Aptaukošanās kā būtisks covid-19 saslimšanas riska faktors

Koronas vīrusa riska zonā ir daudz un dažādu faktoru, kas sarežģi saslimšanas gaitu. Priekšplānā līdz šim intensīvi tiek virzīts vecuma aspekts. Proti, uzverot, ka gados vecāki cilvēki esot vairāk pakļauti saslimstības riskam. Taču laikam ritot, pamazām noskaidrojas arī citi riska faktori, kas var veicināt smagāku šī vīrusa izraisītās slimības gaitu. Viens no tādiem ir aptaukošanās apstāklis, kas cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masas indeksu (BMI) var izraisīt intensīvāku saslimšanu ar covid -19. Dānijā, Norvēģijā un Somijā tieši šo apstākli šodien uzver kā būtisku riska faktoru.

Vai korpulenti cilvēki ir riska zonā?

Zviedrijā pagaidām vilcinās iekļaut šos ļaudis covid-19 apdraudējuma pirmajās rindās. Arī pasaules Veselības organizācija (WHO) nav izdalījusi šo iedzīvotāju grupu kā īpaši apdraudētu. Proti, kā tādu, kas aptaukošanās dēļ, varētu piešķirt slimībai īpaši kritisku gaitu. Taču neraugoties uz to, ka šādu brīdinājumu nav, novērojami slimnīcās liecina, ka šīs grupas cilvēki veido vairākumu no īpaši smago pacientu skaita. Tāpēc dāņi, norvēģi un somi ir jau iekļāvuši apaļīgus cilvēkus riska grupā un uzver ķermeņa aptaukošanos kā būtisku riska faktoru. Šim viedoklim pievienojas arī Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs jeb European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC), kas savā 8.aprīļa ziņojumā akceptē viedokli, ka ķermeņa aptaukošanās paaugstina risku smagi saslimt ar covid 19. ECDC ir apkojuši datus par sirdzējiem Zviedrijā, Spānijā, Itālijā un Nīderlandē. Izrādās, ka 73% no smagi slimajiem pacientiem šajās valstīs ir ar ķermeņa masas indeksu 30 vai pat vairāk. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir korpulenti.

Palielināts ķermeņa svars nozīmē no 25 -30 pēc BMI standrata.  Aptaukošanās tiek konstatēta, ja ķermeņa svars ir virs 30 (BMI) un vairāk. WHO klasificē nedaudz savādāk : no 30 līdz 34,9 skaitās viegla ķermeņa aptaukošanās, bet no 35 –40 tiek konstatēta smaga ķermeņa aptaukošanās.

„Nonākot intensīvās aprūpes nodaļā, šiem pacientiem raksturīgs mazāks plaušu tilpums un tieši šī iemesla dēļ ir apgrūtināts mākslīgās elpināšanas process“, – uzver Zviedrijas vadošais epidemiologs Anderšs Tegnēls.

Vai šādus secinājumus ir pamatoti publiskot?

Slimība ir jauna un līdz galam nekas vēl nav izpētīts. Šo viedokli pauž daudzi jomas speciālisti. „Ja mēs sākam nodalīt korpulentos pacientus no pārējiem intensīvās aprūpes nodaļā, tad jākonstatē, ka visa mūsu sabiedrība ir pilna ar šāda veida cilvēkiem“, – uzskata Cecīlija Magnusone (Epideoloģijas centra vadītāja) un uzskata, ka nevar zinātniski nodalīt apaļīgos pacientus no kalsnajiem. Taču viņa nenoliedz, ka pacienti ar ķermeņa aptaukošanās tendenci jeb obesitas, ir pakļauti daudziem riskiem. „Obesitas jeb aptaukošanās ir slimība, kas rada iekaisuma izpausmes. Cilvēki ar palielinātu ķermeņa svaru mēdz ciest no dažāda rakstura iekaisuma stresa, kas būtiski pazemina imūnās aizsardzības sistēmu. Ja cilvēks ir pieļāvis smagu sava ķermeņa aptaukošanos, tad ir grūtāk elpot, lielāks diabēta un sirds asinsvada slimību risks un paaugstināts asinsspiediens“, – secina daktere Magnusone.

Vai šo faktoru summa var izvirzīt korpulentos pacientus arī covid-19 riska zonā?

