Sestdienas vakarā notika ukraiņu dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcai Saratovā. (Kyiv Independent), kas atrodas netālu no robežas ar Kazahstānu. Šī ražotne ir regulāru Ukrainas uzbrukumu mērķis. Ukrainas droni uzbrukuši arī naftas noliktavai Matvejeva Kurganā. Šī naftas bāze Rostovas apgabalā ir nozīmīgs degvielas piegādes mezgls reģiona lauksaimniecībai un Krievijas karaspēkam. Tā atrodas aptuveni 150 km no frontes līnijas un ir kļuvusi par regulāru Ukrainas dronu uzbrukumu mērķi.

Krievijas kodolenerģijas aģentūra Rosatom ziņo, ka Ukrainas drons esot trāpījis krievu kontrolētajai Zaporižjes atomelektrostacijai. Rosatom ģenerāldirektors Aleksejs Lihačevs informējis TASS, ka dronu trieciens esot bijis “apzināts” un radījis caurumu sienā. Iekārtas nav bojātas. Ukrainas armija noliedz šos ziņojumus. Neesot tur piedalījušies kaujās un nav izmantojuši ieročus. (Reuters) Krievi okupēja šo AES jau 2022.gada martā. Tas nozīmē, ka šie Rosatom ziņojumi ir meli. 

Turpinu pētīt versijas par šī kara beigu prognozēm. Tās mēdz būt dažādas. Pētniekiem no rietumu demokrātijām šķiet, ka Putinu var “nospiest uz ceļiem” ekonomiski, bet paši krievi šo “spiediena ceļu” neatzīst par vērā ņemamu. Par to vēsta arī jaunais Hodorkovska domnīcas ziņojums. Tajā rietumniekus brīdina un iesaka neticēt cerībai, ka ir iespējams sagraut Putinu ekonomiski. Domāju, ka šī ir ļoti tipiska aina – ārzemnieki redz Krieviju skaidrāk, nekā paši krievi. Tā tas vienmēr ir bijis un turpina būt. 

Pašlaik ES iekšienē aug cerības, ka Ukraina (pateicoties  panākumiem dronu frontē) varētu vērst kara gaitu sev par labu. Piemēram, Igaunijas izlūkdienesta vadītājs nesen sniedza interviju CNN, kurā viņš teica, ka Krievijas vadība vairs neticot Putina uzvaras iespējamībai. Taču Hodorkova centra pētnieki krievi ir pārliecināti, ka krievus uzvarēt nav iespējams. 

Nikolajs Petrovs (no šī centra) atzīst, ka Krievijas ekonomikai neklājas īpaši labi, jo tā kļuvusi atkarīga no Ķīnas un ārvalstu investīciju vispār vairs nav. Taču ir pārliecināts, ka : “Krievijas ekonomika ir tik ļoti primitīva un vienkārša, ka to grūti sagraut. Krievijai nav progresīvu tehnoloģiju, nav perspektīvu uz stabilu izaugsmi, bet tas nenozīmē, ka ekonomika sabruks nākamo piecu gadu laikā”. Vienīgā problēmu zona esot cilvēki jeb “drošības struktūras”(silovije strukturi). Tās veido valsti valstī. Ziņojumā tiek lēsts, ka tikai FSB drošības dienestā vien esot 200 000 darbinieku, savukārt Iekšlietu ministrijas milicijas vienībā “Rosgvardijā” ap 370 000 bruņotu vīru. Armijā ir 2,4 miljoni darbinieku, no kuriem 1,5 miljoni ir karavīri.

FSB un “Rosgvardija” uzskata par Putina personīgo armiju. Taču vadonis tām neuzticas un ieceļ tur vadītājus no citām jomām. Nevēlas, lai karavadoņi kļūtu pārāk neatkarīgi. Šāda personāla politika ir radījusi virkni problēmu: Krievijas armijā un drošības struktūrās neatmaksājas demonstrēt kompetenci. Galvenais stāvēt klusu un visam piekrist. Pats svarīgākais – būt 100% lojālam Putinam un pielīst priekšniekiem visos veidos un formās.

“Četru kara gadu laikā Krievijas armija nav izaudzinājusi nevienu kara varoni. Nav leģendāru ģenerāļu, un tā nav nejaušība. Šāda ir krievu norma.” – atzīmē Petrovs.

Tā kā talants, prasme, efektivitāte netiek atalgota, tad militārie un drošības dienesti ir neprasmīgi. Putinam lojāli muļķi. Cenšas visas neveiksmes, kļūdas vai izgāšanos noslēpt. “Diktatūru priekšrocība (salīdzinājumā ar demokrātijām) ir tā, ka tās var rīkoties ātrāk un stratēģiskāk. Tām nav jāuztraucas par vēlētāju viedokli. Taču trūkums ir cena, kuru nākas samaksāt ar meliem, izlikšanos un noslēptajā kļūdām, neveiksmēm”- uzskata Nikolajs Petrovs.

Putins nolēma iebrukt Ukrainā tāpēc, ka bija cieši pārliecināts par to, ka  ukraiņi ar gavilēm uzņems Krievijas armiju. Šis slēdziens bija balstīts uz nepatiesiem, melīgiem FSB ziņojumiem. Drošībnieki “baro” vadoni tikai ar to, ko viņš grib dzirdēt. Tagad krievi zaudējuši ap pusmiljonu nogalinātu un ievainotu karavīru, taču Putins turpina šo absurdu. Dusmās par šo savu kļūdu, turpina skriet sienā.  

Tas nozīmē, ka “drošības struktūras” finālā var kļūt par Putina problēmu, jo tās nekad (nekādos apstākļos) nesacelsies pret viņu. Nē, noteikti nesacelsies. Taču nespēs pieņemt izšķirošus lēmumus kritiskās situācijās pašas. Šāda situācija varētu rasties tad, ja tiktu noslēgts miera līgums un armiju demobilizētu. Tā uzskata Nikolajs Petrovs.

Demobilizācija radītu milzīgu risku Putina sistēmai, jo pēkšņi tūkstošiem bruņotu un psihiski traumētu vīru atstātu fronti Ukrainā un sāktu sirot dzimtenē. Šāds nekontrolējams spēks nav VP interesēs. Tāpēc tas nenotiks, kamēr viņš būs pie varas. Viņš vienkārši neuzņemsies šādu risku. 

Tas nozīmē, ka karš pagaidām turpināsies, taču tas var mainīt formu.

Attēlā krievu kravas automašīna (ar pārtikas produktiem) avarējusi uz šosejas R-280. Uzbraukusi mīnai. Netālu no Berdjanskas. (2026. gada 29. maijs, AutoClub / Telegram). Satiksme pa šoseju R-280 “Novorossija” (kas savieno Rostovas apgabalu ar anektēto Krimu) ir ļoti bīstama Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ. Ukraiņu triecieni te izraisījuši benzīna trūkumu Krimā. Tagad degvielas uzpildes stacijās var iegādāties tikai 20 litrus dienā. Daudzām stacijām degviela vispār vairs netiek piegādāta. (Meduza)