Pēdējo mēnešu laikā Ukrainai ir lieli panākumi karā. Eiropas finansiālais un militārais atbalsts tomēr ir krietni palīdzējis. Taču, vissvarīgākā, protams ir pašu ukraiņu griba un spēja pretoties krievu okupantiem.

Loģiski, ja Ukrainai klājas labi, bet Krievijai iet slikti, tad Tramps metas palīgā Putinam: sabar ukraiņus, atcaļ sankcijas pret dīzeļdegvielas eksportu no Krievijas, uzbrēc Maskam un tas sabojāja satelītu nodrošinājumu ukraiņiem. 

Tramps tagad ir riktīgi nikns. Laikraksts Financial Times pat informēja, ka Vašingtonas amatpersonas ir zvanījušas uz Eiropas galvaspilsētām un draudējušas apturēt NATO bruņojuma palīdzības mehānismu Ukrainai. Draudi bijuši arī par izlūkošanas sadarbības ar Ukrainu pārtraukšanu. Dienu vēlāk Tramps paziņoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās nebombardēt viena otras enerģētikas objektus. Ukraina šo priekšlikumu novērtēja atzinīgi, bet nezināja, ka Krievija to vēl nav apstiprinājusi. 

Krievijas zaudējumi ir pieauguši. Putins nav ieguvis vairāk teritorijas, jo pēdējos mēnešos Ukraina atbrīvojusi vairāk nekā zaudējusi. Taču krieviem Krievijā propagandas mašīna stāsta pretējo. Kāpēc? Tāpēc, ka Krievijas militāristi un Putins nav vēlējušies absorbēt šīs neveiksmes savējo vidū. (ISW)

Vai šajā karā ir panākts pagrieziena punkts? Operācija “Vivaldi”, kuru Ukraina uzsāka vasarā, ir pierādījusi, ka plaša mēroga kaujas ar droniem (artilērijas vietā) paver iespēju ieņemt reljefu un pēc tam to noturēt ar parastajām bruņotajām vienībām. Iznāk, ka Ukrainai ir izdevies sagraut Krievijas pretestību, kas iepriekš šķita neiespējami.

Taktiskie panākumi tagad ir devuši ukraiņiem stratēģiskas priekšrocības. Tas nozīmē, ka Krievijas plāns ieņemt pārējo Doņeckas daļu ar liela mēroga manevru, palīdzību ir sabrucis.

Viens no stratēģiskās maiņas elementiem ir arī ukraiņu uzbrukumi Krievijas loģistikai un infrastruktūrai, īpaši enerģētikas nozarē. Naftas pārstrādes rūpnīcu bombardēšana novedusi pie krievu eksporta ieņēmumu krituma, tukšām degvielas uzpildes stacijām un pieaugošām grūtībām apgādāt frontes līnijas vienības ar degvielu un krājumiem.

Ukrainas panākumi neatvieglo dzīvi tiem ukraiņiem, kas katru nakti skrien uz patvertnēm. Taču stiprina morāli un gribu pretoties. 

Ar ko šis viss beigsies?

Diemžēl joprojām nav scenāriju par to kā tieši Krievijas sakāve notiks. Cerību vieš apstāklis, ka diktatūras Krievijā neviens neuzņemas pateikt patiesību Putinam. Viņš joprojām dzīvo savā iedomu burbulī un smagi soda katru, kas Kremļa saimnieka apsēstībai netic un to neatbalsta. Tā parasti ir ar diktatoriem. Ap viņiem luncinās tikai pielīdēji un lišķi. Šādos apstākļos tirāns sāk trakot vēl niknāk un bombardēt forsēti un nešķisti. Taču saprast notiekošo nespēj. 

Cerēsim, ka tā turpināsies. Jo aktīvāk Kremļa līdēji melos Putinam, jo lielākas cerības ukraiņu uzvarai. Pētniecības centrs ISW nesen brīnījās par Putina bravūrīgajiem izteikumiem un konstatēja, ka krievu līderis laikam ir apsēsts ar halucinācijām. 

Ja Tramps neuzvarēs gaidāmajās velēšanās (cerams!), ukraiņi turpinās graut degvielas bāzes un fabrikas Krievijā, būs beigušies zelti un dimanti (rezerves), kurus izmanto kara finansēšanai un krievu iedzīvotāji tomēr sāks protestēt pret vispārējo mobilizāciju, tad šim karam tuvosies punkts. 

Protams, ka šāda apgalvojuma reālisms ir diskutabls. Taču pat tāds atzīts stratēģiskās analīzes eksperts kā brits Lorenss Frīdmens, nav formulējis iespējamo Krievijas sakāves scenāriju. 

Krievijas sakāve ir iespējama arī bez armijas pilnīgas sagrāves. Izšķiroši būs tas, vai Ukraina spēs saglabāt aizsardzības spējas un pratīs turpināt palielināt Krievijas kara izmaksas, vienlaikus saņemot pietiekamu ārējo atbalstu no mums.

Taču tagad pats svarīgākais – cerams, ka Tramps zaudēs gaidāmajās vēlēšanās.  Tad Putinam vairs nebūs lielas jēgas turpināt Trampa uzpirkšanu un ucināties ap zelta apsēsto narcisu.

Taču pagaidām Putins turpina mēģinājumus uzpirkt Trampu un viņa svītu, piedāvājot neprātīgi izdevīgus darījumus Krievijā. Krievu fīrers cer uz savas stipendiātes Marinas Lepenas uzvaru Francijā, Viktora Orbana iebīdīšanu vadošos amatos ANO vai NATO. 

Pagaidām lielākā Putina uzvara ir  AfD panākumus vēlēšanās.  Viņa bijusī darba zona “Vācijas Demokrātiskā Republika”(DDR) viņu atbalsta joprojām. Taču tas pagaidām ir viss. Putina fanu klubs iznīkst. Ukrainas karš šo procesu veicina.  

Ilustrācija: portreta nomaiņa pēc Trampa atgriešanās no Versaļas. Fotokolāža.