Grēkāži un modernais fašisms

2012. g. 5. jūnijā. Speciāli TVnet. Links uz rakstu TVNet šeit.

Foto: TVNet

Lietū un vējā tikko aizvadīts Baltijas praida gājiens Rīgā. Tas pats, kurā pirms vairākiem gadiem kūsāja kaislības un vēlme izrēķināties »ar viņiem» sita augstu vilni, metot »praidistiem» ar mēsliem un vicinoties ar krustiem.

Šogad Latvijas mediji ziņo, ka gājiens norisinājies bez ekscesiem: aizturēts kāds iereibis gājiena pretinieks, kas mēģinājis mest ar jēlu olu, izsaucieni no pūļa neesot bijuši »sevišķi rupji». Pie Dzirnavu ielas pārdesmit cilvēku rādījuši nepieklājīgus žestus un demonstrējuši plakātus» «Pārtraukt agresīvo homoseksuālisma propagandu» un «Pederastija=Pedofīlija». Pie Saktas puķu tirdziņa gājienu sagaidīja vairāki cilvēki, kas bija tērpušies cūku maskās un turēja plakātu «Latvija izmirst». » (TVNET, 02.01.2012). Jēkaba baznīcā bija pulcējusies baznīcu elite, kas aicinājusi rīkot »garīgās barikādes» pret tiem, kas citādi izprot tradicionālās ģimenes statusu (LTV, Panorāma, 02.05.2012.).

Pirmo reizi pasākumā piedalījās arī Latvijas valdības pārstāvis – Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Turpat bija arī vairāki vēstniecību diplomāti, tajā skaitā ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere.

Kurš vainīgs, ka »praidistiem» gājiens šoreiz gandrīz izdevās?

Protams, ka sliktais laiks. Protams. Kā citādi

Ja »praidistiem» izdevās nostaigāt savu gadskārtējo demonstrāciju Rīgas centrā bez »melnās līgas» mēslu zalvēm, tad viņi var pateikties tikai apstākļiem: lietum, aukstumam un vējiem.

Mūsu modrajām »izkārnījumu katapultīm» tobrīd šķiet bijis jāpievienojas Lietuvas katoļu priesteru lūgšanām, lai cilvēki nedodas uz augustā paredzēto amerikāņu popzvaigznes Lady Gaga koncertu Viļņā.

“Mums ir tāds pats viedoklis kā kristiešiem visā pasaulē, un mēs ar šo paziņojumu noteikti negribam sagādāt publicitāti šai kundzei vai jaunkundzei. Mēs lūdzam Dievu, lai saprātīgi cilvēki neapmeklē šos koncertus, jo tie ir dziļi pretkristīgi, un droši vien vairāk nav, ko teikt,” Kauņas arhibīskapa Tamkeviča teikto citē Lietuvas ziņu portāls “delfi.lt».

«Es gribu pateikties visiem, kuri interneta vidē un jebkādā citā veidā nostājāties pret praidu un tā idoloģijas uzspiešanu Latvijā (…). …mums ir jāapzinās, ka praida ideoloģija – tā ir nāves civilizācijas ofensīva « – savā uzrunā ekumēniskā ģimenes vērtībām un tikumiskai sabiedrībai veltītā dievkalpojumā sacīja Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Kāpēc homoseksuāļi un tagad arī Lady Gaga tiek gatavoti raganu sadedzināšanas rituālam un no totālas izrēķināšanās ar tiem Rīgā, Viļņā un Maskavā tos paglābj tikai nelabvēlīgi laika apstākļi? Pēc NRA komentētāja domām tā «ir civilizētās pasaules sazvērestība ar homoseksuāļiem, jo diemžēl, šiem cilvēkiem visa viņu domāšana ir virzīta vienā virzienā – baudai! Un tās priekšā viņi nerēķinās ne ar ko, ne ar sabiedrību, ne ar savu veselību, grimstot aizvien dziļāk perversiju purvā,» – secina sestdienas NRA, uzsverot, ka » mums visiem, loģiski domājošiem cilvēkiem, nevar būt divu domu – šāds dzīves veids ir bīstams mūsu sabiedrībai, un tā ir perversija. Tādēļ arī Rīgas domei ir jāatrod drosme, lai nepieļautu praidu kā sabiedrībai bīstamu pasākumu, un beidzot šai lietai jāpieliek trekns punkts!» (NRA.30.05.2012).

