Temperatūras svārstītāji – Putins, Brisele un Facebook

2012. gada 28. februārī.  Speciāli TVnet. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/412331-temperaturas_svarstitaji_putins_brisele_un_facebook

Globālā sasilšana liecina, ka gaisa vidējā temperatūra (pēdējos 100 gados) ir paaugstinājusies par 0,74 grādiem. Vainīgās esot antropogēnās (mākslīgi radītās) siltumnīcas gāzes, kas lielā koncentrācijā panāk reālas klimata pārmaiņas – karstuma virzienā. Pagaidām nav pētīta politikas, ekonomikas vai biznesa kataklizmu ietekme uz planētas globālās sasilšanas procesiem. Taču pietiek ar sajūtām, lai saprastu, ka karstumu šie procesi ģenerē. Par to nav šaubu. Spriedzi var «iesvārstīt un uzskrūvēt» arī mākslīgi, iegrūžot sabiedrību drudža karstuma viļņos.

Viens no svārstītājiem ir nākamais Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Tāpēc gaidāmā nedēļas nogale sola gaisa temperatūras paaugstināšanos par vismaz pāris grādiem, jo ir atlikusi vairs tikai nepilna nedēļa līdz prezidenta vēlēšanām kaimiņvalstī Krievijā. Tas nozīmē, ka valsts «putinizācijas» konflikts ar vēlēšanu procesa gaitas normālloģiku forsēs starptautisko spriedzi un arī Krievijas iekšējā «gaisa temperatūra» pacelsies par pāris grādiem.

Par Vladimira Putina uzvaru nav šaubu. Viņa rokās joprojām ir praktiski visi ietekmīgākie Krievijas masu mediji un galvenās propagandas nostādnes, kuras viņš pārmantojis no PSRS laikiem, taču demokrātiskā opozīcija eksistē un vecā Kremļa loģika (valsts pārvaldē) vairs nedarbojas nevainojami.

Propaganda, aģitācija un manipulācijas putinizētajā Krievijā ir normas statusā. Ja nepieciešams, tad nākamais prezidents ir gatavs arī pārkāpt likumus un civilizētas valsts noteikumus, kas civilizētā, demokrātiskā valstī nebūtu iespējams.

Mērķis tur joprojām attaisno līdzekļus un cilvēki ir vajadzīgi valstij, nevis otrādi.

Starptautiskajiem novērotājiem šķiet amizantas/komiskas vairākas nākamā Krievijas prezidenta pirmsvēlēšanu kategoriskās nostādnes.

Pirmā no tām – Putina nevēlēšanās piedalīties jebkādās priekšvēlēšanu sarunās ar konkurentiem, žurnālistiem vai vēlētājiem.

To nedarīja arī ne Staļins, ne Brežņevs, ne arī kāds cits diktators.

Debates, diskusijas, atbildēšana uz jautājumiem nav diktatoru garā.

Krievu vēlētāji ar to spiesti samierināties, saņemot nākamā prezidenta deklarācijas avīžrakstu formā pa pastu vai kioskā.

Tur tiek piedāvāta Putina priekšvēlēšanu platforma. Vēl pāris propagandas šovi stadionos un viss.

Pie diktatūras pieradušie krievi samierinās, citādi domājošie iziet ielās.

Otrā ir Putina varas riska demonstrācija.

Valsts industrializācijas un demokratizācijas vietā Putins izvēlējies veco un pārbaudīto «skaldi un valdi» shēmu ar ārējo ienaidnieku kā visa ļaunuma sakni.

Tikko avīzē «Rosijskaja Gazeta» Vladimirs Putins deklarē savu aktuālāko politisko platformu, kas sola tālāku militāro bruņošanos. Ieskaitot atomieročus.

Turpmāko 10 gadu laikā Putins investēs 2000 miljardus rubļu Krievijas armijā (2010. gadā Krievijas militārie izdevumi bija 30 miljardi. SIPRI dati) un (līdzīgi Brežņevam) uzpūtīs savas kara industrijas «balonu».

Budžeta krasa palielināšana armijai ir viņa vēlēšanu kampaņas trumpja dūzis.

Šoreiz akcents tiek likts uz masu iznīcināšanas līdzekļiem, uzsverot, ka kodolieroču modernizācija esot viena no nepieciešamākajām atbildēm uz «NATO un ASV agresīvo politiku», kas patlaban esot vērsta tieši pret Krieviju.

Ienaidnieka demonizēšana un spēcīgs akcents uz nacionālismu (iestāstot krieviem, ka viņi atrodas bīstamu ienaidnieku aplenkumā) ir fundaments, uz kura Putins būvē savu uzvaras gājiena bruģi pie varas svirām Kremlī.

