Datums: 30.10.2001
Autors: Sandra Veinberga
Rubrika: Latvija Eiropā

Pieaug kandidātvalstu nervozitāte, drūzmējoties Eiropas Savienības uzgaidāmajā telpā. Vairākas ne visai veiksmīgās kandidātvalstis pēdējo mēnešu laikā ir veikušas pamatīgu spiedienu uz ES, lai panāktu «rindas secības» nepubliskošanu, – apgalvo zviedru diplomātiskie avoti un avīze Svenska Dagbladet.

Zviedrijas konservatīvais laikraksts Svenska Dagbladet pirmdien, plaši komentējot Eiropas Savienības kandidātvalstu izvietojumu «rindā» pie ūnijas durvīm, Latviju ievieto tikai desmitajā vietā. Pēc Igaunijas un pat Lietuvas.

Raksta autors un korespondents Briselē Rolfs Gustavsons secina visiem jau zināmo, ka izredzes iestāties «tuvākajā laikā» būs iespējams 10 no 12 reālajām kandidātvalstīm un Latvija šajā sarakstā ir pati pēdējā – tā sauktajā «riska grupā», kuru Svenska Dagbladet skalā novieto zem dzeltenā jeb brīdinājuma signāla. Pēc Polijas.

Autors atzīst, ka iestāties ES, iespējams, varēšot visas pirmās desmit kandidātvalstis, taču pagaidām vislielākās problēmas esot ar Poliju un «zināms skaits jautājuma zīmju» grozoties ap «tādām valstīm kā Malta un Latvija».

Avīzes piedāvātā shēma balstās uz noslēgto sadaļu skaita, kuru Latvijai ir tikai 16, Lietuvai – 18, Igaunijai – 19 un līderei Kiprai – 23.

Autors uzsver, ka nervozitāte rindā pie ūnijas durvīm pieaug ar katru dienu un katra vissīkākā ziņa saceļ satraukuma un sašutuma viesuļus. Tagad, kad sarunu noslēguma fāzes darba kārtībā izvirzās paši smagākie jautājumi, stress sit visaugstāko vilni. Iespējams, ka tieši tāpēc ap gadskārtējo Eiropas Komisijas ziņojumu par gaidāmo robežu paplašināšanās gaitu šogad novīts neiedomājami blīvs slepenības aizslietnis.

Taču jau pēc divām nedēļām – 13. novembrī – sabiedrība tiks iepazīstināta ar šo 100 lappušu biezo ziņojumu, kurā tiks izgaismots stāvoklis visās 13 kandidātvalstīs (12 no tām patlaban risina sarunas ar ES, plus Turcija). Tajā pašā laikā varēsim iepazīties arī ar plašu analīzi, kura būs par pamatu ES galotņu Laekenas 14.–15. decembra konferences vērtējumam.

Skaitļi būs, taču nervozitāte aug augumā. Vairākas kandidātvalstis pēdējos mēnešos ir veikušas pamatīgu spiedienu uz ES, lai panāktu «rindas secības» nepubliskošanu. Zviedrijas prezidentūras laikā šis spiediens bija īpaši jūtams, tāpēc tagad oficiālās tabulas un «reitinga tabulas» (kas agrāk bija normāls ES kontroles lekāls kandidātvalstīm) vairs netikšot publiskotas tāpat kā agrāk. Oficiāli nepatīkamu ziņu līdz 2004. gadam tātad vairs nebūs. Politiskais spiediens ir panācis faktu aptumšošanu.

Īpaši uzkrītoši to tikko demonstrēja prezidējošās valsts Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstads, kas 19. oktobrī gan paziņoja, ka valsts un valdību vadītāji Laekenas apspriedes laikā varēs iepazīties ar konkrētu sarakstu, kurā būs redzams, «kuras kandidātvalstis patlaban izskatās gatavas iestājai ES un kļūt par dalībvalstīm 2004. gadā un kuras ne». Viņam šķita, ka šāds faktu izklāsts varētu būt rosinošs un uzmundrinošs iestājsarunu veicināšanai. Taču jau dienu vēlāk prezidējošo valsti ķēra diplomātiska spiediena «paģiras» un prezidējošās valsts ārlietu ministrs Luiss Mihaels steidzās pavēstīt, ka nekādas kandidātvalstu «rangu tabulas» tomēr nebūšot. Nav grūti uzminēt, ka šo sarakstu visvairāk nevēlas redzēt tie, kas ir saraksta lejasgalā. Neraugoties uz «sitienu pa pirkstgaliem», beļģi tomēr sola Laekenas apspriedes laikā sniegt «pietiekami izsmeļošu» ziņojumu par to, kā «katra valsts sarunās patlaban izskatās».

Aktuāls joprojām ir jautājums, kāpēc nepieciešama šāda slēpšanās laikā, kad Eiropas kontekstā vērojama visaptveroša atklātības tendence. Viens no pašiem sāpīgākajiem jautājumiem ir Polija un tās nespēja piekārtoties ES birokrātu prasībām. Jau tagad ir skaidrs, ka nākamā ES robežu paplašināšana neiztiks bez Polijas līdzdalības, taču starta gatavība Varšavā joprojām neesot pietiekama. Nākamais iemesls varētu būt ES «trumpja kārts» izmantošana kandidātvalstu iekšpolitiskajās cīņās.

Nevienam nav noslēpums, ka ikviena no kandidātvalstu valdošajām partijām izmanto iestājsarunas ar ES kā iekšpolitisko trumpi savā labā. Latvijas gadījumā reālā lejupslīde ES sarunu virzienā sākās īsi pirms Gēteborgas galotņu konferences šovasar. Taču Rīgā vadošās partijas turpina taurēt tikai pašslavinošās fanfaras.

Lai arī oficiālas tabulas ES tagad izvairās publicēt, nekas neliedz medijiem pašiem sastādīt un publicēt šādas tabulas uz to rīcībā esošās informācijas pamata. To arī dara zviedru kolēģi (sk. attēlu).

Sarunu process joprojām notiek tehniskā līmenī, to veic augsti kompetenti diplomāti un eksperti, taču šajos procesos aizvien vairāk jūtams politiska spiediena dinamisms. Galu galā noslēdzošais būs politiskais lēmums, par kuru vienosies valstu vadītāji nākamā gada oktobrī Dānijā. Cerams, ka 2002. gada decembrī galotņu konferences laikā Dānijas Bella Center telpās Kopenhāgenā mēs uzzināsim arī par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Cerams. Jo pagaidām pēc noslēgto sadaļu skaita mēs esam tikai desmitie no desmit. Pēdējā vietā.