Tātad – pie šo cilvēku grupas gatavības demonstrēt savas tiesības Rīgā zem varavīksnes karoga ir vainojama viņu pašu »tieksme pēc baudas» un »grimšana perversiju purvā», nevis mūsu – apkārtējās sabiedrības reakcija pret šo cilvēku citādību.

Popkultūras fenomens, performanču māksliniece un globāls zīmols, kas apvieno modi, mākslu un mūziku Stefānija Džoanna Andželīna Germanota jeb Lady  Gaga  ir satricinājusi visus tradicionālos priekšstatus par popmūziķes tēlu un radījusi jaunu paaudzi ar sekotājiem (BNS, 02.05.2012) arī nav pieņemama garīgo viedokļu mūžīgajiem noteicējiem. Arī viņai tiek gatavots sārts.

Grēkāži ir atrasti. Slikts laiks, vieglprātīga kaislība un nepareiza dziedāšana uz skatuves.

Vai ir tik vienkārši kā izskatās? Vai vainīgais vienmēr ir kāds cits?

Vai mums jāmeklē rezerves izeja no problēmas ar nosaukumu »grēkāzis»?

Cilvēces vēsture pierāda, ka visos laikos cilvēkiem ir bijusi tieksme uzvelt vainu par savām neveiksmēm vai neizdošanos kādam citam. Globālos un privātos mērogos. Ja karjera neizdodas, bizness neiet, laulības dzīves laime apsūbē, bērni neklausa, draugi neattaisno cerības un ceļojums uz siltajām jūrām pārvērties ciešanās un postā, tad vainīgs vienmēr ir kāds cits, jo mēs paši (mūsu tradicionālo sabiedrību ieskaitot) esam tikai apstākļu upuri.

Mēs jau neko! Tie citi ir tie vainīgie!

Jēdziens grēkāzis atrodams Trešajā Mozus grāmatā, kurā Ārons uzveļ izraēļu grēkus āzim. Dzīvnieku pēc tam aizved tuksnesī upurēšanai.

Tā radās grēkāzis. Šī ātrā, ērtā, patīkamā un efektīvā »grēkāža» atrašanas shēma mums noder arī tagad un tiek regulāri pielietota joprojām. Sakot ar antīko Grieķiju, kurā atrada īpašus, upurēšanai paredzētus »grēkāžus» cilvēkus cilvēku izskatā (Pharmakos), kuriem ar varu uzkrāva posta noziegumus un pēc tam šos cilvēkus rituāli nogalināja, uzskatot, ka ar šo epidēmijas, laupīšanas, tikumu trūkums bija uzvarēti, un beidzot ar Lady Gaga, homoseksuāļiem un viņu atbalstītājiem šodien Vērmanes dārzā, kuri izrādās arī »ir vainīgi» pie daudzām modernās sabiedrības nelādzībām. Vienkārši tāpēc, ka viņi ir tādi kādi viņi ir – citādāki = nepareizi.

Protams, ka ar jēdzienu »grēkāzis» mēs šodien saprotam personas, kuras faktiski ir nevainīgas, taču tām apzināti kāds uzkrauj »svešu grēku» un pieprasa upurēties citu cilvēku izdarīto noziegumu dēļ (Jēzus Kristus, Alfrēds Dreifūzs u.c.).

Jā, mēs tikai to zinām. Taču šis nejēdzīgais process turpinās joprojām un tagad atsevišķu grēkāžu vietā tiek atrastas cilvēkus grupas (minoritātes) jeb »kolektīvie grēkāži», kuriem tiek uzvelta vaina par notiekošajām negācijām sabiedrībā.

