Jau otro dienu pēc kārtas Ukrainas droni sistemātiski uzbrūk naftas ieguves mērķiem Permā netālu no Urālu kalniem. Video redzamas liesmas un gigantiski dūmu mākoņi, kas virmo virs pilsētas un Lukoil Permas naftas pārstrādes centra. Perma atrodas 1500 kilometru attālumā no frontes līnijas. Naftas pārstrādes rūpnīca ir viena no lielākajām Krievijā un var pārstrādāt 13 miljonus tonnu fosilā kurināmā gadā. (TT) Tagad ukraiņi to grauj kopā. 

Ukraiņu droni uzbrukuši arī krievu rūpnīcai Ņižņijnovgorodā. Rūpnīcā ražo munīciju, sprāgstvielas un rūpnieciskās ķīmiskās vielas, kuras izmanto Ukrainas karā. Šī saspridzinātā rūpnīca ir nozīmīga Krievijas aizsardzības industrijas sastāvdaļa.(TT) 

Izskatās, ka ukraiņu uzbrukumi ir pārsteiguši Kremli. Tik dziļi valsts iekšienē putinisti nav gaidījuši šādus uzbrukumus un izskatās, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu lielākajās Krievijas pilsētās vispār nav. Tās ir tikai pašam Putinam un Kremlim.  

Krievija ierosinājusi pamieru Uzvaras dienā – 9.maijā. Ideja nāk no Putina. Par to esot runāts ar Trampu trešdienas sarunā. No Ukrainas puses reakcija ir atturīga. “Vēlamies noskaidrot par ko ir runa. Tikai par dažām stundām drošības parādei Maskavā? Jeb par vai kaut ko vairāk?” raksta prezidents Zelenskis vietnē X.  Jāuzver, ka ukraiņi ir vairākkārt piedāvājuši pamieru. Taču Kremlis to vienmēr ir noraidījis. 

Trampa un Putina saruna trešdien esot ievilkusies 1,5 stundas garumā. Viņi parasti sarunājas ilgi, taču tas nenozīmē, ka tāpēc tiek sasniegts kas būtisks. Būtu bijis interesanti noklausīties šo sarunu. Iespējams, ka tā būtu uzjautrinoša izklaide. Ņemot vērā abu līderu tieksmi lielīties un pārspīlēt savus panākumus, var nojaust, ka šī saruna ir bijusi kārtējais “kolektīvais monologs”, kurā visi runā, bet neviens neklausās.

“Ierosināju Putinam nelielu pamieru,”  –  pēc tam preses konferencē Baltajā namā komentēja Tramps. Atkal iznāk pretruna – it kā krievi ierosinājuši (tā ziņo Kremļa dienests), taču Tramps šo ideju uzreiz pierakstījis sev. 

Ukraiņi nav sajūsmā. Pēdējo pamieru (saistībā ar pareizticīgo Lieldienām) krievu pārkāpa 400 reizes.

Trampu visas šī “praktiskās lietas” galīgi neinteresē. Galvenais, lai viņa vēlētājs ASV tic, ka visas lielās idejas nāk no dižvadoņa Trampa. Pie viena Putins piedāvājies pārņemt Irānas bagātināto urānu “pie sevis”. Taču šīs domu gājiens nav uzrunājis Trampu. Pēc Trampa domām vispirms esot jābeidz karš Ukrainā un tikai pēc tam jāsadala “laupījums”. 

Militārie konflikti beidzas tikai tad, kad neviena no karojošajām pusēm vairs neredz jēgu un priekšrocības kara turpināšanā. Diemžēl Krievija nav likusi saprast, ka ir gatava nolikt ieročus karā pret Ukrainu. Katra augsta līmeņa sanāksme izraisa vēl niknākus krievu uzbrukumus. Taču pēdējā laikā krieviem klājas slikti:  viņi vairs neieņem jaunas pozīcijas un cieš lielus zaudējumus. 

Vienlaikus notikumi Tuvajos Austrumos ir mainījuši apstākļus miera izlīguma un drošības garantiju veidošanai Ukrainā. ASV karš ir ietekmējis transatlantiskās attiecības un satricinājis NATO. Eiropieši jau sapratuši, ka pašiem ar visu jātiek galā. Nav izslēgts, ka tas arī notiks. Paši pāriesim uz saviem “mākoņiem”, atteiksimies no amerikāņu kara tehnikas un ikdienas mantām, somi ražos Nokia labākus par Iphone un amerikāņi varēs palikt dīķa viņā pusē kopā ar saviem tarifiem. Zaudētāji būs viņi, nevis mēs. 

Ukraina vairs nevar uzskatīt ASV par sabiedroto. Mēs arī vairs nevaram. 

Arhīva foto ar tālās darbības dronu An-196 Luč, kas tika izmantots uzbrukumā Permai. Foto: Jevgeņijs Maloletka/AP/TT