Laika prognozes, kas brīdina par pasaules galu?

Speciāli TVNET

Norvēģijā pirms pāris dienām konstatēja gaisa sasilšanu līdz +19 °C, kas nepavisam nav janvāra vai ziemas mēnesim raksturīga temperatūra. Somijā ziema mēdz sākties 21. novembrī, taču valsts dienvidu daļā tā šogad vēl nav ieradusies un iestājusies.

Pie mums arī silts kā rudenī. Dūnu jaka no skapja nav jāņem ārā pat janvāra sākumā. Austrālijā attiecīgi negrib „notikt“ parastā vasara. Varas iestādes turpina masu evakuāciju austrumu piekrastē, kur tupinās mežu ugunsgrēki. Tūkstošiem cilvēku glābj ar karakuģiem un helikopteriem, zinot, ka šonedēļ atkal uzliesmos ekstrēms karstums. Kopš piektdienas Jaundienvidvelsas provincē izsludināts ārkārtas stāvoklis klimata krīzes dēļ. Tur nevar nodrošināt elektrības piegādi, telefona sakarus. Ir bojā gājušie un ievainotie. Prognozes ziņo, ka janvārī viss turpināsies tāpat: pie mums ziemas nebūs un austrālieši turpinās glābties no tveices un deguma dūmiem maskās un helikopteros.

Vai klāt jau pavasaris?

Šogad rozes var nesegt. Ir silts. Manā dārzā tās turpina ziedēt. No rudens lapu segas jau lien ārā pienenes. Ozollapu maisi, kas paredzēti rožu ziemas segai, turpina gaidīt sala iestāšanos. Ziemas kā nav, tā nav. Meteoroloģiskie institūti nesola salu visu mēnesi. Decembris, tai pašā Somijā, šogad esot bijis neparasti silts. Vidējā gaisa temperatūra par 4,5 grādiem augstāka nekā parasti. „Pie Ziemeļu ledus okeāna noenkurojies zemā spiediena apgabals, un uz dienvidiem no tā siro dienvidrietumu siltās gaisa straumes. Visu mēnesi turpināsies „+5 grādu janvāris“,“ konstatē medijiem somu meteoroloģe Irisa Viljama. Viņai šķiet, ka silta ziema mūsu platuma grādos pieturēsies līdz februārim. Pašlaik gaisa temperatūra esot sešus līdz desmit grādus virs normas. Varbūt ziemas vispār vairs nebūs un jau klāt pavasaris? „Nē, gadalaiku maiņu nenosaka tikai temperatūras rādītāji,“ uzsver meteoroloģe Evelīna Toivinena no Somijas Meteoroloģiskā institūta. Pavasarim nepieciešama arī saule, kuras mums pagaidām esot par maz, lai „deklarētu pavasari“.

Zviedrijā siltais decembris noveda pie applūdušām pļavām un tīrumiem dienvidu reģionos un slidenām brauktuvēm ziemeļos. Arī šeit vidējā gaisa temperatūra visu decembri bija virs normas, taču siltuma rekordi netika sasniegti. Vienīgā vieta, kur faktiski varēja konstatēt siltuma rekordu decembrī, bija galējos ziemeļos Vitangā, Lapzemē -7,6 °C (norma -15,2 °C). Sniega vietā gandrīz visu decembri lija lietus. Izņēmums bija decembra sākums, kad pirmajā mēneša nedēļā nedaudz sniga visā valstī, tad ap Nobela svētku laiku un īsi pirms Ziemassvētkiem. Mitrais decembris pacēlis gruntsūdeņu līmeni, kas ir laba ziņa. Aizvadīto gadu laikā gruntsūdeņu līmeņa krišanās nopietni apgrūtinājusi dzeramā ūdens piegādi vairākiem valsts reģioniem. Tāpēc tika ieviesti skarbi ierobežojumi aku izbūvēšanai privātajā sektorā un limitēts esošo ūdeņu patēriņš.

Austrālijas mežu ugunsgrēki lielākie vēsturē

Salīdzināt mūsu sasilušo janvāri ar Austrālijas decembra tveici nebūtu taktiski. Taču te un tur ir novērojama tā pati tendence – lielāks karstums nekā parasti. Deg austrumu piekrastes meži, pludmales slēdz. Iedzīvotājus un tūristus evakuē. Vietējie mediji ziņo, ka pašreizējās glābšanas akcijas ir pašas apjomīgākās Austrālijas vēsturē. Vairākos reģionos mežu ugunsgrēkus nav iespējams apdzēst, un šeit izsludināts ārkārtas stāvoklis kopš piektdienas.

