Vakar ukraiņi no jauna uzbrukuši Krimas tiltam. Jau otro reizi dažu dienu laikā. (Reuters) Putins pašlaik atrodas Ķīnā un no turienes solījis ukraiņiem atriebties. (Sky News) “Uzskatu, ka mūsu pretpasākumi būs ievērojami sāpīgāki par tiem kurus Kijiva ir tagad nodarījusi mūsu tiltam,”- draudēja Putins. Kaķa lāsti atkal kāpj debesīs.
Vakar Ķīnā beidzās apspriede, kurus daudzi kolēģi un krievu komentētāji mēģināja salīdzināt ar Jaltas apspriedi nr.2, taču diemžēl šāds salīdzinājums nav iespējams. “Jaltai” bija konkrēti rezultāti, taču šī tikšanās neko tamlīdzīgu nav “paveikusi”. Ķīnas līderim Sji Dziņpinam tā bija uzvara jeb slavas zalve viņa prestiža kontā. Putinam – pierādījums tam, ka ārpasaulei nav izdevies viņu izolēt un ķīnieši dod viņam iespēju tēlot krieviem “varas vadoni”. Ko no šīs vēsturiskās tikšanās ieguva Donalds Tramps?
Domāju, ka neko.
Ķīniešu vadonis komunists sevi uzskata par mūsdienu imperatoru, Putins tēlo caru, bet Tramps joprojām apsēsts ar domu, ka vienošanās Baltajā namā būtu jāpanāk tāpat, kā tas notiek nekustamo īpašumu biznesā. Puiši sarunā savā starpā un viss notiek.
Izskatījās, ka viņus nekas nevieno. Pavēroju tiešraides un konstatēju, ka visi trīs apsēdās pie apaļā galda un sāka ar īsām ievadrunām, taču katram bija pilnīgi atšķirīga darba kārtība un uzstādījums. Sji Dziņpins aicināja Krieviju un Amerikas Savienotās Valstis “rādīt labu piemēru pārējai pasaulei” kopā ar ķīniešiem. Putins norādīja savu nepatiku par to, ka nav nokārtots Ukrainas pārņemšanas jautājums. Savukārt Tramps paziņoja, ka tagad esot īstais laiks parunāt par globālo kodolatbruņošanos, lai nodrošinātu, ka šādi ieroči neizplatās uz citām valstīm. “Tieši tas mums ir svarīgi attiecības ar Irānu,” – viņš sacīja.
Sarunas ilga vairāk nekā stundu, taču konkrētas detaļas par apspriesto un izrunāto joprojām nav zināmas. Pēc apspriedes neviens, neko nekomentēja. Maz ticams, ka kaut kas tika panākts.
Pieņemu, ka ķīnieši mēģināja mīkstināt “sāgu par spiegošanu” Nvidia zonā, taču pats galvenais bija ķīniešu vajadzība nostāties centrā. Demonstrēt to, ka spēku samērs un līdzsvars pasaulē tagad ir mainījies. Krievija grūst kopā zem Putina izraisītā kara smaguma un vairs nav uzskatāma par superlielvalsti. Savukārt Trampam izdevies ASV devalvēt zem ķīniešu spiediena standarta. Domāju, ka šis bija Sji triumfa pasākums un viņa guva lielu diplomātisku uzvaru.
Putinam tur nebija jābūt. Pēc iebrukuma Ukrainā Rietumu pasaule viņu izolēja, taču tagad ķīnieši palīdzēja viņam ierasties uz APEC samitu un uzstāties ar runu lielāko uzņēmumu vadītāju priekšā. Par savu atgriešanos starptautiskajā apritē viņš var pateikties Sji Dziņpinam. Pretīgi, ka ķīnieši šādi piedāvā skatuvi kara noziedzniekam. Tas ir zemiski un nožēlojami.
