NATO iznīcinātāji no Francijas vakar “veiksmīgi notriekuši dronu”, kas bija ielidojis Latvijas teritorijā. (X) Trauksmes laikā valsts austrumu daļas iedzīvotājiem tika ieteikts palikt iekštelpās un neiet ārā. (DN) “Ievērojiet divu sienu likumu!” – aicināja telefons. Stundu vēlāk tika pateikts, ka “draudi jau beigušies”. Tātad, ar kara lidmašīnu tika notriekts drons, kas it kā bija ielidojis valsts gaisa telpā no Krievijas puses. 

Šis izskatās pēc kaujas, kurā dundurus sit ar ziloņiem. Lai gan…no otras puses – tomēr vēsturisks notikums. Francija ir konkrēti un reāli aizsargājusi Latviju 2026. gadā. Krievu dronu histērijas apstākļos.

Ir noticis tas, kam vajadzēja notikt jau sen. Lielajām Eiropas demokrātijām jau sen bija jāsargā mūs no Maskavas bandītu uzbrukumiem. Mans vectēvs esot svēti ticējis, ka Lielbritānijas mūs izsargās, ja Staļins parādīsies pie Latvijas robežām. Tad angļu kuģi būšot  zibenīgi klāt. Rīgas jūras līcī. Toreiz esot svēti ticējuši šādai solidaritātei un gaidījuši angļus kā glābējus no sovjetistu briesmām. Diemžēl glābšana izpalika. Nevils Čemberlens un Vinstons Čērčils izrādījās šmuļi. Parastie. 

Baltijas valstu upurēšana PSRS interešu sfērā toreiz tika uzskatīta par neizbēgamām angļu ģeopolitiskām “kara laika šausmām”, lai nodrošinātu Lielbritānijas izdzīvošanu. Čērčils uzskatīja PSRS intereses Baltijas reģionā par leģitīmām drošības garantijām sev. Pats privāti mēdza dēvēt Baltijas valstis par “Krievijas Īriju”, norādot uz Maskavas uzskatu par šo teritoriju stratēģisko nozīmi. Sabiedrotie 1943. gadā Teherānas konferencē un 1945. gadā Jaltā (slepenās vienošanās  rezultātā) atdeva Austrumeiropu krieviem (Staļinam). Ieskaitot Baltiju. Iegrūžot to PSRS ietekmes zonā, lai iegūtu Staļina piekrišanu pēckara kārtībai un atbalstam karā pret Japānu.

Tā tas bija. Visi viņi izrādījās šmuļi – parastie. 

Tagad mums palīgā metas Francija. Beidzot.

Paldies. Simbolisks paldies. 

Tikmēr ukraiņi turpina karot.

Ukrainas armija esot uzbrukusi Grušovas naftas terminālim Melnās jūras ostā Novorosijskā un industriālam centram Volgogradas apgabalā. Tur izcēlušies lieli ugunsgrēki.

Ukrainas prezidents Zelenskis vietnē X paziņojis, ka esot informējis Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru par Ukrainas nepieciešamību uzlabot pretgaisa aizsardzības sistēmas. Esot apspriesta arī Ukrainas enerģētikas infrastruktūras aizsardzība un Ukrainas gatavošanās nākamajai ziemai. (SVT)

Tikmēr krievu armija turpina nakts teroru ukraiņu pilsētās. Viens no krievu droniem trāpījis izlietotās kodoldegvielas glabātuvei netālu no Černobiļas atomelektrostacijas. (Reuters) Tas bijis apzināts krievu uzbrukums šim bīstamajam objektam. Saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) sniegto informāciju, uzbrukums nodarījis plašus bojājumus objekta ēkām, un IAEA dosies uz turieni, lai veiktu kārtējo izmeklēšanu. Radiācijas līmenis pagaidām esot stabils. Par cietušajiem nav ziņots.

Kopš 2026. gada sākuma ukraiņi ir atguvuši 600 kvadrātkilometrus zemes. 

“Ienaidnieks pašlaik mēģina virzīties uz priekšu Ukrainas austrumos un dienvidos. Sadursmju skaits ir ievērojami pieaudzis. Vissmagākās kaujas pašlaik notiek Pokrovskas, Oleksandrivskas un Huļaipoles apgabalos,” – komentē Sirskis. (Telegram)

Ilustrācija: franču Rafale, kas samīcīja dronu. Foto: Gorans Mehkeks/TT