 

Šādā ārkārtas situācijā varas iestādēm ir tiesības evakuēt iedzīvotājus ar varu. Slēgt ceļus, rīkoties pēc saviem ieskatiem, kas reizēm var būt pretrunā vietējo iedzīvotāju vēlmēm. Glābšanas operācijās iesaistīta arī armija, kas ar karakuģu, lidmašīnu un helikopteru palīdzību palīdz apdzēst liesmas mežos, piegādāt iedzīvotājiem pārtiku, ūdeni un apģērbu un evakuēt tos, kas palikuši bez pajumtes. Traģiski, ka glābēji joprojām nav varējuši sazināties ar vairākiem ciemiem un apdzīvotām vietām, kas liesmu dēļ atrodas izolācijā. Iespējams, ka situācija tur ir traģiska un palīdzība nepieciešama visvairāk. Kopš piektdienas 50 000 cilvēku šajā reģionā ir bez elektrības un dzeramā ūdens. Veikalos ir garas rindas pēc pārtikas un slavenajā liedagā Batemans Bay veikalu plaukti jau tukši. Viss izpirkts un piegāžu nav. Premjerministrs Skots Morisons (Scott Morrison) publiski ar mediju palīdzību aicināja tautiešus būt pacietīgiem un pieticīgiem. Viņa aicinājumi adresēti visiem tiem, kas spiesti stundām atrasties automašīnu „korķos“ vai būt ieslodzīti mežu ugunsgrēku apņemtajās apdzīvotajās vietās. Vienlaikus viņš ir spiests konstatēt, ka degšana turpināsies vairākus mēnešus un tikai ar laiku, iespējams, lietus liesmas apdzēsīs.

Premjeram neklājas viegli, jo viņa vadītā konservatīvo valdība līdz šim vienmēr bijusi skeptiska pret klimata aktīvistu izvirzītajām prasībām. Tagad apjomīgie ugunsgrēki (iespējams) lielā mērā ir konkrēta klimata sasilšanas ierobežojumu ignorēšanas izpausme. Pagaidām deg un ir iznīcināti 5,5, miljoni hektāru meža. Tas nozīmē, ka ir sadegusi teritorija Dānijas lielumā (ziņo Reuters).

Bojā gājušas ap 8000 koalu

Austrālijas vides jautājumu ministre Susana Lei (Sussan Ley) medijiem ziņoja, ka Jaundienvidvelsas (New South Wales) reģionā gājuši bojā liels skaits savvaļas dzīvnieku. To skaitā arī koala lāči. Tieši koalu populācija esot cietusi vissmagāk, jo lācīši pārvietojas gausi un nepagūst paglābties no uzbrūkošajām liesmām. Viņi cenšas glābties no ugunsgrēka eikaliptu kokos, kas ir strauji uzliesmojoši. Pašlaik jau gājuši bojā apmēram 30% šā reģiona koalu. Pašlaik tiek investēti līdzekļi (apm. 4 miljoni eiro), lai izveidotu koalu glābšanas „koridorus“, taču darbs nesokas tik veikli un produktīvi, kā bija cerēts. Notiekošais ir nopietna krīze florai un faunai, konstatē vides aizsardzības organizācijas vadītājs. Nākamajā nedēļā gaisa temperatūra turpinās kāpt, un nav izslēgts, ka tā atkal pacelsies virs 40 grādiem. Pagaidām krīzes skartajos reģionos ir nopostīti apm. 900 ciemu, taču nav izslēgts, ka nākamajā nedēļā upuru būs vairāk. „Gaiss ož pēc kūpinātavas dūmiem, debesis ir brūni oranžas. Braucot ar automašīnu, ceļu nevar redzēt,“ stāsta zviedriete Tilda Jensena, kura kopš 2016. gada dzīvo Austrālijā. Gaisa piesārņojuma dēļ esot jāvalkā sejas maska. Somām jābūt pie rokas, lai var evakuēties, ja tas būs nepieciešams. Liels skaits kaimiņu jau evakuēti. Ēkas tukšas, daudzas krāsmatu stāvoklī. Pagaidām gaisa temperatūra esot +26 °C, taču tas – uz neilgu laiku.

