Vai otrā viļņa stratēģija ir pareiza?

Speciāli TVNET

Pavasarī covid19 epidēmija paralizēja sabiedrību vienā rāvienā. Ar blīkšķi, zibenīgi aizcirtās valstu ārdurvis un pasaules telpu ieņēma glābjošs klusums. Visi aplaudējām savām valdībām, kas spēra šādu izšķirošu un drosmīgu soli. Domāja par mums, nevis par ekonomiku. Tā 3,9 miljardi cilvēku tika ieslēgti savās mājās un iemācījās dzīvot, strādāt un draudzēties „pa distanci“. Tagad epidēmijas līknes atkal skrien vertikāli augšup, bet nekādu signālu par valstu aizslēgšanu nedzirdam. Esam pieraduši pie kārtīgas plaukstu mazgāšanas, pie devīzes: „nenāc man par tuvu“ un protam samierināties, ka braukāšana pa pasauli vairs nenotiks. Vismaz vēl gadu ne, jo reālās un pārbaudītas covid19 vakcīnas parādīsies tikai nākamajā pavasarī. Taču valstis vairs neaizslēdz. Valdības tagad vairāk domā par ekonomikas, nevis par savu pilsoņu noturēšanu pie dzīvības. Protams, ka varam publiski jautāt – vai šī otrā viļņa stratēģija ir pareiza?    

Ekonomikas optimisms

Pavasarī dažādi orientētie slimību saprata vienādi: labējie ekstrēmisti (Viktors Orbans), liberāli orientētie (Emanuels Makrons, Krišjānis Kariņš), kā arī sociālisti (Perdo Sančess) svinīgi uzrunāja savas tautas un paziņoja par ierobežojumiem, kurus vienā vārdā sauc par „lockdown“. Tauta nepretojās valsts noslēgšanai un iebraucēju bloķēšanai. Kurnēja, bet paklausīja, jo viss sliktais varēja ienākt tikai no ārpuses. Ar šo brīdi iestājās jauns periods arī mūsu valsts vēsturē – veselības nacionālisms, tāpēc kāri lasījām medijos, ka ārzemniekiem klājas sliktāk, nekā mums. Klusi priecājāmies, ka Latvija ir kļuvusi par izdzīvošanas miera ostu un katrs braukātājs uz ārzemēm tika uztverts kā potenciāls noziedznieks. Tam sekoja vasara, brīvdienas un atvaļinājumu laiks, kad līdzcilvēki iemācījās atpūsties dzimtenē „uz vietas“ un aizmirst siltās jūras dienvidos. Tagad mēs atkal esam tajā pašā „riska ričurača“ starta punktā. Slimo skaits Latvijā pašlaik ir lielāks nekā pavasarī un pandēmija uzbango otrajā vilnī daudz dramatiskāk nekā to varēja novērot pavasarī. Protams, ka neviens nevēlas ierobežojumus, taču cilpa savelkas. Izskatās, ka Londona sāk reaģēt pirmā un aizliedz pulcēšanos telpās. Parīzē un astoņās citās Francijas pilsētās kopš svētdienas ieviests aizliegums atrasties uz ielas nakts stundās (no plkst 21.00 – 06.00). Čehijā un Ziemeļīrijā pašlaik ir slēgtas pat pamatskolas. Pēc Eiropas valstu vadītāju tikšanās Briselē, karantīnā tagad nonākuši vairāki premjeri. Austrijas un Beļģijas ārlietu ministru saslimšanas dēļ, arī pārējo valstu ārlietu ministriem tagad nākas sēdēt karantīnā.

Vācijā iestādes ir nogaidošas aizliegumos, taču Merkeles kabineta ļaudis neslēpj, ka Berlīnes ierobežojumi būtu attiecināmi uz visu valsti. Zviedru valdība sāk atgriezties pie noteikumiem, kas aizliedz izbraukt no apdzīvotas vietas tālāk par braucienu 2 stundu garumā (īpaši no Stokholmas, kur saslimušo mēdz būt visvairāk). Visu valstu vadītāji ir sākuši sarežģītu taktiku, kas gan ierobežotu jaunā pandēmijas viļņa izplatību, gan arī neatkārtotu to haosu ekonomikā, kuru izraisīja bloķētās sabiedrības taktika. „Mēs to vairs nedrīkstam atļauties!“- skan viena un tā pati argumentācija dažādu valstu varas gaiteņos. Vācija vairs nevēlas ekonomikas kritumu par 11% (aprīlis – jūnijs) un pārējie piebalso. Mediji un eksperti lēš, ka otrā viļā apstākļos ekonomikā cietīšot mazāk, jo iedzīvotāji labāk saprotot vīrusa izplatīšanās loģiku un protot sevi aizstāvēt paši. 