Grēkāža sindroms kļūst nepieciešams spriedzes brīdī, kad negatīvā spriedze sablīvējas tik intensīvi, ka kļūst nepieciešams to izvadīt uz āru. Lai to panāktu – jāatrod āzis, uz kuru iespējams ērti izgāzt visas savas dusmas. Parasti par grēkāzi tiek izraudzīts ērti pieejams »vainīgais» un šī cilvēku tieksme apzināti apkraut ar vainu nevainīgus cilvēkus rada ciešanu ķēdi, kas eksistē ikvienā ģimenē, tautā, skolā, sabiedrībā (arī nacionālā, globālā un garīgā līmenī). Nepamatotā pagātnes grēkāžu upurēšana pieprasa šodienas atriebību vai vismaz morālo kompensāciju un tur sabiedrību vēl šodien ciešanu stresa skāvienos. Atriebības un sodīšana līdz »devītajam augumam» nav nekas neparasts arī tagad, kad cilvēki ir iemācījušies skaldīt neitronus un komunicēt ar vistālākajām galaktikām.

Raganu medības, holokausts, etniskas tīrīšanas, geju un lezbiešu vajāšana ir tikai dažas no šī fenomena izpausmēm globālajā plāksnē. »Ebreju dēmonizēšanu gadsimtu garumā veicināja katoļu baznīca, kas lielā mērā lika pamatus nacistu ideoloģijai. Šie cilvēki bija grēkāži jau pietiekami ilgu laiku un tāpēc perfekti noderēja grēkāžu misijai arī nacistu ideoloģijā» (Scapegoat. A history of blaming other people (Duckworth Overlook, 207 lpp.).

Tieši tāpat kā 15. gadsimta melnā maģija no katoļu baznīcas puses brīvi tika traktēta kā »crimen exceptum» arī Džordža Buša »cīņa pret terorismu» pēc 11. septembra notikumiem nospļāvās uz Ženēvas konvencijas normām un sāka rīkoties brīvi. Neierobežoti tika uzsākta grēkāžu meklēšana un »apkraušana ar grēkiem» zem »Alkaidas» medību zīmes. Sarīkojot cietumus, ieslodzīšanu bez tiesas un izrēķināšanos ar spīdzināšanu.

Kungi ar varu (gan agrāk, gan tagad) forsē jaunu grēkāžu ganāmpulka apseglošanu ar grēkiem, gatavojoties upurēšanas šovam, kas varai ir tik ļoti nepieciešama nodarbe. Rokmūzika, nederīgas kaislības – viss noder upurēšanas sārtam. Galvenais, lai pūlis līdzdarbojas un nes sev līdzi savējās »mēslu paciņas». Pūļa līdzdarbošanās leģitimē publiskās eksekūcijas.

Protams, ka grēkāža atrašana ir apzināta melošana. Tā ir vēlme – nomainīt akcentus, aizstājot būtisko ar nebūtisko. Nekonstruktīva, aprobežota, egoistiska pieeja smagai sabiedrības problēmai vienmēr uzdursies nepārvaramiem šķēršļiem. Ja problēmu nav iespējams atrisināt konstruktīvi, tad vienmēr var atrast »vainīgo» . Grēkāzis visām varām vienmēr ir bijis vieglākais rezerves izejas variants, izkļūšanai ārā no krīzes.

Tagad arī pie mums Latvijā, XV gadsimta melni tērpto svētās inkvizīcijas raganu mednieku vietā ir nostājušies »treknā punkta pielicēji». Šoreiz tie vairs nav inkvizitori Heinriks Krāmers un Jakobs Sprenglers, kuriem izdevās katru gadu sadedzināt ap 500 sieviešu »kā raganas». Šoreiz mūsu priekšā kā geju un lezbiešu kaislīgākie apkarotāji nostājas melni tērpti ļaudis gan zem baznīcas, gan arī zem fašisma karogiem.

Sāksim ar pēdējiem – fašistiem

Brīdī, kad Itālijā 1922. gadā pie varas nāca fašisti, režīms nekavējoties sāka apstrādāt iedzīvotājus arī ar ideoloģiskās mākslas svirām. Režīms tiražēja romānus, kas bija paredzēti jauniem, neapmierinātiem vīriešiem. Sižets vienmēr bija tas pats vecais: jaunais varonis dzīvo dekadentā pasaulē. Sociālisti, liberāļi, feministes, izplatot postu un degradējot nācijas garīgo tīrību. Šajā brīdī varonis pamostas, atstāj pagātnei savu ērto individuālismu un izšķiras kļūt par fašistu, lai» cīnītos par dzimteni».

