Vakar Abu Dabi sākās apspriede Ukrainas kara pārtraukšanas kontekstā. Pirms tam Zelenskis intervijā DR atkārtoja, ka neatdos Krievijai nevienu valsts teritoriju. “Nē, neatdosim arī Donbasu,” sacīja Zelenskis. “Nav iespējams apturēt šo karu un runāt par drošības garantijām no ASV un Eiropas puses, ja sarunās netiek iesaistīti Eiropas vadītāji,” uzsvēra Ukrainas prezidents. Šodien apspriede turpinās.
Medijos parādījušās ziņas (no neatkarīgajiem avotiem un pētnieciskajām grupām), ka Krievijas zaudējumi turpina palielināties. Rudens periods krieviem frontē bijis ļoti asiņains un neveiksmīgs. Ukraiņi to diezgan labi jūtot tieši frontē. Kremļa karaspēks vairs nespēj spēcīgi uzbrukt ukraiņu vienībām.
Ukrainas Aizsardzības ģenerālštābs apgalvo, ka, piemēram, svētdien nogalināti un smagi ievainoti 2980 Krievijas karavīri. Šis ir lielākais cietušo krievu skaits vienā dienā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. Zelenskis apgalvo, ka pagaidām nogalināti vai ievainoti esot 54 000 Kremļa karavīru, kas faktiski ir jauns rekords. Tālāk būs vēl sliktāk.
Rudens klāt, lapas krīt, noslēpties no ukraiņu droniem būs ļoti grūti. Bez tam Ukraina ir nogriezusi Krievijas loģistikas ceļus un izveidojusi priekšrocības saviem droniem daudzos karstajos frontes punktos.
Šos efektus netieši atzīst arī krievi. Pagājušajā nedēļā Donbasā operējošo Krievijas vienību štāba priekšnieks Valērijs Solodčuks atzina, ka viņiem esot problēmas ar aprīkojuma nogādāšanu frontes līnijās. Nāves zonā nepieciešami īpašie droni, kuru nepietiekot. Protams, ka būtisks faktors ir veiksmīgā “Vivaldi” ofensīva un “Veles” pretuzbrukumu pēdējās fāzes, kas radījušas lielus zaudējumus tieši krieviem.
Krievi cenšas tagad izmantot pēdējās nedēļas pirms sniega un ziemas. Cenšoties iepriecināt “onkuli Putinu” un iekarot iespējami daudz teritorijas Doņeckas baseinā. Mazāks spiediens no krievu puses jūtams Hersonas zonā. Viņi vairs pat nemēģina šķērsot Dņipro upi. Pat Zaporižjes apgabalā Kremļa spēkiem nav izdevies virzīties uz Orihivas pilsētu (pēc Robotines atgūšanas šī gada sākumā). Doņeckas ziemeļu sektorā krieviem nācies pārvietoties, lai aizstāvētu savas pozīcijas, jo ukraiņi tomēr virzās uz priekšu. “Moguščestvennaja” krievu armija zaudē.
Pašlaik Krievija koncentrējusi savus spēkus dažādos punktos. Tā varētu būt taktika. Taču nav izslēgts, ka šeit novērojam milzīgo zaudējumu sekas. Putinam pašlaik nav pietiekami daudz karavīru, lai uzturētu spiedienu visā garajā frontes līnijā. Tikmēr ukraiņu karadarbība kļūst automatizētāka un mazāk atkarīga no karavīru skaita.
Kopumā rudens pirmie mēneši frontes līnijā Kremlim ir bijuši katastrofāli slikti. Papildus rekordlielajiem zaudējumiem oktobrī, kad viņi zaudēja lielu teritoriju (nekā izdevās ieņemt) (ISW), var novērot, ka “kara” sviras pamazām nonāk ukraiņu pusē.
Skaidri redzams, ka Putinam jāķeras pie masu iesaukuma armijā un jādzen uz fronti arī maskavieši un Pēterburgas snobi. Visu rudeni tika runāts par gaidāmo Krievijas mobilizāciju. Taču Putins no tās ļoti baidās, jo tad varētu sākties nemieri pašā Krievijā. Pagaidām Kremlis klusē un tēlo tālāk, ka piekto gadu ir ieilgusi īsā un ātrā “specoperācija”.
Taču ārzemju avoti ziņo, ka vispārējā mobilizācija faktiski ir sākusies jau pirms diviem gadiem. Britu pētniecības institūta (RUSI) ziņojumā aprakstīts, kā “daļējā” mobilizācija turpinās un šis process pašlaik pārcelts uz attālajiem Krievijas reģioniem. Izvairoties no lielajām pilsētām. No turienes piespiedu vervēšana turpinās jau divus gadus.
Tādā veidā Krievijas armija aizpilda “robus” klusiņām un neizraisa lielu troksni publiskajā telpā. Taču tagad izskatās, ka arī ar to vairs nepietiek, lai iekarotu visu Donbasu.
Ilustrācija: šādi ukraiņu droni regulāri medī krievu karaspēku. Rudenī kaujas kļūs vēl skaudrākas. Foto: Dmitro Smolienko/TT