No šāda viedokļa raugoties, tā tas patiešām esot. Ja cilvēks jau ir slims, tad covid19 ir īpaši bīstams. Ja zviedri joprojām ir piesardzīgi un izvairās iekļaut korpulentus cilvēkus īpašajā covid-19 riska zonā, tad citi to jau ir izdarījuši. Dānijā cilvēki ar BMI 35-40 ir oficiāli iekļauti paaugstinātā riska grupā covid-saslimšanai. Norvēģijā šajā grupā iekļauti iedzīvotāji ar BMI 30 un vairāk. Somijā ar BMI 40 un vairāk.

Ķermeņa masas indekss BMI jeb Kitela indekss ir aptaukošanās rādītājs, kuru izsaka ar svara un auguma garuma (kvadrātā) attiecību. Tātad MI= svars (kg) : garums (m) kvadrātā. Normāls ķermeņa masas indekss skaitās no 18.00 līdz 25.00. Ideālais 22.00.

Tīfa Mērija jeb cilvēki, kas pārnēsā slimību neapzinoties

Speciāli TVNET

Šorīt noskrēju pa liedagu, gar jūru. Lieldienu saule bikli lūkojās caur mākoņu aizkariem un pūpoli naski šūpojas vējā. It kā darītu atbildīgu darbu. Liedagā cilvēku nav. Ir pandēmijas karantīnas laiks. Taču pie kaimiņu mājām gan sabraukušas automašīnas. Aiz baznīcas to ir pa četrām vai piecām pie katras viensētas. Bērni pie vecākiem? Draugi pie radiem? Nav izslēgts, ka pēc 14 dienām avīzēs parādīsies informācija, ka arī šis Dieva sargātais nostūris ir ieguvis savus pirmos covid-19 pacientus. Ciemiņi būs atveduši no pilsētas sērgu Lieldienās. Paši to neapzinoties. Kāpēc viņi pārkāpj noteikumus? Vai tāpēc, ka nesaprot?

Tīfa Mērija

Pagājušā gadsimta sākumā, tīfa uzliesmojuma laikā Ņujorkā, tika konstatēts, ka smagās slimībās pārnēsātājs pats var izskatīties ļoti veselīgs cilvēks. Tāds, kas citiem neko ļaunu it kā nespēj nodarīt. Par šādu simbolu toreiz kļuva īriete Mērija Malona, kuru mediji toreiz nekautrējās nodēvēt par „Amerikas bīstamāko sievieti“. Lai viņa nevarētu izplatīt tālāk slimību, jauno sievietei ieslēdza piespiedu izolācijā uz daudziem gadiem. Kā tas tā varēja notikt? Vai ir pieļaujams, ka mēs likvidējam kādas personas brīvību tikai tāpēc, ka  šī persona (ar savu pārvietošanos) apdraud citus.

Viss sākās ar firziķu saldējumu 1906. gadā. Kādā turīgā amerikāņu ģimenē pēkšņi tika konstatēts vēdertīfa uzliesmojums. Tas notika vasarnīcu rajonā, netālu no Ņujorkas. Smagi saslima 6 no 10 ģimenes locekļiem. Parasti šo sērgu izplata netīrs ūdens, cilvēki, kas nemazgā rokas. Ģimenes galva uzticēja noskaidrot infekcijas izraisītāju „higiēnas inženierim“ Džordžam Soperam, kurš apņēmās atrast vainīgo. Sākumā aizdomās tika turēti dažādi ļaudis, līdz beidzot uzmanība apstājās pie pavāres Mērijas. Meiča bija sākusi darbu šajā ģimenē salīdzinoši nesen. Vai bija iespējams, ka gatavojot ēdienu, Mērija būtu apzināti inficējusi visu saimnieku ģimeni? Džordžs konstatēja, ka termiski apstrādāts ēdiens nav bīstams. Tātad atliek tikai deserts – svaigu firziķu saldējums. To arī bija gatavojusi Mērija. Pēc tam viņš šo pieņēmumu zinātniski pamatoja pētnieciskā žurnālā, taču Mērija no darba tika atlaista.

No parastas virējas viņa pārvērtās „ļaunākajā sievietē” un kļuva par nīstāko personu  Amerikas Savienotajās Valstīs. Kāpēc?