Savādi, ka fašistiem uzvaras gājiens vienmēr sākās ar »mājas iztīrīšanu», t.i. – nevajadzīgu personu novākšanu. »Nav cilvēka – nav problēmas» – Josifs Staļins.

Fašisma varonis vienmēr ir gatavs piedalīties cēlā un bruņnieciskā kaujā par »svētu mērķi»- iztīrīt savu valsti, nogalinot tos, kas grauj stabilas un pēc viņa mērogiem morālas valsts un sabiedrības pamatus. Pēc sava mērķa sasniegšana šis literārais varonis parasti iet bojā varoņa nāvē. Taču viņš vienalga ir uzvarējis. Dzimtenē Itālijā tāpēc uzvar fašisms, kas vienīgais prot pasargāt dzimteni no morālas bojāejas.

Šis stāsts atkārtojas visās valodās. Visu veidu fašistiem.

Vai Andersu Breiviku ieraudzījāt? Saskatījāt? Jā, to pašu norvēģu masu slepkavu. Vai saprotat viņa lepnumu, izgrieztās krūtis fotogrāfijās no Oslo tiesu nama reportāžām, kur valsts viņu apsūdz par desmitiem pusaudžu nogalināšanu Utoijas salā, bet viņš pats vienmēr smaida.

Viņš, tieši tāpat kā fašisti vēsturē, vispirms nogalināja savus ideoloģiskos pretiniekus, pēc tam dzīroja (dejojot virs upuru līķiem) un pēc tam ar smaidu sejā padevās policijai. Vēlāk fašistu varoņus gaidīja vai nu mūža ieslodzījums, vai nāves sods, taču viņu ideoloģisko sajūsmu tas nemazināja.

Līdzīgus kultus var saskatīt ne tikai vācu nacismā, spāņu falangistu kustībā, krievu nacionālboļševiku sprēgāšanā vai norvēģu Raganroka kustībā.

Breivīks nav slims. Viņš ir fašists. Šī specifiskā politiskā ideoloģija dzimusi pērnā gadsimta sākumā un pagaidām nav nekāda pamata uzskatīt, ka tā ir mirusi kopā ar Hitlera vai Staļina nāvi 1945. vai 1953. gadā.

Melnie zābaki, tumšas uniformas, baltie teksti »Duce» vai » Fürer» , harizmātiskie maza auguma prezidenti ar ideoloģisko ambīciju munīciju nes arī šodien šo vārdu pasaulē.

Šodienas fašisms savā būtībā ir tautisks ultranacionālisms, kura mērķis ir atgriezt atpakaļ veco labo tautu un valsti, kas ir sagruvusi dēļ deģenerēšanās modernajā laikā.

Lai panāktu šo atgriešanos vai atdzimšanu, ir jāpieliek gigantiskas pūles un jārēķinās ar smagiem upuriem. Tieši upuru (grēkāžu) tēma ir ļoti būtiska fašistu ideoloģijas sastāvdaļa. Fašisti uzskata, ka nācija ir dzīvs organisms, kurā jāpatur tikai »viss tīrais, veselīgais un pareizais» un jāatbrīvojas no »slimībām un vēža augoņiem». Lai to panāktu nepieciešama – nežēlīga operācija – slepkavošanas. Nepareizo cilvēku novākšanas. Tam noder masu slepkavības, koncentrācijas/darba nometnes, krematorijas.

Vācu nacistiem (nacionālsociālistiem) šis operējamais augonis bija ebreji, čigāni, homoseksuāli cilvēki un viņu ķirurģiskā metode saucās holokausts.

Modernajiem fašistiem šis augonis ir sociālisti, liberāļi, feministi un visi pārējie »politiski korektie» spēki, kas pieļauj »augoņa attīstību». Tie ir valsts nodevēji (pēc neofašismu loģikas) un tāpēc iznīcināmi.

