Saule ir klāt. Jūlija pirmā nedēļa būšot vienīgā siltā, šovasar.

2012.gada 30.jūnijā

Saule beidzot ir klāt. Bikli un caur mākoņiem, bet tomēr ir ieradusies. Rīt sola 27 grādu siltumu un sauli pa visu debesi. Lūdzu izmantosim šo lielisko iespēju. Iesim saulē!

Otras tādas iespējas var šovasar nebūt.

😦

Jūnijs šogad bijis nenormāli auksts un nupat ir pēdējais brīdis vasarai iestāties! Beidzot!

Vasara, proties!

Jūlija sākumu sola saulainu un siltu. Pēc tam lietus mīsies ar sauli.

Nekā iepriecinoša.

Taču nenokārsim degunus un priecāsimies par to, ko debesis mums piedāvā!

Nav slikta laika, ir tikai nepiemēroti tērpti cilvēki!

Vai ne?

Tā kā meklējam savus lietusmēteļus un gumijas zābakus un samierināmies ar to, ko debesis mums piedāvā.

Skandināvu sinoptiķi sola, ka no rītiem jūlijā var spīdēt saule, pēc pēcpusdiena pielīt pilna ar lietu. Vai otrādi – saulainu jūlija rītu (regulāri!) nomainīs lietus pēcpusdiena.

Skandināvu sinoptiķi draud, ka šogad nebūšot karsta vasara.

Gaisa temperatūra reti pārsniegšot 25 grādus.

Tie, kas vēlas piedzīvot mazliet no mūsu vasaras, lai pārvācās tuvāk Baltijas jūras piekrastei.

Tur saulaino dienu būšot visvairāk.

Es jau esmu šeit un drošinu, ka tā ir patiesība.

Pāvilostā šodien bija ļoti skaista diena.

Saule, žāvētas ātes ar jaunajiem kartupeļiem un lieliska kafija ar Laimas šokolādi (70%).

Starp citu, noteikti apmeklējiet jauno kafejnīcu.

Viņiem tur jauns kafijas automāts un melnais dzēriens izdodas labāk nekā Rīgā vai Parīzē.

Rīt jau jāpamet šis paradīzes stūrītis saulgozī un …protams, ka žēl.

Izbrīvēšu vietu jums – cienījamo lasītāj!

🙂

Ieteikumi šaivasarai: būvējiet verandas, nojumes un lapenes ar skaistiem, caurspīdīgiem jumtiem! Sagādājiet galda spēles, labu grāmatu, draugus un lielisku rosē vīnu. Lai ir ar ko kopā noskatīties uz krītošajām lietus lāsēm brīdī, kad saules mums pietrūks.

Tiekamies rīt, pie jūras un saulē.

🙂

Notikums īsi pēc saulrieta

2012. gada 29. jūnijā
Saulriets 29.06

Saulriets 29.06

Vēl pāris minūtēs un diena būs galā. Piektdiena būs noslēgusies kā jaka ko aizver ar rāvējslēdzēju. Savādā diena.

Garais ceļš uz valsts labāko – rietumu krastu slīdēja gludi.

  • Nāk te visi ar savām 20 latu zīmēm, – sūrojās padrukns vīrs ceļmalā, sistemātiski tirgojot zemenes lielceļa malā, īsi pirms Tukuma pagrieziena.

Mēmi pamāju.

  • Tikko izņēmāt no bankomata? – viņš jautāja.

Pamāju.

  • Kasti atdosiet?-
  • Kā es atdošu?- prasīju uz varonīgi  turēju 4 kg kasti ar brīnišķīgajām ogām, izstieptās rokās.
  • Atstāsiet man ceļmalā, atpakaļ braucot, – viņš paskaidroja un ķērās pie nākamā klienta.
  • Tepat ceļmalā? –
  • Jā.
  • Kurā vietā?
  • Tur!, viņš rādīja uz ceļmalu, kuru greznoja putekļi, saraustīta zāle un pāris netīru akmeņu.