Valdība uz pannas

„Sauksim lietas to īstajos vārdos. Šo postu izraisīja cilvēku bezatbildība dabas priekšā,“ medijiem atzīst reģiona vides aizsardzības ministrs Metju Kīns (Matt Kean). Viņš uzskata, ka  neparasti plašos un grūti apdzēšamos mežu ugunsgrēkus izraisījuši ekstrēmi laika apstākļi. Tik augstas gaisa temperatūras un tik liels sausums līdz šim neesot pieredzēts. Klimata krīzi izraisījis cilvēks un pats to nevēlas atzīt. Paradoksāli, ka šos uzskatus pauž nevis opozīcijas, bet Morisona konservatīvās partijas politiķis. Morisona nostāju klimata krīzes risināšanā jau sen kritizējuši gan vietējie, gan arī ārzemju vides aktīvisti. CCPI – 2020 liecina, ka Austrālijas klimata politika neiztur kritiku. Morisons šajā attieksmē nav vientuļš.

Arī pie mums skan balsis, kas klimata krīzi neredz. Vēl daļa uzskata, ka tā ir „normāla lieta“, „ka tā ir bijis vienmēr“. Vēl citi nāk klajā ar idejām, kā izveidot dubulto grāmatvedību, lai apvestu ap stūri visas „grētas tunbergas“ un tamlīdzīgus klimata aktīvistus un viņu prasības. Starp citu, šis pēdējais jautājums bija īpaši aktuāls ANO klimata konferencē Madridē (COP 25), kurā tā arī neizdevās panākt būtisku problēmu atrisināšanu, jo Austrālija, ASV un Brazīlija bremzēja līgumu projektus un atteicās akceptēt kardinālus risinājumus.

Tagad klimata glābšanas jautājumos skeptiskais Austrālijas premjerministrs braukā pa nodegušajiem ciemiem un ir spiests atzīt, ka pastāv saikne starp klimata pārmaiņām un katastrofālajiem ugunsgrēkiem deviņās pavalstīs. Taču savas valsts politiku viņš tomēr nepieskaņošot klimata glābšanas problēmām. Brīdī, kad Skots Morisons ieradās nosvilinātajā Korbeigo (Corbago), vietējie iedzīvotāji viņu aiztrieca atpakaļ uz automašīnu. Nevēloties uzklausīt. Šādos pasākumos ir pierasts pozēt medijiem. Austrālijas premjerministrs centās spiest roku un demonstrēt līdzcietīgu skatienu kādai sievietei, kuras māju bija nopostījušas liesmas. Taču sieviete vēlējas skaidri un gaiši uzzināt, cik un kā „valsts kompensēs“ viņas nodegušo māju un mantas. Diemžēl politiķim nebija ko atbildēt. „Nu tad vācies!“ aicināja kāds cietušās kaimiņš, un politiķis arī bēga. Projām no saviem vēlētājiem.

Katastrofas ainas no Austrālijas rāda apokalipsi. Iespējams, ka tāda arī izskatīsies mūsu planētas nākotne, un bērni šo iespējamību uztver vistraģiskāk. Mūsu planētas bojāeja ir prognozēta jau agrāk. Ļoti dažādi. Martins Luters to esot datējis jau ar 1600. gadu, un viņam seko visāda veida astronomi, kas paredz komētu ietriekšanos planētas virskārtā, un filozofi, kuri prognozē atomkarus kā fināla eksploziju.

Ja viss turpināsies tā kā tas notiek patlaban, tad viena paaudze būs pēdējā. Tā, kura izslēdz gaismu. Mēs tie nebūsim, bet vainīgi tomēr paliksim. Nākotnes priekšā. To ierāda šīs nedēļas notikumi austrumu Austrālijā.

Diemžēl.

Japāna – nelāgo katastrofu zeme. Jodu un cēziju gaidot.

