Latvijas avīžu īpašnieku problēmas Zviedrijā

Datums: 19.09.1997
Autors: SANDRA VEINBERGA,
Rubrika: Skats

Neatkarīgās korespondente

Stokholmā

Aizvien biežāk Zviedrijas politiķi publisko uzstāšanos reizēs sāk pieminēt vairāku Latvijas avīžu līdzīpašniekus – Bonjēru ģimeni, turklāt nebūt ne labā nozīmē. Finansu problēmu vajātā koncerna galveno īpašnieku pat Zviedrijas premjerministrs raksturojis ar diezgan netīkamiem vārdiem.

«Bonjēram nebūs

atbalsta zviedru tautā»

Zviedrijas mediju koncerns Marieberg, kura galvenais īpašnieks ir uzņēmējs Karls Johans Bonjērs, pēdējā laikā tiek plaši apspriests Zviedrijas presē, radio un TV. Pēdējais skandāls ir saistīts ar Bonjēru ģimenes izvairīšanos maksāt 11 miljonus kronu nodokļu Zviedrijas valsts kasē. Lai šie nodokļi nebūtu jāmaksā, īpašnieks nolēma atstāt prestižo Stokholmas fondu biržas A sarakstu un pārcēlās uz citu biržas uzņēmumu grupu.

K. Bonjērs nedarīja neko nelikumīgu, taču šis solis viņam un visam koncernam Marieberg radīja sliktu slavu Zviedrijā. Zviedrijas premjerministrs Jorans Persons pat sacīja, ka tās firmu īpašnieku ģimenes, kas maina savu vietu biržā, lai samazinātu savus nodokļus, negūs nekādu atbalstu zviedru tautā.

K. Bonjēram avīžu tirgū pašlaik Zviedrijā pieder dienas avīze Dagens Nyheter, vakara avīze Expressen, dienas avīze Sydsvenska Dagbladet, GT, kā arī Dagens Industri.

Marieberg pieder somu dienas avīze Amulehti, kā arī Super Express Polijā un Bergens Tidende Norvēģijā. Latvijā Bonjēra koncernam Marieberg pieder avīzes Diena un Rīgas Balss, kā arī (ne caur koncernu Marieberg) avīze Dienas Bizness, akcijas ziņu aģentūra BNS un iespējams vēl daži citi mediji. Cik zināms no oficiālām nodokļu iestādēm, Amulehti devusi faktiski vienīgo Marieberg peļņu no ārzemju investīcijām pagājušajā gadā – 44 miljonus kronu.

Pārdod Marieberg

Pavisam nesen Francijas lielā banka Credit Lyonnais publicēja savu analīzi par to, kuru Eiropas masu mediju akcijas drīkst pirkt un no kurām akcijām pēc iespējas ātrāk jātiek vaļā. Credit Lyonnais iesaka tikt vaļā no Marieberg akcijām tiem, kam tās ir, jo šā koncerna peļņas pieaugumu traucējot gan uzņēmuma žurnālistiskās pamatdarbības garlaicīgums (neatraktivitāte), gan ierobežotas peļņas iespējas no blakusdarbošanās jomām.

Analītiķi prognozē, ka Marieberg apgrozījums tuvākajos divos gados būs nemainīgs, pat neskatoties uz to, ka peļņa varētu pieaugt. Acīmredzot tāpēc meitas uzņēmumam Marieberg International, kas atbild par firmas ārzemju investīcijām, nav prestiža pašu koncerna darbinieku vidū. Uzņēmuma koridoros tas tiekot saukts par Poliju vai Polijas mēslu (Polen skiten), jo tajā parasti tiekot darbā izmitināti citos svarīgākajos posteņos izgāzušies priekšnieki.

Jēdzienam Polija vai Polijas mēsls zviedru sabiedrībā ir sava nozīme, jo, piemēram, jēdziens poļu riskdāgs vēsturiski zviedru vārdnīcās tiek skaidrots kā «vētraina un bezrezultatīva sanākšana, kurā tās dalībnieki cenšas pārkliegt cits citu». Par tādu bezrezultatīvu mēslu arī raksta zviedru specializētie izdevumi, vērtējot Marieberg International darbību Baltijas jūras pretējā krastā.

Expressen –

neveiksminieks

Taču galvenais Marieberg koncerna neveiksmju avots ir Zviedrijas vakara avīze Expressen, kas nu jau gandrīz gadu vairs nevar lepoties ar lielākās avīzes titulu. Šo avīzi apsteidza tagad jau norvēģu avīžu koncernam Schibstedt piederošā Aftonbladet. Ar Expressen un dienas avīzi Dagens Nyheter Zviedrijā tiek identificēts viss Marieberg koncerns. Tirāžas dramatiski krītas abām koncerna avīzēm. Mēnesi no mēneša. Un tā jau apmēram gadu.