Pieļauju, ka ārējās apdraudētības manevram jau sen radīta auglīga augsne valsts iekšienē, restaurējot kopš PSRS laikiem iedzīvotājiem iedvesto pārliecību, ka «Krievija ir, bija un būs gaišo un progresīvo spēku» zona, kuru turpina apdraudēt nīstie, rietumi, ASV un NATO.

Draudi ir daļa no Putina panākumu scenārija.

Taču pavisam stabila šī pozīcija vairs nav.

Monētai ir arī otra puse, kura sastāv no trim jēdzieniem: 90. gadi, nafta, Kudrins

Deviņdesmito gadu ekonomiskais haoss valstī (pēc PSRS sabrukuma) pieprasīja stabilitāti un kārtību. Putins ieradās un personificēja abus.

Viņam izdevās naftas un gāzes politika, par ko liecina aizvadīto 12 gadu zināms labklājības pieaugums kaimiņvalstī. Taču apjomīga valsts modernizācija nenotika.

Par valsts naftas un gāzes rezervju saprātīgu izmantojumu jāpateicas bijušā finanšu ministra Alekseja Kudrina stingrajai rokai. Viņa piesardzība garantēja Krievijai finanšu buferi 2008. gada krīzes apstākļos. Pērn Kudrins demisionēja. Pāris nedēļas pēc atkāpšanās no amata viņš intervijā «New York Times» uzsvēra, ka Krievijai nevajadzētu balstīt visu savu ekonomisko jaudu tikai uz naftas platformas. Nepieciešams attīstīt arī citus tautsaimniecības sektorus, kas pamazām varētu pārņemt naftas kā ekonomikas motora lomu.

Pagaidām tas nav izdarīts.

Šim mērķim nepieciešams nopietns valsts demokratizācijas process, un Putins šim priekšnosacījumam arī šoreiz pagriež muguru.

Viņš izvēlas bruņošanos ekonomikas attīstīšanas vietā

Kudrins vairs nav viņa komandā, un galvenie investējumi Krievijā turpmāk tiks virzīti pretējā virzienā: militāri industriālā kompleksa vajadzībām.

Protams, ka par to būs sajūsmā apmēram viens miljons cilvēku, kas Krievijā pieder ideoloģiskā «putukrējuma slānim» (ir tieši saistīti ar kara industrijas kompleksu + viņu ģimenes locekļi).

Taču zaudētāja būs valsts un tās budžets, kura nestabilitāte var drīzumā novest pie nopietniem, neprognozējamiem iekšzemes politiskajiem grūdieniem.

Putina retorika šodien bīstami atgādina Brežņeva laikus, jo atkal tiek sludināts, ka NATO un ASV «piespiež mūs šādi rīkoties», izprovocējot «efektīvu un asimetrisku» aizsardzības sistēmu. Zemtekstā tas nozīmē, ka tiek draudēts Polijai, kura gatavojas kļūt par ASV aktuālā projekta priekšposteni Austrumeiropā.

Visbīstamākā ir Putina apņēmība investēt stratēģiskajos atomieročos (neaizmirsīsim ģenerālštāba šefa Nikolaja Makarova nesenos nepiesardzīgos izteikumus šajā virzienā).

Pieņēmis Brežņeva veidolu, Putins visur redz ienaidniekus. Pat demokrātiskā krievu opozīcija, kas cīnās pret krievu vēlēšanu korumpētību, arī esot jeņķu un NATO roku darbs

Fakts, ka Putins izvēlas bruņošanos (tālākas valsts demokratizācijas un ekonomikas attīstīšanas vietā), liecina, ka jaunajam prezidentam nav progresīvas programmas Krievijai.

Forsējot iebaidīšanu un draudot ar «ārējiem ienaidniekiem», ir vieglāk noturēt valsts grožus savās rokās. Putins izvēlas šo – vieglāko ceļu. Spriedze pieaug. Temperatūras stabiņš kāpj.

Līdzīgas «aizvainojuma» kolikas novērojamas arī Grieķijas iekšpolitikā

Valsts aparāta un sabiedriskā sektora korumpētība, iekšējo, neatrisināto problēmu gūzma tiek lēni un neuzkrītoši pabīdītas «zem paklāja», un savās aktuālajās problēmās arī grieķi tagad atrod vainīgo ārzemēs. Spoguļa trūkums ir acīmredzams.

Vissmagāk tiek sadots galvenajam grieķu krīzes glābējam un finansētājam Vācijai.

Februāra vidus pētījumi rāda, ka trešdaļa grieķu šodien uztver Vāciju kā Hitlera vai Trešā reiha iemiesojumu.

Astoņi no desmit grieķiem uzskata, ka Vācija apzināti tiecas un panāk sava veida politisko diktatūru Eiropā (pateicoties savai ekonomiskajai varenībai), un tieši tāpēc Vācija grieķiem «ir tik nepatīkama un nesimpātiska».