Pirms vizītes Ķīnā Tramps paziņoja, ka par spiegošanu nerunāšot. Tomēr televīzijas kanālam “Fox News” atklāja, ka trešdienas vakarā vakariņu laikā sēdējis blakus Sji Dziņpinam un divas stundas ar viņu sarunājies arī par “Nvidia” vadītāju Džensenu Huangu un daiļo spiedzi no Ķīnas. “Medus lamatas” līdz šim bija izplatīts krievu spiegošanas paņēmiens, taču tagad to plaši liek lietā arī ķīnieši un viņiem tas izdodas.
Tramps esot gribējis runāt par kodolatbruņošanos, bet laikam tas nav izdevies. Pekina parasti nelabprāt apspriež šo tēmu, jo tās kodolieroču krājumi ir mazāki nekā Krievijai vai Amerikas Savienotajām Valstīm. Vai Donalds Tramps Ķīnu vizītē vispār guvis kādu labumu?
Pagaidām ziņu par to nav.
Ķīniešiem nepatīk, ka Tramps balsta Taivanu, bet Donaldam nepatīk, ka ķīnieši piegādā ieročus ne tikai krieviem, bet arī irāņiem. Tāpēc konflikti šo valstu starpā turpināsies, jo autokrātu un diktatoru starpā nekādas vienošanās nevar notikt.
Sji uzvarēja šajā kaujā un ir pamats pieņemt, ka nākamgad Pekinā (kongresā) viņš atkal tiks apstiprināts Ķīnas vadītāja amatā vēl uz pieciem gadiem. Putins varēja rēgoties uz tēlot lielvaras vadītāju saviem krieviem Krievijā un Tramps maisījās visiem pa vidu.
Meduza atzīmēja, ka krievu vadonis šoreiz neesot uzņemts ar pienācīgo cieņu (tā kā līdz šim). Arī grupas bildē Putinu aizstūmuši aiz Sji sievas, nevis atļāvuši stāvēt līdzās abiem “pasaules varenajiem vadītājiem”. Kā personāži tiek sakārtoti norāda uz organizētāja vērtējumu skalu. “Par kaut ko” ķīnieši Putinu sodīja.
Tramps izskatījās saplacis, nekas vairs neatgādina par viņa lielīšanos ar “tarifiem” un patētisko patosu, kas bija raksturīgs pirms gada. Izskatījās, ka DT cenšas nosargāt un uzturēt pamieru tirdzniecības karā, jo līdzšinējā prezidenta bravūrīgā gorīšanās un draudēšana nekādus reālus ieguvumus ASV nav devusi. Tikmēr Ķīnā turpinās darbs pie pašu izstrādātiem, moderniem mākslīgā intelekta mikroshēmu risinājumiem. Viņu atkarība no Amerikas Savienotajām Valstīm mazinās.
Nedomāju, ka Šeņdžeņa pārtaps par “Jaltu 2.0”. Jā, Putins gribēja sadalīt pasauli, taču Sji Dziņpins vairākkārt norādīja, ka Eiropai būtu jāpiedalās šajās sarunās. Tāpēc Tramps ar Putinu noorganizēja savas sarunas, kurās šis jautājums iespējams tika skarts.
Satraukumu rada ne tikai iespēja, ka Tramps varētu piekāpties jautājumos par Ukrainu, bet arī bažas par to, ka Tramps varētu piekrist Putinam un sākt pārtaisīt Eiropas drošības kārtības noteikumus. Krievija visu laiku atkārto, ka vēlas atgriezties pie 1997.gada robežām un pieprasa aizstumt NATO atpakaļ uz rietumiem.
Ja Tramps atkal sāks pārzīmēt Eiropas karti kopā ar Putinu (apejot eiropiešus) tad tā būtu Putina uzvara. Cerams, ka tas nav noticis.
Ilustrācija: Putins, Sji Dzjiņpins un Donalds Tramps apspriežas Ķīnā. Foto: Sergejs Bobiļevs / TASS / Zuma Press