laicīgo izglītību visiem un visur.
    Teroristu, kurš ir gatavs nogalināt sevi kopā ar citiem nevainīgiem cilvēkiem, var izaudzināt tikai totalitārā ticīgo sabiedrībā, kurā sen mirušu ganu idejas vērtē augstāk par mūsdienu zinātnes un sabiedrības atziņām. Savukārt, ja cilvēks dara sabiedrībai derīgu darbu un nopelna par to pieklājīgu iztiku, tad tādu ir neiespējami padarīt teroristu.

  2. Ko var gudri liet ūdeni. Kāda iecietība pret bēgļiem, kāpēc mūsu masu mēdiji nespēj parādīt, ka 70% bēgļu ir vīrieši no 20-40 gadu vecumam. Kas tie par bēgļiem. Protams, ka šajā straumē iekļūst visaz pāris simti ekstrēmistu. Nākamais solis, kurā pakaļā vēl ir redzēts, ka bēglim ir tiesības atteikties no personības noskaidrošanas? Kas par muļķībām, un kur tie kara plosītie spēj sameklēt 10 un vairāk tūkstošus viltotiem dokumentiem un ceļa izdevumiem? Latvietis vidējais statistiskais, nespēj tādu naudu gada laikā iekrāt miera apstākļos, kur nu vēl, ja valsti plosītu pilsoņu karš. Atveriet savas iecietīgās acis, novelciet rozā brilles un saprotiet ne velti ir radušies stereotipi, aizspriedumi. Tā ir augstākās pakāpes muļķība ticēt visam ko saka rietumu vai austrumu mediji. Saprotu, jebko, ko pateiks krievu mēdiji, mūsējie uzskatīs par propogandu, tad pasakiet cik debīli ir pildīt Latvijas Republikas budžetu ar Latvijas Gāzes palīdzību, kur reāli nauda nāk tikai no Krievijas, un ar šo naudu mēs apmaksājam Latvijas Televīziju, kura vienkārši dirš muļķības, ko viņiem liek teikt politiķi Latvijā. Un nevajag dēt olas par to pašu defacto, tur atmasko tikai mazus sīkumiņus no visām slimajām lietām ko mūsu valdība un tauta dara nepareizi utt. Tā pat kāpēc neatver tos sasodītos čekas maisus? Nu lai tauta zin savus varoņus, esam tak tiesiskā valstī, demokrātiskā valstī, kāpēc baidīties par tiem slimajiem izvirtuļiem, kuri vienkārši savu tautu nodeva, spīdzināja un meta aiz restēm un parakstīja dokumentus par savu kaimiņu nosūtīšanu uz Sibīriju. Laikam latviešu tauta, vismaz tās elite ir sadomozahisti, kuriem patīk sevi mocīt.

    Nesaprotu, kā vispār mums ir tiesības teikt, ka pirms 97 gadiem cilvēki krita par brīvu Latviju, par tiesībām uz demokrātiju utt. Tas sen jau ir pazudis… mēs visi esam pārdevušies, kas rietumiem, kas austrumiem, kas vispār kapitālismam kā tādam.
    Tāpēc nevajag te runāt par bēgļiem, kuri nekad nemācēs Latviešu valodu, jo jau tagad, kuri te dzīvo, izvēlas runāt krieviski… seciniet paši, kāda jēga mums no viņiem?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s