Tā liecina jaunākie izdevuma «Epikaira» (1) sabiedriskās domas pētījumi.

Niknums pret vāciešiem Grieķijā pieaug brīdī, kad viena taupības pakete nomana otru, un tikai 86% aptaujāto šodien raugās uz Grieķijas izredzēm nākotnē ar cerību.

Minētā «Epikairas» aptauja norisinājās Grieķijā no 10. līdz 13. februārim (tobrīd Eiropa rezumēja kārtējo glābšanas akciju, gatavojoties iepludināt bankrotējušās Grieķijas kasē kārtējos 130 miljardus eiro).

Vecā patiesība, ka, aizdodot naudu, var iedzīvoties ienaidniekos, ir izrādījies gudrs pareģojums.

Paradoksāli, ka naids pret vāciešiem Grieķijā tagad ir lielāks nekā pēc fašistiskās Vācijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā.

Pēkšņi nekas Atēnās vairs nav aizmirsts. 2012. gadā Grieķijas pilsētu ielās no jauna tiek dedzināti Vācijas karogi un jezga turpinās.

Satumsums Eiropas Savienības finanšu sistēmā grieķus neinteresē. Viņi redz un saprot tikai sevi. Temperatūra kāpj arī Vidusjūras reģionā.

Mums pārējiem (no malas raugoties) ir jābīdās nost no etnocentrisma un jāsecina, ka kraujas mala jeb jaunais recesijas vilnis atkal ir klāt. Vismaz līdz vasarai konjunktūra grims kā gludeklis jūrā.

Finanšu komisāra Ulli Rēna prognozes visām 27 dalībvalstīm šobrīd nav spožas.

Nacionālais kopprodukts pazemināsies, nostabilizējoties + 0,3% līmenī.

Latvijai šogad sagaidāms kritums līdz + 2,3 % robežām (pērn + 5,3%).

Igaunijai arī gaidāms gludekļa ceļš jūrā (pērn + 7,5%, šogad +1,2%).

Eirokomisija brīdina no «dziļas un ilglaicīgas recesijas», ja parādu krīze novedīs pie kreditēšanas apturēšanas un iekšzemes pieprasījuma krituma.

Zviedriem 2012. gada NKP prognoze saglabājas 0,7% līmenī (pērn 1,4%), kas faktiski saskan ar Anderša Borga prognozēm.

Vienīgais teicamnieks un superparaugvalsts Eiropas klasē ir Polija, kas lepni un vientulīgi ir izlauzusies cauri finanšu krīzes labirintiem bez mīnusiem, bez «parexiem» un badīgiem oligarhu bariem (kas politiski izspiež sev peļņu no valsts kases).

Pretējo politisko bloku līdzsvars Polijā ir panācis šo «poļu brīnuma» efektu, kuru faktiski vajadzētu iemācīties arī mums.

– Mūsu politisko spēku (partiju) samērs rīcībspējīgā parlamentā ir tieši 50:50. «Vieni» neko nevar izdarīt, jo «otri» viņus skaudri novēro. Tāpēc mums nav korumpētības un valsts izlaupīšanas tik smagos apmēros kā citur. Šis «politiskā presinga» fenomens ir Polijas ekonomisko panākumu pamatā» – tā situāciju man skaidroja žurnāla «Polytika» komentētājs Tomass Valats (Tomasz Walat) (2).

Kamēr eiroministru mītiņu sekvences, kas paredzētas tieši Grieķijas glābšanai ar vācu naudu, turpinās (hedžfondi jau ir kaujas gatavībā jaunam uzbrukumam!), es atšķīru vācu filozofa Jurgena Habermāsa jauno grāmatu, kas veltīta Eiropas konstitūcijai, un pamēģināju iedziļināties vecā kontinenta problēmu labirintos filozofiskā griezumā, jo «gaisa temperatūra» ceļas, bet mēs turpinām karot savā starpā.

Habermāss tic vienotas Eiropas idejai

Taču viņu uztrauc ūnijas attīstības gausums un «lēmumu saturiskais gļēvums».

Habermāss neslēpj savu skepsi pret Briseles koridoru tieksmi uz elitismu un vajadzību pēc «slēgto kabinetu sarunu loģikas».

Filozofs vēršas pret eirobirokrātu un politiķu slepenības apsēstību un centieniem visus (pat visvienkāršākos jautājumus un diskusijas) padarīt slepenus.

Habermāss pieprasa no Briseles atklātumu visu veidu viedokļu pieņemšanā.

Ja lielākā daļa lēmumu tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm, slepeni, tad ūnijas pilsoņiem automātiski rodas aizdomas par negodīgu lemšanas taktiku.

Habermāss kritizē arī nekonkrētos un izplūdušos ES attīstības vektorus, kas, izejot līkločus cauri mītiņiem un apspriedēm, galu galā pārvēršas savās ēnās.