Mirušo no covid19 tagad būšot piecas reizes vairāk

Pasaules veselības aizsardzības organizācijas (WHO) eksperti nepauž tik rožainas cerības.  Viņi apgalvo, ka upuru skaits (otrā viļņa ietvaros) būšot piecas reizes lielāks, nekā to varēja novērot pirmā viļņa augstākajā punktā aprīlī. Organizācijas Eiropas sektora šefs Hans Kluge uzsvēra, ka saslimušo skaits no sešiem miljoniem ir pieaudzis līdz septiņiem miljoniem tikai 10 dienu laikā, oktobra vidū. Mirušo esot mazāk nekā pavasarī, jo epidēmijas izplatība pagaidām dominē jauniešu vidū un slimnīcas protot labāk aprūpēt sasirgušos riska grupas pacientus. Taču fināls šiem „asniem“ būšot redzams pēc pāris mēnešiem – ap gadu miju. Tā nebūšot patīkama aina. 

Lielie skaitļi ir testēšanas pieauguma rezultāts. Taču jauniešu slimošana lielā mērā apdraud arī gados vecākus cilvēkus, jo publiskajā telpā ir novērojami daudz intensīvāki kontakti paaudžu starpā nekā šādā situācijā to varētu akceptēt, – uzsver Hans Kluge. Pēc viņa domām mirušo dramatisks pieaugums (pieckārtīgs) būšot novērojams janvārī, ja valstis tūliņ nerīkosies izšķiroši. Ko tad vajadzētu darīt? 

Pirmais nosacījums esot nekavējoša masku nēsāšana. Ja 95% lietotu Eiropā ikdienā sejas maskas (nevis 60% kā tas ir šodien) un tūlīt iestādes aizliegtu tikties cilvēkiem grupās vidusskolās, augstskolās un interešu kopās, tad būtu iespējams izglābt no nāves vismaz 300 000 eiropiešu dzīvības līdz nākamā gada februārim. Pēc tam tiek plānota riska grupu vakcinēšana un tas nozīmē, ka mums visiem būtu jāiztur šajā smagajā pašizolācijas režīmā līdz februārim- martam, kad parādīsies vakcīnas. 

Zviedrijas veselības aprūpes institūcijas piektdien paziņoja, ka pirmās covid19 vakcīnas tiks izmantotas veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, riska grupu pacientiem un iedzīvotājiem virs 70 gadiem. Jau tagad tiek veidota vakcinēšanas sistēma un loģika, jo katram cilvēkam nāksies saņemt divas dozas. Masu vakcinēšana tur sāksies aprīlī. 

Pandēmijas pretinieki

Sociālajos medijos daudz tiek runāts par vakcīnu skeptiķiem un pandēmijas ierobežojumu pretiniekiem. Tādi ir un viņu veselību neviens ar varu saglabāt nespēj. Ja reiz cilvēks ir izlēmis protestēt, nevakcinēties un brēkt pretī pandēmijas aizliegumiem, tad viņš saslims un tālāko notikumu attīstības ceļu mēs pārējie viņam atvieglot nespēsim. Ir pieejama plaša informācija un katrs var izvēlēties vai nu domāt loģiski vai emocionāli. 

Katarina Akselsone, kopā ar meitu, demonstrē pret pandēmijas ierobežojumiem Parīzē. Foto Eriks Delareguera

Piemēram, Parīzē pašlaik ir ievesta tā saucamā „komandanta stunda“ vai ”Couvre-feu” (slāpē liesmu), kas nozīmē, ka nakts stundās nav atļauts atrasties uz ielas. Ar šo tiek mēģināts novērst dzīrošanu pa vakariem un nakts stundām, kas ir lielā mērā aktīvas vīrusa izplatības zonas.