Viens no vadošajiem pasaules fašisma ekspertiem, Oksfordas profesors Roger Griffin šajā jautājuma spriež sekojoši: » Breivīks nav nekādas organizācijas vai masu kustības līderis. Viņš tikai analizē moderno Eiropu, izejot no saviem apvāršņiem. Viņam šķiet, ka vara pašlaik atrodas gļēvu un liberāli orientētu, politiski korektu līderu rokās, kuri atļauj musulmaņiem okupēt Eiropu. Tāpēc Breivīks pats sev izdomājis izaicinājumu un pienākumu, kā jau īstens eiropietis un norvēģis – sākt krusta karu pret šiem cilvēkiem. Ar to izskaidrojama viņa agresija pret norvēģu sociāldemokrātiem, kas paši nav musulmaņi, bet ar savu politiku ir pieļāvuši musulmaņu ienākšanu Norvēģijā. Viņa ideoloģija ir fašisma modernā forma» (DN.20.04.2012).

Viņa rīcību noteikusi ideoloģija, nevis garīga slimība. Viņš neko nenožēlo, jo saprot, ko ir izdarījis. Breivīks ir realizējis daiļāko, ko fašists var vēlēties – »masu slepkavība ceļā iznīcinājis jaunākos un talantīgākos sociāldemokrātiskās jaunatnes organizācijas biedrus». Ar to viņš ir nocirtis sociāldemokrātu dzinumus. Partija ir smagi ievainota. Viņš ir uzvarējis.

Slimi nav arī »mēslu katapults» darbinātāji, spļāvēji un olu metēji pie Dzirnavu ielas Rīgā sestdien. Viņi ir pārliecināti, ka rīkojas cēli un patriotiski un tāpēc meklē un atrod grēkāžus.

Ieskatieties rūpīgāk praida apkarotāju sejās, paanalizējiet viņu tekstus un »argumentus». Vai neatgādina fašistus? Vai šis nav tas pats parastais fašisms jeb neoinkvizīcija? Vai mēs neesam turpat, kur XV gadsimta svētā inkvizīcija? Brīdī, kad praida gājiena laikā virs Vecrīgas baznīcu torņiem sāka riņķot melni kraukļi un Lietuvā pavisam oficiāli aicināja boikotēt popmūzikas koncertu tāpēc, ka šī māksla esot »pretkristīga»?!

Nīčem bija taisnība – izejot cauri trako namam var 100% pārliecināties, ka ticība neko nepierāda. Kamēr mums ir grēkāži, neviena problēma netiek atrisināta un varmācība spirāle ieiet savā nākamajā lokā.

Kamēr mums ir grēkāži.

14 thoughts on “Grēkāži un modernais fašisms

  1. Pāris tēzes, lasot šo rakstu:
    – demokrātija – tomēr ir vairākuma vara.
    – man netraucē viegli iereibis cilvēks, ja viņš nelien man virsū. Ja viņš, siekalai tekot, ;ker pie žaketes un uzmācīgi man paģēr :- vai tu mani cieni?.. – tas man liek izvēlēties stingri noraidošu attieksmi. Nedaudz atbrīvoties, iedzerot šampanieša glāzi, varbūt nav slikti. Ja to sāk paģērēt kā dzīves normu, tas sāk traucēt. Diemžēl, praidistu pamatuzstādījums – kas nav ar mums, ir pret mums ( kaut kur jau dzirdēts) …
    – vēl viens no metodikas – nemitīga sev uzmanības pievēršana. Nemitīgas vaimanas par apspiešanu un diskrimināciju. Ne reizi (!) neesmu saņēmis atbildi, lai nosauc kaut vienu diskiriminācijas piemēru. Te ir atbilde, kāpēc ir agresīva attieksme sabiedrībai – ir tikai nepieņemamu morāles lietu sludināšana (kas skaitās muūsdienas vēcmodīga), bet arī dabīga vairākuma reakcija uz publisku apmelošanu.

  2. Hej! Kā Jums var traucēt tas, ko dara citi, t.i., minoritātes?

    Mani netraucē ne tas ko dara baznīca, ne praidisti, ne kreiļi, ne invalīdi!
    Nomierinieties arī Jūs un dzīve būs skaista! Visiem ir tiesības uz savu dzīves veidu un dzīves stilu!

