Karš nav apstājies, tas turpinās. Krievi nenogurst nogalināt aizvien vairāk bērnu un pieaugušo, turpina spridzināt skolas un slimnīcas. Putina aprēķins ir skaidrs – 1) jāsalauž ukraiņu griba pretoties, 2) jāpanāk, lai valsts teritorija kļūtu neapdzīvojama.
Mēs palīdzam ukraiņiem, bet atbalsta efekti varēja būt spēcīgāki.
Paralēli turpinās Krievijas slikti slēptais ēnu karš pret daudzām Eiropas valstīm sprādzienu, slepkavību mēģinājumu un ietekmes operāciju veidā. Eiropas izlūkdienesti un valdības apstiprina, ka šādas lietas notiek. Katru dienu masmedijos parādās ziņojumi par sabotāžu un cita veida pelēkās zonas operācijām. Maskava, protams, noliedz visas apsūdzības un uzstāj, ka Krievijai neesot plānu militāriem uzbrukumiem Eiropai. Tomēr paralēli šiem noliegumiem tiek uzsākta nākamā verbālā ofensīva: pagājušajā nedēļā Putins apgalvoja, ka Igaunija, Latvija un Lietuva pārkāpj krievvalodīgo tiesības un, ka Krievijai esot tāpēc tiesības veikt pretpasākumus “humānu apsvērumu dēļ un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām”. Vai šādi Putins gatavo iebrukumu Baltijā? “Tautiešu” labklājības aizsardzība ir jau sen attīstīts “arguments”, kuru Krievija ir daudzkārt izmantojusi, lai attaisnotu militāru uzbrukumu citām valstīm.
Starp citu, ar šādu apgalvojumu krievi 1939. gada 17. septembrī iebruka Polijas austrumos. TTobrīd bija jau vineojušies ar Hitlera nacistisko Vāciju par Polijas sadalīšanu. Uzbrukuma “attaisnojums” toreiz skaitījās ukraiņu un baltkrievu iedzīvotāju aizsardzība. Hitlers tobrīd jau bija okupējis Polijas rietumu pusi, bet Padomju Savienība okupēja poļus austrumos. Tāpēc Staļina ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs varēja skaļi paziņot, ka “Polijas valsts ir beigusi pastāvēt”.
Kremlis izmantoja līdzīgus juridiskus argumentus Gruzijas iebrukumā 2008. gadā, Krimas anektēšanas laikā un iebrukumos Donbasā 2014. gadā.
Tieši ar šo lozungu Putins attaisnoja uzbrukumu Ukrainai, kas sākās 2022. gada 24. februārī. Arī toreiz viņš apgalvoja, ka krievvalodīgo dzīvības esot Kremlim jāaizsargā arī Ukrainā ar ieročiem rokās. Lai gan faktiski nogalināja daudzus etniskos krievus un sāka graut kaimiņvalsti ar artilēriju, droniem un raķetēm.
“Krievu minoritātes” aizsargāšanas klaigas tiek aktīvi izmantotas pret Latviju un Igauniju arī tagad, jo te ir salīdzinoši liels krievvalodīgo skaits. Kas ievest padomju okupācijas laikā. Šos krieviski runājošos krievi ieveda Baltijā okupācijas laikā, pēc otrā pasaules kara. Abās valstīs etniskie krievi veido pašlaik vairāk nekā 20% iedzīvotāju (Lietuvā tikai piecus procentus). Pilsētas pie Krievijas robežas, piemēram, Narva Igaunijā un Daugavpils Latvijā, ir lielākoties krievvalodīgas. Šis apstāklis padara tās par ērtiem Kremļa mērķiem.
Valsts prezidents Alars Kariss šonedēļ informēja, ka netic aktuālam krievu iebrukumam. Taču nav izslēgts, ka tas varētu notikt tuvāko piecu gadu laikā. Pašlaik lielākā daļa Krievijas sauszemes spēku un militārā aprīkojuma ir piesaistīti Ukrainai. Neesot pierādījumu, ka Krievija gatavotu bruņotu uzbrukumu NATO vai kādai no Baltijas valstīm. Militārie posteņi Krievijas pusē pie robežas pašliak esot bez personāla. Ļot tuvu izvvietotas Amerikas un Eiropas militārpersonas. Turpretī Donalds Tusks trešdien brīdināja, ka valsts atrodas riska situācijas priekšā, jo Krievijas uzbrukumi Ukrainai virzās arvien tuvāk Polijas robežai.
Tikmēr hibrīdkarš turpinās.
Domāju, ka vislabākā bija Vācijas reakcija uz notikumiem Leipcigā. To beidzot pamanīja arī citi un krievi paši. Tāpēc Krievijas konsulāts Bonnā beidzot tika slēgts, tāpat kā kultūras centrs Berlīnē. To faktiski vajadzēja izdarīt jau sen. Pagaidām mēs redzam ko viņi dara. Pagaidām krievu hibrīduzbrukumiem upuru ir maz, taču nākotne var atnest daudz vairāk nelāgu lietu. Putins nav atkāpies un viņa ilgtermiņa ir skaidri, zināmi: saglabāt savu režīmu un okupēt visu Ukrainu. Domāju, ka hibridkarš nav bruņota kara uvertīra. Maskavai šeit nav robežu un tā darīs visu, lai šādā ceļā sagrautu mūs – Eiropas valstis. Putinu interesē nevis Narva vai Daugavpils, bet lēmumu pieņemšana Briselē un Eiropas galvaspilsētās.
