Izrādās, ka gada nogale Latvijas publiskajā telpā ir bijis spriegs un dramatisks periods. Visu apskatei mutuļoja skaļais skandāls ap krievu liberālās televīzijas stacijas TV Dožģ aiztriekšanu no Latvijas uz Nīderlandi. Tas notika uz paviršu argumentu bāzes, neprofesionāli, patētiski un pompozi pacilāti ar patriotisma piedziedājumu. Zem karoga „ne visi, kas ir opozīcijā Putinam, ir Latvijas draugi“.
Tikmēr neredzamajā Ogrē notika pavisam citas lietas. Tur pāris padomjlaikos rūdītu aparatčiku un pseido nacionālpatriotu mēģināja plānot projektu, lai palīdzētu Kremļa oligarham un Putina sabiedrotajam, krievam Pjotram Avenam atbrīvot sankcijām pakļautos īpašumus un dzīvot zaļi. Abos gadījumos aktīvākais spēlētājs šajos notikumus bija Latvijas pašreizējās valdības koalīcijas partija – Nacionālā apvienība. Tātad, Latvijas vadības partija.
Pirmajā gadījumā varēja redzēt šīs partijas kolektīvu spiedienu uz Nacionālo radio un TV padomi jeb NEPLP (Ivara Āboliņa neloģiskie, nepamatotie spriedumi + partijas aktīvistu patētiskā ņemšanās sociālajos medijos). Otrajā gadījumā konkrētu partijas darboņu rosīšanos Kremļa oligarha labā. Cenšoties kolektīvi pārkāpt noteikumus, kurus civilizēta sabiedrība izveidojusi, lai nepieļautu Ukrainas kara finansēšanu no Kremlim tuvu stāvošu personu, organizāciju un valstu puses. Pjotrs Avens ir tieši šāds potenciāls un, iespējams, arī pavisam reāls Krievijas un Kremļa armijas finansētājs karā pret Ukrainu. Tas nozīmē, ka Nacionālā apvienība šajā konkrētajā gadījumā ir atbalstījusi kara agresora – Krievijas intereses un ar šo apdraud arī Latvijas suverenitāti. Nav noslēpums, ka notiekošā kara eskalācijas apstākļos nav izslēgta arī Latvijas okupācija. Tieši tāpat kā Kremlis, ar savu oligarhu atbalstu, to pašlaik mēģina realizēt Ukrainas teritorijā.
Tātad – tie, kas decembrī tikās ar Pjotra Avenu un bija gatavi palīdzēt viņam atbrīvot īpašumus un naudu no sankciju ierobežojumiem, ir Ukrainas un Latvijas ienaidnieki. Gan atbalsta vēstules parakstījušais bijušais Latvijas prezidents Bērziņš, bijušais Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un satiksmes ministrs Aivis Ronis, gan arī decembra sarunu aktīvists, pašreizējais Ogres novada mērs Egils Helmanis.
Kā var iedomāties kara apstākļos saudzēt Kremļa finansētāju?
Izrādās, kā šādas idejas ir Ogres novada mēra Egila Helmaņa vaļasprieks. Viņš esot plānojis atzīmēt Ogres jubileju ar izstādi, kuras eksponāti (trauku kolekcija) pieder Krievijas un Latvijas dubultpilsonim un Kremļa oligarham Pjotram Avenam. Nepārprotami redzams, ka šī izstāde būtu ietilpusi P. Avena publisko attiecību kampaņā, lai Latvijā veidotu Kremļa oligarham labvēlīgu sabiedrisko domu, maskējoties aiz “latviešu trauku izstādes”. Helmanis faktiski būtu piedalījies Krievijas maigās varas nostiprināšanā Latvijā.
Laimīgā kārtā pret šādu izstādi iebilda partijas biedri, Ārlietu ministrija, un tāpēc pēdējā brīdī izstāde tika atcelta.
