Ungārija saņēmusi ziņas no Briseles, ka Ukraina šodien atsākšot krievu naftas piegādes ungāriem pa krievu sabojāto cauruļvadu “Družba”. Tas notiks, ja Ungārija pārtrauks bloķēt ES miljardu eiro aizdevumu Ukrainai. Tā medijus informē aizejošais Orbans ( TT) un piebildis: “Ungārijas nostāja nav mainījusies: ja mums nav naftas, tad jums nav naudas,” –  viņš ziņoja rakstīja vietnē X. Cauruļvads piegādā Krievijas naftu Ungārijai un Slovākijai. Vienīgajām valstīm, kas panākušas, ka drīkst importēt Krievijas naftu. Tādā veidā viņi uzbaro Putinu (maksā viņam) un dod iespēju turpināt Ukrainas kara finansēšanu. Krievu biznesa projekts jeb cauruļvads “Družba” Ukrainas teritorijā tika bojāts Krievijas uzbrukumā laikā. Janvāra beigās. (TT)

Prieks, ka krievu “Trojas zirgs” Orbans pazūd no Eiropas politiskās skatuves. Taču vēlēšanu rezultāts Bulgārijā rāda, ka Kremlim un Maskavai ir  izdevies sarūpēt nākamo krievu “raustāmo lelli” eiropiešiem jeb Rumenu Radevu no Sofijas. Balsu skaitīšana rāda ka bulgāri ir ievēlējuši prokremlisku personu, kas ir pret palīdzību ukraiņiem un neatbalsta agresīvās Krievijas blokādi. Par otru Kremļa velēšanu placdarma zonu ( 2026.gada vēlēšanu dēļ) ārzemju eksperti uzskata Latviju, kas arī esot “Eiropas vājais” posms. Tāpēc, ka Latvijā ir liels skaits “kremlīnus” atbalstošo vēlētāju. Cerams, ka mēs visi iesim un balsosim, lai neļautu Kremlim izmatot Latviju otra “Orbāna” būvēšanai. 

Iepriecinoši, ka visi Kremļa mēģinājumi apmuļķot, manipulēt, blēdīties un piečakarēt, tomēr nedod cerētos rezultātus. Cīņa ar civiliedzīvotājiem pilsētās ir liela krievu nelietība. Parasti karavīri cīnās frontēs, nevis bliež ar raķetēm pa pilsētām, kurās dzīvo sievietes, bērni un sirmgalvji. Bez ieročiem. Taču Putins ir ieviesis tieši šādu uzbrukuma stilu – sist pa neaizsargātajiem. Šaut pa veikaliem, dzīvojamajām ēkām. Karot teroristu stilā.  

Krieviem patīk pārkāpt vienošanās, noteikumus, neturēt vārdu un traumēt neaizsargātos.  

Tāpēc Putina notiekošais karš pret Ukrainu kļūst arvien neveiksmīgāks un tā intensitāte mazinās. Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi ukraiņu ūdensvadam, energoiekārtām (lai vājinātu ukraiņus) pagājušajā ziemā neizdevās, tāpat kā izgāzās uzbrukumi Ukrainas ieroču rūpniecībai. Ukraina šogad palielina dronu ražošanu no diviem līdz četriem miljoniem. Ir parakstīti vairāku miljardu dolāru vērti līgumus ar Kataru, Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Ukraina rullē uz priekšu. 

Neveiksmīga bijusi arī krievu diplomātija. “Donbasa darījums” neizdevās pēc tam, kad nespēja to ieņemt militāri. Niecīgie panākumi gūti upurējot simtiem tūkstošu krievu un ārzemju karavīru dzīvības un izpostot savas valsts ekonomiku, iedzīvotāju labklājību. 

Krievu pavasara ofensīva apstājās nenotikusi, jo Ukraina atņēma 400 kvadrātkilometrus Zaporižjā, pirms krievi atkal uzbruka Donbasam. Ukraiņi vispirms iznīcināja pretgaisa aizsardzību, komandpunktus un galvenos loģistikas, sakaru punktus, pirms uzbruka Krievijas vienībām un četru dienu laikā nodarīja krieviem zaudējumus – nogalinot ap 1500 karavīru dienā. Krievijas virzība uz priekšu tāpēc apstājās.

Krievu vidējais virzības temps uz priekšu frontē 2024. gadā bija 15 kvadrātkilometri dienā. Pagājušajā gadā tas samazinājās līdz desmit, bet šī gada sākumā saruka līdz pieciem. Tagad viņi vispār vairs nevirzās uz priekšu.

Kara pirmajā gadā Krievija zaudēja 100 000–150 000 karavīru. Kopš tā laika viņu zaudējumi ir pakāpeniski pieauguši. Šogad sasnieguši 40–45 000 (katru mēnesi). Samazinās gados jaunu karavīru skaits. Ierodas ievērojami mazāk karavīru nekā pazūd nezināmā virzienā. 

Ir arī citas pazīmes, kas liecina par Krievijas nogurumu. Martā Putins izsauca uz Maskavu savus lielākos oligarhus un lūdza finansiāli atbalstīt karu. Nesen Putins vērsās pie pensionāriem un reģionālajām varas iestādēm ar tādu pašu aicinājumu. Drošības situācija ir saasinājusies. Daļa sociālo mediju pakalpojuma Telegram ir bloķēta, un iedzīvotāji tiek aicināti tā vietā izmantot valsts pakalpojumu Max. Drošības spēki arvien biežāk parādās Maskavā un Sanktpēterburgā, lai skarbi kontrolētu tautu.

Krievija pašlaik atrodas ekonomiskajā stagnācijā. Deficīts un parādi pieaug gan valsts, gan reģionālā līmenī. Lai gan kara finansējumu martā un aprīlī ir veicinājušas pieaugošās naftas cenas un Trampa atvieglojumi. Nav skaidrs, cik ilgi Maskava var turpināt tērēt karam 40 – 60% no sava valsts budžeta.

Krievijas progresa un uzvaru kaujas laukā vairs nav. Vienības ir neprasmīgas apmācītas un slikti aprīkotas. Ukraina labi turas, jo domā moderni un saņem atbalstu. Taču, lai pabeigtu šo murgu vajag tos 90 miljardus eiro, kurus Eiropa ir gatava nosūtīt. Taču procesu traucēja aizejošais Ungārijas premjerministrs Orbāns un viņa domubiedrs Fico Slovākijā.

Atbalsts Ukrainai būtu jādubulto, lai nogāztu Krieviju uz ceļiem un uzvarētu šajā karā.

Domāju, ka tas jau notiek. 

Ilustrācijas autors Oleksandrs Girmanovs (AFP)