Ja lēmumi tiek pieņemti slepeni, sabiedrībai nekas netiek paskaidrots saprotami, tad pilsoņiem ir pamats iet ielās un protestēt.

Pēc Habermāsa domām tieši eirokrātu tieksme komunicēt «virs pilsoņu galvām» ir novedusi eiropeisko integrācijas politiku aklajā ielā.

Demonstrācijās pilsoņi protestē pret Eiropas Savienības nemākulīgajām saitēm ar sabiedrību un pieprasa sev pievērstu uzmanību. Savukārt reakcijas no Briseles nav un daži sāk piedāvāt politisko ūniju kā izeju no saspringtās situācijas (Financial Times; Wolfgang Münchau) (3), norādot uz Eiropas Savienoto Valstu formējuma izveidošanu.

Pieprasīt politisko ūniju būtu krietni neapdomīgs solis, vedot vēl dziļāk bedrē, kurā jau tāpat atrodamies.

Var piekrist Habermāsam jautājumā par Eiropas institūciju nespēju būt publiskām, atvērtām un demokrātiskām iestādēm, un tas nozīmē, ka pašreizējā krīze nav tikai Eiropas valstu finanšu problēma vien.

Ir nepieciešama arī demokrātijas un progresīvas saziņas glābšanas akcija, lai grieķi vairs nededzinātu Vācijas karogus un zviedri vairs nevēlētos izstāties no Eiropas Savienības.

Iespējams, ka to var atrisināt ar saprātīgāka PR izmantojumu Eiropas Savienības kontaktos ar ārpasauli, jo publiskās attiecības ir cieši saistītas ar attiecīgās valsts demokrātijas standartu, kas ūnijas dalībvalstu vidū nav vienāds.

Unificēt komunikāciju tik plašā skalā nav iespējams.

Kamēr eirobirokrāti aiz slēgtām durvīm turpina apzīmogot dokumentus ar iecienīto zīmogu «Slepeni!», mēs gatavojamies protesta akcijām. Tieši tāpat kā Krievijas demokrāti Maskavā. Tveice tuvojas.

Facebook silda Zviedrijas ziemeļus

Tas ir fakts. Pērn Facebook nolēma celt trīs serveru halles Zviedrijas ziemeļu pilsētā Luleo, jo turienes klimats piedāvā dabīgas serveru dzesēšanas iespējas.

Jā, tieši ziemeļu aukstums pievilināja Marka Cukerberga uzņēmumu polārajam lokam Eiropas ziemeļos, un jūsu profili un sarakste ar draugiem un radiem visā pasaulē turpmāk glabāsies Luleo aukstuma angāros.

Facebook ar saviem 845 miljoniem lietotāju apgroza vairāk nekā 4 miljardus dolāru gadā (2011) un spēj labāk integrēt mūsu planētas iedzīvotājus nekā ANO un ES kopā.

Tūkstošiem procesoru pamatīgi uzkarsēs tālo ziemeļu reģionu. To radītā svelme tiks «aizventilēta projām» atmosfērā. Tāpēc, pateicoties Facebook trim angāriem Luleo, gaisa temperatūra šajā reģionā celsies par 1-4 grādiem.

Serveru halles būvē zviedru NCC kopā ar amerikāņu DPR Construction un Fortis Construction, kas savulaik cēla līdzīgus serveru izvietošanas angārus ASV Oregonā un Ziemeļkarolīnā.

Pagaidām Facebook nav plānu, kā izmantot «pārpalikuma siltumu», kas izplūdīs gaisā.

Nevienam to nevajag.

Tāpēc temperatūra turpinās kāpt arī ziemeļos, pie Polārā loka.

Globālā sasilšana turpināsies. Facebook tam palīdzēs.

Par sekām varat izlasīt paši enciklopēdijās un vikipēdijās.

Nezinu, kas ir briesmīgāk – līmeņa celšanās pasaules okeānā par 50 cm, skābie lieti, viesuļi, slimības vai bruņoto konfliktu izvēršanās plašumā, vai kas cits, ko mēs vēl nespējam paredzēt.

Drudzis ir klāt.

Vai zāles mums ir? Varbūt sāksim ar temperatūras svārstītāju aizvākšanu?

Saksim ar cēloni vai tomēr ar sekām?

1 http://www.epikaira.gr/home.html_2 http://www.polityka.pl/_3 http://www.ft.com/comment/columnists/wolfgang-munchau_

Wikileaks šodien publiskoja piecus miljonus dokumentu. Sagaidāmi atkal skandāli.

2012. gada 27. februārī

Attēls no Sveriges Radio mājas lapas

Džulians Asanžs notikušo traktē kā nepieciešamu atmaskojumu, lai pierādītu, ka privātās izlūkošanas organizācijas palielina savu ietekmi pasaules politikā. Tai pat laikā tās esot korumpētas. Tā uzskata Asanžs.

