Speciāli TVNET
Vai vajadzētu palīdzēt Krievijas armijas karavīru izvarotajām ukraiņu meitenēm un sievietēm? Jā, protams. Obligāti un steidzīgi, atbrīvojot viņas no ciešanām un posta. Taču daži vīrieši (ar varu un stāvokli Latvijā) tā viss nedomā.
Piemēram, katoļu arhibīskaps, inženieris Zbigņevs Stankēvičs uzskata, ka krievu karavīru veiktie dzimumnoziegumi Ukrainā sievietēm – upuriem būtu jāakceptē. Jāiznēsā uzspiestais bērns un pēc tam tas jāadoptē tālāk (Saruna portālā Delfi, 2022.14.04). Rodas iespaids, ka Latvijas katoļu vadītājs nesaprot, ar ko atšķiras somas nešana pie rokas un bērna nēsāšana zem sirds. Pēc viņa domām sanāk, ka sieviešu veiktie aborti ir lielāks drauds pasaulei un sabiedrībai nekā krievu armijas grautiņi. Aborti esot respekta trūkums pret dzīvību nevis varmācīgi pazemotas, kropļotas un traumētas sievietes posts. Pēc Stankēviča domām bērns, kurš ir varmācīgi un brutāli radīts Ukrainas frontē, skaitoties „ieņemts“. Tāpēc neesot vairs dauzītās, izsmietās sievietes īpašums, bet neatkarīga dzīvība, kas jāaizstāv sabiedrībai.
Ja izvarota sieviete mēģinās šo bērnu likvidēt, tad tā būšot slepkavība pēc Zbigņeva Stankeviča domām. Varmācīgi apaugļotajai sievietei esot jāsamierinās ar savu likteni: bērns jāiznēsā, jālaiž pasaulē un jānodod adoptācijai kādam bezbērnu pārim. Manuprāt šāds risinājums ir cinisms un nežēlība pret kara noziegumu upuri, liekot samierināties ar smagu traumu. Piespiežot to akceptēt „kā ieņemšanu“. Vēl skarbāk svētais tēvs izrīkojas ar nedzimušo bērnu, piedāvājot to pēc piedzimšanas uzreiz nodot tālāk citiem – svešiem cilvēkiem. Tātad sieviete ir dzemdēšanas mašīna, kurai vīri „ar varu“ rakstīs bērnu producēšanas noteikumus.
Paldies dievam, ka lielākā kara noziegumu ekspertu daļa pasaulē domā pavisam citādi, jo neuzskata barbarisku izvarošanu par „bērna ieņemšanu“, bet par smagu kara noziegumu, kas nav akceptējams nekādā veidā. Pat piesaucot svētos rakstus.
Seksuālie noziegumi Ukrainā
BBC jau 11.aprīlī informēja par krievu karavīru izrīkošanos ar sievietēm un meitenēm Kijevas priekšpilsētās. 50 gadus vecā Anna tika piekauta, ievilkta blakus namā un tur izvarota. Atgriežoties dzīvoklī viņa sastapa vīru ar šautām brūcēm vēderā. Dzīvesbiedrs nomira pēc 2 dienām. Ukraiņu liecībās ir daudz pierādījumu šādiem procesiem okupētajās Ukrainas teritorijās. Krievu zaldāti vispirms nošauj vīru vai dēlu un pēc tam izvaro mātes un meitas.
Šis stāsts nav nekas jauns. Par to ziņo vēstures grāmatas un informē māksla. Itāliešu režisora Vitorio de Sikas filmā „Divas sievietes„ (1960) Sofija Lorēna atveido itāliešu atraitni, kuru kopā ar 12 gadīgo meitu, kara pēdējās dienās izvaro Marokas karavīri. Meitene iegūst smagu traumu un turpmāk vairs nespēj runāt. Tieši tāpēc ir nepieļaujami runāt par uzbrucēju praktizētajiem seksuālajiem noziegumu, kā neizbēgamu kara sastāvdaļu. Svetlanas Aleksejevičas grāmatā „ Karš nav sievietes seja“ (1985) tiek aprakstīts vācu sieviešu liktenis Berlīnē, pēc krievu uzvaras. „Jā, atceros izvarotās vācietes, īpaši vienu, kura gulēja kaila ielas vidū un granātu iespiestu starp kājām. Toreiz man par to nebija kauns, taču tagad ciešu no smaga kauna“, – vēstī teksts Svetlanas grāmatā.