Džordžs bija izpētījis, ka Mērija iepriekš ir strādājusi par pavāri septiņās ģimenēs. Visās viņa bija izraisījusi līdzīgu epidēmiju. 1907. gadā zinātniekam izdevās sadzīt  Mērijas pēdas Ņujorkā, kur viņa atkal gatavoja ēdienu citiem. Zinātnieks pieprasīja veikt meičai analīzi, lai noskaidrotu vai viņa nav smagas slimības pārnēsātāja. Mērija bija sašutusi, apvainojusies un izmeklējumiem pretojās. Viņa uzskatīja sevi par 100% veselu cilvēku un nepiekrita analīzēm. Džordžs aicināja palīgā policiju. Brauciens uz slimnīcu izvērtās dramatiskā akcijā ar kliegšanu, bļaušanu, lamāšanos un spārdīšanos. Testu rezultāts apliecināja aizdomas. Izrādījās, ka Mērija pārnēsā slimību, pati no tās neciešot. Viņa bija paguvusi Ņujorkā inficēt 22 personas. Viens, viņas inficētais cilvēks, jau bija miris. Lai gan meiča nevienu nebija apzināti aplipinājusi ar tīfu, viņu aizturēja un arestēja.

Vai drīkst veselam cilvēkam aizliegt būt sociāli aktīvam?

Šis jautājums aktualizējies patlaban. Pa ielu pretī nāk divas māmiņas ar ratiņiem, četri puiši lēkā ar kalnu velosipēdiem un divas omes stumj savus ratiņus uz vietējā veikala pusi. Vai visas šīs izdarības nav akceptējamas? Šis jautājums ir aktualizējies pēdējo nedēļu laikā. Visās valstīs. Jūtamies veseli un aiziet!

Zviedriem covid-19 mirušo līkne turpina pieaugt dramatiski, jo tauta sēž restorānos, pie polārā loka slēpo, kopj savu skaistumu salonos un frizētavās, ēd kūkas kafejnīcās. Tagad jau epidēmija ir ievazāta veco ļaužu pansionātos un vājie mirst straujāk un biežāk nekā citur. Vai viņiem slimība beigsies tāpēc ātrāk, ja visi slimo intensīvāk un mirst straujāk? Ekonomikas glābšanas vārdā? Nedomāju, ka tā notiks. Vai ir iespējams savaldīt amerikāņu jauniešus Svētā Patrika dienas svinību laikā? Floridas svētkos epidēmijas ēnā?  Vai drīkst aizliegt veselam cilvēkam būt aktīvam, kustīgam un priecīgam tikai tāpēc, ka citi slimo?

Šī jautājuma sakarībā nāk prātā „Tīfa Mērijas“ liktenis. Jau savā 1996. gadā publicētajā darbā (Typhoid Mary: Captive to the Public’s Health) Džudīte Laveta rakstīja par to, ka ir gandrīz neiespējami aicināt parastu, veselu cilvēku ierobežot savas brīvības citu cilvēku dēļ.

Arī tad, ja konkrēti cilvēki pārnēsā slimības un paši no tām necieš. Ir pieņemts uzskatīt, ka izdzīvo spēcīgākais un vājākajam jāpazūd. Domāju, ka tieši šī pati situācija ir novērojama šodien manā Latvijas ciemā, kurā viesi ierodas pie saimniekiem ar slimību, paši to neapzinoties. Pie kam – mums latviešu valodā nav pietiekami spēcīgu vārdu, kas šo brīvprātīgo apkārtnes inficēšanu apturētu. Loģiskā domāšana te nedarbojas.

Mērija neticēja un nepieņēma savu diagnozi

Noraugoties uz to, ka visi testi pierādīja, ka Marija pārnēsā bīstamu slimību, viņa pati visu noliedza. Uzskatīja, ka ārsti viņu apmelo. Trīs gadus Mēriju noturēja piespiedu izolācijā uz salas. Viņa gatavojas sev ēdienu, jutās vesela un dusmojās uz ārstiem, kas ieradās viņu pārbaudīt. Mērijas dienasgrāmatas liecināja, ka meiča psiholoģiski cieš no piespiedu izolācijas. Mediji neskopojās ar nežēlīgām karikatūrām, kurā izolētā Mērija tika attēlota kā ļaunuma iemiesojums, kas vāra sev zupu un cep pusdienas no svešu cilvēku galvaskausiem. Trīs gadus vēlāk viņu atbrīvoja. Viņa nedrīkstēja strādāt par pavāri. Sākumā Mērija  par to dusmojās, bet vēlāk piekrita aizliegumam. Taču vēl pēc pāris gadiem – nomainīja vārdu, uzvārdu un turpināja gatavot ēdienu citiem. Tāpēc piecus gadus vēlāk viņu atkal atrod tas pats Džordžs Sopers. Viņam tobrīd jāizmeklē smags tīfa uzliesmojums kādā slimnīcā. Noskaidrojas, ka šajā iestādē strādā par pavāri Mērija. Tā pati Mērija. Šoreiz viņa bija izraisījusi smagu saslimšanu nu jau simtiem cilvēku un tāpēc tika vēlreiz aizturēta, arestēta un nosūtīta uz 20 gadiem izolācijā. Karantīnā. Šodien nosaukums „tīfa Mērija“ apzīmē cilvēkus, kuri ignorē karantīnas un apzināti pakļauj veselības riskam citus cilvēkus. Nesaprotot cik daudz ļauna viņi citiem nodara.