    Tikai nevajga mētāties ar olām un sūdiem uz citiem, tad viss būs OK.

    Turklāt nevar 7% homocilvēku pataisīt par tādiem pašiem atlikušos 93% hetero! Majoritātei ir jāizrāda cieņa pret citādo un respekts tam!

    Tad nebūs kašķu!

  3. varbūt nevajag izlikt savas gultas lietas uz ielas, tad nebūs sabiedrības tāda protesta.
    Vai arī iekļaujiet pārējos – zoofīlus, nekrofīlus, pedofīlus un pārējos savās rindās – lai sabiedrība redz jūsu daudzpusīgo seju. 🙂

  4. Paldies par komentāru!
    Es kaut kā nebiju manījusi, ka Rīgas praidā bija izliktas apskatei “gultas lietas”, kā Jūs rakstiet?

    Es neatbalstu “gultas lietu eksponēšanu” ne homo praidos, ne heteroseksuālos gājienos un pasākumos, ne motociklu un velo parādēs, ne sporta svētkos, ne tādos pasākumos kā Erots, blondīņu parādes un tml.

    Cik es zinu statistiku, tad pedofīli lielākoties ir heteroseksuālas personas. Homoseksuālas personas sabiedrībā ir tikai ap 7%. Tā ka šis mazākums nu nekādi nevar konkurēt ar heteroseksuāļiem. Liksim viņiem mieru?!

    Ļausim demonstrēt katram nevardarbīgam mazākumam, ko garantē demokrātisku valstu konstitūcijas!

    PS. Ja Jums ļoti interesē mana orientācija: esmu heteroseksuāla, man ir vīrs un bērni.

    Taču neesmu akla un redzu citu cilvēku problēmas un kā varu palīdzu vājākajiem, t.i. tiem, kam ir grūtāk aizstāvēt sevi.

  5. Vēl joprojām mozaīka nav atklājusi savas darbības mērķi (pašlaik mozaīka ir panākusi neiecietības pieaugumu pret it kā tās pārstāvētiem ļaudīm), nav pateikusi par kādām tiesībām cīnās kuras tās it kā pārstāvētiem ļaudīm tagad nav un kādēļ vajadzētu tādu praidaskati. Ar kādu nolūku apzināti jāputro citādais un kaitīgais, nepieņemamais? Vai drīz pienāks brīdis, kad arī dzērājs, likumpārkāpējs utt utml kļūs no kaitīgā, nepieņemamā objekta par citādo, pret kuru vajadzētu izturēties ar īpašu iecietību un jāļauj publiski demonstrēt savu citādību jeb citiem vārdiem sakot publiski uzmācīgi propagandēt sevi? Uzsveru un paskaidroju, ka uzskatu – katrs, jebkurš cilvēks ir pelnījis cieņu un iejūtību, bet ne katrs aplamnieks ir pelnījis savas rīcības atbalstu un publisku demonstrāciju.

    • Paldies par viedokli!
      Nezinu, kā ir ar par Mozaīku, taču, ja tā būtu pretvalstiska un amorāla organizācija, tad nezin vai to atbalstītu valdība un Rīgas Dome un ārzemju diplomāti, jo visi šo iestāzu un organizāciju pārstāvi piedalījās praida pasākumos.

      Vai Jūs ļoti uztrauc CocaCola, kas reklamējas un propagandē savus neveselīgos cukura dzērienus, kas saīsina tikpat kā visu cilvēku mūžu?

      Jūs taču pats pieņemat lēmumu, vai dzert vai ne?

      Tāpat ar citām lietām.

      Vai Jums bail, ka praids kādu heteroseksuālu cilvēku pataisīs par homoseksuālu?

      Nu taču nē!:)

      • Brīdi apdomājos vai rakstīt……. Labi atbildēšu.
        Minētie pārstāvji tomēr dažkārt atbalsta, piedalās kā pēcāk izrādās aplamas lietas.
        CC utml reklāmas mani uztrauc, bet izlemju pats (vismaz tā domāju, ka pats).
        Nepavisam nebiju aizdomājies vai baidos ka tas pasākums kādu pārvērtīs, jo runa jau ir par ko citu – vai tamlīdzīgi pasākumi ir tik nekaitīgi kā te visapkārt runā. Manuprāt nevar pateikt viennozīmīgi, ka nav nekaitīgi.