Šodien, tātad, no jauna publicēts milzīgs apjoms slepenu materiālu.

Tos pakāpeniski publicē Wikileaks izvēlētos medijos vai pašu mājas lapā.

Tātad runa ir par nozagtiem materiāliem amerikāņu Stratfor datoros.

Šodien apzagtais apliecina notikušo, taču nopludināto dokumentu saturu nekomentē.

Šorīt viens no šiem dokumentiem, kuru šorīt publicēja SVT (Zviedrijas sabiedriskā televīzija) kāds Eiropas Parlamenta deputāts komentējis Zviedrijas Ārlietu ministru Karlu Bildu.

Avots SW501 raksturo Karlu Bildu kā ļoti gudru cilvēku ar lielisku atmiņu. Taču viņam esot sliktas attiecības ar pašreizējo Zviedrijas premjeru. Bilds vēloties, lai Zviedrija kļūst par lielvaru un daudz runājot par valsts ietekmi Baltijas jūras reģiona valstīs.

Viņa pieredze Balkānos esot panākusi, ka viņam nepatīkot horvāti un albāņi.

Krievijas Prezidentu Vladimiru Putinu Karls Bilds saucot par ”četņiku” (serbu nacionālistu) un esot ļoti kritisks pret Krieviju.  Sw501 uzsver, ka Bildam esot antipātijas arī pret Sarkozī un viņš esot to politiķu skaitā, kas vēlas novērst Eiropas Savienībā vācu-franču dominanto stāvokli.

Pats Bilds šī dokumenta autentiskumu noliedz, taču Twittera kontā apgalvo, ka viss ko Wikileaks publicē ir muļķības.

Zviedrijas sabiedriskā radio ziņu dienestam Ekot Asanžs šodien liecinājis, ka viņa rīcībā ir vēl daži dokumenti, kas Zviedrijas Ārlietu ministram varētu nepatikt, taču tiks publicēti.

Zviedru vakara tabloīds, dzeltenā avīze ”Expressen”  (pirms nedēļas) uzsvēra, ka Wikileaks plāno starptautisku apmelošanas kampaņu pret Zviedriju, sakarā ar to, ka Zviedrija gatavojoties pēc tiesas izdot Asanžu ASV.

Tieši tāpēc tuvākajā laikā tikšot publiskots kāds 70. gadu dokuments, kas pierādot, ka pašreizējais Zviedrijas Ārlietu ministrs Karls Bilds esot savulaik strādājis kā informētājs Amerikas Savienotajām Valstīm.

Wikileaks šodien publicēs 5 miljonus nozagtu e- pasta vēstuļu.

2012. gada 27. februāris

Šifretā informācija. Avots FRA. Attēls no Sveriges radio.

Šodien (pirmdien) Wikileaks publicēs vairāk nekā piecus miljonus e-vēstuļu, kas sūtītas no ASV uzņēmuma Strategic Forecasting Inc, Stratfor.

Par to Wilileaks šodien ir publiski informējis visus savā paziņojumā presei.

Wikileaks dibinātājs Džulians Asanžs (Julian Assange) līdz šim raksturojis Stratfor kā privātu izlūkošanas centru, kas cieši saistīts ar ASV valdības, sev lojālu žurnālistu un apšaubāmu ārzemju izlūkošanas centru avotiem.

Stratfor šefs un dibinātājs ir George Friedman jau janvāra sākumā atzina, ka uzņēmuma ir nozagtas e-vēstules, taču tas neesot” nekāds ārkārtējs gadījums”.

Stratfor bāzē (kas atrodas Teksasā) jau decembrī arī zviedru FRA (Försvarets radioanstalt) civila informācijas vākšanas un apstrādes iestāde Zviedrijas valsts drošības interesēs,  pieprasīja sākt izmeklēšanu, sakarā ar hakeru kārtējo ielaušanos Stratfor datoros un ”jutīgas informācijas” publiskošanu. 

Toreiz par ielaušanos vainu uzņēmās hakeru grupa Anonymos, kurai decembra beigās bija izdevies caur Stratfor nolaupīt naudu, lai pēc tam to uzdāvinātu labdarības organizācijām visā pasaulē. Ieskaitot ”Sarkano Krustu” un ”Glābsim Bērnus”.

Tas viss notika Ziemassvētku vakarā.

Toreiz, dažas stundas pēc Disneja filmu parādes televīzijā, hakeru kolektīvs Anonymos paziņoja, ka Antisec ir uzlauzusi amerikāņu uzņēmuma Stratfor slepeno informāciju un tikusi klāt lielam daudzumam kredītkaršu datu, kas pieder uzņēmumiem un privātpersonām visā pasaulē.

Antisec pēc tam – Robina Huda stilā, pārskaitīja šo naudu labdarības organizācijām.