Vai Mērija bija muļķe?

Šķiet, ka nebija muļķe. Ieradās ASV viena pati no Īrijas, 19.gs. beigās. Bija apņēmīga, strādīga, laipna un sirsnīga. Labi veikusi savu darbu, bijusi atklāta un draudzīga. Daudz lasījusi grāmatas, Čarlzu Dikensu ieskaitot. Bijusi izpalīdzīga, apkopusi tīfa slimniekus, kurus pati aplipinājusi ar šo sērgu. Slaida, kupliem matiem un zilām acīm. Par viņu ir uzrakstītas daudzas grāmatas un vairums autoru uzskata, ka Mērija tika diskriminēta. Paradoksāli, ka līdz sava mūža beigām Mērija atteicās akceptēt faktu, ka ir pati izplatījusi citiem cilvēkiem bīstamu slimību. Viņa nespēja saprast kā tas iespējams: pats neesi slims, bet citiem slimību piegādā. Tā nevar būt. Viņas prātam tas nebija aptverams.Jākonstatē, ka Mērija nav vienīgā.  Mums līdzās ir daudz šādu „tīfa Mēriju“. Tepat Latvijā.

Diemžēl.

 

Koronas vīruss : liktenis, karma vai izrēķināšanās?

Liktenis vai karma tomēr eksistē. Iespējams, ka dzīves ironija „iztaisa tā“, ka covid–19 lielākie noliedzēji  paši ir saslimuši ar šo sērgu. Viens no viņiem ir Lielbritānijas premjers Boris Džonsons. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī ANO drošības padomes līderi un vēl pāris prezidentu un ministru dažādu valstu valdībās. Visasākie pliķi tagad jāsaņem populistiem (ASV, Lielbritānija), autoritāriem režīmiem (Brazīlja, Krievija) un diktatūrām (Ķīna).

Nelaimīga mīlestība un negaidītas sērgas

Abām vainām viena un tā pati „slimības gaita“: kategorisks noliegums –  naids – depresija un situācijas akcepts. Lielvalstu vadītāji, kas sākuma uzšķaudīja koronas vīrusam, pašlaik atrodas naida periodā. Vairāk nekā 1 miljons cilvēku visā pasaulē jau reģistrēti kā inficēti ar šo postu. 50.000 miruši un šis „melnais skaitlis“ turpina pieaugt. Daudzās valstīs slimnīcas slodzi neiztur un visvecākos vairs nepieslēdz pie glābjošajām mašīnām, jo nav brīvu vietu. Tagad iznāk, ka ļaunais vīruss speciali piemeklējis tieši tos politiķus, priekšniekus, kuru vieglprātīgas rīcības rezultātā saslimuši un miruši pārāk daudz cilvēku.

Pagājušās nedēļas beigās Boriss Džonsons skaļi deklarēja, ka “biščiņ klepo“ un “simptomi ir niecīgi“. Izrādījās, ka premjers ir saķēris nelāgo vīrusu. Tagad viņam būtu jāsēž karantīnā Downing Street, t.i, mājās. Pamanījām, ka Džonsons strauji „nomainījis plati“ un pašlaik vairs nedzied unisonā ar Donaldu Trampu, ka korona „ tāda parasta gripa vien ir“ un, ka (brīnumainā kārtā!) pazudīs pati no sevis. Tagad, iespējams, viņš vairāk nelielītos ar to, ka iet uz slimnīcām un paspiež bezbailīgi roku inficētiem pacientiem. Tagad viņš varbūt nedzertu tēju kopā ar Veselības aprūpes ministra vietnieci Nadine Dorries, kas izrādījās inficēta ar covid–19. Toreiz Džonsons apzināti stūrēja Lielbritānijas kuģa stratēģiju pretēji pārējo valstu loģikai. Viņš skaidri paziņoja, ka visādas slimības nedrīkst iedragāt ekonomiku. Labāk, lai visi strauji saslimst un sērgā ir pāri. Tā teikt, lai vārgie apmirst un mēs soļosim tālāk. Pēc šiem varonīgajiem žestiem pandēmija iesoļoja Lielbritānijā un pirmie publiski saslima princis Čārlzs un pats Džonsons.