Viduslaikos Parīzē tika izmantotas īpašas zvanu skaņas, ar kuru palīdzību signalizēja, ka liesmas jāapdzēš, lai izvairītos no ugunsgrēkiem. Šis apzīmējums tika lietots arī kara laikā, kad nakts stundās pilsētu vajadzēja aptumšošot. Tagad pandēmijas apstākļos atkal tiek pieprasīts tas pats. Par noteikumu neievērošanu draud 135 eiro liels sods. Labējie un sociālisti ar šiem noteikumiem nav apmierināti. „Šie aizliegumi ir absurdi un nepalīdzēs“, – uzskata Parīzē dzīvojoša zviedru māksliniece Katarina Akselsone, kas kopā ar meitu piedalās protesta demonstrācijās pret pandēmijas aizliegumiem Francijas galvaspilsētā. Viņu protests nokaitina garāmgājējus, kas ir gados vecāki cilvēki un uzskata, ka ieviestie ierobežojumi ir laba lieta. Pagaidām līdzīgi domā 70% parīziešu, taču 30% ir pret un gatavi kāpt uz barikādēm, lai gan covid19 pacientu skaits intensīvās aprūpes nodaļās Francijā ir apmēram 1600 un tas ir 4 reizes vairāk nekā pavasarī tika novērots sešu nedēļu laikā. Speciālisti prognozē, ka Parīzes pandēmijas krīze iestāšoties novembrī.

Emanuels Makrons un viņa valdība cenšas darīt visu iespējamo: palielināt testēšanas jaudu, rūpēties par veselības aprūpes sistēmu, taču arodbiedrības iebilst un kritizē iesākto. 

Kad beigsies pandēmija?

Tā beigsies brīdī, kad būs vakcinēti gados vecākie un riska grupas līdzpilsoņi, kuriem saslimšana var beigties letāli. Kā norāda The Guardian Pasaules veselības aizsardzības organizācijas speciāliste Somi Svominačina, nav pamata cerēt, ka vakcīnas ieradīsies drīz un visi, kas vēlas, tās saņems. Gados jauni cilvēki, kas nesirgst ar hroniskām kaitēm var rēķināties, ka vakcīna viņu kontā nonāks ātrākais 2022.gadā. Līdzīgās domās ir arī zviedru vakcīnu politikas koordinētājs Rihards Bergštrēms. Vakcīnas Eiropas valstīm piegādās vadošie ražotāji: Astra Zeneca, Janssen un Sanofi/GSK. 

Vai vakcīnu skeptiķus kāds piespiedīs vakcinēties pret covid19? Protams, ka nevienu cilvēku nevar piespiest vakcinēties, ja viņš pats to nevēlas. Interneta sociālajos medijos izplatītā pasaka par to, ka šo pandēmiju esot „izgudrojuši zāļu ražotāji“, lai mūs piespiestu iepirkt vakcīnas, ir izdomājums un kārtējā konspirācijas teorija. Tik pat neloģisks ir pieņēmums, ka vakcīnas grauj imunitāti un cilvēks „ar labu imunitāti nesaslims ar covid19“. Tas, ka šādas konspirācijas teorijas rodas arī Latvijā un plaši izplatās Rīgā, Alūksnē vai Valmierā, liecina, ka mirstības procents no covid19 mūsu iedzīvotāju vidū pagaidām izskatās nepietiekami liels un tauta var atļauties „kašķēties un niķoties“ laikā, kad vīrusa infekcija netraucēti pļauj cilvēku dzīvības citur. Tur, kur mūs pagaidām nav. Taču reālais uzliesmojums ir tikai laika jautājums un tas ieradīsies arī pie mums, ja ekonomikas glābšanas vai tumsonības dēļ mēs nepratīsim pasargāt tautu no otrā viļņa. Pagaidām neizskatās, ka aizsardzības stratēģija pret otro vilni Latvijā būtu korekta un pieņemama. 

Iespējams, ka jau šodien būtu jāpāriet uz mācībām pa distanci visās mācību iestādēs, izņemot pamatskolas, jo skolas un augstskolas ir centrālie vīrusa izplatības tramplīni ne tikai pie mums. 

Mācīsimies no tiem, kuriem pandēmija ir jau trāpījusi sirdī. 

One comment

  1. «Kovids nāk, kovids nāk,
    gan ar viļņiem, gan ar čalām.
    Kovids nāk no visām malām.
    Ko tas kovid’s atnesīs?
    Tas atnesa nabadzību simtu gadu garumā.»
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 😉 (Skauģu Skauģis)
    Ar ironiju par nopietno, Tavs Latvju Skaudības Dievs
    P.S. Gaidām trešo kovid-19 vilni uzreiz pēc otrā viļņa, kad jezga norims… #nabadzība #GMI #TrūcīgāStatuss

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s