2011. gada 15. martā

Japāņu sabiedriskās  TV NHK ziņas un live pārraidi angļu valodā skatīt te: http://www3.nhk.or.jp/nhkworld/


No mazās, japāņu piekrastes pilsētiņas Otsušī šorīt saglabājušās tikai divas ēkas – lielveikals un budistu templis. Pārējo var nosaukt par ”dubļiem un māliem”. Pašlaik izskatās, ka gandrīz puse no šīs pilsētiņas 19 000 iedzīvotājiem ir gājuši bojā.
”Otsušī man atgādina Osaku vai Tokiju pēc otrā pasaules kara”, – secina japāņu Sarkanā Krusta priekšsēdētājs Tadateru Konoe.
Kara ainas redzamas visā Japānas ziemeļdaļā. Vienlaikus jāsecina, ka katastrofas zona aptver salas ziemeļu daļu, kas ir salīdzinoši mazāk apdzīvota un industrializēta. No valsts 127 miljoniem iedzīvotāju, šeit mitinās ”tikai” 23 miljoni. Tātad ⅕ daļa, pieskaitot Hokaido, kas faktiski maz cietusi no daba postījumiem.
Ja zemestrīces epicentrs būtu atradies vairāk uz dienvidiem, tad postījumi būtu pamatīgāki. Tātad – nav ļaunuma bez labuma.
Japāna ir biezi apdzīvota valsts. Tā nav lielāka par Norvēģiju (tāpat kalni un ielejas, maz lauksaimniecībā izmantojamo zonu), taču norvēģu ir tikai 5 miljoni, bet japāņu 127 miljoni.
Dzīvot Japānā nozīmē mitināties saspiesti un samierināties ar dabas katastrofām kaimiņos. Tas nozīmē pierast pie 1500 zemestrīcēm gadā un regulāriem cunami uzlidojumiem.
Ja pieskaitām regulārus taifūnus, mežu ugunsgrēkus, zemes plaisas un nogruvumus un 500 vulkānus no kuriem ⅕ daļa ir aktīvi, tad aina par japāņu ikdienu kļūst skaidrāka.
Iznāk, ka japāņiem jāsamierinās ar vienu zemestrīci mēnesī, un jānoraugās kā zemes svārstību (vertikālu un horizontālu) rezultātā apstājas sienas pulkstenis, grāmatas izgāžas no plaukta un bērnu ratiņi sāk braukāt pa istabu.
Mūsu Eiropas vētras ar jaukajiem nosaukumiem ”Gudruna” vai ”Karola” ir nieks (ventilators!) salīdzinājumā ar japāņu rudens taifūniem.
Vētru japāņi sāk skaitīt no brīža, kad vēja stiprums sasniedz 33 m/sek. Kapteinis Jozefs Konrāds savos memuāros apraksta Japānu, kā zemi, kas atrodas mūžīgajā taifūnu krustuguņu centrā.
”Tsu” – japāņu valodā nozīmē ”garš vilnis”, ”nami” – osta.
”Tsunami” – cunami ir gigantisks paisuma vilnis, kas arī šoreiz vainīgs pie aktuālajā katastrofas sekām.
Zemestrīci japāņi būtu pārdzīvojuši, bet sekojošais paisuma vilnis sagrāva visas barjeras un drošības sistēmas, atomelektrostaciju rezerves elektroģeneratorus ieskaitot.

To lieliski var novērot skatoties reportāžas visos pasaules ekrānos aizvadītās nedēļas laikā. Videoieraksti ir daudz profesionālāki nekā 2004. gada Taizemes Ziemassvētku laika cunami piefilmējumi, kurus tur toreiz veica galvenokārt tūristi ar savām mobilo telefonu kamerām.
Japānas katastrofu filmēja profesionālas kameras, kas ir novietotas kritiskajās zonās un programmētas tieši cunami filmēšanai. Tās sāk darboties automātiski ārkārtas situācijās, tieši tāpat kā šādos brīžos automātiski apstājas ātrgaitas elektriskie vilcieni vai atomelektrostacijas.
Japāņi ir gatavi dabas stihijām. Bērnus apmāca kā rīkoties zemestrīces vai cunami apstākļos jau no bērnudārza vecuma. Katrā mājā ir cunami brīdinājuma sistēma, pilsētās sabūvēti aizsargvaļņi…taču katastrofa izrādījās lielāka nekā bija plānots.
AES aizsardzības sistēma bija paredzēta 7 m augstam cunami vilnim, taču šonedēļ okeāna ”ceļa rullis” izrādījās 10 m augsts.
Aivazovska gleznās 9 m vilnis skaitās apokalipse.