Pašlaik ES ir beidzot tikusi vaļā no Orbana, kas ar saviem “nē” paralizēja lēmumu pieņemšanas. Orbāns bloķēja lielāko daļu lietu. Tagad viņš ir pazudis, bet Kremlis darīs visu, lai atrastu kādu citu Orbana vietā.
Tikmēr Kremļa hibrīdkarš septembra Eiropā turpinās sparīgi: 1) Krievijas fregate izšauj divas avārijas raķetes pret Dānijas militāro helikopteru. Incidents notiek starptautiskajos ūdeņos pie Dānijas pilsētas Gedseras. Neviens nav cietis. Dānijas valdība nosoda incidentu un izsauc Krievijas vēstnieku Dānijas Ārlietu ministrijā. Krievija pati apgalvo, ka ir novērsusi provokāciju (09.09). 2) Itālijas iznīcinātāji, kas piedalās NATO operācijā, notriec dronu, kas pārkāpa Lietuvas gaisa telpu un, domājams, tika nosūtīts no Baltkrievijas. Saskaņā ar Lietuvas Bruņoto spēku sniegto informāciju, drons bija aprīkots ar sprāgstvielu.14./9. 3) Baltijas jūrā pie Rusinovas Polijas ziemeļos atrasts drons. Polijas varas iestādes ziņo, ka tas ir Krievijā ražots Gerbera 2 drons, kas aprīkots ar sprāgstvielu lādiņu. Tomēr nav skaidrs, no kurienes un kas to palaida. (14.09) 4) Tallinā, Igaunijā, rūpnīcā “Milrem Robotics” izceļas ugunsgrēks. Uzņēmums piegādā bezpilota robotus Ukrainai. Tiek arestēti trīs aizdomās turētie. Igaunijas valdība vēlāk norāda uz Krieviju kā atbildīgu par ugunsgrēku.(14.08) 5) Zviedrijas Drošības dienests (Säpo) ziņo, ka ir apturējis Krievijas spiegošanas operāciju. Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju Krievijas izlūkdienests savervējis ārvalstu aģentu, lai iegūtu informāciju par Zviedrijas politisko lēmumu pieņemšanu. Aģents tika nofilmēts tiekoties ar Krievijas izlūkdienesta virsniekiem vietējā krogā Sundbibergā. 6) Aizsardzības uzņēmuma EMCO noliktavā Trjavnā, Bulgārijā, izceļas liels ugunsgrēks. Rūpnīcā ražo munīciju, kas tiek piegādāta Ukrainai. Šī ir otrā reize īsā laika posmā, kad rūpnīca kļuvusi par ļaunprātīgas dedzināšanas mērķi. Tiek izmeklēta saistība ar Krieviju.(10.08) 7) Kāds autobusa vadītājs Leipcigas lidostā Vācijā pamana dronu. Lidostu izmanto Vācijas bruņotie spēki un NATO, lai sūtītu militāru atbalstu Ukrainai. Drons izrādījās bruņots ar lādiņu. Vēlāk tiek atrastas vēl viena bruņota drona atliekas. Vācijas valdība noskaidro šo incidentu saistību ar Kremli. Maskava, protams, noliedz savu iesaisti. Tiek slēgts Krievijas konsulāts Bonnā un Krievijas kultūras centrs Berlīnē. Krievija atbild, slēdzot Vācijas konsulātu un Vācijas kultūras centru jeb Gētes institūtu Pēterburgā.
Vakar parādījās ziņa no Krievijas, ka 2. oktobrī mirusi 28 gadus veca laboratorijas asistente Darja Šipilova Šeļehovā, Irkutskas pētnieciskajā institūtā. Institūta laboratorijās tiek pētītas un uzglabātas tādas bīstamas baktērijas un vīrusi kā mēris, holēra, Sibīrijas mēris (antrakss), bruceloze, tularēmija un citas bīstamas arboinfekcijas.Pēc negadījuma ar mēģeni laboratorijā, kurā tika apstrādātas mēra baktērijas. Tagad uzsākta infekcijas izsekošana, un 200 cilvēki ir ievietoti karantīnā. Runa ir par nāvējošā pneimoniskais mēra izplatīšanos. Plaušu mēris izplatās pa gaisu (gaisa pilienu ceļā) no cilvēka uz cilvēku – līdzīgi kā gripa vai klepus. Tas nozīmē, ka tas var ļoti strauji izplatīties sabiedrībā.
Saskaņā ar vietējo mediju sniegto informāciju cilvēki Sibīrijā sākuši iegādāties antibiotikas un aizsarglīdzekļus aptiekās. Varas iestādes visu noliedz, jo panikai neesot pamata. Lai gan vietējās iestādes sākotnēji izplatīja, bet vēlāk dzēsa brīdinājumus par situāciju Šelehovā un par karantīnu Irkutskas slimnīcā, pagaidām nekāda informācija par jauniem letāliem gadījumiem vai masveida saslimšanau nav reģistrēti. Kaimiņvalsts Uzbekistāna ir pastiprinājusi sanitāro kontroli uz robežām piesardzības dēļ. Zinot krievu sistēmu, varu secināt, ka Krievija ir bīstama visās nozīmēs. Arī tad, ja notiek kārtējā “černobiļa”, bet nepietiek prasmes un spēju sekas novērst.
Ilustrācija: Unsplash/Dmitri Tolokonov, Ukraina.