Pamāju. Nepārliecinoši.

Pēc tam braucām tālāk.

Alsungas Spēlmaņu krogā bariņš viesu svinēja bēres, kāzas vai kristības un brīvu vietu tur nebija. Pāvilosta lēni laidās miegā un pēdējais uzrāviens pret Ziemupi sinhronizējās ar saulrietu. Vēl 22.20 saule bija debesīs un negribēja nogrimt aiz horizonta. Jūrā peldējās bariņš bērnu. ”Vai nu ūdens ir traki silts vai viņi ir pilsētnieki”, – nodomāju. Jūra bija paskalojusi krastu čakli un tikko izveidotās smilšu klintis jau bija aprakstītas ar tekstiem ”Anna” , ”Jānis” un ”te bija Anita”.

Braucot atpakaļ mana auto ceļu negaidīti aizšķērsoja varonīgo peldētāju rinda. Sadevušās rokās meitenes (kopā ar skolotājām) nelaida mūsu auto garām. Aizšķērsojot ceļu. Kā kāzās.

  • Dziesmu vai anekdoti! – bariņš noskandināja brīdī, kad izrāpos no automašīnas.

Pacienāju ar zemenēm. Nodziedāju. Viņas nodziedāja man. Sapazināmies. Forši!

Saule jau rietēja.

Diena ir galā un Pāvilostā kluss kā ziemas vidū.

Vai Jūs jūtat?

Vandalizētās Ziemupes kāpas. Armija vai vietējie?

Vandalizētās Ziemupes kāpas. Armija vai vietējie?

Vai Tallink klienti ir apgrūtinājums?

2012. gada 27. jūnijā

Mans baltais kuģis ar romantisko nosaukumu skaļi dārdēdams peld Rīgas virzienā. Kajīte rīb un vibrē. Sajūta, ka zem gultas 8. stāvā A kajītē palikts gigantisks motors, kas ar troksni pierāda savu eksistenci.

–   Nez ko viņi dara? Gāž jūrā tualešu saturu vai ko citu? Vai visu naktī arī šitā dārdēja?- prasa balss līdzās. Aiz loga Rīgas līcis.

–   Nezinu. Gulēju. No trokšņa pamodos. –

–   Baigi dārd!- mēs konstatējam un vīkšamies uz brokastīm, secinot, ka Rīgas virzienam Tallink, šķiet, nepietiek vēlmes nodrošinot Somijas vai Igaunijas līnijām raksturīgo transporta kvalitātes un servisa līmeni.

Par otro pārliecinājos šonakt, bet par pirmo jau vakar vakarā.

Pirmkārt, nepatīkami, ka Tallink ignorē Latvijas un Lietuvas klientu dzimtās un valsts valodas, jo ekskursijas pa Stokholmu Tallink piedāvā tikai krievu valodā (lai gan Stokholmas pilsētā ir akreditēti vairāki profesionāli gidi, kas var vadīt ekskursijas pa Zviedrijas galvaspilsētu latviešu un lietuviešu valodā).

Otrkārt, servisa līmenis uz Rīgas – Stokholmas līmeņa kuģiem ir zemāks nekā Tallinas vai Helsinku virzienā un to var novērot, saskaroties ar  Rīgas līniju personālu. Piemēram, vakar, apmeklējot kuģa saunu, nācās novērot uzpūtīgu un nepieklājīgu igauņu personāla attieksmi pret ”tiem, kas nav igauņi” un runā zviedriski vai latviski. Latviete, kas arī strādā uz kuģa, informēja, ka ”tādi jau tie igauņi šeit ir”, jo ”Tallink jau pieder viņiem un viņi sevi uzskata par augstāku kastu nekā latvieši, kaut gan prāmji kuģo zem Latvijas karoga”. Lai nu kā ar savstarpējo darbinieku komunikāciju, kurā ir acīmredzami trūkumi, taču slikti, ka tā sāk izpausties arī uz pasažieriem.

Arī mūs- pasažierus sāk šķirot. ”Savējos” un ”svešajos”.

