Par to kā ekstrēmi politiķi apdraud zinātni, mēs runājam maz. Gandrīz nemaz. Putins Krievijā var izgudrot pasakas par “slāvu vēsturi” un uz savu izdomājumu pamata pat sākt karu ar kaimiņvalsti. Zinātniekiem nepajautā vai tā bija vai nebija kā Putins pātaro. Latvijā var partijas Vienotība politiķe izdomāt koncepciju kā sabāzt sabiedriskajos medijos sev lojālos Dienas žurnālistus, kas palikuši bez darba un …notiek sabiedrisko mediju nevajadzīga apvienošana. Zinātniekiem nejautā vai to vajag darīt. Rīkojas un viss, pārējiem jāstāv “pie ratiem”. Anda Čakša (Jaunā Vienotība) izlēma, ka vajag likvidēt Liepājas Universitāti. Ja jautā, kurš politiski atbildēja par šo lēmumu, tad galvenā atbildība bija IZM un valdībai, bet LiepU padome un senāts atbalstīja konkrēto pievienošanās risinājumu. Jo baidījās palikt bez darba. Jā — Liepājas Universitāti pilnīgi noteikti varēja mēģināt pārprofilēt un saglabāt kā neatkarīgu universitāti. Tas bija politiski aprobežots un stratēģisks kļūdains lēmums izvēlēties integrāciju RTU, nevis saglabāt patstāvīgu augstskolu ar jaunu attīstības modeli. Kādam Rīgā gribējās LiepU naudu. Tas bija politiķu, nevis analītiķu, zinātniski pamatots lēmums. Zinātnei neviens neprasīja. Rīkojās uz viss.
Zinātne šobrīd tiek apdraudēta arī daudz plašākā mērogā. Politiski un ekonomiski. Jo īpaši ASV. Kāpēc neuzticēšanās zinātniekiem kļuvusi tik izplatīta? Ja ASV profesoriem tiek liegts pasniegt Platona darbus, ja Kongresa deputāti aicina izņemt klimata pārmaiņas no mācību grāmatām un ja ASV vakcinācijas programma tiek samazināta pēc veselības ministra, Roberta F. Kenedija iniciatīvas, tad ir iemesls nopietni jautāt sev, vai mēs virzāmies uz sabiedrību, kurā zināšanām tiek piešķirta arvien mazāka nozīme? Jeb tagad visi ir vienādi gudri? Nav svarīgi cik ilgi un ko mācījušies?
Divi amerikāņu zinātnieki Maikls E. Manns un Pīters J. Hotezs grāmatā „Science under siege: How to fight the five most powerful forces that threaten our world” apraksta drūmo situāciju, kas izveidojusies. Zinātnei uzbrukt tagad ir modē. Politiķi un viņu “piekritēji” gāžas virsū zinātniskajām metodēm, atsevišķiem pētniekiem. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka šos uzbrukumus organizē spēki, kuriem ir ideoloģiski vai ekonomiski svarīgi, lai izvairītos no patiesības.
Autori apraksta vairākus galvenos spēkus, kas virza pretestību pret zinātni: 1) miljardieri, kas tic ekstrēmām amatieru izdomātām ideoloģijām. Šie ļaudis apkaro zinātni un izmanto ultrakonservatīvas domnīcas/ lobēšanas organizācijas, lai piekliegtu pasauli ar savām idejām. 2) Naftas ražotājvalstīs, kas necieš un noliedz klimata pārmaiņas. Viņi izsmej, noliedz un kliedz maksimāli. 3) Dezinformācijas izplatītāji, kuri par melu tiražēšanu saņem samaksu “no kāda”. Šo cilvēku bizness ir pasūtījuma apmelošana, viņi piedalās organizētu nepatiesību izplatīšanā un paši tēlo žurnālistus vai atmaskotājus. Izmantojot MI botus un „troļļu armiju”. 4) Sliktas kvalitātes masu mediji, kuru redakcijām neeksistē zinātniski aprobēts ekspertu saraksts visās jomas, bet tiek izmatoti tikai daži “dežūreksperti” visām vajadzībām.
