Vakar Maskavas apgabals ir cieta no plaša mēroga ukraiņu dronu uzbrukuma.

“Uzbrukums bija nepārprotami plānots, lai traucētu mūsu vēlēšanas,”  – tā Telegram rakstīja galvaspilsētas šefs Sobjaņins.  Divi cilvēki esot gājuši bojā un 20 ievainoti. 400 evakuēti, jo augstceltni skārusi krītoša drona atlūza, kas izraisīja ugunsgrēku. Trāpīts arī naftas pārstrādes rūpnīcai.

Krievu nakts uzbrukumos Hersonā gājuši bojā trīs cilvēki, bet Balakļijā un Harkivā – četri.

Naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi arī trīs Krievijas raķetes un gandrīz 140 dronus. Sprādzieni dzirdēti Odesā, trauksmes sirēnas skanējušas Kijivā un Zaporižjā.

Sarkanā Krusta komiteja jau divus gadus nedrīkst ierasties Krievijā un analizēt Ukrainas karagūstekņu situāciju. (Reuters) Savukārt ANO ir apkopojusi pierādījumus par “sistemātisku spīdzināšanu” Krievijas ieslodzījuma centros, kuros, domājams, atrodas tūkstošiem Ukrainas ieslodzīto. ANO cilvēktiesību organizācija jaunajā ziņojumā norādījusi, ka civiliedzīvotāji un karagūstekņi Ukrainā ir cietuši no seksuālas vardarbības, kas krievu terora zonā ir izplatīta prakse.  Reuters ziņo, ka ukraiņu pusē šādu noziegumu ir nesalīdzināmi mazāk. 

Ziņojumā dokumentēti aptuveni 1000 pārbaudīti gadījumi: “ar konfliktu saistītas seksuālas vardarbības lietas, laikā no 2022. gada februāra līdz 2026. gada jūlijam”. (SvD)

Krievijas okupētajā Olešku pilsētā (Hersonas apgabala rajonā) ap 6000 cilvēku pašlaik mirstot badā. Pēdējā pārtikas piegāde šo pilsētu sasniegusi maija beigās un pārtikas tur vairāk nav. Piekļuve medikamentiem arī esot ļoti ierobežota. Pārvietošanās no krievu okupētajām zonām uz āru neesot iespējama. Ukrainas cilvēktiesību tiesībsargs esot gatavs (kopā ar Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju (ICRC) veikt gandrīz 400 cilvēku evakuāciju, ja vien tiks panākts pamiers. Taču Krievija šo lūgumu nav apstiprinājusi. Pašlaik ukraiņi mēģina bēgt projām no šīs teritorijas pa mīnētiem ceļiem. (Kyiv Independent)

Par krievu vēlēšanām nav ko stāstīt. Uzvarētājs bija zināms jau iepriekš. Tomēr neatbildēts ir galvenais jautājums – vai tagad Putins atkal iesaistīs jaunus karavīrus karam Ukrainā?

Pēdējo reizi daļējā mobilizācija (300 000) tika veikta 2022. gada septembrī. To tauta uztvēra ar sašutumu, jo ticēja Kremļa meliem, ka Ukrainā nenotiek karš, bet gan sīka un ātra “īpaša militārā operācija”. Citiem vārdiem sakot, mazsvarīga lieta par kuru nav jēgas nervozēt. Taču armija tika papildināta un tas nozīmēja, ka notiek tomēr karš ar reāliem upuriem. Lai gan Kremlis bija vairākkārt (vismaz 15 reizes) noliedzis mobilizācijas sākšanos, tā tomēr notika un tāpēc no valsts zibenīgi aizbēga ceturtdaļmiljons krievu. Galvenokārt jauni vīrieši.

Pagājuši četri gadi, bet slepkavošana zem Putina karoga turpinās. Krievijas karš Ukrainā turpina pieprasīt milzīgu skaitu upuru. Skaitļi atšķiras, taču daži starptautiski aprēķini liecina, ka nogalināto Krievijas karavīru skaits ir no 250 000 līdz 350 000. Ievainoto skaits – ievērojami lielāks.

Lai panāktu savu un nesatracinātu krievus, Putins izmēģinājies visādas mobilizācijas metodes. Vairākus gadus privātā militārā grupa “Vagner” apmeklēja soda kolonijas un cietumus, piedāvājot ieslodzītajiem amnestiju, ja viņi piekrita karot pret ukraiņiem. Šie cietumnieki arī piekrita doties uz fronti, lai tur kļūtu par upuriem, jo Putina stratēģija šajā karā ir novecojusi, neproduktīva un nežēlīga pret savējiem. Zaudējumi kaujas laukā tagad pārsniedz jauniesaukto skaitu. Vajag “jaunu gaļu”. 

Ukrainas militārais drošības dienests informē, ka Krievijas ģenerāļi vēlas, lai Putins nākamajā gadā iesauktu 800 000 karavīru. Putins publiski to visu noliedz.  

Kāpēc šāda ideja virmo gaisā? Tāpēc, ka sarunās ar Trampa īpašajiem sūtņiem Džaredu Kušneru un Stīvu Vitkofu, krievu vadonis  noraidījis visus kompromisa risinājumus. Tagad vairs netiek runāts par to, ka Krievija (miera sarunām) būtu apmierināta ar Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjes un Hersonas apgabalu pārņemšanu, bet gan par to, ka Putinam vajag arī Sumu un Harkivas apgabalus “pievienot Krievijai”. Izskatās, ka alkatīgo Putina nostāju neatbalsta pat Trampa administrācija. Pēc vizītes Maskavā Kušners komentēja, ka šķērslis miera līguma noslēgšanai esot tas, ka Ukraina nepiekrīt atteikties no Putina pieprasītajām teritorijām: “Putins mūs iepazīstināja ar to ko viņš vēlas sasniegt. Ja Ukraina vēlētos atkāpties pa šo līniju, tad mums būtu gatava pārējā izlīguma daļa. Bet šobrīd Ukraina to nevēlas darīt.” Proti – Putins grib vairāk un vairāk, bet ukraiņi nav ar mieru viņam to visu uzdāvināt. 

Putina loģika ir vienkārša – ja tur ir vismaz viens krievus, tad tā ir Krievijas teritorija. 2025. gada jūnijā Pēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā viņš noskaldīja: “ Ja tur ir bijis kaut viens krievu karavīrs, tad šī teritorija ir mūsu”. Loģiski, ka tāpēc karš turpinās, jo vienoties ar krieviem nav iespējams.  

Tas, ka Vova Putins grib sev visu Ukrainu, ir redzams atkal. Sergejs Lavrovs jau ir paziņojis, ka Ukraina tiks pārveidota Krievijai kā gigantiska buferzonu – pret “visiem Rietumiem” un “Kijevas režīms” tur nedrīkstēšot palikt pie varas.

Lai ilustrētu Kremļa domāšanu, varu pievienot arī Lavrova pagājušās nedēļas klaigas par to, ka krievu karš ar Eiropu būtu “ļoti īslaicīgs”. Pie kam, FSB vadītājs Nikolajs Patruševs, kurš draudēja Polijai, ka “Varšava beigs pastāvēt divu vai trīs dienu laikā”(ja tā iesaistīsies militārā konfliktā ar Krieviju), jau marķē, ka “visa Eiropa būs mūsu”. 

Abi apgalvojumi ir variācijas par Krievijas regulāri izteiktajiem kodolieroču uzbrukuma draudiem Ukrainai un Eiropai.

Ilustrācija: ukraiņu droni trāpījuši naftas pārstrādes rūpnīcai Kapotņjā, Maskavā. Foto: TT