Man vispār patīk igauņi. Tieši tāpat kā kuģi. Taču pamazām nākas secināt, ka braukt ar Tallink kļūst aizvien nepatīkamāk, jo biļešu cenas nav nekādas zemās, bet servisa līmenis šai cenai neatbilstošs. Par esošam cenām pasažieriem būtu tiesības uz augstāku servisu. Ja Tallink sevi neuzskata par Baltijas jūras Ryanair?

Šorīt pie brokastu galda nācās pārliecināties, ka igauņu personāls nav vienīgais, kas grēko kontaktos ar klientiem.

–   Sakiet, lūdzu, vai brokastu biezputra šeit ir atrodama? – es uzmanīgi jautāju oficiantam latviski.

–   Neredzat vai? – viņš strupi attrauca un pat nepaskatījies uz jautātāju ar roku norādīja letes virzienā.

Tur, starp pupu biezeni un kartupeļu plāceņiem bija pelēcīgas konsistences masa. Acīmredzot putra.

-Paldies, – es teicu, bet oficiants jau bija gabalā.

Savādi, cik smags kritiens servisa līmenī, ja salīdzinu pat ar Tunisijas viesnīcās tikko pirms pāris dienām piedzīvoto. Tur viesnīcu un kuģu servisa personāla laipnība un klienta vajadzību prioritēšana likās normāla lieta. Tāpat kā ieelpojamais gaiss.

Regulāri kuģojot ar Tallink var just, ka šim biržā kotētam uzņēmumam ir lielas personāla kompetences problēmas, gan komunicējot ar klientiem, gan savstarpēji. Uz kruīza kuģa mums būtu  jājūtas gaidītiem un laipni apkalpotiem. Te to nejūt. Par to  vajadzētu uztraukties Tallink akcionāriem un menedžmentam un sākt investēt arī galvenajā servisa kompānijas resursā – darbiniekos?

Tā vien gribas ieteikt Tallink piedalīties Latvijas uzņēmumu kampaņā Uzslavē labu servisu.

 Bet tikmēr gribās pajautāt,  vai kāds nezina citu kuģi, kas kursē starp Rīgu un Stokholmu?

 

Burvju mākslinieks – tirgus un brālis parāds

2012. gada 26. jūnijā. Speciāli TVNet.

Eiropas ekonomiskā krīze uzsākusi savu nākamo dramatisko pagriezienu, pirueti, voltu un mēs vairs nezinām, kā rīkoties tālāk. Galva reibst. Kam ticēt un ar ko izrēķināties, ka karuselis kustās pa apli tālāk? Kurš ir vainīgais? Kuram sadosim pa ādu?

Visskaļāk pašlaik skan ielas parlamenta balss un bulvārpreses naida imperatīvi.

Sašutums ir liels un dusmas arī: Grieķija ”ņemas pa nātrēm”, spāņi lēni grimst un itālieši turpina dziedāt krīzes krakšķu pavadījumā. Vai novilks līdzi ”uz leju” arī mūs?

Kā kontrastu ”ielas parlamenta” debatēm var vērot vadošo politiķu, ekonomistu un Eiropas publiskās telpas līderu slapstīšanos pa sapulcēm, mītiņiem un mēmu sarunāšanos slēgtās telpās.

Galotņu tikšanās Eiropas un pasaules līmenī seko cita citai. Neaizmirsīsim, cik šīs apspriedes izmaksā mums – nodokļu maksātājiem, mēs tās finansējam ar saviem nodokļiem! Tieši šī intensīvā apspriešanās Briselē, Strasbūrā, Luksemburgā, Berlīnē, Parīzē un citur liecina, ka process ir nostājies rezultāta vietā.

Politiskā Eiropas elite pašlaik izskatās kā upuris. Tā stāv apstulbota un bezspēcīga lielā fenomena priekšā ar īso nosaukumu- TIRGUS.

Ne bez iemesla.

Pēdējo desmitgažu laikā ir notikusi varas pārbīde no politiskās uz ekonomisko ietekmes sfēru.   

