Datums: 25.05.2006
Autors: Sandra Veinberga Stokholmā, filozofijas zinātņu doktore, docente žurnālistikā
Rubrika: Karjera

Žurnālistu izglītošana Stokholmas universitātē aizvien vairāk attālinās no žurnālistikas realitātes

Zviedrijas medijos tikko uzsāktas diskusijas par nepieciešamību nomainīt žurnālistu izglītības sistēmu. “Žurnālistu izglītošana jau daudzus gadus aizvien vairāk attālinās no realitātes,” uzsver avīze Svenska Dagbladet, pierasot jaunu apmācību, kas tuvinātu studentus konkrētām mediju darba vajadzībām un žurnālista profesionālo iemaņu reālai apguvei.

Pirmo soli šajā virzienā jau spērusi Zviedrijas Izdevēju apvienība, kas aicina izveidot jaunu fakultāti – reālai žurnālistikas iemaņu apguvei. Taču izdevēju iniciatīva akadēmiskajā vidē tiek uzlūkota ar skepsi.

Nav noslēpums, ka universitāšu un augstskolu mediju apmācības modelis jau krietni sen ir tik būtiski attālinājies no modernā laika praktiskās žurnālistikas prasībām, ka studentu pētniecībai piedāvātās tēmas bieži pat runā pretī praksei. Akadēmiskajai videi raksturīgā tendence slēpties no prakses izaicinājumiem aiz teorētiski sakonstruētu sastatņu žoga ne tikai nevajadzīgi apgrūtina apmācības procesu, bet bieži pat traucē reālu procesu apguvei.

“Jau daudzus gadus žurnālistu izglītošana Stokholmas universitātē attīstās virzienā, kas aizvien vairāk attālinās no žurnālistikas realitātes un redakciju ikdienas,” uzsver Izdevēju asociācijas žurnālistu izglītības jautājumu speciālists Stefans Koskinens un aicina atteikties no žurnālistikas studentu piespiedu akademizēšanas. Viņš aicina izveidot pavisam jaunu žurnālistu izglītošanas fakultāti Stokholmas universitātes ietvaros, kas nodrošinātu medijos strādājošo praktisko izglītošanu, iedziļinoties reālos aktuālās prakses jautājumos, kuriem nepieciešama arī teorētiski vispārinājumi.

Stefans Koskinens uzsver, ka līdz šim žurnālistu izglītotāji māca studentiem “par masmediju lomu sabiedrībā”, pilnībā aizmirstot, ka ikvienam žurnālistam pirmām kārtām būtu jāiemācās, kā jāraksta raksts avīzē, kā veidojama reportāža, rediģējams cita autora materiāls utt. Nenoliedzot teorētisko ieviržu svarīgumu, jākonstatē, ka tieksme aizrauties ar teoretizēšanu praktisko jautājumu apspriešanas vietā ir radījusi problēmas mediju darbinieku atlasē. Studenti ar diplomiem kabatā prot gudri runāt par mediju un PR jautājumiem, bet praktiski nespēj veikt darbu avīžu, radio vai televīzijas produktīvajos un reproduktīvajos dienestos.

Par līdzīgām problēmām sūdzas arī Latvijas vadošo mediju vadītāji. Neraugoties uz apjomīgu diplomētu speciālistu skaitu, ar pūlēm izdodas nokomplektēt reālas darba vietas.

Zviedrijas izdevēju pārstāvis nosoda arī Stokholmas žurnālistu augstskolu (JMK), kas universitātes ietvaros nodrošina diploma iegūšanu žurnālistikā. “Fakultātes (JMK) vadība izmanto savu – prestižākā žurnālistu izglītotāja institūciju un pievilina spējīgākos studentus, kas vēlas kļūt par profesionāliem žurnālistiem. Taču, iestājoties augstskolā, cerētās izglītības vietā tiek piedāvāts pavisam kas cits,” uzskata Stefans Koskinens, uzsverot, ka žurnālistu izglītotāji ciniski veģetē uz jaunu cilvēku cerības uz aizrautības avotiem.

Stokholmas universitātes vadība pašlaik rūpīgi apsver iespēju par jaunas fakultātes izveidošanu. Tiek piedāvāts izveidot jaunu žurnālistu izglītošanas fakultāti, kas paralēli apmācītu arī skolotājus. Idejas pamatā ir ar žurnālistikas praksi cieši saistīta augstskolas apmācības sistēma, kas mācību procesā, protams, izmantos arī JMK pētījumu rezultātus.

Pagaidām vienīgā pretestība sajūtama no esošās mediju un komunikācijas fakultātes puses Stokholmas universitātē, kas kategoriski norobežojas no “jebkādas praktiski orientētas žurnālistu apmācības sistēmas augstskolas ietvaros”. Taču Izdevēju asociācija paliek pie sava. Ja Stokholmas universitātes vadības nostāja tiks sinhronizēta ar esošo mediju un komunikācijas zinātņu fakultāti, tad izdevēji draud finansēt praktiskās žurnālistikas fakultāti citā Stokholmas augstskolā.

Jaunais laiks pieprasa jaunu pieeju mediju areālam. Teorija pagaidām netiek līdzi praksei, un jau tagad avīzēs, žurnālos, radio, televīzijā nepieciešami žurnālisti, kas paralēli spēj strādāt pa vertikāli, nodrošinot viena un tā paša materiāla daudzkanālu publicēšanu. Internetu ieskaitot.

Publikas struktūras sabiezēšana pieprasa konkrētu etnopsiholoģisko sliekšņu toleranci, reālu mediju misijas apzināšanos un spēju bezkaislīgi traktēt arī ļoti sarežģītas problēmas.

Realitāte un modernais laiks pieprasa korekcijas žurnālistu apmācībai, jo mediji būtiski ietekmē valsts un sabiedrības ikdienu. Šie jautājumi ir aktuāli arī Latvijas mediju vidē. Jo laiks iet un diktē noteikumus.