Domāju, ka antizinātne ir nopietna problēma arī pie mums. Cilvēki neko nesaprot un automātiski palielinās šarlatānu zona. Rezultātā lēmumi tiek pieņemti bez jomas ekspertu iesaistes un izraisa nejēdzīgas sekas. Vēlētāji šo neprasmīgumu redz. Tā veidojas situācija, ka notiek pandēmija, bet nav iespējams izskaidrot tautai kā pareizi rīkoties. Sākas karš Ukrainā, bet sagrozīto faktu (dezinformācijas dēļ) demokrātiskām valstīm neizdodas panākt sabiedrības vienotību pret agresoru Krieviju.
Izveidojas situācija, kad Maikls E. Manns (Michael E. Mann), viens no pasaulē pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem amerikāņu klimatologiem un ģeofiziķiem, saņēma balta pulvera sūtījumu pa pastu no globālās sasilšanas “pretiniekiem” par savu atklājumu saturu ( viņi tos negrib atzīt). Bet vakcīnu pētnieks, pediatrs Pīters Hotezs (Peter Hotez), kurš aktīvi aizstāvēja vakcināciju pret Covid-19), saņēma nāves draudus, antisemītiskus apvainojumus un tika vajāts gan internetā, gan klātienē, jo vakcinācijas pretinieki bija neapmierināti ar viņa nostāju.
Pieņemot, ka mūsu Latvijas vidē nepastāv tik spēcīgas sazvērestības teorijas kā Krievijā vai ASV, šī problēma tomēr pastāv arī pie mums.
Pirms vairākiem gadiem biju spiesta atskaitīties Latvijas universitātes zinātniskā titula piešķiršanas komisijai, lai saņemtu profesora amatu. Kāds no komisijas locekļiem man kašķīgi uzdeva jautājumu par to kā esmu piekārtojusies Liepājas pašvaldības vajadzībām ar savu zinātni. Teicu, ka mani pētījumi ir fundamentāli un nav sinhronizēti ar pašvaldības vajadzībām. Viņš iebilda un pamācīja mani, ka visi Sociālo zinātņu fakultātes pētījumi Rīgas LU esot cieši saistīti ar Nila Ušakova vadīto Rīgas Domi. Domāju, ka šāda “zinātnes nopirkšana”, kad naudas devēji pieprasa sev labvēlīgos zinātnisko atklājumu rezultātus, notiek arī pie mums. Universitātes ir pakļautas spēcīgam politiskam un ekonomiskam spiedienam. Uzskatīt, ka pētnieki, kuri saņem pamatfinansējumu, automātiski ir objektīvāki savos rezultātos, nav pamata.
Zinātnieku vidū eksistē maldi, ka konfliktus ar zinātnes pretiniekiem var atrisināt sniedzot informāciju. Diemžēl tā nav. Nevēlēšanās uzticēties zinātniskajai kompetencei lielā mērā ir jāuzskata par sociālu un ideoloģisku konfliktu, akūtu uzticības trūkumu sabiedrības institūcijām un pretestību pret “tiem, kas ir gudrāki par mani”.
Jā, zinātne un zinātnieki Latvijā šodien ir ļoti apdraudēta ļaužu grupa. Strādāt augstskolā un lasīt lekcijas studentiem nozīmē saņemt 10 reizes mazāku mēnešalgu nekā saņem skolotāji skolās. Tāpēc attiecos no šī darba, jo man bija kauns par to cik maz maksā profesoram.
Mūsu valsts politika netic savām augstskolām un devalvē savus mācību spēkus. Latvijā var mācīties skolās, bet pēc tam jauniešiem jābrauc studēt uz augstskolām ārzemēs, jo savējās augstskolas pazūd un iznīkst tur esošie profesori.
Tā ir muļķība un daļa no antizinātnes manifestācijas Latvijā. Diemžēl. Vai jums ir kādi priekšlikumi kā šo nejēdzību apturēt?
Ilustrācija: Kati Gudovski/Alamy