Protams, ka mēs visi noskatījāmies televizora ekrānā, ka Čarlzs ir iemācījies rokasspiediena vietā sasveicināties pa jogas „namaste“ modei. Šajā attēlā viņš šādi sasveicinās ar The Rolling Stones mūziķi Ronnie Wood. Man patīk šis sasveicināšanās veids ne tikai ar sevi, bet arī ar citiem. Karaliene Elīzabete beidza sarokoties ar viesiem 11. martā. Monarham šobrīd ir 93 gadu un viņai patiešām būtu jāievēro 2 m, distance no visiem, kas uzturas „viņas augstības“ tuvumā. Vispār … varam neuztraukties par britu ķeizarieni. Britu augstākā „kārta“ nemēdz būt sirsnīgi cilvēki, viņi neapskauj cits citu, ieskaitot savus bērnus. Tā kā 2 m viņiem ir norma ikdienā.  Tikmēr karantīnā aizgājuši vēl citi ietekmīgi ļaudis.

Kāpēc viņi saslimst?

Tāpēc, ka ikdienā ir ļoti ciešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Vai mēs zinām visu par viņu veselības stāvokli, kas nemēdz un nedrīkst būt noslēpums publiskajā telpā? Ne, nezinām autoritāro vadītāju un diktatoru reālo situāciju. Pārējie neizliekas un pasaka kā patiesībā ir.

Nepārliecina, piemēram, Donalda Trampa brašie atzinumi, ka viņš neesot inficēts ar koronu. Televīzijas translācijās varēja redzēt Trampa klepošanu un šņaukāšanos, bet – nē! Slims viņš nav! Tramps ir cieši kontaktējies ikdienā ar personām, kas visas ir sasirgušas. Piemēram, prezidents kopā ar Matt Gaetz ilgstoši vizinājās limuzīnā, kopā ceļoja Air Force One un kopā sēdēja Tampam labvēlīgajā pasākumā Conservative Political Action Conference. 6 cilvēki, kuriem ikdienā ir cieši kontakti ar Donaldu Trampu (viņa klubā Mar–o–Lago), ir šobrīd atzinuši, ka visi saslimuši ar koronu, bet Tramps vienīgais ir vesels.  Ir attēli, kur Austrālijas iekšlietu ministrs Peter Dutton stāv cieši blakus Ivankai Trampai, bet viņa, protams, paliek vesela. Dzelzbetona cilvēki – gandrīz kā Vladimirs Putins. Tikmēr Kanādas premjerministrs ar kundzi atzina karantīnu un pārcilvēku netēloja.

Irāna un Krievija

Irānā sērga plosījās īpaši smagi. Tāpēc, ka sākumā koronas vīrusu skaidroja kā amerikāņu sērgu, kas kārtīgam musulmanim nepielīp. Vadoši šīītu–musulmaņu priesteri sprediķoja, ka „visas koronas ir lāsts rietumniekiem par viņu netiklo dzīvesveidu“. Pēc tam ar koronu saslima 24 parlamenta deputāti. Divi no tiem nomira. Hāmenēji padomnieks arī saslima un nomira. Taču svētceļojumus viņi neapturēja.

Kuma ir septītā lielākā pilsēta valstī, kas šīītu musulmaņu islāmā tiek uzskatīta par svētu vietu. Tā ir nozīmīgs svētceļojumu mērķis. Katru gadu turpu dodas miljoniem svētceļotāju.  Šogad Kumu apmeklēja divdesmit miljoni ticīgo no Irānas, Pakistānas, Azerbaidžānas. Libānas un Irākas. Neviens svēto mītiņošanu neapturēja un nepārtrauca. Tāpēc irāņu televīzija un mediji centās daudz neko nestāstīt par koronu un postu kādu tā izraisa.

