Datums: 26.01.2007
Autors: Sandra Veinberga, speciāli «Republikai»
Rubrika: Ārvalstīs

Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Īslande līdz šim bija galvenokārt vietējo mediju īpašnieku piemājas dārziņš. Šeit ar avīzēm, radio un TV nodarbojās vienīgi vietējie īpašnieki. Ārvalstu kapitāla iespiešanās līdz šim Skandināvijā (šajā jomā) bija nenozīmīga. Tagad laiki mainās.

Zviedri, dāņi, norvēģi un somi turpina meklēt jaunus medību laukus ārvalstīs, taču arī pašmājās sāk ierasties ārvalstu mediju uzņēmumi, kurus vilina skandināvu tradicionālā tieksme lasīt un prasme klausīties.

Nervozitāte forsē biznesa tempu

Pēdējo gadu mediju tirgū dominē struktūras racionalizācija un precīza produktu pozicionēšana, arī spiešanās pāri robežām. Dāņu Egmont un Aller pašlaik investē norvēģu televīzijā, īslandiešu Dagsbr?n mēģina iegūt stabilas pozīcijas dāņu avīžu tirgū, norvēģu Šibsteds (Schibsted) piedāvā zviedriem savu interneta datu meklēšanas portālu Sesam, un visbeidzot zviedru MTG mēģina iedabūt savu TV4 arī norvēģu teritorijā.

Būtībā tas nav nekas jauns. Ziemeļvalstu koncerni vienmēr mēģinājuši paplašināt savu tirgu uz tuvējo kaimiņvalstu rēķina. Piemēram, Bonjērus (Bonnier) vienmēr interesējis dāņu grāmatu un žurnālu tirgus, tieši tāpat kā dāņu Aller un Egmont pievelk zviedru žurnāli. Labas idejas vispirms eksportē kaimiņiem. Liela nozīme ir arī regulējošajiem mediju likumiem. Pret monopolizāciju un koncentrāciju. Tāpēc arī Šibstedam jāstīvējas ar norvēģu likumu ierobežojumiem un Bonjēriem — ar zviedru pretmonopolu spiedienu likumos (Bonnier šā iemesla dēļ nevar palielināt sava īpašuma daļu zviedru TV4).

Mediju darījumi kļūst aizvien nordiskāki un palīdz reaģēt asi pret reklāmdevējiem un citiem mediju tirgus dalībniekiem.

Pēdējais jaunums ir centieni izveidot specializāciju vertikāli, iekļaujot koncernā iespējami dažādas mediju formas. Sākot ar televīziju un beidzot ar bezmaksas avīzēm, kuru skaits turpina palielināties. Ir arī stress — bailes no ienācējiem (Google) un sarežģītākas nākotnes prognozēm. Tuvās kaimiņvalstis nenozīmē tikai Ziemeļvalstis. MTG un SBS tās ir arī Baltijas valstis, Austrumeiropa. Šibstedam izdevies šo soli spert ar Trader Media starpniecību, Bonjēriem ar strauju darījumu attīstību Vācijā, Lielbritānijā un ASV. Advertising Age atzīst, ka Bonnier Magasine Group ir viens no drošākajiem pretendentiem žurnālu iegādei, kas paredzēti pārdošanai ASV. Runa ir par nelielu paketi (vecāku, brīvā laika un populārzinātnes izdevumiem), no kuriem zviedru koncernu īpaši interesē Popular Science, kuru Bonjēri līdz šim Zviedrijā izdeva uz licences pamata. Pārdošanai paredzēto ASV žurnālu pakete maksā aptuveni 300 miljonus dolāru. Bonnier koncernam ASV jau pieder izdevniecība World Publications.

