Eirovīzija 2003

Harismas liktenīgā svira Eirovīzijā

Datums: 26.05.2003
Autors: Sandra Veinberga Neatkarīgās korespondente Stokholmā
Rubrika: Aktualitāte

Sestdienas vakarā Zviedrijā, skatoties vieglās mūzikas Eiropas čempionātu televīzijā, sajūta bija lieliska. Translācijas pirmajās minūtēs ekrānā, protams, dominēja nevis skaņu celiņš, bet gan Latvijas televīzijas logotips.

«Super!» – atzinīgi māja klātesošie zviedri. Bruņojušies ar vieglām uzkodām, arī mēs (tieši tāpat kā pārējie eiropieši) bijām gatavi mūzikas maratonam. «Mīļie, visi, kas esat pie ekrāniem! Sakoncentrējiet labvēlību! Dodiet savu pozitīvo enerģiju mūsu Jesikai un Magnusam! Lai izdodas kā iecerēts!» aicināja zviedru komentētājs no Rīgas.

«Lai izdodas arī Latvijai!» man līdzās klusi pie sevis noskaita daži zviedri, apvelkot ar zīmuli telefona numuru, ar kuru marķēta Latvijas grupa.

Starta šāviens animācijas sekvencēs izskatījās mazliet mākslinieciski izsmērēts, taču var gadīties, ka bijām nepacietīgi, lai ieraudzītu pirmo kopplānu. Beidzot parādījās arī tas un abi raidījuma vadītāji, kas bija atraisīti un simpātiski. Stafans Malmkvists svētdienas Svenska Dagbladet recenzijā par raidījuma vadītāju jokiem nebija sajūsmā, tajos esot trūcis smalku nianšu. Nevienam nav noslēpums, ka joki tāpat kā anekdotes katrai tautai ir stipri atšķirīgi. Pie jauno valstu džentlmeņu amiziera vecajam kontinentam laikam vēl jāpierod.

Pēc tam, kad maratona šlāgeru skrējiens jau bija sācies, ar nepacietību tika gaidīta beigu daļa, jo tieši tad uzstājās gan Latvija, gan Zviedrija. Koncerta skaņas kvalitāte nežēlīgi atmaskoja, kurš no izpildītājiem prot dziedāt un kurš tikai izliekas to darām. Lokālā sabiedrība bija iecerējusi balsot par Latviju, Holandi un Islandi, lai gan nāburgs norvēģis pie melnā flīģeļa izskatījās apbrīnojami tuvu mūzikai savās izjūtās un tāpēc kontrastēja ar uzjautrinošajiem Izraēlas, Rumānijas un visiem citiem striptīziem, ukraiņu gumijas sievieti kastē ieskaitot.

Austriešu klauns uzmanību nepievērsa, jo neviens neko nezināja par «skudru pūzni» un citām izdarībām Rīgā. Turcijas vēderdeju popmūziku visi novērtēja kā uzdrošināšanos būt turkiem apstākļos, kad visi vēlas būt angļi. Maltas dziesmas laikā diskusijas raisījās par to, ka TV raidījumu vadītāji ir labs investējums brīdī, kad pietrūkst dziedātāju.

Bijušās Dienvidslāvijas staccato šlāgeri pārlaidām, vārot kafiju, vācu gabals nez kāpēc atgādināja Pet Shop Boys tendences. Krievijas dueta laikā visi nez kāpēc turēja īkšķus, lai abas kašķīgās meičas neuzvarētu. PR ākstības Latvijā un pirms tam grupas menedžera publiskie izteikumi Lielbritānijā par to, ka šī grupa esot speciāli organizēta kā «ēsma pedofiliem», kuru esot «ļoti daudz», bija sasnieguši arī Skandināviju, tāpēc uz publikas piekrišanu te nevarēja cerēt.