Februāra beigās (21.02) Irānā bija parlamenta vēlēšanas, tāpēc „tāda korona“ tur nevienam nebija vajadzīga. Irānā valda autoritāra politiska elite, kurā šīītu reliģiozajiem pārstāvjiem ir liela ietekme. Neaizmirsīsim, ka 3. janvārī ar Donalda Trampa pavēli tika noslepkavots (ar drona uzbrukumu) ģenerālis Kasems Sulejmani , 8. janvārī tika notriekta Ukrainas pasažieru lidmašīna Teherānā ar 176 pasažieriem. Šādā situācijā nevienam politiķim nevajag koronu. Nemaz nevajag. Tāpēc pats galvenais irānis, augstākais līderis, ticīgo priekšnieks jeb ajatola Alī Hāmaneji publiski paziņoja tautai, ka visi ārzemju mediju ziņojumi par koronas vīrusu ir sazvērestība, negatīva propaganda, lai izjauktu Irānas vēlēšanas (AFP).  Tikai februāra beigās kaut kas sāka mainīties. Ja kādam no jums interesē, kā viss turpinājās Irānā, es varu to aprakstīt sīkāk. Taču tagad atgriezīsimies un ķersimies pie Krievijas.

Sākumā korona arī krieviem tika skaidrota kā viegla gripa. Taču pēc pāris nedēļām, pats Putins beidzot saprata, ka var neiznākt turēties pie varas svirām vēl iecerētos 16 gadus, ja „distancēšanās“ netiks realizēta. Vienā rāvienā dzīve Krievijā tika apturēta un neviens vairs neko negribēja dzirdēt par to, ka koronai vajag „tikai uzšķaudīt“, ka „vislabāk palīdz pirts ar šņabi“ un ķiploki. Pandēmija ir sabojājusi Putina plānus. Referendums tagad nedrīkst notikt.

Izraēlā karantīnā iesēdināts Benjamins Netanjahu. Viņš bija sarunājies ar Veselības aprūpes ministru un izlūkdienesta Mosād priekšnieku. Abi izrādījās inficēti ar covid–19. Tagad jāsēž mājās un valdību nevar izveidot.

Covid–19 negrib arī Breksitu. Tas nu ir skaidrs. Tikko saslimis Michael Barnier, kas ir ES sarunu vadītājs kontaktos ar Apvienoto Karalisti. Tagad izskatās, ka vienoties par tirdzniecības līgumu neizdosies līdz gada beigām. Breksitu vajadzēs pacelt vēl mazliet uz priekšu.

Liktenis, karma vai izrēķināšanās? Kas to zina. Taču viens ir skaidrs – nevajag izteikties par to, ko nezinām un nevēlamies zināt.

 

Klusā vētra turpinās

Korona atmasko sabiedrības un cilvēkus. Tā ieradusies kā primitīva stihija no meža un izjauc visu ko esam pieraduši darīt civilizētā sabiedrībā. Kā klusā vētra tā okupējusi zemeslodi un pieņemas spēkā. Šo spēku redzēt nevar, bet tas izriet no inficēto un bojā gājušo skaita. Savādi, ka mēs to saucam par vētru, jo koku stumbri stāv nekustīgi, smiltis acīs vējš nemet un papīri pa gaisu nelido. Mēs sakām „vētra“ un ar to saprotam murgu jeb nelaimi. Postu, kas ir ieradies un pagaidām nav arestējams. Turpinām nevarīgi noskatīties kā neredzamā vētra plosa cilvēkus ar pandēmijas vareno atvēzienu. Vīruss rada sāpes, izbīli, satraukumu un bezpalīdzību. Mēs pēkšņi sākam citādi izturēties cits pret citu privātā un starpvalstu līmenī.

Autoritārisms un demokrātijas nošaušana

Francijā korona panāca autoritārisma atdzimšanu. Preces, kas paredzētas itāļiem, tiek arestētas, jo „pašiem“ vairāk vajadzēs. Ir jācenšas vest aizsargtērpus vai maskas pa apvedceļiem (ap Francijas robežu), jo tranzītu viņi nepieļauj. Pievāc paši.

Ungārijā korona ir nogalinājusi pēdējās demokrātijas paliekas, bet ASV meli visaugstākajā līmenī var panākt līdzcilvēku nāvi. Brazīlijā prezidents lielās, ka viņam nav bail un pats saslimst tieši tāpat kā tie, kuriem ir bail no koronas. Zviedri mēģina uzveikt sērgu savdabīgā veidā, taču pagaidām neizskatās, ka šis ceļš sevi attaisnos.

