Rokasgrāmata par globālajiem informācijas kanāliem
Datums: 10.06.2005
Autors: Juris PAIDERS
Rubrika: Kultūra NRA
Izdevniecība Zvaigzne ABC laidusi klajā Sandras Veinbergas grāmatu Masmediji: prese, radio un televīzija.
Pagājušajā gadā jau iznāca S. Veinbergas grāmata Publiskās attiecības: teorija un prakse. Masmediji: prese, radio un televīzija lielā mērā ir aizsāktās tēmas turpinājums. Grāmatā apskatītas galveno masu informācijas līdzekļu – preses, radio un televīzijas – attīstības tendences un īpatnības pasaulē. Īpaši detalizēti ir aplūkota plašsaziņas līdzekļu attīstības vēsture Latvijā un Zviedrijā.
Šo grāmatu var ieteikt ikvienam, kam pieder satelīta šķīvis vai kurš, būdams ārzemēs, mēdz pieiet pie avīžu kioska vai ieslēgt televizoru un ar interesi paraudzīties, kādas tad izskatās vietējās avīzes vai pārraides.
Ja jums, piemēram, Somijā iznācis televīzijas programmā ieraudzīt nosaukumu MTV, bet, ieslēdzot televizoru atklāt, ka tajā nav ierastās popmūzikas un dīdžeju, tad ir vērts atšķirt S. Veinbergas grāmatu un uzzināt, ka abreviatūra MTV apzīmē ne tikai starptautisko mūzikas kanālu, bet arī lielāko Somijas televīziju Mainos TV. Tāpat Masmediji: prese, radio un televīzija autore raksturojusi lielāko valstu avīžu, žurnālu, radio un televīziju specifiku.
Ja mēs šajā kontekstā aplūkojam Latviju, jāsecina, ka privātas iniciatīvas ienākšanā radio sfērā esam bijuši pirmrindnieki ziemeļvalstu mērogā. Piemēram, radio SWH Latvijā sāka skanēt jau 1993. gada maijā, bet Norvēģijā pirmais privātais radiokanāls P4 sāka skanēt tajā pašā 1993. gadā (197. lpp), savukārt Zviedrijā tikai tā paša gada beigās (178. lpp).
Grāmata ir ne tikai informatīva, bet arī ļoti polemiska – S. Veinberga nesaudzīgi vēršas pret pērkamo žurnālistiku. Rakstot par žurnālistikas izmantošanu kara propagandas vajadzībām, īpaši skarba kritika tiek vērsta pret metodēm, ar kādām CNN manipulēja ar sabiedrisko domu Kuveitas kara laikā (302.–303. lpp.). Amerikāņu aizsardzības institūcijas Pentagons un Baltais nams jau iepriekš precīzi bija izplānojuši, kā medijiem jāatspoguļo kara gaita (303. lpp.).
Grāmata nav iecerēta kā mācību grāmata. Tā drīzāk ir rokasgrāmata un domāta plašam lasītāju lokam, – tiem, kam ikdienā iznāk saskare ar citu valstu plašsaziņas līdzekļiem.