Foxnews. com apstiprināja (pateicoties Stratfor līdzstrādnieku liecībām), ka nauda patiešām ir pazudusi no kontiem.

–   Visa šī lieta ir ļoti nepatīkama. Stratfor strādā ar drošības analīzi un tagad izskatās, ka tas, kas ir viņu specialitāte, nav izmantots pašu drošības garantijām, – konstatē Zviedrijas Aizsardzības pētnieciskā institūta kiberdrošības analītiķis Davids Lindāls.

 

Ziemassvētku uzbrukums Stratfor trāpījis arī zviedru drošībniekiem – FRA, Ericsson un Folkes Bernadota Akadēmijai, kas arī bija Stratfora klienti.

Visas šīs Zviedrijas institūcijas ir sākušas izmeklēšanu, lai atrastu ”nodevējus”.

Tikmēr pagaidām nav skaidrs ko šodien uzzināsim saistībā ar slepeno e-vēstuļu publicēšanu.

Var gadīties, ka atklāsies interesantas patiesības.

Pavasaris iestāsies trīs nedēļas agrāk. Ziema praktiski esot garām.

2012. gada 26. februārī
Tulpes = pavasaris

Tulpes = pavasaris

Ziema šogad ieradās novēloti. Šķiet, ka arī aizies agrāk nekā parasti.

Pavasaris  jau mīņājas pie durvīm.

Nākamnedēļ  būšot gan silts, gan saulains laiks.

Tā tuvo nākotni mums prognozē amerikāņu un norvēģu sinoptiķi.

Piemēram zviedru Bohuslēne un Skonē meteoroloģiskais pavasaris ir jau iestājies.

Prognozes sola, ka visā Skandināvijā siltums ieradīsies ”trīs nedēļas agrāk” ( laika periodā starp 10. un 20. martu).

Starp citu, pavasaris skaitās ieradies, ja vidējā gaisa temperatūra ir virs nulles vismaz septiņas dienas pēc kārtas.

Amerikāņu WSI apgalvo, ka laika periods no marta līdz maijam būšot siltāks un saulaināks nekā parasti.

Visā Ziemeļeiropā.

  • Bargais aukstuma vilnis ir jau aiz muguras. Eiropa var atslābināties! , – konstatē WSI galvenais sinoptiķis Todd Crawford.

Pašlaik nekas neliecinot, ka augstā spiediena apgabali no Krievijas ar savu auksto gaisu varētu no jauna bloķēt silto zemā spiediena apgabalu, kas plūst no Atlantijas.

Politiskās zonas (izrādās!) ietekmē arī klimatu.

🙂

Dienvideiropai un Centrāleiropai klāšoties mazliet vēsāk.

Cepure būšot jāpatur galvā visu martu un aprīli.

Tur siltums atnākšot tikai maijā.

Norvēģu prognozes tāpat liecina, ka Skandināvijā šis pavasaris būs caurmērā siltāks par 0,5 līdz 1 grādam.

Līdzīgi prognozē arī klimata pētniecības institūts IRI Kolumbijas universitātē ASV.

Šajā pētījumā norādīts, ka gaidāmā vasara Austrumeirpā (arī Latvijā)  un Spānijā būs atkal ļoti silta un saulaina. 

Nākošnedēļ varam sāk skaitīt septiņas dienas ar gaisa temperatūru virs nulles.

Cerams, ka saskaitīsim!

 

Brīvdabas muzejs – neizbrienams. Kaķis – mūsu bīstamākais plēsoņa.

2012. gada 25. februārī
Pavasaris būs arī Rīgā!

Pavasaris būs arī Rīgā!

Šodien kūst un līst.

Pavasaris klauvē pie durvīm. 

Lieliski.

Tikmēr Brīvdabas muzeja direktore šodien nekur (savā teritorijā) nebija redzama ar sniega lāpstu rokās. Takas muzejā bija piesnigušas un pielijušas. Apmeklētāji žonglēja pa ledus šķautnēm, mēģinot nenoslīkt peļķēs kopā ar visām somām.

Savādi, ka pat galvenais ceļš netiek tīrīts un ķekatnieki bija spiesti piebrist zābakus. 

Cerams, ka kādreiz pienāks laiki, kad gar žogiem Pierīgā vairs nejoņos rejoši suņi (būs likumi, kas aizliegs ”turēt” agresīvus un rejošus suņus) un pavasarīgā pasaule atbrīvosies no visa liekā (drazas un  slinkumu ieskaitot).

Cerams, ka tā būs.

🙂

Tagad par kaķiem.

Sveriges Radio

Kaķis - bīstams plēsoņa. Attēls no Sveriges Radio

Beidzot arī zinātniski pierādīts tas, ko mēs zinājām jau sen – kaķi ir bīstamākie plēsoņas, jo ik gadu iznīcina ap 16 miljonus putnu. 

