Pamiers beidzies, taču tā laikā turpinājās sīvas kauja frontē. Īpaši Pokrovskas apgabalā. Krievi tur saviem uzbrukumiem izmantoja vairāk nekā 5000 dronus – “kamikadzes”. (SvD)
Pašlaik Maskava gatavojas jaunam sarunu raundam kopā ar Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. (Kyiv Independent), jo Putins nedēļas nogalē paziņoja, ka, karš Ukrainā drīz varētu beigties. Pēdējo reizi Trampa čoms Vitkofs un znots Džareds Kušners Maskavā bija janvārī. Kijivā viņi joprojām nav bijuši.
Nesen izlasīju, ka Ukrainas karā kopš 2022. gada cīnās vairāki tūkstoši kolumbiešu. Tā ir lielākā brīvprātīgo grupa šajā karā pret Krieviju. Prieks, ka viņi cīnās Ukrainas pusē.
Mana tuvākā draudzene doktorantūras laikā bija tieši kolumbiete Marija (no Medelīnas). Lielisks cilvēks un labs draugs. Baudījām kopā kolumbiešu kafiju un runājām par svarīgām lietām, politiku ieskaitot. Tagad viņas tautieši palīdz ukraiņiem. Kas šie cilvēki ir?
Viens no viņiem ir karavīrs ar segvāredu “Tanoss”. Kāpēc viņš karo Ukrainā? “Tāpēc, ka gribēju palīdzēt Ukrainai aizstāvēties, cīnīties par taisnīgumu un brīvību”, – viņs saka. Toreiz (kara sākumā) viņam bija 27 gadi (kad ieradās Ukrainā 2023. gada rudenī). Pirms tam deviņus gadus bija dienējis Kolumbijas armijā kā ierindnieks un septiņus gadus kā sapieris. Kara loģiku pazina. Mājās palika šķirtā sieva un divi mazi bērni. Karš bija izeja no privātās krīzes.
Kopš kara sākuma Ukrainas armijai ir pievienojušies gandrīz 20 000 brīvprātīgo no vairāk nekā 50 valstīm. Kolumbieši ir lielākā grupa (7000). Kāpēc tieši kolumbieši? Situācija dzimtenē vienmēr bijusi “nestabīla”. Pilsoņu karš, konflikts starp valdības spēkiem, partizāniem un paramilitārajām grupām, ilga gadu desmitiem un aiz sevis atstāja tūkstošiem kara veterānu. Pēc bruņoto konfliktu beigām viņi meklēja darbu ārzemēs. Viena daļa kolumbiešu kā algotņi piedalījušies pilsoņu karā Sudānā, citi kalpo nakrotiku karteļiem Meksikā, bet trešie kļuvuši par leģionāriem Ukrainā.
Ukrainas armijā “viesstrādnieku” atalgojums neatšķiras no citu karavīru algas. Priviliģēti viņi neesot. Nekarojot šeit tikai audas dēļ. Principiem un pārliecībai arī esot nozīme. “Karš Ukrainā nelīdzinās nekam tādam, ko agrāk būtu piedzīvojis. Sākumā dominēja kājnieku, artilērijas aktivitātes, tad nāca kāt regulāras gaisa apšaudes, bet tagad visu nosaka droni. Tie kontrolē gandrīz visu, kas te notiek”, – viņš konstatē. (DN)
Tanos cīnās Doņeckā un Luhanskā “Čārlija rotā”. Šādi tiek dēvēta viņa vienība, kas savā starpā sarunājās spāņu valodā. Līdzās kolumbiešiem te karo arī peruāņi, čīlieši un brazīlieši.
Interesnati, ka Ukrainas pusē cīnās kolumbieži, kas dzimtenes karos atradušies pretējās frontes pusēs.Vieniem ir pieredze no policijas darba, citiem – no kaujām partizānos. “Te (Ukrainā) esam visi vienā frontes pusē. Tas, ka notika Kolumbijā, tas paliek tur. Te ir cits karš un citas prioritātes”, – viņš saka un nemanāmi smaida. (DN)
Divas reizes viņam ir bijis atvaļinājums mājās. 30 dienas. Atpūsties devies uz Santanderu Kolumbijas centrālajā daļā. “Tad dodos kalnos viens pats ar savu motociklu, lai atslēgtios no visa pārējā. Šādas sajūtas man ir svarīgas”. Kādas saites saglabājušās ar bērniem? “Visciešākās ar abiem – ar dēlu (5 gadi) un meitu (9 gadi). Uzskatu par savu galveno uzdevumu iemācīt viņiem, ka cilvēka dzīvība un brīvība ir ļoti vērtīgas lietas. Viņiem tas būtu jāsaprot. Domāju, ka viņi ir saratuši ko es saku, runāju un stāstu”.
Vai atgriezties mājās no kara Ukrainā nav bīstami? Vai krievu spiegu tīkli pastāv arī Latiņamerikā? “|Jā, protams tie pastāv. Tie ir visur. Tāpēc savu īsto vārdu neatklāšu”- atzīstas Tanoss.
2025. gada decembrī Kolumbija pievienojās 1989. gada ANO konvencijai, kas aizliedz algotņu darbu ārzemju armijās. Šis ir mēģinājums politiski apturēt vietējo vīriešu aizplūšanu uz kaujas laukiem citās valstīs. Vai tas ietekmēs to kolumbiešu skaitu, kas dodas karot uz Ukrainu? Iespējams.
Ukrainas armijai pašlaik ir karavīru trūkumu. Taču visus Kijiva pretī neņem. Meksikas izlūkdienesti jau brīdinājuši, ka noziedzīgas organizācijas un narkotiku karteļi jau mēģinājuši iefiltrēties Ukrainas armijā. Ar mērķi iegūt dronu kompetenci, kuru vēlāk varētu pārdot krieviem.
Cik kolumbiešu jau gājuši bojā Ukrainā? Pagaidām ap 600. (DN)
Cik ilgi viņš karos kopā ar ukraiņiem? Pagaidām uz šo jautājumu neesot atbildes. Šis “darbs” neesot tikai peļņas veids, bet gan dzīves veids un princips. Palīdzēt citiem atgūt brīvību.
Pašlaik aptuveni 20 000 cilvēku (50 tauutību pārstāvji) piedalās kā brīvprātīgie karā Ukrainā, ukraiņu pusē. Līdzīga aina vērojama arī krievu zonā. Tur arī karo arī kaujinieki no citām valstīm: Baltkrievijas, Armēnijas un Kazahstānas. Ziemeļkoreja ir nosūtījusi Putinam 12 000 cilvēku, lai atbalstītu Krieviju. Tāpat arī Kuba ir nosūtījusi tūkstošiem kaujinieku, lai palīdzētu krieviem un Putinam. Pagaidām nav pārbaudītu faktu cik leģionāru karo krievu pusē. Iespējams, ka 5000, bet var gadīties, ka vairāk nekā 25 000.
Ilustrācija: divas reizes (divu gadu laikā) Tanosam ir bijis atvaļinājums 30 dienas. Tad viņš atgriežas Kolumbijā, lai satiktu māti, brāļus, māsu un savus divus bērnus. Foto: Karina Piliugina