Kapitāls ir ”starpnacionāls un bezrobežu”, turpretīm politika palikusi ieslēgta nacionālās domāšanas robežās un loģikā.  

Šodienas svarīgāko lēmumu pieņēmējs vairs nav politiķis.

Tagad tas ir spekulants, kosmopolītiskais finanšu mākleris, kurš pats sevi jau sen apgādājis ar vienu vai vairākiem ”drošības izpletņiem” un bezbailīgi riskē ar mūsu naudu savās interesēs.

Zaudēt viņš nevar. Tikai mēs varam zaudēt. Vienkārši.

Šie finanšu spekulanti ir mūsdienu karavadoņi un mūsu nauda ir viņu armija.

Tie vai nu uzvar vai zaudē un medicīniskās aprūpes šajā karā vispār vairs nav.

Izdzīvot te nevar. Tikai uzvarēt vai nomirt.

Skaidrs, tad vainīgā ir banku sistēma.

Jāatzīst, ka manas dzīves laikā banka ir piedzīvojusi ”būtiskas pārvērtībās”. No iestādēm, kurās var krāt un droši uzglabāt naudu, bankas ir pārvērtušās par tirgus hiēnām, kas sacenšas maksimāli liela apgrozījuma panākšanā, bez piesardzības un bikluma kreditēt tos, kas neko nevar atmaksāt atpakaļ. Šodien ar vārdu ”banka” mēs vars nesaprotam vietu, kur iemaksāt naudu, to krājot nebaltām dienām. Nē, šodien banka nozīmē monstru ”finanšu kapitālu” un gigantiskus ”bonusus”, ”algas” pašiem banku direktoriem un vadītājiem. Viņi peldas un mazgājas mūsu naudā.

Bez tam bankas šodien nodrošina arī valsts kases kapitāla investējumus un tāpēc politiskā elite dejo polonēzi roku rokā ar banku šefiem tieši tāpat kā agrāk ar baznīcu vadītājiem. Bankas, aci nepamirkšķinot, aizdod naudu valsts kasei, lai politiķiem nebūtu jāatklāj nepopulāri tukšais valsts kases maciņš un šādā kārtā valsts politiskā vara leģitimizē banku ”nepieciešamību” un glābj (ja nepieciešams) ar nodokļu maksātāju naudu (mums pašiem atļauju neprasot)!

Jā, bankas rīkojas ar naudu, kas tām nepieder.

Vai varam pārmest bankām par to, kas notika ar Latviju un tagad notiek ar Grieķiju & Co?

No viena puses ”jā”, jo ir neakceptējami, ja darījumi caur privātiem uzņēmumiem (bankām) simbolizē labu ”lietu kārtošanu” un skaitās ”godīga norēķināšanās” un mums nav nekādas citas godprātīgākas norēķinu sistēmas par šo. No otras puses – tieši politiķi ir tie, kas griežas pie bankām pēc ”nauda iešļircinājumiem” brīdī, kad ir nepieciešami populistiski projekti vai jānoslēpj iztrūkums valsts kasē, kuru vēlāk ”atdos” jau nākamā valsts politiskā vadība. Tas nozīmē, ka valstij, pašvaldībām bankas ”aizlienē” vieglāk un vieglprātīgāk nekā, piemēram, uzņēmumam vai privātpersonām.

Piemēram, Grieķijā. Politiķi Atēnās nemaksās atpakaļ parādus, kurus tie aizņēmušies valsts vārdā un neviens nevar pateikt skaļi tā kā tas ir – šos grieķu parādus bankām maksāsim mēs visi – Eiropas nodokļu maksātāji kolektīvi.

Viņi aizņēmās, mēs samaksāsim.

Labi, bet kāpēc nav kontroles institūcijas, kas novērtē, cik un kā populistiski politiķi drīkst atļauties ”aizņemties” valsts vārdā no bankām?