  6. Attieksme pret PRAIDU jau ir tikai simbols reakcijai uz visu nesaprotamo, nepieņemamo, atšķirīgo. Tā ir tikai nezināšana, ka homoseksuālisms nav ne slimība, ne psihiatriska novirze, ne izvirtība, ne perversija. Tikklīdz sabiedriskajā transportā iekāpj atšķirīgas ādas krāsas cilvēks, mēs intuitīvi ķeram pie naudas makiem, jo čigāni tak ir zagļi! Tumšādainajam vairamies sniegt roku, jo varbūt viņš nelieto tualetes papīru un noteikti ir infekciozs… Skaudība pret ebrejiem… tāpēc, ka viņi vispirms asociējas ar gudrību un bagātību. Kāpēc zooloģisku naidu raisa modeles? Un tā varētu turpināt ilgi, ilgi… Pasmaidot, viens no seksuālajiem stereotipiem – vīriešiem, kam ir liels deguns. esot arī garš…. tas, ko vīrieši intuitīvi novērtē cits citam tualetēs, pirtīs, peldbaseinos…
    Inteliģenci raksturo spēja pieņemt citādo, atšķirīgo! Bet cīnīsimies un apkarosim labāk MUĻĶĪBU, STULBUMU, ĻAUNUMU!

  7. mozaīkas (un līdzīgu organizāciju) darbības, tai skaitā praids šķiet tā kā vēlas uzspiest un pārliecināt, ka hs ir sabiedrībā pieņemams un visādā ziņā veselīgs dzīvesveids (vai nu dzimšanas brīdī iegūts vai dzīves laikā apgūts – zinātnieki un ļaudis vēl nav izpētījuši), bet vai tiešām tā ir (papildus ņemot vērā katrā sabiedrībā savu pieņemto kārtību)…. te lūk parādās šo publisko darbību kaitīgums…. kā arī, vai tad ir zināms, kurš patiesībā un kādēļ bīda šādas darbības (nu labi, tā varbūt kārtējā sazvērestības teorija, bet tomēr jautājums tāds ir)…. tādēļ teikt, ka praids ir pilnīgi un viennozīmīgi nekaitīgs – tas tomēr ir par daudz…

  8. Man ir pazīstami daudzi hs un bs cilvēki, kas nu noteikti nav kaitīgi apkārtējiem, ne sabiedribai kopumā, vismaz nezinu, ka viņi kaut ko kaitīgu darītu.

    Un šādu cilvēku taču ir tikai ap 7-10% , viņi nevar piespiest par homoseksuāliem padarīt tos, kas ir dzimuši heteroseksuāli.

    Viņu dzīvesveids nav nedz neveselīgāks, nedz veselīgāks kā mūsu pārējo dzīves veids.
    Viņiem ir arī ģimenes, gan tās, kurās viņi dzima ( un tās pamatā ir heteroseksuālas ģimenes), gan savas viendzimuma ģimenes, viņi audzina bērnus un visādi citādi ir tādi paši kā mēs.

    Vai tad ģimenes, kurās ir tikai viena mamma vai viens tētis ir sliktākas, kurās divas mammas vai divi tēvi vai viena mamma un viens tētis. Kāpēc mēs liegsim šiem cilvēkiem būt laimīgiem un dibināt savas ģimenes? Vienalga vai tā būtu ar vienu mammu, vai divām mammām utt.

    Tas būtu ļoti nekristīgi, ierobežot citu laimi?. Vai tad ir kaut kāds jēdziena ģimene monopols tikai uz heteroseksuālām ģimenēm?

    Neticu sazvērestības teorijām.

    • Khm, lūdzu nemainīt sākotnējo tēmu. Atgādinu – tēma ir par publisku pasākumu, praidu (arī vispār par teiksim mozaīkas darbībām) nevis par dažu dīvaiņu personisko dzīvi. Tātad, tāda veida publiska pasākuma pieļaujamība vai nepieļaujamība (pardon, neveikls vārds), kaitīgums vai nekaitīgums.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s