”Runa ir par negantiem kaķiem, kas nogalina gan baudas gan apetītes dēļ”, – konstatē šodien zviedru eksperti vairākos medijos.

  • Tā kā seski, caunas un citi plēsoņas pamazām iznīkst (mūsu ainavai urbanizējoties) to vietā sāk rosīties parastie mājas kaķi. Viņi iznīcina lielu skaitu putnu un mazo zīdītājdzīvnieku”, – konstatē ekologs un putnu eksperts Bū Soderštroms, kurš pats ir arī kaķa īpašnieks.

Kaķis tvarsta insektus, čūskas, zaķēnus, žurkas un peles.

Mazie dziedātājputni nav viegli notverami un tāpēc ir pēdējie kaķa dietā.

Lai saudzētu mazos putniņus es savam kaķim vienmēr pie kakla siksniņas pielieku zvārgulīti. Šis apstāklis palīdz putniņiem izglābties no kaķa uzbrukuma. Man pašam liekas, ka šis ir labs risinājums, taču kolēģi apgalvo, ka  kaķis ar laiku iemācoties uzglūnēt putniem un tos nogalināt arī ar visu zvārgulīti ap kaklu, – konstatē Bū Soderštroms.

Zviedrija patlaban ir ap 1,6 miljoniem kaķu. 

Tie nogalina katru gadu vairākus miljonus putnu.

Pagaidām dziedātājputnus Zviedrijā kaķu uzbrukumi neapdraud, taču, piemēram Jaunzēlandē, kur ir daudz putnu, kas ligzdo uz zemes, kaķi kļuvuši par nopietnu problēmu. Šie putni iznīkst.

Ir pierādīts, ka kaķis ir viens no bīstamākajiem plēsoņām, kas savairojoties, ir spējīgs izsist no līdzsvara putnu faunu. 

To pierāda jaunākais putnu faunas pētījums 34 Zviedrijas pilsētās.

Noskaidrojies, ka šajās apdzīvotajās vietās, kur kaķu īpatsvars turpina pieaugt, ir jau reāli iznīcināti putni, kas ligzdo tuvu augsnei.

Kaķiem ir izdevies šajā reģionā Zviedrijā praktiski iznīcināt stērstes, cīruļus un pļavas čipstes.

To vairs nav.

  • Šie putni, acīmredzot, pamet zonas, kurās ir pārāk daudz kaķu un nav iespēju izdzīvot, – secina pētnieks.

Arī  mums Latvijā kaķu ir daudz par daudz.

Es nostājos putnu pusē. 

Kurā pusē esat Jūs? 

Igaunija svin neatkarību! Zviedru nākamā karaliene – savu pirmo mūža dienu.

2012. gada 24. februārī

Attēls no Aftonbladet portāla

Šodien Zviedrijas karalis informēja sabiedrību par nākamās Zviedrijas troņmantnieces vārdu. Estelle, Silvija, Eva Marī Bernadote.

Tā sauc nākamo Zviedrijas karalieni, kura šodien ir tieši vienu dienu veca.

Kopš vakardienas, kad Zviedrijas princese Viktorija (nākamā Zviedrijas torņa pretendente aiz pašreizējā karaļa Kārļa Gustava XVI), laida pasaulē meitu, kura ir otrā rindas kārtībā uz Zviedrijas karalisko troni, valsts ir iegrimusi romantiskā transā.

Visas ”princešu tortes” kulinārijās ir izpārdotas un raidstacijas un TV ziņu izlaidumi informē sabiedrību tikai ”par bēbīti”, kas ”pēc gadiem ņems varu Zviedrijā”.

Vecs galma reglaments pieprasa, lai troņa pretendenta dzimšanas brīdī, slimnīcā uzturētos arī Zviedrijas valdības un parlamenta pārstāvji, kas (tērpušies svētku tērpos) spētu liecināt, ka pasaulē nākušais cilvēkbērns ir pašreizējās troņmantnieces atvase.

Vecie likumi pieprasa politiskajiem pārstāvjiem piedalīties karalienes dzemdības, taču šodienas apstākļi mīkstina šo ”liecinieku” klātbūtni un reāli šī ”liecību procedūra” Zviedrijā notika šodien.

Vienu dienu pēc mazās meitenītes, tagad jau Esterjetlandes hercogienes – Estelles, Silvijas, Evas, Marias Bernadotes ienākšanas šajā pasaulē.

Viņas vārdu Zviedrijas karalis (atbilstoši tradīcijai)  publiski paziņoja valdības un parlamenta pārstāvju klātbūtnē Zviedrijas karaļpilī.

”Nākamā Zviedrijas karaliene ir ļoti patīkams bērns un uzvedās tieši tā kā pieklājas!”, – informēja monarhs Zviedrijas vadošos politiķus (atbilstoši tradīcijai).