Ir. Mody´s, Fitch, Standart & Poors. Šīs institūcijas novērtē valstis ar burtu kombinācijām, + vai – zīmēm un norāda kreditēšanas pieļaujamību. Ko tad šīs institūcijas darīja brīdī, kad Latvijas ”treknie šķēlisti” vai grieķu korumpētie varas vīri noveda savas valstis (caur aizņemšanos) pie aizas malas?

Gulēja vai slikti redzēja? Nē, viņi var tikai signalizēt. Lemj politiķi.

Institūciju uzdevums ir kontrolēt, vai politiķu apgalvojumi atbilst patiesībai. Ja grāmatvedība izskatās labi (lai gan ir faktiski viltota, kā Grieķijas variantā) tad kredītu tērcīte turpina plūst tālāk un apgādā arī politisko vadoņu privātos naudas peldbaseinus.

Jā, reizēm šie ”vērtētāji” atzīst savas kļūdas, kā tas bija Islandes banku gadījumā. Līdz pēdējam brīdim šīs bankas tika novērtētas kā lielisks paraugs ideālai finansu darbībai. Pēc tam burbulis plīsa un no rētas vēlās ārā strutas.

Pretīgi, taču reāli notikumi liek mums secināt un mācīties no savām un citu kļūdām. Šķiet, ka kreditēšanas vērtējumu institūcijas mums joprojām ir nepieciešamas, jo var gadīties, ka bez ”viņiem” politiķi pakļautu mūs vēl lielākiem riskiem.

Tiktāl esam tikuši krīzes grēkāža meklējumos.  

Paņemsim spoguli. Eiropas Svensson, Dupont, Müller vai Bērziņš labi zina, ka nedrīkst tērēt to, kas nav tavā maciņā. Jā, mēs zinām, ka parāds nav brālis un dzīvot pāri saviem līdzekļiem nav glīti. Taču pats visinteresantākais ir tas, ka tepat līdzās dzīvojoši bijušie provinces televizoru meistari pēkšņi pārvēršas lielu banku vadītājos un nomenedžējot valsts likumus savā labā (caur draugiem, protams!), viņi kļūst par miljonāriem, dimanta pensionāriem un visbeidzot iesēžas pat valsts prezidentu krēslos. Kā pasakā! Bez tam, viņu parādus atdodam mēs.

Žilbinošās varas vīru rokādes sajūsmina arī otrā balkona skatītājus.

Šīs – 21. gadsimta ”vīru pasakas” rada priekšnosacījumus caurmēra pilsoņa pārliecībai, ka ”parāds ir brālis” un, ka ”gudru cilvēku parādus maksā citi”.

Vai pašreizējā krīze nav arī mūsu morālā dzīvesstila krīze? Tagankas teātris Maskavā savulaik Dostojevska ”Noziegumu un sodu” iesāka ar vārdiem: ”Raskoļņikovs rīkojās pareizi brīdī, kad nosita veceni. Žēl, tikai, ka iekrita!”

Pagaidām pārāk daudzi aizņemas, nozog un neiekrīt.

Īpaši tad, ja viņi zog tuvu varas stūrei.

Jaunākie SEB labklājības barometra pētījumi liecina, ka jau 2011. gadā grieķi ”lauza savu sociālo kontraktu ar savas valsts vadītājiem” (DN, 11. 06.2012). Pērn nacionālais kopprodukts nogrima līdz 7% līmenim, darba algas sarāvās un viena piektā daļa grieķu palika bez darba. Tagad – 6. maija un 17. jūnija vēlēšanās tika mēģināts iedvest tautai izvēles iespēju ilūziju, taču rezultāts pārvērtās vēl lielākā haosā. SEB jaunākais labklājība indeksa pētījums šoreiz aptver ne tikai ziemeļvalsts, bet ari Spāniju, Grieķiju un Itāliju. Salīdzinājumam.

