Krievu uzsāktā karadarbība Ukrainā pagriezusies pret viņiem pašiem. Tagad deg arī viņu pilsētas un liesmo fabrikas, jo kara gaita ir apstājusies. Izskatās, ka arī krievu mīla un uzticība “tēvam un skolotājam” Putinam ir mazinājusies. Jo viņš nespēj nodzēst ugunsgrēkus un nemāk izbeigt šo nejēdzīgo karu, kas ievilcies ilgāk nekā “slavenais tēvijas karš”.

Kara tēriņu rezultātā militārais sektors ir piepūsts kā balons un tas paceļ inflāciju nepanesami augstā līmenī. To nedrīkst teikt atklāti, bet neredzēt nav iespējams. 

Centrālā banka (Putina spiediena rezultātā) samazinājusi procentu likmi, taču, tas nepalīdzēs. Augstā nafta cena un Trampa dotie atvieglojumi situāciju nemainīs. Budžeta deficīts pirmajā ceturksnī ir lielāks nekā visā 2026. gadā, taču “labs rādītājs” ir zemais bezdarba līmenis. Kāpēc? Tāpēc, ka daļa “liekā” darbaspēka jau gājusi bojā karā.

Putins dimdina, ka visu redz un uzrauga. Taču komunists Genādijs Zjuganovs jau brīdinājis, ka Krievija riskē ar “jaunu 1917. gadu”. Revolūcija esot tuvu. 

Lai tas nenotiktu, Kremlis jau nolaidis digitālo “dzelzs priekškaru” komunikācijai, aizliedzot vadošās saziņas platformas. Uzraugu “varenā acs” tagad seko katram caurmēra krievam kā blusa sunim. Taču tauta kļuvusi nepieklājīgi sašutusi. Dienišķās saziņas iznīcināšana sabangojusi pat paklausīgos prātus. “Vladimir Vladimirovič, mēs no tevis baidāmies,” – tā Putinam adresētā videoklipā ziņo kāda slavena krievu influencere Viktorija Bonja. Viņa piemin virkni sadzīvisku problēmu: masveida liellopu izkaušanu, kas izraisījusi zemnieku protestus Sibīrijas dienvidos, nespēju atrisināt plūdu postu Dagestānā utt. Tā runāt Krievijā nedrīkst! Domāt šādi arī nav atļauts. Iznāk, ka krievu jaunieši vairs nav paklausīgi. 

Rezultātā …pirmo reizi (pa šiem kara gadiem) uzticība prezidentam ir kritusies (VTsIOM aptaujas). 

Ko tagad darīs Vova Putins? Kā rīkosies viņa publisko attiecību stratēģi? Tieši tāpat kā agrāk –  vainīgie ir citi, bet “cars joprojām svēts un tikls”. 

Tāpēc Putins tagad publiski ir sācis distancēties no ierobežojumiem un tiešsaistes cenzūras. Pirmdien viņš atbildību par šiem cenzūras ierobežojumiem novela uz Valsts domi, aicinot tās locekļus “nekoncentrēties tikai uz aizliedzošiem likumiem”. 

Par kara upuriem neviens pagaidām nerunā, jo neviens nezina kritušo skaitu.  Iebrukuma laikā šajā karā gājuši bojā tūkstošiem karavīru. Precīzu ziņupar upuru skaitu Maskava nepiedāvā. Milzīgs skaits ir “pazudušo” un ievainoto. 

Ukrainas frontes līnijā Krievijas spēki jau sākuši zaudēt vairāk pozīciju nekā iekarojuši. Mirst vairāk karavīru, nekā varas iestādes spēj sarūpēt Putina “cilvēku gaļas maļamajai mašīnai”.Neskatoties uz Trampa pretīmnākšanu, kolektīvo Zelenska izsmiešanu,  Kremlis tagad stāv pie saistas siles.

Krievi vēloties mieru. 

Viņiem nāksies samierināties ar Ukrainas uzvaru. 

Putins ir valdījis Krievijā 26 gadus. Ilgāk nekā Staļins vai Brežņevs. Viņs tuprina tēlot “labo cara tētiņu”, jo visi cariskās Krievijas autokrāti sevi attēloja kā tautas aizstāvjus. Kad bija labas ziņas, viņi atzina sevi par labdariem, bet, kad bija sliktas ziņas, tad vainīgie bija kur kur zemāk. Pa hierarhijas kāpnēm. 

Putins arī regulāri vaino amatpersonas zemākos sistēmas slāņos: politiķus ierēdņus vai oligarhus. Katru gadu viņš rīko televīzijas jautājumu un atbilžu sesijaskurās sola sodīt vainīgos.

Visus pārējos. Izņemot viņu pašu. Tāpēc Krievija krīt lejup. Traģiski, bet tomēr – pelnīti.