Krimas tilts grūst kopā

Divi lieli tilti Kijivā cietuši no krievu uzbrukumiem. Vienlaikus ukraiņi uzbrukuši Krimas tiltam krievu okupētajā zonā. Zelenskis apstiprina (X), ka tika izmantots Ukrainā ražotais robots „Flamingo”. Šī ir jau otrā reize (īsā laika posmā) kad Ukraina atkal uzbrūk Krimas tiltam, kas savieno anektēto pussalu ar Krievijas kontinentālo daļu. Tāpēc satiksme uz laiku apturēta, un okupācijas varas iestādes aicina iedzīvotājus izvairīties no šīs teritorijas. Attēli liecina, ka viena no arkām ir sagruvusi.

Turpinās arī ukraiņu uzbrukumi Maskavai. (TT)  Pēdējo dienu laikā krievu iestādes intensīvi ziņo par notriektiem ukraiņu droniem, taču nav skaidrs cik no šīs “notriecēju lielīšanās” ir patiesība.

Cita lieta ir Kijivas tilti, kurus krievu turpina bombardēt ar raķetēm. Nav skaidrs, cik lieli ir šoreiz nodarītie bojājumi, taču Ukrainas mediji ziņo, ka satiksme pāri tiltiem esot apturēta, kas rada lielas problēmas ukraiņu rīta satiksmes plūsmai pilsētā.

Eiropas līderiem jāsāk pašiem sarunas ar Putinu. Nav pieļaujams, ka ar to nodarbojas tikai amerikāņi.” – tā laikrakstam „Financial Times“ paudis savu viedokli Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, uzsverot, ka pašreizējā ASV administrācija varētu vēlēties sadalīt Eiropu interešu sfērās. “Pārāk ilgi esam deleģējuši viņiem Eiropas sadarbību ar Krieviju. Uzskatu, ka tas ir bezatbildīgi” – uzskata  Aleksandrs Stubs. ES dalībvalstu līderi nesen izlēma, ka turpmākajās sarunās ar Krieviju par Ukrainu tos pārstāvēs ES un E5. Proti, lielvalstis: Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija un Polija.” Tagad, kad mums ir izveidots satvars, Eiropas līderiem ir jārunā tieši ar Putinu, paužot vienotu vēstījumu un argumentus” –  domā Stubs.

Pirmdien notika jaunas sarunas starp Krieviju un ASV.  Trampa znots Džareds Kušners raksturo tikšanos ar Vladimira Putina padomnieku Juriju Ušakovu kā produktīvu.„Lai gan liela daļa publiskās diskusijas ir vērsta uz pušu atšķirībām, mēs joprojām redzam, ka nopietnās diskusijās rodas pozitīvas un konstruktīvas idejas,”  – raksta Kušners vietnē X. Abi ar Stīvu Vitkofu  tikušies arī ar Ukrainas pārstāvjiem, kā arī ar ES un NATO pārstāvjiem.(TT)

Medijos noplūdusi informācija par to, ka uz Ukrainu slepeni esot nosūtīti Francijas karavīri. (Radio France Internationale, RFI). Francijas bruņoto spēku vienība jau vairākus mēnešus tur atrodoties un palīdzot ukraiņiem. Oficiāli tiek apgalvots, ka šie spēki esot daļa no Francijas ieguldījuma ES militārajā atbalsta misijā, kuras bāze atrodas Polijā. Taču, kā norāda avoti, mazākas grupas esot nosūtītas uz Ukrainu īslaicīgās misijās, lai apmācītu ukraiņu virsniekus un veiktu militārā aprīkojuma apkopi. Tās nepiedalās kaujās. Francijas parlaments neesot informēts par valdības lēmumu nosūtīt karavīrus uz Ukrainu. Valsts konstitūcija pieprasot šādas akcijas saskaņot.  Starp citu, arī Lielbritānija un Kanāda iepriekš ir sūtījušas savus karavīrus uz Ukrainu, lai apmācītu Ukrainas armiju. Taču  kontingentu atsauca atpakaļ īsi pirms Krievijas iebrukuma 2022. gadā. (SvD)

Tātad 1. decembrī Igaunija pilnībā slēgs robežu ar Krieviju. Iekšlietu ministrs Igors Taro domā, ka robežu varētu slēgt daudz ātrāk. Tomēr vēlas dot iespēju laicīgi atgriezties tiem, kuri dzīvo Igaunijā, bet pašlaik atrodas Krievijā. Pagaidām nav zināms kad robežu atvērs no jauna. Igaunija vairs neizsniedz tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem. Lielākajai daļai cilvēku, kas šķērsojuši Igaunijas robežu, ir Igaunijā dzīvojošo radinieki, un viņiem ir dubultpilsonība vai tikai Krievijas pilsonība. Igaunijas 80 000 Krievijas pilsoņiem līdz šim tika dota iespēja  apmeklēt tuviniekus Krievijā. Tagad to izdarīt būs grūtāk

Ilustrācija: Krimas tilts pēc trieciena, foto Exilenova+/Meduza