Grieķija uz šī fona izskatā vissliktāk. Viņi nav apmierināti ar savas valsts vadītājiem un tas nozīmē, ka valstij ”kā tādai” vairs nav jēgas pilsoņu izpratnē. 29% (no 100%) grieķu netic, ka valstī būs iespējams nodrošināt pensijas, 29% netic, ka būs nauda veselības aprūpei, atbalstīt vecākus un stimulēt demogrāfisko uzplaukumu, 19% netic, ka varēs garantēt labu skolu bērniem, 26% netic, ka būs pabalsti bezdarbniekiem, 18% apšauba, ka būs līdztiesība darba vietās (skat. SEB välfärdsbarometer 2011). Tieši šis pesimisms un neticība valstij ir pats galvenais klupšanas akmens Grieķijas spējā un varēšanā ”izvilkties ārā no krīzes”, jo ticība jau mirst pēdējā.

Ja pilsoņu ticība savai valstij ir mirusi, tad ir mazas cerības, ka šīs valsts atgūsies no finansiāli ekonomiskās komas.

Situācijā Grieķijā tāpēc ir ļoti sarežģīta. Tik pat sarežģīta tā ir arī Latvijā.

Valsts vadītāji var turpināt braukāt viesizrādēs pa starptautiskajām politiskajām skatuvēm un lielīties ar Latvijas ”success”, kamēr mums nav spēka un vēlmes no jauna noslēgt līgumu ar valsts pārvaldītājiem un spēka uzticēties tiem, kas ir pie varas, tikmēr gaismas tuneļa galā vēl nav.

Cilvēki ir dzīvi. Viņi ir personas, nevis statistikas vienības.

Valstij nav iespēju nodrošināt nodokļu iekasēšanu no cilvēkiem, kuri netic savai valstij, aizbrauc no tās vai neuzskata, ka saņem atpakaļ dzīves standarta uzlabojumus savā valstī par nomaksātajiem nodokļiem.

Viņi nemaksā un varas vīriem no jauna jāaizņemas no bankām, lai segtu savus valstiski svarīgos izdevumus, kurus nākotnē bankām nomaksās mūsu mazbērni.  

Nevis viņi paši. Kā izkļūt no šīs krīzes? Vai mēs varam dot padomus grieķiem?

Vai mums ir kāds labs padoms, ko viņiem uzdāvināt?

Kurās pasaules pilsētās mūs noteikti apzags? Top 10 saraksts.

2012. gada 25. jūnijā.

Barselona – pasaules kabatzagļu galvaspilsēta.

Reizē ar Līgo sācies vasaras atvaļinājumu un arī tuvāku tālāku ceļojumu laiks.

Tikko uzdūros statistikai par valstīm, kurās būtu visvairāk jāuzmanās no kabatas zagļiem, kas var sabojāt visu vasaras atvaļinājumu, ja zagļa rokās nonāk visa līdzpaņemtā nauda, pase, kamera un citas lietas. Ir gadījies? Nenovēlu to nevienam.

Tripadvisor un ABC News ir sastādījuši visbīstamāko pilsētu sarakstu, kur ir vislielākās iespējas, ka jūs apzags kabatas zaglis. Saraksts sastādīts, pamatojoties uz tūristu apzagšanas gadījumu statistiku.

Pirmajā vietā ir Barselona (Spānija), ko uzskata par kabatas zagļu paradīzi.

Kabatas zagļu paradīzes dilstošā secībā:

1) Barselona, Spānija

2) Roma, Itālija

3) Parīze, Francija

4) Madride, Spānija

5) Atēnas, Grieķija

6) Prāga, Čehija

7) Kostablanka (Costa Blanca), Spānija

8) Lisabona, Portugāle

9) Tenerifa, Spānija

10) Londona, Lielbritānija

 Kā redziet, Top 10 ir tikai Eiropas pilsētas, kas liek secināt, ka šis ir zagļu kontinents.  

Taču apzagšanas risks būs krietni mazāks, ja mēs prastu laicīgi tam sagatavoties, gan atstājot mājas, lai tajās neielaužas vietējie zagļi, gan ierodoties ceļojuma galamērķī.

