Katram no mums ir nācies piedzīvot situāciju, kad pazūd draugi. Reizēm tā notiek. Pēkšņi vairs nav nekā kopēja, pa vidu jaucas nepamatotas intrigas, īgnums, pārmetumi, jāreģistrē dīvaini izlēcieni, piezīmes un sirsnība pazūd. “Kāds” kaut ko sliktu sarunājis, “cits” tam noticējis un “laiva atraujas no piestātnes”, lai slīdēt projām. Valstu attiecības nav tik vienkārši salīdzināmas ar privātu kontaktu saraušanu, taču visos socializācijas veidos šis brīdis ir traģisks tam, kuru pamet un atstāj vienu. Eiropa tagad ir pamesta un atstāta viena pret asiņainu, varmācības apsēstu pūķi – Putinu, jo Trampa Amerika uz mums nospļaujas. Tas ir skaidri redzams visos aspektos un veidos. Lai to saprastu, brilles vairs nav vajadzīgas. Sākumā mēģinājām izlikties, ka “tik traki jau nav”, “gan jau būs labi” utt. Jā, varam sevi mierināt, ka nāks cits prezidents Vašingtonā un viss atkal būs labi, bet draudzība tomēr ir un paliek trausla kā stikls. Saplēstu vāzi var salīmēt, bet plaisas vienmēr paliks.

Šādos brīžos ir jāpārtrauc draudzība, ja esam tik nesvarīgi, un jāsāk domāt par citiem sabiedrotajiem. Par pašapziņas un pašpietiekamības tālāku cementēšanu nākotnes fundamentā. Mums jāsāk domāt par to vai Latvija nevarētu tieši tagad atgriezties 100 gadus vecā sapni par to, ka esam Eiropas “šveice”, izveidojot  visaugstākā līmeņa ražošanas blokus. Piemēram, attīstot tālāk un labāk eiropiešu “stārlinku”. Eiropai jau ir IRIS, Eutelsat OneWeb. Tagad Latvijai būtu jāatrod sava tehnoloģiskā niša Eiropas satelītinternetasistēmā, jāizveido uzņēmumi un jāpanāk, lai to izstrādātās tehnoloģijas kļūtu par daļu no Eiropas tīkla. Izveidot Latvijas satelītsakaru darba grupu, izstrādāt pirmo prototipu, noslēgt līgumus ar Eiropas partneriem, palaist Latvijas tehnoloģiju kosmosā. Vai mēs gribam tikai iegādāties Eiropas satelītinternetu, vai arī gribam būt viena no valstīm, kas šo internetu projektē, ražo un eksportē?

Latvija var. Nav nekāda mūžīgi traumētā “austrumeiropa”, kas čīkst par savu pagātni un sovjetistu pāridarījumiem. Pirms 100 gadiem Kārlis Irbīte sāka būvēt lidmašīnas. Strādājot VEF, viņš radīja unikālus, vieglus un ātrus lidaparātus (VEF I-12 un VEF I-16 iznīcinātājus), kas guva panākumus un atzinību starptautiskās sacensībās Eiropā. Viņš ticēja, ka Latvija var kļūt par spēcīgu aviācijas lielvalsti. 1937. gadā Vairogs iegādājās Ford licenci vieglo un kravas automašīnu montāžai un ražošanai. Līdz Otrā pasaules kara sākumam un Latvijas okupācijai, rūpnīca paspēja saražot aptuveni 1500 transportlīdzekļu, kļūstot par lielāko auto ražotāju Baltijā. Tagad mums būtu lidmašīnu un autoražošanas industrija. Zviedri ar savu SAAB AB varētu braukt pie mums uz kursiem…Krievi pēc okupācijas šo visu sagrāva. Viss padomju laiks bija murgs krievu kara mašīnas atkarībā. 

Tagad es ticu, ka tieši mēs varam uz spējam palīdzēt Eiropai izkļūt no šauras bezizejas. 

Kāpēc par to rakstu Ukrainas kara kontekstā? Tāpēc, ka aizvadītās nedēļas laikā Masks pārtrauca Starlink pakalpojumu piegādi ukraiņiem. Tas nozīmē, ka viņi vairs nesaņem brīdinājumus par krievu raķešu tuvošanos (viņiem par to vairs neziņo), Kijiva nevar turpināt graut krievu degvielas bāzes Krievijas vidienē. Tramps pavēlēja un Masks “pagrieza pogu.” 