Pēc sēdes valdības un Zviedrijas parlamenta deputātus informēja par jaunās Zviedrijas karalienes vārda izvēli.

Estelle nozīmē zvaigzni un šis vārds jau reiz izmantots Bernadetu dinastijā. Nākamais ir pašreizējās Zviedrijas karalienes Silvijas vārds un tam seko otras vecmāmiņas Evas vārds (prinča Daniela mātes vārds).

Paradoksāli, ka jaunajai Zviedrijas reģentei nav izvēlēts tā saucamais ”karalieņu vārds”, kas līdz šim bija neiztrūkstoša monarhijas reprezentācijas sastāvdaļa.

Tikmēr kaimiņvalsts Igaunija nenogurst svinēt savu neatkarības dienu!

Bez liekiem vārdiem!

Vienkārši – Elagu Eesti!

Žurnālistika var izglābt citu cilvēku dzīvības. Riskējot ar savējo.

2012. gada 23. februārī
Marie Colvin, Rémi Ochlik

Marie Colvin, Rémi Ochlik

Šodien, kad Stokholmā  zviedru armija salutē par godu nākamās Zviedrijas karalienes nākšanai pasaulē, mediji solidāri pauž līdzjūtību kolēģiem žurnālistes Marī Kolvīnas un fotožurnālista Remī Ošlika traģēdijas dēļ.

Abi gājuši bojā darba vietā – Homsā, Sīrijā.

Vakar.

Marī pēdējā reportāža CNN no Sīrijas bija perfekta.

Viņa stāstīja par situāciju Homsā, par mazu bērnu nogalināšanu un par traģēdijām, kas ārpasauli pagaidām neinteresē.

  • Jā, situācija ir neciešama un tieši tādēļ man šeit jāpaliek un jāturpina ziņot Jums visiem, kas īsti te notiek”, – viņa teica pa telefonu ēterā no Homsas.

Viņai bija raksturīgi palikt kaujas zonās arī tad, kad tās pameta citi žurnālisti.

Fotogrāfijās Marī redzama ar melnu apsēju pār seju. Aci viņa zaudēja Šrilankā, sprāgstot mīnai. 2001. gadā. Viņa uzskatīja, ka žurnālistam ir jāliecina par to, kas notiek kara un konfliktu plosītās zonas. Lai gan par to pašai nācās samaksāt ar savu veselību.

Pirms tam 1999. gadā Marī (kopā ar diviem saviem kolēģiem) vienīgie palika uz vietas Austrumu Timorā kopā ar 1500 bēgļiem. Brīdī, kad pārējie žurnālisti tika evakuēti.

Patiecoties trīs žurnālistu klātbūtnei ANO bēgļu nometnē Dilī, izdevās izglābt šo – uz nāvi nolemto cilvēku dzīvības.

Principialitāte palīdzēja.

Toreiz.

Šoreiz tas neizdevās.

Lai gan Marī pati bija pārliecināta, ka tieši žurnālistu klātbūtne var paātrināt glābšanas operācijas un palīdzības akcijas Sīrijas virzienā.

Viņa turpināja cīnīties.

Marī Kolvīnas un viņas franču kolēģa Remi Ošlika vakardiena nāve Homsā ir kārtējais pierādījums brutālo režīmu vajadzībai apkarot žurnālistus, lai ”ārpasaulē” izplatās tikai diktatoriem vajadzīgais viedoklis un versijas. 

Sīrijas valsts televīzija un Damaskas režīms šodien piedāvā saviem skatītājiem pavisam citu realitātes aprakstu nekā ziņoja vakar nogalinātie ārzemju žurnālisti Homsā. 

Jo bīstamāka ir notikumu vieta, jo svarīgāk, lai tajā atrastos spējīgi žurnālisti, kas uzdrošinās ziņot patiesību par to, kas īsti tur notiek. 

Vieglāk protams, ir retranslēt ārzemju ziņu aģentūru piefrizētās ”kustīgās bildes” un piedzejot tekstus, kas neuzliek pienākumus un neizraisa nekādus secinājumus.

Kādā ”Expressen” intervijā 1999. gadā Marī Kolvīnai tika jautāts par viņas drosmi uzturēties Bagdādē, Persijas kara sākuma periodā. Kaut arī Amerikāņu armija bija jau iepriekš solījusies sagraut Bagdādi līdz pamatiem.

-Man bija svarīgi redzēt kas īsti tur notiek un ziņot par to sabiedrībai. Man tas ir ļoti svarīgi. Tas ir mans darbs un dzīvesveids, – viņa atbildēja.

Tik elementāri.

Tāda ir žurnālistikas misija – stāstīt patiesību. 

Ceru, ka arī mūsu organizācijas nepalaidīs garām iespēju izteikt amerikāņu, britu un franču kolēģiem līdzjūtību.