Meiču duets izskanēja vārgulīgi, taču televīzijas gaismu šovs bija efektīgs un mazliet izglāba abas skandālistes, kuru beigās kļuva mazliet žēl. Izraēlas priekšnesums atgādināja sešdesmitos gadus, ko nevarēja izglābt pat dejotājas. Grieķijas dziedātāja ļoti atgādināja Portugāles vokālisti un abas kopā – Cher. Holandes priekšnesums viesa cerības. Polijas patriotiskā balāde zviedrus neinteresēja un kalpoja kā laba uvertīra Latvijas priekšnesumam. Tad sāka skanēt Hello from Mars, un mēs visi sastingām nervozās gaidās. F.L.Y. tika komentēta kā mākslīgi izveidota grupa tieši Eirovīzijas pasākumam, un, kad viss jau bija noticis, atlika secināt, ka nodziedāts ir labi, izskatījās labi, taču dziesma varēja būt lipīgāka un skatuviskais šarms magnetizētāks. Iespējams, ka mums gribējās, lai Latvija uzvar arī šoreiz. Mēs gribējām pārāk daudz. Taču konkurss paliek konkurss, viens uzvar, pārējie sakārtojas rindā. Balsošanas laikā zvanījām uz norādīto telefonu no visiem iespējamajiem mobilajiem un stacionārajiem telefoniem. Mums likās, ka vismaz vienu punktu mēs Latvijai noteikti savāksim, jo Zviedrijā mīt diezgan daudz latviešu un Latvijas labvēļu. Diemžēl ar to nepietika. Zvanītāju Zviedrijā, izrādās, bija pārāk maz. Mums būs lieli telefona rēķini, bet punkta no Zviedrijas Latvijai galīgajā balsojumā nebija.

Zviedrija ierindojās piektajā vietā, kas arī bija dueta mērķis.

Taču visu balsojuma laiku zviedru televīzijas komentētājs uztraucās par to, ka rīkotājvalstij joprojām nav neviena punkta. Beidzot situāciju izglāba igauņi. «Paldies Dievam!» mēs atguvāmies un mēģinājām nenokārt degunu. Varēja just, ka arī pārraides vadītāji Rīgā jūtas tāpat un tāpēc puiciski nevēlas saņemt balsotājvalstu suminājumus par festivāla organizāciju.

Tagad festivāls ir garām. Nils Hansons svētdienas Dagens Nyheter uzsver, ka «valstis, kas sākušas piedalīties festivālā, nāk, lai uzvarētu», nevis parādītu savas kultūras unikalitāti. Kādu laiku uzvarēt nozīmēja maksimāli atdarināt īrus un britus, tagad, pēc Turcijas uzvaras, festivāls atgriežas pie savas sākuma koncepcijas. Neraugoties uz angļu valodas dominanci, te var saklausīt bosniešu disko, spāņu latīņu popmūziku vai zviedru tautas parka šlāgeri. «Tieši pateicoties baltiešu uzvarām pēdējos gados, vecais festivāls ir ieguvis pavisam jaunu pavērsienu,» uzsver N. Hansons un apgalvo, ka 2003. gada fināls «neatkarīgi no visa bija ļoti labs tieši eiropiešu šlāgeru mačiem».

Mums atliek cerēt, ka nākamie Latvijas pārstāvji būs ne tikai perfekti uz skatuves, bet arī harismātiski, jo bez šīs maģiskās apdāvinātības, kas, starp citu, piemīt Marijai N. un Renāram Kauperam, uz nākamās skatuves nav ko cerēt uz uzvaru.

Eirovīzijas uvertīras dīvainie dialogi

Datums: 18.03.2003
Autors: Sandra Veinberga, Neatkarīgās korespondente Stokholmā
Rubrika: Latvijā

Dāņu avīzes BT sestdien publicētais Jana Ēriksena raksts par EBU nedienām ar Latvijas Eirovīzijas dziesmu festivāla organizētājiem Rīgā ir pietiekami nopietns, lai uz to reaģētu atbilstoši un argumentēti arī no Latvijas puses. Te nav sastopami kādi negatīvi emocionāli aizrādījumi Latvijai kā tādai vai skaudīgas norādes par to, ka tieši Rīgā notiks 2003. gada fināls (kas līdz šim izskanējuši Latvijas rezonansē saviem medijiem).

Raksts patiesībā pauž direktora Bjorna Ēriksena sašutumu, ka «nav iespējams tikt galā ar Latvijas birokrātiem» un ka tieši tāpēc viņš esot spiests nepārtraukti sarakstīties un skaidroties ar Latvijas Ojāru Rubeni un TV direktoru Uldi Gravu.

Vēlreiz jāuzsver, ka runa šajā gadījumā nav par Latvijas televīzijas kolēģu it kā nepietiekami labu darbu vai kādiem citiem profesionalitātes līmeni apšaubošiem faktoriem, bet gan par «latviešu birokrātiem», kas varot kļūt par iemeslu festivāla pārcelšanai. Tālāk dāņu EBU direktors, grāmatveža precizitātē uzskaita savu saraksti ar Latviju, norādot uz vairākām ļoti konkrētām neizdarībām no Latvijas puses, kas pieprasa tikpat sistemātisku un precīzu atbildi arī no Latvijas priekšniekiem un birokrātiem, kuriem šie nosodījumi ir adresēti.