Cilvēcība vai ekonomika

Protams, ka nākas izšķirties starp tautas vai ekonomikas „veselību“. Lidmašīnas, prāmji, viesnīcas un restorāni stāv tukši politiskas pavēles rezultātā. Te nav izvēles – nedrīkst un viss. Varbūt vajadzēja „vecajiem cilvēkiem“ atļaut nomirt ? Nesagraujot ekonomiku? Jo viņi jau tāpat ir veci?  Šādi viedokļi pavīd un tos izplata cilvēki, kas paši jūtas jauni un nemirstīgi. Domāju, ka šāda – ciniska sabiedrība, kas apzināti atļauj sabiedrības vājākajiem un neaizsargātākajiem slāņiem iet bijā, nav cienīga eksistēt. Tāpēc „distances saglabāšana“ manā izpratnē tuvina cilvēkus. Jo liecina par rūpēm un gādību par otru.

Cik ilgi eiropieši spēs nosēdēt mājās

Ainas, kuras var noskatīties daudzās Eiropas pilsētās šodien atgādina fantāzijas filmu jeb 1933. gada notikumus.  Gājējus var aizturēt policija un sodīt. Vienkārši tāpēc, ka nedrīkst sēdēt parkā uz soliņa un baudīt sauli. Bērnu rotaļu laukumos spēlējas aitas un Francijā vai Itālijā vispār nedrīkst bāzt degunu ārā aiz sliekšņa. Šim nolūkam jāaizpilda papīri un jāsaņem varas iestāžu atļauja. Francijā uzbangojusi kaušanās ģimenēs. Policija ir gatava doties piekautajiem palīgā. Protams, ka mēs visi saprotam kāpēc. Saprotams, ka ievērojam noteikumus, taču „komandanta stunda“ kā tāda nav patīkams piedzīvojums.  Bez aizlieguma iziet ārā šodien dzīvas palikušas tikai 4 valstis – Zviedrija, Dānija, Igaunija un Ungārija.

Daudzviet ir modē ziņot policijai par kaimiņiem.  Nav izslēgts, ka kaimiņi var izdauzīt logus ja uzzinās, ka kaimiņos kāds inficēts un pieprasīs pārvākties uz citu ēku. Paradoksāli, ka visi valstu vadītāji iedzīvotāju acīs izvēlējušies godu un cieņu. Angela Merkele atkal kļuvusi par „tēvijas māti“ un Emanuels Makrons beidzot atkal ir populārs.

Visi saprotam kas notiek, taču ceram, ka posts beigsies drīz.

Pēc 3 mēnešiem?

 

Kā prezidenti palīdz izplatīt melus par pandēmiju un mītus par koronas vīrusu

Epidēmijas laiks parāda cilvēkus. Viņu patieso dabu. Avantūrismu vai apzinību attiecībā pret pārējiem. Melīgumu vai godīgumu, taisnīgumu vai alkatību.  Prezidenti un priekšnieki nav izņēmums, jo samērā reti augstos amatos nokļūst intelektuāli atbilstoši cilvēki. Šis laiks  fokusējas arī uz viņu – „augstāko politisko ešelonu“ muļķību,  izgaismo to spožāk un košāk nekā iepriekšējie –  mūsu mierīgās dzīves periodi. 

Lukašenko šņabis

Par krieviem un Putina zviegšanu pandēmijas sakarā esam dzirdējuši. Gadījies arī novērot kā sirmas tantes (kas dzīvo Kremļa propagandas ēnā) spiežas virsū Rimi rindā vai kā citādi bravūrīgi ignorē drošības noteikumus.  Tagad „trieka“ ķērusi arī Maskavu un mūsu “piektās kolonas“ uzvedība kļuvusi rāmāka. Taču ir aktīvisti, kas nav ārsti un epidemiologi, taču ir gatavi mūs pamācīt kā dzīvot epidēmijas laikā. Viens no tādiem ir Baltkrievijas Lukašenko. Viņš ir 100% pārliecināts, ka 50 gramu šņabja 100% palīdz pret koronas vīrusu. Pēc tam – pirts un viss būs kārtībā. Viņa valstī sporta sacensības turpinās un prezidents ar to lepojas.

Lukašenko nav vienīgais, kas nospļaujas uz zinātni, zinātniekiem un patiesajiem jomas ekspertiem. Ir arī citi, kas „zina“ kā izturēties pret pandēmiju. Līderpozīcijas te ir ASV prezidents Donalds Tramps un viņa kolēģijas Brazīlijā Žairs Bolsonaru.