Apdrošināšanas kompānijas, protams, ne jau nesavtīgu nodomu vadītas publicē obligāti vērā ņemamo piesardzības pasākumu sarakstu. Dažas lietas šajās instrukcijās patiešām var likties noderīgas.

Piemēram, kā aizsargāties pret kabatas zagļiem:

1. Īpaši uzmanīsimies uz iepirkšanās ielām un tirdzniecības centros, kur apgrozās daudz cilvēku. Lielas masas pievilina kabatas zagļus.

2. Ieslēdziet seifā vai skapī, drošā koferī to, kas atrodas viesnīcas numurā, ieskaitot pasi. Neņemiet līdzi uz pilsētu visu savu ceļojuma kasi, ja tā ir skaidra nauda, vai visas kredītkartes, ja tās ir vairākas. Ņemiet līdzi tikai to, kas vajadzīgs tajā dienā.

3. Ja atklājiet, ka pazudusi kredītkarte, uzreiz to nobloķējiet, citādi pastāv risks, ka pazudīs arī nauda, kas ir uz konta.

4. Nekad neatstājiet bez uzraudzības savas mantas pludmalē.

5. Rokassomiņu turiet plecos ar tās slēdzi pret ķermeni, nekad  neturiet somiņu uz muguras.

6. Ja ceļojat ar bērnu ratiņiem, vērtslietas neglabājiet ratiņos, ja tos nevarat pieskatīt.

Kā nodrošināties pret ielaušanos mājā, kamēr esat prom ceļojumā:

1. Palūdziet kaimiņiem palīdzību iztukšot pastkastīti, nopļaut zālāju, pie mājas vai garāžas reizi pa reizei novietot automobili. Dariet visu, lai māja neizskatās neapdzīvota un tāpēc pārāk kārdinoša zagļiem.

2. Atstājiet ieslēgtu kādu no apgaismojuma lampām un palūdziet kaimiņu pamainīt ieslēgtās lampas dažādās telpās.

3. Atstājiet pa kājām kādu mantu vai rotaļlietu, lai neizskatās, ka esat prom uz ilgu laiku, uz veļas žāvējamās auklas, ja tāda ir pagalmā, atstājiet kādu apģērba gabalu.

4. Svarīgi, ka ārdurvis, balkona durvis ir ar labām slēdzenēm un drošām atslēgām.

 Laimīgu un drošu ceļojumu!

Futbols un politika. Merkeles sajūsma par Vācijas uzvaru.

 2012. gada 23. jūnijā. Priecīgu līgošanu visiem lasītājiem!

Vakar notika Vācijas un Grieķijas komandu spēle EČ futbolā, kurā Vācija ar 4: 2 uzvarēja Grieķiju.

Šoreiz žurnālistiem interesantāk bija vērot nevis to, kas notika laukumā, bet kas notika VIP ložās. Kā uz spēli reaģēja Vācijas kanclere Angela Merkele. Jo pirms spēles mediju aprindās tika apspriests, ka Merkele būs spiesta pieturēt savas emocijas, lai nekacinātu jau tā ļoti negatīvi pret Vāciju noskaņotos grieķus, kuri uzskata, ka pie viņu ekonomiskās krīzes ir vainīga Vācija, kuru nereti grieķi salīdzina pat ar Hitleru, jo Merkele stingri prasa Grieķijai ievērot taupības režīmu, lai pretim saņemtu vāciešu nodokļu maksātāju naudu.

 Attēlos var redzēt ka Merkele nevarēja savaldīties un sajūsma, ka Vācija sakāva Grieķiju, izlauzās uz āru šādā veidā:

Grieķu līdzjūtēji auroja un svilpa katru reizi, kad stadiona ekrānos parādījās Merkeles attēls un to pašu publika darīja Vācijas himnas laikā. Atēnas ielās demonstrāciju laikā grieķi vandalizēja Merkeles portretu un citādi demonstratīvi pazemoja Vācijas kancleri.

8 bojāgājušie un 300 ievainotie. Kaimiņvalsts vasaras saulgriežu statistika.