Daba pārsteidza japāņus nesagatavotus lielam postam.
Japāņu investīcijas atomelektrostacijas ir aktuāla Eiropas diskusiju tēma visu nedēļu.
Atceros nesenās diskusijas Latvijā Ignalinas AES reanimēšanas sakarībā, kad Latvenergo ar Tautas partiju avangardā mēģināja panākt sabiedrības akceptu šajā virzienā.
Pārdomātas valsts energopolitikas mums joprojām nav. Taču ir pietiekoši daudz turīgu cilvēku, kuri labprāt savu naudu investētu atomelektrostacijā, tā panākot vēl izteiktāku latviešu ikdienas izdevumu piesaisti savam biznesam. Elektrību var iegūt dažādos veidos un šis jautājums nav tikai ekspertu kompetence projekts. Tas būtu apspriežams Latvijā daudz plašāk nekā līdz šim (skat. 2007.gada 26.janvārī Rīgas Domes plenārsēžu zālē notika konference “Jaunā Ignalina – ieguvumi un draudi”.
Valsts SIA “Vides projekti” sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu un Rīgas domes Vides komiteju konferenci rīkoja, lai pirms nozīmīgu lēmumu pieņemšanas apspriestu kodolspēkstacijas būvniecības iespējamos ieguvumus un draudus, ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī izvērtētu ekonomiskos aspektus un iespējamās reaktora būvniecības alternatīvas).

Japāņi šodien uzskata, ka viņu lielākais ienaidnieks ir cunami nevis privātās AES.
”Mēs neko te nedzirdam par kaut kādiem radioaktīviem izmešiem, mums nav informācijas par to kas notiek, nav elektrības, nav televizoru”, – atzīstas bēgļi zvejniekciemā Oarai, kas atrodas 150 km no pussasprāgušās atomelektrostacijas.
Japāņu daudzās AES izskaidrojamas ar iekšējo energoresursu trūkumu. Taču tagad arī šeit paceļas balsis par alternatīvo enerģētiku un riska līmeni, izmantojot kodoldegvielu.
Kas notiks tālāk? Slēgtas fabrikas, elektroenerģijas taupības režīms. Migrantu straumes uz dienvidiem un uz ārzemēm.
Cunami sadauzīja gabalos visas 13 Fukušimas AES rezerves dzesēšana sistēmas. Tagad visas cerības jāliek uz tā saucamo ”pasīvās aizsardzības” sistēmu.
Izskatās, ka gaidāma vēl viena ūdeņraža gāzes eksplozija otrajā reaktorā un jātur īkšķis, lai apvalks iztur arī šoreiz. Jaunajos reaktoros pašlaik tiek iebūvētas automātiskās sistēmas, kas ietver pašatdzesēšanas iekārtas. Taču vecajām – 70. gadu stacijām šādu aizsardzības iespēju nav.
Joda un cēzija izlidošana atmosfēra, tātad ir realitāte un kodolstieņu daļēja izkušana tagad mums visiem ir kļuvusi par paraugstundu atomenerģētikas apguve ābecē.
Lieliski, ka mēs to tagad zinām un pratīsim iebilst brīdī, kad energodemagogi no jauna mums piedāvās atomelektrostacijas būvēšanu Pāvilostā.
Šāds projekts eksistē, taču par to skaļi nerunā.
Tikmēr japāņi cīnās tālāk.
Nikkei indekss krīt kā meteorīts (-6%) un katastrofa ir tik liela, ka industrijai un valstij jāsāk celties kājās un ķerties pie darbiem ”pa jaunam”.
Līdzšinējā vājā un neizdarīgā Japānas valdība, industrijas mīņāšanās uz vietas – pieder pagātnei.
Japānas lielā priekšrocība ir tā, ka viņiem nav parādu ārzemju aizdevējiem. Bank of Japan tagad ir brīvas rokas izmantot nodokļu maksātāju naudu savas finanšu sistēmas glābšanai.
Var gadīties, ka dabas katastrofa attīrīs no ikdienas rutīnu izraisītajām problēmām, klapatām un valsts vairs nemaldīsies trijās priedēs un neklupinās pati sevi.
Novēlēsim viņiem to izdarīt apņēmīgi un moderni.
Lai veicas jaunas un stabilākas Japānas celtniecībā!
Vērojam tālāk.