Latvija parakstījusi ilgtermiņa drošības līgumu ar Ukrainu

Šodien krievi uzbrukuši atomelektrostacijai Kijevas reģionā. Bez elektrības pašlaik ir ap  200 000 cilvēku. (DN) Šonakt krievi uzbrukuši valstij ar 40 raķetēm un 40 droniem, – tā X vietnē ziņoja Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis. Dažas raķetes un dronus notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma. Kā redzams, pretgaisa ieroču ukraiņiem sāk pietrūkt. 

Pēdējās nedēļās īpaši pastiprinājušies krievu uzbrukumi Harkivai. (DN)

Krievijas uzbrukumā Nikolajevas pilsētai (Ukrainas dienvidos) nogalināti divi cilvēki un četri ievainoti. (SvD)

Latvija parakstījusi ilgtermiņa drošības līgumu ar Ukrainu un apņemas turpmākajos gados ziedot Ukrainas militārajai aizsardzībai 0,25% no Latvijas IKP. Igaunija jau iepriekš paziņoja par līdzīgu atbalstu un centās panākt, lai arī citas ES un NATO valstis apsolītu Ukrainai daļu no sava IKP, taču…šī iniciatīva nav guvusi atbalstu. Desmit gadu laikā Latvija palīdzēs Ukrainai arī kiberdrošības, sapieru darbu, dronu tehnoloģiju jomā, kā arī iestāsies par Ukrainas dalību ES un NATO (TT).

Apsveicu mūsu visus par šo Latvijas soli!

Ukrainas austrumu frontē krieviem pašlaik esot septiņas līdz desmit reizes vairāk karavīru nekā ukraiņiem, – saka Jurijs Sodols, Ukrainas ģenerālleitnants, kas vada karaspēku Harkovas, Luhanskas un Doņeckas apgabalos.(DN)

Tāpēc Ukrainas parlaments ir beidzot akceptējis pretrunīgi vērtētu likumu, kas paredz iesaukt armijā divus gadus jaunākas personas. Tātad no 25 gadu vecuma. (TT)

Laikraksts The Washington Post komentējis Ukrainas izlūkdienesta SBU videoierakstus, īsziņas un dokumentus, kas vēsta par ukraiņu iesaistīšanu krievu spiegošanā. Krieviem spiegu Ukrainā nepietiek, tāpēc viņi izmanto šantāžu, lai panāktu, ka ukraiņu gūstekņi turpmāk strādās viņu labā. Lai  salauztu gūstekņus, tiek draudēts nosūtīt vecākiem vai tuviniekiem „šausmīgas bildes“ ar karagūstekņu spīdzināšanas ainām. Ko krievi grib? Pakļaut sev cilvēkus, kuri Ukrainā ieņem amatus, piespiest parastos ukraiņus ziņot uz Krieviju par karaspēka pārvietošanos vai apstiprinājumu, ka Kremļa raķetes ir trāpījušas mērķī.

Piemēram, ukrainiete Jana stāsta, ka viņas māti sagūstījuši krievi laikā, kad viņa strādāja par robežsardzi Harkovas apgabalā. Dažus mēnešus vēlāk no mātes telefona sāka pienākt savādi jautājumi. Piemēram, kādā SMS tika lūgts sniegt informāciju par militāriem objektiem meitas dzīvokļa tuvumā, noskaidrot, vai apkaimē atrodas militārā tehnika. Jana neatbildēja. Pēc tam tika saņemtas ziņas, ka „krievi ir dusmīgi”, un tam sekoja mātes telefona zvans, ka meitai esot jādara tā kā liek – jāatbild uz jautājumiem, jo no tā esot atkarīga mātes dzīvība. 

Kāds ukrainis saņēma ziņu, kurā bija attēlots viņa sagūstītais tēvs. „Viņš izskatījās tik izģindis, it kā būtu ilgstoši atradies koncentrācijas nometnē“, – komentē dēls. Nākamā ziņa bija šāda: “Ja gribi, lai tēvs dzīvo, tu strādā mums,”  – stāstīja sagūstītā ukraiņa dēls amerikāņu laikraksta reportierim. SBU to uzzināja, sazinājās ar dēlu. Tagad Ukrainas izlūkdienests uzrauga saziņu ar krieviem un formulē viņa atbildes tā, lai izskatītos, ka dēls ar krieviem sadarbojas.

Citā krievu spiegu vervēšanas gadījumā Ukrainas karavīram tika dots norādījums ieliet indi peldvietu tuvumā vai ūdenī, kuru lieto augsta ranga virsnieki Zaporižjas reģionā. Tādu pakalpojumu krievi pieprasīja pēc tam kad karavīra vecāki tika sagūstīti un spīdzināti krievu okupētajā teritorijā. Ukraiņi šo sabotāžas mēģinājumu atklāja laikus. Tagad karavīrs tiek turēts aizdomās par valsts nodevību, teikts SBU paziņojumā presei.

Domāju, ka šie piemēri liecina par izmisumu : šantažēt neuzticamus cilvēkus, cerot, ka tie kalpos krieviem un godīgi nodos savu dzimteni. Nedomāju, ka krieviem šāds paņēmiens dos rezultātus. 

1 comments

Leave a Reply