Kopš vēstuļu fragmentu publicēšanas dāņu avīzē jau pagājušas vairākas dienas, taču joprojām nav no Latvijas saņemta skaidra atbilde, kas tās ir par «hroniskām sadarbības problēmām ar zviedru TV, kas Latvijas pasākumā pārstāv EBU», kāpēc «Latvijas TV sabotē Zviedrijas TV», kas tā ir par «birokrātisku putru, kurā pazuduši 40 miljoni, kas ir ekonomiskā garantija», kāpēc Latvijas puse «neievēro noteiktos termiņus», kāpēc «netiek parakstīti līgumi noteiktajā laikā», kāpēc «nav atrisināti iekšējie konflikti» utt. Šie vēl nav visi pārmetumi, kas adresēti Latvijas birokrātiem. To ir daudz, tie ir ļoti konkrēti.

«Lai izslēgtu nākamās, iespējams, ļoti nopietnās reakcijas, kas var sekot, piemēram, pasākuma pārcelšanu uz citu valsti, nepieciešamas rakstveida garantijas tagad un tūliņ,» uzsver dāņu direktors.

Dāņu autors rakstā mēģina uzminēt konflikta iemeslu ar Zviedrijas TV, saskatot šajā lietā tā sauktās lielā un mazā brāļa problēmas, norādot, ka mazais brālis – Latvijas televīzija – arī grib darīt un rīkoties pēc saviem ieskatiem, taču pārāk ilgais laiks PSRS sistēmā esot iesakņojis pārāk lielu sabiedriskās televīzijas «atkarību no valsts aparāta». Piemēram, zviedru sadarbības partneriem tiekot kategoriski atteiktas darba atļaujas Latvijā.

Neko nepalīdzot vēstuļu apmaiņa un paskaidrojumi, Latvijas birokrāti redzot pasauli tikai no sava viedokļa. Neko nedodot arī Bjorna Ēriksena intensīvā sarakste ar Ojāru Rubeni un Uldi Gravu, jo tiekot solīts, bet reāli neesot rezultātu. Piemēram B. Ēriksons raksta uz Rīgu Ojāram Rubenim un Uldim Gravam un tajā pašā dienā saņem atbildi no Ojāra Rubeņa, kas apsola, ka «tiks darīts viss»; nākamajā dienā B. Ēriksens raksta O. Rubenim jau iecietīgāk, taču prasība ir tā pati.

Tajā pašā dienā Ojārs Rubenis atbild, ka tiks saskaņots atbilstoši Latvijas likumiem un «viss notiks»; nākamajā dienā B. Ēriksons atkal raksta uz Rīgu, cerot uz labu sadarbību, taču norādot, ka pēdējais termiņš pilnīgi kontrolēt gaidāmā TV šova plānošanu un organizāciju ir nākamā piektdiena. Vēlreiz tiek norādīts, ka «būtu jāizbeidz sabotēt zviedru palīgu darbs Latvijā».

SVT pārstāvis Rīgā Māriuss Brātens, izvairoties komentēt situāciju, kas jau tāpat esot spriega, un izsakoties izvairīgi, ka radošajā sadarbībā ar Rīgu esot «uzplūdi un atplūdi».

Raksta autors neslēpj, ka visu izšķiršot nākamā nedēļa. Tieši vakar, pirmdien, esot pēdējais termiņš līguma parakstīšanai ar zviedriem. Vēlākais, 21. martā jābūt parakstītiem visiem pārējiem papīriem. Piektdien jābūt pilnīgai skaidrībai arī par 40 miljonu valsts garantijām festivālam.

Šonedēļ tātad izšķirsies daudzi jautājumi. Arī būt vai nebūt maija Eirovīzijas dziesmu festivāla finālam Rīgā.

***

Fakti

Uldis Grava, LTV ģenerāldirektors:

– Līguma parakstīšana ar zviedriem ir komplicēts process, tā gaitā notika juridiska stīvēšanās, taču šobrīd liela daļa problēmu ir atrisināta, un šonedēļ līgums noteikti tiks parakstīts. Precizējumi bija nepieciešami abām pusēm, un informācijas apmaiņas un konsultācijas noritēja vēl pagājušās nedēļas nogalē.

Ojārs Rubenis, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs:

– Mēs noteikti iekļausimies termiņos. Problēmas bija abpusējas – EBU gribēja no mums saņemt priekšapmaksu 50% apmērā, bet mēs gribējām maksājumu veikt trīs daļās. Turklāt mūsu valstī notika valdības maiņa un iekavējās budžeta pieņemšana. Mēs to naudu tik vienkārši nevaram paņemt, Latvijā tā jāpārskaita no Valsts kases.

Eirovīzija noteikti būs!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s