Datums: 20.04.1999
Autors: SANDRA VEINBERGA, «Neatkarīgās» korespondente Stokholmā
Rubrika: Ārzemēs

Dienvidslāvijas kara ieroči nav tikai aviācijas bumbas un mīnas, bet arī propaganda. Viss rietumu TV stacijām pieejamais televīzijas materiāls par notikumiem Dienvidslāvijā ir faktiski serbu valsts TV, proti, Slobodana Miloševiča režīma cenzēts, un ar to jāsamierinās. Ārzemju žurnālistiem joprojām netiek dota iespēja strādāt Dienvidslāvijas teritorijā. Tāpēc Eiropas un ASV mediji nebeidz sūkstīties par objektīvas informācijas trūkumu.

Vienīgā pieejamā vizuālā informācija ir Belgradas televīzijas ziņu dienesta materiāli, no kuriem «pārtiek» visas ārzemju TV stacijas, tos dažādi komentējot. Piemēram, katru dienu tiek piedāvāti uzspridzināti tilti un degošas civilās ēkas, tomēr nav norādes par to atrašanās vietu. Belgrada, piemēram, nekad neziņo par militāras nozīmes ēku ugunsgrēkiem un citiem militāra rakstura zaudējumiem. Turpretī NATO aizraujas tikai ar militāras nozīmes objektu un infrastruktūras, piemēram, tiltu, lidostu, dzelceļa līniju «trāpījuma aprakstiem». Tāpēc šis karš būtībā norisinās slēgtā zonā un nevienam nav īsta priekšstata par reālpolitisko situāciju uz zemes. ASV prezidents B. Klintons, piemēram, paziņojis, ka jau iznīcināta puse Dienvidslāvijas moderno kara lidmašīnu. Izklausās iespaidīgi, tomēr jāatgādina, ka tās ir astoņas MiG– 29 tipa lidmašīnas.

Augsti ASV ģenerāļi patlaban pieļauj, ka Dienvislāvijā karš var tupināties «vairākas nedēļas vai pat mēnešus». ASV Aizsardzības štāba šefs Henrijs Šeltons pavisam nesen atzina, ka bombardēšanas rezultātā «sasniegti militārie, nevis politiskie mērķi». Pēdējos nevar sasniegt bez objektīva, mediju veikta atspoguļojuma.

Tai pašā laikā Kosova patlaban, šķiet, ir visvairāk fotografētais un filmētais reģions pēdējo nedēļu laikā. Šo darbu veic superslepenie ASV kosmiskie satelīti, kas spējot saredzēt «visu, kas ir lielāks par 10 centimetriem». Filmē arī kara lidmašīnu kameras, bezpilota spiegu lidmašīnas – Predator, Pioneer, Hunter un visi pārējie dažāda lieluma izlūkojošie lidojošie objekti. NATO apgalvo, ka pietiekot vizuālu pierādījumu par serbu varmācību Kosovas teritorijā, bet vienīgie atklātībā pieejamie attēli ir bilžu sērija par it kā masu apbedījuma vietām. Tajās attēloti svaigi, tikko rakti smilšu kalni. Neviena cilvēka.

Modernā video un foto tehnika spēj no kosmosa fiksēt lentē arī ēkas, cilvēkus, automašīnas, tomēr joprojām aktuāls ir jautājums – kāpēc NATO savu video un fotomateriālu nepiedāvā medijiem? Zviedru kosmisko pētījumu centra eksperts Kristers Andersons ir pārliecināts, ka NATO militārpersonas nepublisko šo materiālu stratēģisku apsvērumu dēļ. «Viņi nevēlas nodot visplašākās sabiedrības apspriešanai savu satelītu attēla kvalitāti. Tas ir drošības politikas jautājums.»

Satelīti nav neaizstājami, jo to jūtīgās videokameras nav izmantojamas sliktos laika apstākļos, turklāt izlūkpavadoņi nekad neriņķo ap zemi vienā un tajā pašā trajektorijā, tāpēc nevar atkārtot konkrētus rakursus, un tiem vajadzīga skaidra debess 500 km uz leju. Tāpat neaizmirsīsim, ka tie pārvietojas ar ātrumu 28 tūkstoši kilometru stundā. ASV satelīti KH-11 un AFP 731 «šķērso» Kosovu divas reizes dienā un spēj fotografēt arī sliktos laika apstākļos – infrasarkanā starojuma režīmā, izmantojot radarierīces.

Pasaules ziņu aģentūras šodien, informācijas deficīta apstākļos, pērk attēlus arī no civilajiem satelītiem, taču viens attēls maksā ap 1500 latu un to kvalitāte nav īpaši laba. «Veiksmes gadījumā šajos mūsu satelītu attēlos var redzēt armijas, bēgļu kolonas, bēgļu nometnes, kara tehniku. Taču mūsu satelītu standarts atpaliek no militāro satelītu līmeņa par 10 gadiem,» apgalvo Kristers Andersons.

Spiediens no Rietumeiropas un ASV mediju puses uz NATO «Dienvidslāvijas video arhīvu» turpinās. Arī Belgradas televīzija ietiepīgi turpina savu tautu barot ar vienpusīgu, nacionālistisku informāciju, kas ir tālu no realitātēm, un katram ārzemju korespondentam Dienvidslāvijā jārēķinās ar totālu cenzūru vietējā satelīta izmantošanas gadījumā – ja izdodas iekļūt valstī zibensvizītē drošības dienestu uzraudzībā.

Zviedrijas triju lielāko TV kompāniju trīs reportieri ik dienas sniedz skatītājiem no Kosovas un Maķedonijas neatkarīgi saņemtu informāciju. Prištinā un Tirānā ir arī četru lielāko Zviedrijas laikrakstu reportieri.