Piemēram, Tramps visiem, publiski medijos  stāsta, ka pret koronu palīdzot malārijas zāles hlorohīns. To viņš zinot vislabāk. Šī zāles eksperimentāli lietoja Ķīnā, Uhaņas provincē akūtā situācijā, taču  tās nav analizētas zinātniski un nekas nav pilnībā pierādīts šajā virzienā. Taču Tramps no visaugstākā plaukta paziņo, ka ASV šo problēmu jau ir atrisinājuši. Proti – Tramps ir atrisinājis un viņš zina visu. Ja 19.martā Donalds Tramps pauda viedokli, ka šīs zāles varētu būt labas pret vīrusu, tad pāris dienas vēlāk jau skaļi apgalvoja, ka „hlorohīns būtiski mainīs medicīnas vēstures gaitu“. Nekavējoties viņam piebalsoja Bolsonaro no Brazīlijas un tagad jau abi šo dziesmu dzied duetā.

Domāju, ka politiķiem nevajadzētu paust šādus secinājumus, bet sagaidīt ko teiks specialisti. Šajā virzienā ķīnieši ir strādājuši, dažas frenču pētniecības grupa arī turpina pētīt malārijas zāļu ietekmi uz covid–19. Taču mums pārējiem vēl ir pāragri rībināt bungas un gavilēt uzvaru.

Pašārstēšanās traģēdijas

Ir nepieļaujami, ja politiķi izmanto epidēmiju savas publicitātes vairošanai. Tēlojot zinošus un gudrus. Jau zināms, ka diezgan daudzi cilvēki šo politiķu „ekspertīzi“ akceptēja un paši ir mēģinājuši iegādāties malārijas zāles, lai izveseļotos no covid–19. Pirms nedēļas CNN informēja par to kā kāds vīrs ir gājis bojā pēc nepārdomātu „zāļu“ lietošanas. Viņš bija izdzēris akvāriju tīrīšanas līdzekli, kas satur hlorohīna fosfātu. Viņa sieva arī bija to pagaršojusi, taču izdzīvoja. Pēc tam sieviete medijiem atzinās, ka abus šādi rīkoties esot iedvesmojusi Donalda Trampa kaismīgā runa.

Tas pats notika arī Nigērijā. Pēc Donalda Trampa publiskās uzstāšanās par to, ka malārijas zāles it kā palīdz pret koronas vīrusu, sākās šo zāļu masveida izpirkšana veikalos. Trīs cilvēki jau miruši no šo zāļu lietošanas. Nigērijas valdībai nācās aicināt iedzīvotājus atslābt un izbeigt pašārstēties ar Trampa ieteiktajiem līdzekļiem.

Alkohols kā labas zāles skaitās vērtīgas pret šo vīrusu ne tikai Baltkrievijas Lukašenko, bet arī Irānas līderiem. Kā zināms, musulmaņu valstīs alkoholu nelieto. Tas ir aizliegts. Taču kopš islāmistu revolūcijas 1979. gadā, tas tiek ražots melnajam tirgum. Tagad, kad visiem ir skaidrs, ka „spirts ir zāles“, to sāk ražot intensīvāk – degvīna vietā pārdodot metanolu. Rezultātā 2000 irāņu ir nonākuši slimnīcā dzerot koka spirtu.

Kokaīns „kā zāles“

Kokaīnam kā zālēm svēti tic cilvēki, kas barojas no sociālajiem medijiem Francijā. Tur Facebook tiek skaļi apgalvots, ka lietojot kokaīnu, nevar inficēties ar koronas vīrusu.  Tā nav taisnība. Tie ir meli. Kokaīnam nav aizsargājošas iedarbības pret pandēmiju.

Filipīnās cirkulē baumas, ka vulkāna izdedži palīdzot pret koronas vīrusu. Pasaules veselības organizācija WHO šis baumas ir noliegusi un lūdz iedzīvotājus neturpināt ēst izdedžus.

Tunisijā, savukārt, ir izpirkti ķiploki. Tur tauta domā, ka ķiploki palīdz pret saslimšanu ar šo vīrusu, kas arī nav patiesība. WHO tagad piedāvā interneta lapas, kurās paskaidro visus mītus un iedomas koronas vīrus sakarībā. Arābu un franču valodā.

Kas tiek izdomāts pie mums?

Man personīgi nav nācies sastapties ar minējumiem šajā jomā. Distancēšanās, godprātīga pašizolācijas ievērošana publiskajā telpā, roku mazgāšana, rokturu dezinficēšana. Tas ir viss kas man zināms.

Par baumām man nav ziņu.