Imigrantu diktāts

Līdz šim lielākais darījums šajā ziņā reģistrēts Somijā, kur britu Mecom iegādājās Orkla Media par pusmiljardu latu, līdz ar to pārņemot savā kontrolē 31% dāņu un 15% norvēģu avīžu tirgus. Darījums notika, neraugoties uz koncernā strādājošo protestiem, kas bīstas no Mecom peļņas noteikumiem, kuru dēļ var notikt strādājošo masveida atlaišana. Šibsteds, kas jau tagad Norvēģijā ir tik iespaidīgs, ka mediju telpā vairs nepietiek vietas, kur apgriezties, un pie viena tas spiests nepārtraukti cīnīties ar Norvēģijas valdības pārmetumiem, metās pretuzbrukumā, apvienojot piecas reģionālās avīzes jaunā uzņēmumā (Media Norge), kas pavisam drīz tiks kotēts biržā. Pagaidām Šibstedam piederēs 51%, taču tuvāko gadu laikā koncerns var iegādāties vēl 15% (65%) un pēc pieciem gadiem neierobežoti pārējo. Šos procesus steidzināja Mecom parādīšanās. Turklāt Šibstedam pieder Aftenposten Oslo un lielākā neabonējamā bulvāru avīze Verdens Gang. Šibsteda īpašumā ir arī reklāmbirojs Finn (reklāmas pārdošana internetā), kas arī kļūs par jaunā koncerna sastāvdaļu.

Bezmaksas izdevumu triumfs un televīzijas saraušanās

Būtībā invāzijas procesi Ziemeļval­stīs ir nedaudz novēloti, jo paši skandināvi jau krietni sen rosās pa Centrāleiropas mediju tirgu. Šibsteda bezmaksas avīzes 20 minūtes un MTG Metro jau paguvušas izraisīt streikus, protestus un kataklizmas, piemēram, Spānijā un Francijā. Somu Sanoma ir jo­projām piecu lielāko Eiropas avīžu koncernu skaitā un līderis arī Nīderlandes tirgū.

Norvēģijā bezmaksas avīzes pagaidām lielus panākumus nav guvušas. Tieši tāpat kā Rīgā, tās ir samērā bezpersoniskas un bez triecienspējas auditorijā. Taču Dānijā un Zviedrijā jau krietni sen notiek bezmaksas avīžu kari. Šīs avīzes ir kvalitatīvākas, tās labprāt lasa uz ielas, un tāpēc jau tagad šo izdevumu skaits ir krietni par lielu, lai izdzīvotu pieticīgajā reklāmpienesuma tirgū. Skandināvi ir galvenie bezmaksas avīžu idejas eksportētāji ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ziemeļ­ameriku un Āziju.

Konsolidācija notiek arī televīzijas jomā. Šibsteda koncerna vadītājs Šells Āmots (Kjell Aamot) jau sen pukojas par īpašuma ierobežojumiem norvēģu mediju tirgū. Neapmierinātība ir par to, ka Šibsteds nevarēja paplašināt savu īpašumu TV2 (viņam piederēja 33% akciju TV2). Tās uzņēmums bija spiests pārdot konkurentiem. Tādi ir Norvēģijas likumi. Līdzīga stīvēšanās notiek arī starp Bonjēriem un Zviedrijas Kultūras ministriju. Arī šeit ir ierobežojumi, cik vienam mediju koncernam drīkst piederēt.

Tagad lielākajam norvēģu mediju magnātam (likuma spiediena dēļ) ir vairāk skaidras naudas, un impulsi ved uz ārvalstīm — pie radio. Kanāls 24 ir Šibsteda jaunais investējums, solās būt rentabls un rosinošs arī citiem.

TV4 kontrolē zviedru MTG grupa, kas jau rudenī izvirzīja prasību sakarā ar atlikušo akciju iegādi. MTG šī vajadzība izmaksāja 46 miljonus latu un paver būtiskas jaunas iespējas. Proti, paplašināt populārās radiostacijas Rix FM robežas arī Norvēģijā, veikt P4 mārketingu TV4 un caur Viasat un otrādi — uzsver MTG šefs Hanss Holgers Albrehts, piebilstot, ka MTG plāno atvērt arī jaunu digitālās televīzijas kanālu tajā pašā Norvēģijā, jo Zviedrijā iespēju kvotas gan pa horizontāli, gan vertikāli jau ir izsmeltas.