Pēc kara krievu un amerikāņu karavīri izvaroja ap miljonu vācu sieviešu. Par to nav pieņemts skaļi runāt. Tas it kā piederas pie kara darbības. Tā teikt – pie procesa. Lai gan sievietes nekaroja frontē, nevienu nešāva, taču tika sabradātas maksimāli zemiski. 2016.gadā zviedru ierēdnim Andersam Kompasam nācās atstāt darba vietu ANO, jo viņš publiski paziņoja par smagiem kara noziegumiem Centrālāfrikas republikā, kur miera uzturētāji sistemātiski izvaroja sievietes un meitenes. Atklājums bija fakts un patiesība, taču no darba tika atlaists pats trauksmes cēlājs, nevis sodīti barbari. Vēlāk uzsāka izmeklēšanu šajā jomā un atklātās patiesības „miera uzturētājiem“ godu nedara.
Margota Vālštrēma kļuva par pirmo ANO eksperti un oficiālo pārstāvi jautājumos par seksuālās varmācības izmantošanu armijās, kas piedalās karos un konfliktos. „Sieviešu izvarošana tiek uzskatīta par pasaulēs vecāko un vismazāk sodīto kara noziegumu. Pat Bībelē var atrast tekstus, kur nevainīgas, mazas meitenes dāvā iekarotājiem saplosīšanai. Līdz šim bieži šo faktu uztver kā neatņemamu vīrieša temperamenta izpausmi, pret kuru neko nav iespējams pasākt. Tā teikt – “boys will be boys”. Tāpēc visos karos un visos vēstures posmos pavīd brutālas fiziskas pazemošanas pret pretinieka sievietēm. Jo izvarošana ir efektīgs ierocis“, – uzskata Vālštrēma. Fiziski pazemojot sievietes, iespējams pretiniekam parādīt savu pārsvaru un akcentēt, ka vietējie vīrieši ir tik nespēcīgi un vārgulīgi, ka nespēj aizstāvēt pat savas sievas un meitas. Armijnieku izvarošanas grupā traumē ne tikai konkrētās sievietes un viņu ģimenes, bet veselas nācijas un valstis. Tā kā to nesen varējām novērot Kongo.
Vai visi zaldāti izvaro sievietes kara apstākļos?
Nē, visi nav spējīgi veikt dzimumaktu frontes pagalmos vai uz ielas. Viņi šauj sieviešu dzimumorgānos, bāž tajos degošus priekšmetus. Ruandā tika atrastas sievietes, kurās bija sabāztas dzeloņdrātis. Šāda prakse pastāv un turpinās kā kara darbības norma. Margotai Vālštrēmai nācies sastapt daudz šādu kara upuru. „Liela daļa no šīm fiziski pazemotajām sievietēm cenšas nestāstīt par to, kas ar viņu noticis. Kauns, ka tieši ar viņām uzbrucēji šādi izrīkojušies. Ja viņām nebūtu smaga asiņošana, dziļas rētas un ievainojumu, tad par notikušo mēs pat neuzzinātu“, – konstatē Margota. „Kara apstākļos ir jānodrošina ārstu palīdzība sievietēm nekavējoties. Ir ļoti grūti panākt liecības, jo meitenes ir nocietinājušās un tikai pēc garām sarunām un atklātības brīžiem, nāk gaismā patiesība“.
Vēl smagāka tēma ir grūtniecība, kas iestājas pēc brutālas izvarošanas kara apstākļos. Žurnāliste un seksuālo tēmu komentētāja Nastja Podorozkina ir Krakovā izveidojusi diennakts palīdzības centrāli “Martynka”, kas palīdz sievietēm saistībā ar cilvēktirdzniecību un izvarošanu kara apstākļos.
