Donalds Tramps esot būtiski palielinājis savu bagātību tieši tagad – prezidentūras laikā. Ekonomiskās analīzes liecina, ka viņa personīgā neto vērtība ir pieaugusi līdz aptuveni 6,5 miljardiem ASV dolāru. Šis pieaugums izraisījis plašas diskusijas un politiskas debates par interešu konfliktiem varas gaiteņos.

Formāli viņa bagātības pieauguma avoti esot kriptovalūtu projekti, kas daļai ekspertu šķiet apšaubāmi. Nav izslēgts, ka aiz “kriptovalūtas” tie slēpti parastie, korumētie darījumu : “tu man – es tev”. Tā tas var būt. 

Tramps esot aktīvi izmantojis licencēšanas darījumus, lai nopelnītu. Piemēram, ar starptautiskiem nekustamo īpašumu un zīmolu licencēšanas līgumiem Saūda Arābijā, Vjetnamā un Apvienotajos Arābu Emirātos.

Uzlabojis savu finansiālo situāciju spiežot uz amerikāņu tiesu. Proti, ieceļot sev labvēlīgus teisnešus, kas atcēla un anulēja vairākus simtus miljonus dolāru lielus civiltiesiskos sodus iepriekšējās prāvās. Pret viņu. 

Atšķirībā no iepriekšējiem ASV prezidentiem, Tramps nav attiecies no saviem biznesa aktīviem. Tas rada bažas konstitucionālā līmenī, jo amatpersonas un kritiķi šeit norāda uz iespējamiem ASV Konstitūcijas pārkāpumiem, kas aizliedz prezidentam gūt peļņu no ārvalstu valdībām un to pārstāvjiem. 

Pagaidām nav tiešu pierādījumu, ka Tramps būtu guvis kādu peļņu no sava drauga Vladimira Putina. Taču līdzšinējie Trampa uzņēmumi ir guvuši miljoniem dolāru lielus ieņēmumus no darījumiem ar Krievijas oligarhiem un valsts amatpersonām, kurām ir ciešas saites ar Putinu. Tāpat viņa administrācijas un pārstāvju miera sarunu iniciatīvas ietver vērienīgus ekonomiskos plānus, kuros iesaistīta Krievija. Arī Trampa dēli neslēpj, ka Krievija ir svarīgs viņu sadarbības partneris. 

Kā viņš drīkst šo visu atļauties, būdams prezidenta amatā? Valsts vadītājs nedrīkst izmantot savu amatu personīgās peļņas gūšanai. Tas ir klasisks interešu konflikts, kas ir pretrunā ar valsts amatpersonas ētikai Kāpēc ASV šādas lietas tomēr notiek bezkaunīgi atklāti, uzspļaujot ētikai?

Tāpēc, ka Tramps neņem vērā likumus un apzināti izmanto prezidenta amata iespējas privātās bagātības veicināšanai.

Kā tā? Tāpēc, ka viņš nenodala politisko varu no sava privātā biznesa impērijas. Atšķirībā no iepriekšējiem prezidentiem, viņš saglabā īpašumtiesības un gūst labumu no: 1) prezidenta amata iespējām. Vairo bagātību, “kārtojot lietas” sev par labu. Jauc kopā politikas zonu ar savu privāto biznesa teritoriju. Viņa rīcību vada personīgā biznesa filozofija ietvars un izdevīguma apsvērumi.

2) Tramps visu mūžu ir bijis nekustamo īpašumupārdevējs un televīzijas šovu vadītājs. Viņa pašapziņa ir tieši saistīta ar finansiālajiem panākumiem. Finansiālie panākumi prezidentūras laikā esot pierādījums viņa uzvarai un efektivitātei. Lai gan faktiski šī ir negodīga, alkatīga cilvēka ārdīšanās, kuru ASV nenosoda publiski. 

3) Viņš uzskata, ka viņam nekādi likumi nav rakstīti.

4) Politika pēc viņa domām ir darījums, kas balstās uz abpusējiem izdevīgiem līgumiem. Visam jābūt būvētam tikai uz izdevīguma (nevis taisnīguma) pamata.  

4) Tramps apzinās, ka viņa “politiskais tēls” ir jaudīgs ekonomisks instruments. Pārdodot preces (apavus, Bībeles, kriptomonētas) saviem atbalstītājiem, viņš apiet tradicionālos biznesa kanālus. Tirgojoties ar savu fanu klubu viņš cementē lojalitātes pamatus vēlēšanu segmentā.  

5) Ģimene ir svarīgākā. Tieši tāpat kā mafija, arī Trampa loģika ir alkatības ietilpināšana ģimenes uzbarošanas ietvaros. 

Kamēr Tramps valda Baltajā namā, viņa dēli (Donalds jaunākais un Eriks) aktīvi uzbaro Trump Organization un slēdz vērienīgus darījumus ārzemēs (Serbijā, Vjetnamā, Saūda Arābijā un Katarā). Prezidentūra nodrošina Trampa biznesa impērijas finansiālo stabilitāti un rada priekšnoteikumus uzplaukuma gadu desmitiem uz priekšu. 

Kamēr valdības uzraudzības organizācijas, piemēram, Citizens for Responsibility and Ethics in Washington (CREW) un politiskie oponenti to sauc par nepieredzētu valsts amata izmantošanu personīgam labumam un valsts izlaupīšanu, pats Tramps sevi redz kā gudru vadoni un uzvarētāju. 

Šogad Amerikas Savienotās Valstis svinēs savu 250 gadu jubileju. To svinēs (savā veidā) arī Donalds Tramps, sistemātiski nojaucot visus likumus un noteikumus, kurus pa šo laiku izveidojuši viņa priekšgājēji.  

Valsts dibinātāju mērķis bija taisnīgums un demokrātija, bet Trampa mērķis ir diktatūra un ASV pārtaisīšana pēc Putina Krievijas modeļa. Visi to redz un saprot. Taču neko nedara. Vai Trampam tas izdosies?