Datums: 25.08.2003
Autors: Sandra VEINBERGA, Mediju pētniece, filozofijas zinātņu doktore
Rubrika: Cilvēks un sabiedrība
Zviedri un somi ir lielākie avīžu lasītāji pasaulē. Aptuveni 78% somu un zviedru lasa avīzes 5–7 reizes nedēļā, veltot ikdienas avīžu analīzei 48 minūtes dienā. (ES valstīs avīzes lasa vidēji 46% iedzīvotāju). Vismazāk avīzes Eiropā lasa grieķi, portugāļi un spāņi. Starp citu, somi ir arī dūšīgākie radio klausītāji (66,4%), taču avīžu lasīšana viņiem esot pats svarīgākais mediju baudīšanas prieks.
Helsingin Sanomat ir lielākā avīze ziemeļvalstīs ar 440 000 eksemplāru tirāžu, Hufvudstadsbladet tiek izdota zviedru valodā, tās metiens ir 50 000 eksemplāru. Nākamā lielākā somu avīze ir Aamulehti ar 130 000 eksemplāru, tad Vasabladet ar 25 000 eksemplāru. Ainava nav interesanta, drīzāk monotona – ar vienu lielu un visai masīvu avīzi līderpozīcijās.
Somijas iespiesto mediju areāls rīta laikrakstu jomā lielā mērā atgādina provinces presei raksturīgās izpausmes, kad liela tirāža ir nevis zemas kvalitātes rādītājs, bet gan signalizē par monopola situāciju, kas parasti slāpē dinamiskas debates un nosaka mediju pieklājības toni, kā to patlaban uzņēmies Hesari (Helningin Sanomat) ar saviem 300 žurnālistu un šefredaktoru Janni Virkunenu priekšgalā.
1991. gadā nozuda Hesari lielākais konkurents, un tagad šī avīze ir vienīgā un vislielākā. «Jā, mēs dominējam tirgū,» atzīst galvenais redaktors, uzsverot, ka «tieši tāpēc mēs cenšamies būt neitrāli, saglabājot liberālisma tradīcijas un neatbalstot nevienu no politiskajām partijām». Tajā pašā laikā avīze diezgan atklāti iestājas par noteiktu jautājumu virzīšanu, un viens no tādiem savulaik bija Somijas līdzdalība ES, kas arī izdevās.
Mediju pētnieki, viņu vidū arī Ulla Maija Kivikuru no Sociālo un komunālo jautājumu pētniecības institūta, atzīst: «Ir patiešām žēl, ka somu presē mēdz būt tik maz diskusiju un dziļu debašu. Somu mediji spēj izvirzīt un aktualizēt tikai vienu tēmu, vēl dažām nepietiek spēka. Fona informācija ir faktiski pazudusi un prese ir aizņemta, cīnoties ar televīziju par vadošā un dominējošā medija statusu.»
Piemēram, Hesingin Sanomat sūtīja savu reportieri uz Irāku kara situācijā un ietiepīgi ik rītu ziņoja to pašu, ko iepriekšējā vakarā jau bija pastāstījušas televīzijas ziņas. Avīzei būtu jāsniedz dziļāks un plašāks komentārs, dziļa fona informācija, taču laikraksti ir iekarsuši ziņu ātruma kaujā ar televīziju un nedomā atkāpties. Tā domā somu eksperti, kas spriež, ka viena dominējošā iespiestā medija situācija nav labvēlīga demokrātijas un plurālisma pilnveidošanai valstī.
Lielo pūķi – Hesari – U. M. Kivikuru dēvē par «ierēdniecisku avīzi», kas neielaižas diskusijās, kuru iznākums nav iepriekš paredzams, un mēģina ieturēt kursu ja ne tieši līdzās politiskajai varai, tad vismaz tuvu tai, vairāk atgādinot valdības avīzi, nevis patiesi neatkarīgu mediju. Šī nostāja diezgan izteikti atgādina finlandizācijas laikus un liecina, ka totalitārisma laika mediju biklums joprojām ir dzīvs arī skaidro ezeru un Sibēliusa zemē.
Uzdrīkstēšanās bažību mediju reakcijās un iniciatīvās atzīst arī somu rakstnieks Šells Vesto, uzsverot, ka somu sabiedrības nostāja pret «radikālākiem uzskatiem» ir diezgan iecirtīga, uz robežas ar «kārtības militārismu», jo «mums nav vajadzīgi visādi brīvdomātāji un sistemātiska rakšanās līdz saknei».
Viens no būtiskajiem ietekmes instrumentiem ir politiķu vēlme iegrožot un ierobežot medijus. Piemēram, parlamenta spīkers Pāvo Liponens pavisam nesen ieviesa ierobežojumus žurnālistu darbam parlamenta ēkā Helsinkos. Starp citu, turpmāk nebūšot vairs atļauts mērķēt uz politiķiem valdības kafejnīcā. Pēc P. Liponena domām, tā esot «atgriešanās pie labas uzvedības un tikumiem».
Tomēr lielākās somu avīzes nepavisam nav sašutušas par šādu žurnālistu uzvedības reglamentēšanu no augšas – pirmajās avīžu lapās neparādījās neviens kaujiniecisks ievadraksts par šo tēmu vai citāts no kāda mediju profesora komentāriem, pietrūka arī situācijas tālākas uzraudzības, kas būtu normāla reakcija, piemēram, zviedru vai dāņu presē.
«Paskatieties, ko zviedri sastrādājuši ar savu Ericsson! Pēc lielajiem zaudējumiem tieši mediji panāca, ka direktoriem nācās atkāpties. Tajā pašā laikā Nokia koncerna šefs Jorma Ollila dzīvo mierīgi un bez bažām – ja arī būs problēmas, avīzes neuzdrīkstēsies uzrūkt vietējās ekonomikas gigantam,» konstatē Šells Vesto, uzsverot, ka šodienas somu ekonomikas stūresvīriem esot tā pati pozīcija mediju areālā, kāda agrāk esot bijusi prezidentam Kekonenam. Politikas svētās govis esot nomainījuši ekonomikas navigatori.
Mediju areāls turpina slāņoties tālāk, taču ne vienmēr mutācijas notiek lasītāja interesēs, neraugoties uz to, ka arī mazajās valstīs auditorija ir pelnījusi to pašu – maksimāli objektīvu viedokli, kuru spēj nodrošināt tikai un vienīgi sazarots mediju areāls.