Polijā aborti ir aizliegti. Arī tad, ja sievietes veselība tiek apdraudēta. Protams, ka šāda pieeja ir tumsonība un nejēdzība, bet polietēm ar to jāsamierinās. Daļa no viņām pretojas un 8.aprļiī notika tiesas process, kura laikā sieviešu tiesību aktīvistei Justīnei Vidražiskai tika piespriests 3 gadu cietumsods par palīdzību veikt abortu slimnīcas apstākļos. Tagad polietēm nākas palīdzēt krievu zaldātu izvarotajām, pazemotajām ukrainietēm. Pagaidām ukrainietēm bez maksās piedāvā avārijas kontracepcijas tabletes. Risks nokļūt poļu cietumā ir nieks, salīdzinājumā ar to, ko sievietes piedzīvojušas Ukrainā.
Jāuzsver, ka krievu karavīri izvaro ne tikai sievietes. Kāds karavīrs ir atrasts pateicoties viņa filmētajam videomateriālam. Puisis pats sevi un upuri filmējis dzimumakta laikā šī gada aprīlī. Cik vecs bija viņa upuris? Vienu gadu veca meitenīte.
Ukraiņu interneta žurnāls „Babele“ šonedēļ intervējis psihiatri Liliju Šakalovu, kas palīdz divām ukraiņu meitenēm, kuras izvarojuši krievu karavīri. Vienai ir 9 gadi un otra 11 gadus veca. “Mazākā meitene ir smagi traumēta, cietusi fiziski un psihiski. Esam bērnu beidzot sašuvuši un asiņošanu apturējuši. Taču vecākā meitene ir stāvoklī un gaida bērnu. Tikko sākušās mēnešreizes, kas tagad pārtrūkušas. Meitene ir šoka stāvoklī joprojām“.
Kā tad paliek? Vai piespiest arī šos bērnus sekot katoļu arhebīskapa Zbigņeva Stankeviča aicinājumam? Vai šāds izvarots bērns arī skaitās „ieņēmis bērnu“, kas tagad jāiznēsā, lai atdotu svešiem audzināšanā?
„Uzskatu, ka ikviens varmācīgs dzimumakts ir smaga ielaušanās otra cilvēka personībā bez atļaujas un piekrišanas. Vīrieši šo problēmu nesaprot un mums tas viņiem jāpaskaidro. Tas ir smags noziegums pret sievieti, jo satur brutālu varmācību un rada ilgas un smagas fiziskas un psihiskas ciešanas“, – uzskata Vālštrēma.
Sieviešu sagraušana seksuāla brutāla dzimumakta ceļā ir kara ierocis. Tā nav “bērna ieņemšana“, kā šķiet Stankēvičam. „Viņi izvaroja meitenes ļoti brutāli un skaļi apgalvoja, ka šī būšot mācība visām, lai nekad vairs nemēģina dzīvot kopā ar vīrieti un laist pasaulē bērnus. Šādā ceļā ukraiņu nācija tikšot izsnīcināta“, – pamācīja meitenītes-upurus krievu karavīri.
Izvarošana un seksuāla pazemošana ir kara noziegumi un kā tādi arī saņems sodu. Dokumentēts tiek viss un pēc tam liecības iesniegs Hāgas tiesai. Ukraina pieprasa par šīm organizētajām masu izvarošanas akcijām tiesāt arī Vladimiru Putinu. Tā uzskata ukraiņu cilvēktiesību aktīviste Ludmila Deņisova. Līdzīgu viedokli pauž ANO drošības padome, kuras sieviešu tiesību pārstāve Sima Bohus piekrīt, ka grupu izvarošanas prakse Ukrainas okupētajās teritorijās turpinās, taču tā ir jāpārtrauc. Sieviešu kropļošana nedrīkst turpināties un civilizētajai pasaule jādara viss iespējamais, lai šos brutālos un varmācīgos procesus pret civilpersonām karā – apturētu.