 2012. g. 22. jūnijā. Kad neviens negribēja mirt.

Foto: Norrlandsposten

Šodien ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā sākas pašas trakākās dienas ceļu satiksmē. Jo Līgo/Jāņu un Midsommar dienas šogad abās valstīs sakrīt.

Zviedrijā šajās dienās uz ceļiem ir par 50% vairāk automobiļu nekā citās dienās. Midsommar dienās notiek arī lielākais avāriju skaits ar letālu iznākumu.

Zviedrijā vidēji šajās Midsommar dienās bojā iet 8 cilvēki. Vairāk nekā 300 cilvēki tiek ievainoti. Pēc statistikas bojā gājušie pamatā ir jauni vīrieši līdz 25 gadu vecumam un viņi ir lietojuši alkoholu. 80% negadījumu notiek pēcpusdienā un naktī, sevišķi uz mazākas nozīmes lauku ceļiem.

Salīdzinot šos skaitļus ar Latviju, jāņem vērā, ka Zviedrijā ir apmēram 8 miljoni iedzīvotāju. Turklāt Zviedrijā ir otrā visdrošākā satiksme ES ar 34 bojā gājušajiem uz miljonu iedzīvotāju visa gada laikā (2011). Tomēr satiksmes negadījumos 2011.gadā Latvijā, kurā ir tikai ap 2 miljoni iedzīvotāju, bojā gāja 179 cilvēki.

Ja jums gadās šajās dienās būt Zviedrijā, tad šodien, sestdien un svētdien izvairieties no šiem ceļiem un maršrutiem, tie būs vispieblīvētākie, seviški pēcpusdienās. Rēķinieties ar garām rindām un korķiem.
Ceļš                Maršruts
E4-E20          Sollentuna – Södertälje
E18                Stockholm – Barkarby, Stockholm – Norrtälje
276                Stockholm – Åkersberga
222                Stockholm – Värmdö
73                  Stockholm – Nynäshamn
76                  Norrtälje – Gävle (abos virzienos)
70                  Enköping – Rättvik
50                  Örebro – Ludvika
E22                Norrköping – Kalmar
137                 Kalmar – Färjestaden
136                 Färjestaden – Borgholm
E22                Karlshamn – Kalmar
26                  Jönköping – Halmstad
E6                  Göteborg – Strömstad
E6                  Göteborg – Kungsbacka

Motobraucēju federācija, kas šo sarakstu publicējusi savā mājas lapā, aicina ņemt vērā arī sekojošus padomus pirms ceļā došanās uz Midsommar svinēšanu un atvaļinājumu sākot, kas tradicionāli Zviedrijā sākas ar saulgriežiem.

Noderīgi padomi pirms saulgriežu svētkiem un atvaļinājuma:
• Pareizi sapakojiet automobili.
• Pārbaudiet riepas un spiedienu tajās.
• Papildiniet logu šķidrumu un pārbaudiet loga tīrītājus.
• Pārbaudiet apgaismojumu.
• Paņemiet līdzi vilkšanas trosi vai auklu, akumulatora kabeļus, atstarojošo vesti un kabatas lukturi.
• Uzlādējiet mobilo telefonu.
• Dodieties ceļā savlaicīgi, jo šajās dienās uz ceļiem būs sastrēgumi un līdz gala mērķiem būs jābrauc ilgāk kā parasti.
• Pirms ceļa atpūtieties, jo lielākā daļa vadītāju ikdienā tik garus ceļa gabalus neveic.
• Turiet distanci.
• Regulāri apstājieties ceļā un atpūties. Noguris vadītājs ir tik pat bīstams kā iereibis.

Instrukcijas kā pirms kaujas karā, kurā būs gan nogalinātie, gan ievainotie. Bet būs arī izdzīvojušie. Visi mēs gribam būt izdzīvojušo vidū.

Novēlēsim, lai šī kara upuru  statistika ir 0 (nulle). Arī Latvijā. Jo dzīvība ir vērtība, kuras dēļ nav vērts riskēt.