Latvijā nevar un nevar izveidot valdību, bet jaunais premjers valšķīgi šķobās. Skaidrs, ka esam nepatīkami pārsteigti par to. Nu kā tā var darīt…Zviedriem draud nākamās – ārpuskārtas vēlēšanās un esam pārsteigti arī par to kā Stokholmas dāmas (partiju vadītājas) ir nāvīgi saplēsušās savā starpā.  Tā taču nemēdz darīt… Amerikāņiem jau divus gadus vajag iekarot Grenlandi un Islandi, kas tiešām ir nejēdzība.. tāpēc turpinām sašust arī par “šādu bezkaunību”…Vai pasaule ir sajukusi prātā? Vai mūsu planētas valstis atgriezīsies pie normālas kārtības tad, kad haosa iedarbinātājs Donalds Tramps atstās Balto namu? Vai tā būs?

Domāju, ka “normāla kārtība” vairs nepastāv. Tramps nav tikai bezatbildīgas egoistu loģikas legalizētājs visaugstākajā politiskajā līmenī. Nē, viņš ir liels, izlaists bērns, kuru mamma nav audzinājusi. Brīžos, kad kritizējam viņa rīcību, mēs cīnāmies ar visu mūsdienu pasaules vadoņu un līderu bērnišķīgo loģiku: “Man, man! Es gribu! Dod man! Man vajag!”.

Kāpēc neciešam Trampu? Viņš ir haotisku, netālredzīgu, nestabilu, spontānu un nepārdomātu lēmumu un politikas autors. Tieši viņš ieviesa un legalizēja  šīs rakstura iezīmes Rietumu demokrātiskās pasaules līderu uzvedībā un domāšanā. Viņš vulgarizēja visu…

Trumpu kritizē par to, ka viņš uzvedas kā liels bērns, jo seko tikai un vienīgi savam pirmajam impulsam. Gražojas, ir atriebīgs. Pieprasa. Lai vienmēr un visur tiktu izpildīta viņa iegriba. Sagaida, ka arī saņems visu uz ko vien norāda ar pirkstu: Grenlandi, Nobela miera prēmiju vai Venecuēlas naftu, Irānu, kas iesaiņota kā dāvana.  Pasaules sabiedrība kritizē  ASV līderi par to, ka viņš uz visām pusēm svaida muļķīgas „sodanaudas” muitas nodokļu veidā, sāk impulsīvus, nepārdomātus karus ar citām valstīm. Bez iepriekšējām apspriedēm. Rada postu un haosu ap sevi un citiem. Tāpēc ar nepacietību gaidu kad beigsies viņa prezidentūras termiņš un vairs nebūs jānoskatās viņa nesimpātiskajā veidolā un jāiepazīstas un muļķīgajiem lēmumiem.

Vēlos saņemt atpakaļ pārdomāto pieaugušo pasauli. Bez vecišķu bērnu ņemšanās.

Taču arī tad, kad Donalds Tramps beidzot atstās Balto namu, viņa smaka paliks. Saglabāsies bezkauņas loģika par to, ka nekas nav jāzina, lai visu izdemolētu. Paliks spēkā demolētāju ārdīšanās un ticība, ka nav vajadzīgi noteikumi un  sadarbības formas, kas bija spēkā simts gadus pirms mums un stabilizēja šo pasauli. Tagad viss tiks radīts beznoteikumu haosa apstākļos ar egoistu pie stūres.

Pašlaik dzīvojam pasaulē, kurā viss notiek īsi un ātri. Bāāc… un gatavs Tālredzīga domāšana, neatlaidīgs darbs vairs nav cienījamas lietas. Uzvarētājs rēgojas slikti veidotos sižetos TikTok un kliedz visskaļāk. Viņam gavilē sajūsmināts vairākums un pārskaišas, ja citi neākstās līdzi.

Nenoteiktība vairs nav izņēmuma stāvoklis, bet pamata priekšnoteikums. Dzīvojam ātrgaitas sabiedrībā, kurā vairs nav nekā stabila. Galvenais mērķis ir kārtējā paātrinājuma gaidas.

Trampa pasaulē viss ir tieši tā – notiek diktāts un vajadzīga masu tūlītēja apmierinātība (instant gratification). Citādi būs naida izvirdumi. Digitālajai pasaulei arī patīk darboties – emocionāli primitīva, bērnišķīga loģika un tik pat bērnišķīga izrēķināšanās. Trampa reakcijas precīzi atbilst šim formātam. Tāpēc niķošanās reizēm izskatās pēc jaunatklājuma. Mūsējie vadoņi taisās pakaļ.

Domāju, ka kritizējot Donaldu Trampu (+ viņa rīcību), cīnāmies ne tikai pret pašreizējā ASV prezidenta muļķīgajiem gājieniem, bet arī pret izlaistu (neaudzinātu) pieaugošo bērnu kaprīžu izpausmēm visaugstākajā politiskajā līmenī.  “Politika ir pārāk nopietna lieta, lai to atstātu tikai politiķu ziņā.” (Šarls de Golls)

Kāda ir Trampa mīļākā pasaka? Tā ir “Alise Brīnumzemē”, jo tur visu laiku runā par viltus ziņām un karaliene vēlas celt mūrus un visus pārējos nošaut.