Domāju, ka nav vajadzības skaidrot, kas ir Pjotrs Avens Krievijā un kā viņu vērtē starptautiskajā kontekstā. Viņš ir ietekmīgs Krievijas finanšu koriģētājs, cilvēks, kas ieguvis gigantisku bagātību, pateicoties saviem tuvajiem kontaktiem ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Eiropas Savienība pērn iekļāva Avenu sankciju sarakstā. Viņš ir devis naudu Putina idejām, guvis no tā konkrētu naudas labumu, atbalstījis Krimas okupāciju un Ukrainas destabilizāciju. Viņa īpašumi Rīgā, Valdemāra ielā, 60 ha Lazdonas pagastā un Klauģu muiža (ar vairākām ēkām un helikoptera nosēšanās laukumu) tagad iesaldēti. Vēl Avenam pieder vairāki īpašumi ārzemēs, kas arī iesaldēti. P. Avens tagad drudžaini rīkojas, lai atceltu pret viņu vērstās sankcijas, un izmanto nacionāli noskaņotos politiskos spēkus. Taktika ir tāda pati kā Putinam, stumjot savu Trojas zirgu Eiropā ar Orbāna, Lepēnas un analoģisku politiķu rokām. Latvijā Putina kabatas oligarhs P. Avens ir atradis dzirdīgas ausis, jo Avena politiskais advokāts Helmanis jau runā, ka štrunts par ES sankcijām, ASV sankcijas taču pret Avenu neesot. Lai gan Latvija ir ES valsts.
Loģiski būtu izmantot šos Putina politikas rezultātā iegūtos Avena īpašumus citu mērķu labā. Konfiscēt, pārdot un iegūto naudu vai telpas novirzīt Ukrainas interešu vajadzībām. Proti – iekārtot bijušajos Avena īpašumos karā cietušo ukraiņu bērnu nometnes, sanatorijas vai rehabilitācijas centrus. Avens ir apstrīdējis sankcijas Eiropas Tiesā. Kopā ar biznesa partneri Mihailu Frīdmanu cenšas panākt sankciju atcelšanu. Cenšas deklarēt, ka esot „tikai uzņēmējs“, nevis kara finansētājs utt. Dusmīgs, ka arī Latvija iesaistījusies šajā prāvā. Lai gan Pjotrs Avens nav publiski nosodījis karu Ukrainā vai paudis savu norobežošanos no Vladimira Putina agresīvajiem pasaules iekarošanas plāniem.
Šodien varam tikai brīnīties par to, ka šo pašu atbalstu Kremļa oligarham pauduši savās vēstulēs arī trīs citu bijušie Latvijas politiķi: kādreizējais prezidents Andris Bērziņš, eksministrs Aivis Ronis un kādreizējais ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Vai viņi ir Avena stipendiāti, privāti draugi vai darījuma partneri? Tas man nav zināms. Taču šis piemērs pierāda vai nu galīgu neprasmīgumu politikā un publiskajās attiecībās, vai arī nelojalitāti pret Latvijas un Eiropas demokrātiju un brīvas, atvērtas sabiedrības pamatnormām.
Kāpēc Avenam tika piešķirta Latvijas pilsonība?
Tāpēc, ka vectētiņš it kā esot bijis latvietis. Tāpēc, ka bagāts. Tamdēļ, ka daži ar šo „pases dāvināšanu“ cerēja nopelnīt – graudā un naudā. Latviski nerunā, uzskata sevi par krievu, bet mēs viņam pasi esam uzdāvinājuši. Kā praktisku suvenīru. Vai dots devējam tagad atdodas?
Par šo tēmu KNAB pārtrauca izmeklēšanu un lietu izbeidza. Kukuļošanu neatklāja, taču īpaša labvēlība pret šo Kremļa oligarha vajadzību iegūt „ES valsts pasi“ Pilsonības un migrācijas pārvaldes ierēdņu attieksmē esot bijusi gan. Protams, pēc kara sākuma Ukrainā Pjotram Avenam Latvijas pilsonību nedrīkstēja atļaut paturēt. Vai tas tiks beidzot izdarīts? Vai viņa Latvijas pasi anulēs? Beidzot? Ziņu par to nav.