Kā šādas draudzības beigas ar Eiropu izskatās? Šķiet, ka te redzamas divas lietas: 1) Tramps uzskata, ka Putinam ir jāuzvar un šādi viņš var pāatrināt ukraiņu padošanos krieviem, 2) šādi Tramps vēlas pirms vēlēšanām demonstrēt, ka viņam tomēr “kaut kas” šajā karā ir izdevies. Solīja taču “miera noslēgšanu” 24 studnu laikā, bet divi gadi aizskrējuši bez redzamiem panākumiem. Ja piežmiedz ukraiņus un panāk, ka “krievs sadarbojas”, tad uz vēlešanu laika var izdoties notēlot varoni. Vēlētājiem vajag zīmēties ar panākumiem un viņi tam arī noticēs. 

Galu galā Tramps (un arī citi politiķi) tagad ir iemācījušies publiski melot un vēlētajs viņam notic, bez problēmām.

Neskatoties uz Trampa apgalvojumiem par enerģētikas pamieru, Krievija turpina uzbrukt Ukrainas objektiem. Peskovs trešdien paziņoja, ka enerģētikas sektora pamiera nosacījumi vēl neesot noteikti un darbs pie tā turpinās. Tātad, Krievija nepiekrīt Trampa izsludinātajām pamieram. Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina vēlētos redzēt abpusēju pauzi uzbrukumos enerģētikas infrastruktūrai. Taču “pamieram” jābūt ievērotam no abām pusēm. Tramps to neklausās, viņam vajag kaut ko “taustāmu” ātri parādīt saviem vēlētājiem. Tad noder arī neglītas un zemiskas metodes – piemēram izslēgt internetu, lai nav iespēju aizsragāties un uzbrukt.  

Britu BBC žurnālists aizvakar uzdeva Zelenskim “šauru jautājumu” par to vai viņš jūtas nodots no ASV prezidenta Donalda Trampa puses. “Ir sāpīgi apzināties, ka prezidents Tramps izvēlas otru pusi, nevis mūs. Žēl, ka mēs zaudējam spēcīgu partneri.”- atbildēja Ukrainas prezidents. (Reuters)

Zināms, ka daži Starlink pakalpojumi Ukrainā tagad tiek ierobežoti. Šis apstāklis nakts laikā traucējis Ukrainas militāro dronu uzbrukumus krieviem. (Reuters) Serhijs Beskrestnovs ziņoja, ka militārajām vajadzībām pielāgotā pakalpojuma versija nakts laikā pēkšņi pārstāja darboties ar ātrumu virs 160 kilometriem stundā. Dronu savienojums lidojumu laikā tika pārtraukts uz 10–20 sekundēm, kas apgrūtināja vadību. Uzbrukumus un aizsradzību nācās atcelt. Starlink satelītu tīklam ir bijusi izšķiroša loma Ukrainas armijas komunikācijā kaujas laukā un spējā kontrolēt tālas darbības dronus. Amerikāņu SpaceX, kas stāv aiz Starlink, pagaidām nav komentējis šo informāciju.

Nedomāju, ka vajadzētu skaidrot, ka bezizejā ir jāatrod izeja. Pašiem jāsāk būvēt savs aizsradzības mūris pret krieviem daudz aktīvāk un produktīvāk, nekā tas darīts līdz šim. Uz amerikāņiem vairs nevar paļauties.

Starp citu, Krievijas drošības dienests FSB vakar arestējis kādu Zviedrijas pilsoni, kas it kā ielavījies Krievijā no Latvijas. Pleskavas zonā, pie Sebežas.  (Tass, Reuters, Associated Press, Reuters) Viņa vārds esot Fredijs Lindholms no Stokholmas, citos medijos minēts Fredijs Mihaels Štolkrancs Lindholms. Krievi uzskata, ka viņš bijis Ukrainas armijas dronu bataljona grupas vadītājs. Vai tā bija? Kāds viņa radinieks SVT apstiprinājis, ka Lindholms patiešām ir karojis Ukrainas pusē aptuveni pusgadu, pēc tam atgriezās mājās un vēlāk atkal devies atpakaļ uz Ukrainu. Pagaidām nav zināms ko viņš Ukrainā darīja. Tagad krievi uzsākuši  izmeklēšanu par nelikumīgu Krievijas robežas šķērsošanu. Tiek lemts, vai zviedram, ņemot vērā viņa dalību Ukrainas aizsardzībā, būtu jāizvirza daudz vairāk apsūdzību. Pagaidām nav apstiprināts, ka aizturētais patiešām plānojis sabotāžas Krievijā. Nav skaidri zināms, no kuras valsts viņš ieceļojisKrievijā. Ukrainas oficiāla reakcija pagaidām izpaliek. (SvD)