Aftonbladet metiens šā gada jūlijā palielinājās par 46 000 salīdzinoši ar iepriekšējo mēnesi (tagad darbdienās tas ir 429 100 eksemplāru). Expressen tirāža jūlijā bija par 64 300 eksemplāru mazāka nekā konkurentam. Par 11 300 eksemplāru samazinājās arī Dagens Nyheter metiens. Tagad tas ir kopumā 298 800. Konkurējošā dienas avīze Svenska Dagbladet tirāža jūlijā pieauga par 5100 eksemplāru (līdz 173 200 eksemplāru), tādā veidā turpinot pēdējā pusgada tendenci. Tendenci turpināja arī Marieberg piederošā Dagens Nyheter.

Lai apturētu tirāžu krišanos, K. Bonjēram nav līdzējušas biežās galveno redaktoru maiņas (kas parasti ir pirmais pasākums šādos gadījumos), izmaiņas struktūrā, pamatīgās darbinieku atlaišanas (lai samazinātu izmaksu summu) un citi pasākumi. Taču, kā tagad izsakās no Expressen aizbēgušie žurnālisti, avīžu vadītāji bija aizmirsuši, ka katras avīzes galvenais rādītājs ir nevis krāsaino bilžu daudzums, bet gan tās saturs. Nemainot laikraksta kvalitāti, uz izmaiņām no lasītāju puses grūti cerēt.

Protams, straujo avīžu metienu krišanos ietekmē arī pirktspējas mazināšanās, taču tā skar visas avīzes (arī konkurentu). Tikko presē tika publicēti Marieberg finansiālie rezultāti, kas liecināja, ka pirmajā pusgadā rezultāts ir nedaudz uzlabojies, pateicoties galvenokārt tam, ka koncerns par 900 miljoniem kronu pārdeva 50% no sava uzņēmuma Duni, kas pazīstams kā sveču un papīra salvešu ražotājs (arī Latvijā).

Bonjēra stratēģija – dominēt visā tirgū

Pēdējā laikā K. Bonjērs tiek kritizēts par saviem centieniem iegūt monopolstāvokli mediju tirgū Zviedrijā.

Vispamatīgāko kritiku viņam ir veltījusi Zviedrijas kultūras ministre Marita Ulvskuga sevišķi pēc tam, kad K. Bonjērs izdarīja kaut ko pilnīgi neparastu – nopirka lielākās privātās stacijas TV 4 akcijas (viņam gan nepieder lielākā daļa šajā uzņēmumā). Līdz šim K. Bonjērs nebija mēģinājis lauzties elektronisko mediju privātajā tirgū. Taču kopš gada sākuma stratēģija ir mainījusies, kas politiķiem un mediju pētniekiem liek diskutēt, cik daudz vienam īpašniekam vienā valstī var piederēt, vai tas nāk par labu daudzveidībai un patērētāju izvēles iespējām u. tml.

Konkurences uzraugu uzmanības lokā

Pavasarī Marieberg nolēma nostiprināties arī vietējā avīžu tirgū, nopērkot par 100 miljoniem kronu galveno konkurentu Gēteborgā GT (Gēteborgas Avīze). Līdz šim K. Bonjērs Gēteborgā nebija ticis. Tur dominēja Hjornes ģimenes izdevumi. Zīmīgi, ka GT nopirka nevis Marieberg koncerns, bet gan tā sastāvdaļa asiņojošais Expressen.

K. Bonjērs sacīja, ka, ja Expressen to gribēja darīt, lai viņi arī tā dara, jo viņš dodot lielu rīcības brīvību saviem meitas uzņēmumiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņš neesot pārliecināts, ka Marieberg koncerns būtu ar mieru izdarīt šādu pirkumu. Jau pirms kāda laika GT gribēja pārdoties Aftonbladet, taču Aftonbladet uzskatīja, ka piedāvātā cena ir par lielu pret avīzes attīstības iespējām nākotnē.

K. Bonjērs apzinoties, ka GT nopirkšana ir politiski jūtīga lieta, taču atteikties no tā tikai politisku motīvu dēļ būtu nepareizi. Tagad Zviedrijas Konkurences uzraudzības pārvalde pārbauda, vai K. Bonjēra pirkums Gēteborgā nerada koncernam pārāk dominējošu situāciju Rietumzviedrijas vakara avīžu tirgū. Pārvalde savu lēmumu sniegs oktobra beigās.

Šogad koncerns sāk arī apmēram 150 miljonu kronu investīciju programmu uz Internet bāzēta informācijas dienesta izveidei.n

Publikācija tapusi sadarbībā

ar Baltic Media

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s