Kremlim noderīgie idioti Latvijā
Var labi redzēt, ka Avena mantu un pasi tagad politiķi un amatpersonas aiztikt baidās. Tātad Kremļa ietekme Latvijā pastāv joprojām. Arī visaugstākajos lokos. Kamēr Avenam nekas nav atņemts, tikmēr Latvija ir un paliek Krievijas protektorāts.
Uzsveru, ka Avens nav nosodījis Putina kara iniciatīvu Ukrainā.
Ļoti izlēmīgi un aktīvi Latvija (politiķi un amatpersonas) ir rīkojusies pavisam citā virzienā. Kremļa opozicionārās televīzijas stacijas TV Dožģ aiztriekšanas lietā, kas satrauca starptautiskas žurnālistu organizācijas un citus Eiropas demokrātijas institūtus, jautājot, vai, aiz formāliem pārkāpumiem slēpjoties, pie mums netiek likti šķēršļi vārda brīvībai. Tur daudziem Nacionālās apvienības politiķiem bija ko teikt. Proti: viņus neesot vajadzējis ielaist Latvijā (Edvīns Šnore), var atrast vajadzīgos pārkāpumus (Artuss Kaimiņš), Latvijā esot nekritiska attieksme pret krievu demokrātisko opozīciju utt.
Protams, šajā gadījumā uzbrukumu vadīja Ivars Āboliņš atkal ar Nacionālās Apvienības mandātu. «Šodien, kad Krievija ielauzusies Ukrainā un slepkavo tās cilvēkus, jebkāds atbalsts Krievijas karavīriem – morāls vai materiāls – ir noziedzīgs. Cīnīties pret Putina režīma korupciju armijā šodien nozīmē to pašu, ko pienest slepkavam patronas. Krievijai šajā karā ir jāzaudē! Tās karavīri Ukrainā ir jāiznīcina vai jāpatriec. Tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai viņi beidz nogalināt, izvarot un sakropļot. Mēģināt iežēlināt sabiedrību pret krievu iebrucējiem un organizēt viņiem atbalstu, izmantojot Latvijas izsniegtu apraides atļauju, ir absolūti nepieļaujami,» paziņojumā norāda partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. TV Dožģ atvainošanos un solījumus strādāt nepārprotamāk neviens klausīties decembrī nevēlējās. Patriekt Krievijas opozīcijas TV kanālu no Latvijas pēkšņi skaitījās ļoti patriotiski un solidāri pret Ukrainu. Lai gan labi zinām, ka ļoti svarīga šī kara sastāvdaļa ir psiholoģiskais karš, kas būtu jārealizē krievu cilvēku galvās. Ja viņi beidzot sāks neatbalstīt šo karu, tad Putina iecere neizdosies un Kremlis zaudēs. Tieši šā iemesla dēļ bija svarīgi sadarboties ar TV Dožģ un atbalstīt viņu centienus Ukrainas kara apturēšanai. Tas, ka liela daļa krievu cieš no impēriskās domāšanas, nav noslēpums, taču arī šajā jomā var palīdzēt masu mediji un publiskas diskusijas.
Savādi, ka Raivis Dzintars un Nacionālā apvienība, kas veido Latvijas valdību, to nesaprata. Skaļi runāja vienu, bet reāli darīja ko citu, nesaprotot, ka karadarbība Ukrainas frontē nav vienīgais veids, kā uzvarēt Putina iesāktajā karā un atbrīvot pasauli no Kremļa propagandas demagoģijas.
Daudz godīgāks un taisnīgāks ceļš ir patriekt Putina oligarhu Pjotru Avenu (un viņa līdzīgos), nevis TV Dožģ no Latvijas. Citādi iznāk tā, ka aizveram Latvijas durvis Kremļa opozīcijai, bet turam tās vaļā Putina tuvākajiem finansiālajiem atbalstītājiem un privātajiem draugiem, kuri, izrādās, ir arī Latvijas valdības partiju aprindās.