Turpmāk ukraiņiem maksās prēmijas arī par Krievijas karavīra nogalināšanu tuvcīņā. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas jaunajiem noteikumiem (par motivācijas un līgumu sistēmas reformu) karavīri var saņemt finansiālu atlīdzību arī par šādu konkrētu varoņdarbu: prēmija par ienaidnieka likvidēšanu tuvcīņā. Tad karavīram pienākas 15 000 grivnas  jeb aptuveni $335. Lai saņemtu šo naudu, notikušajam jābūt apstiprinātam ar video pierādījumiem.

Lielāku naudu var saņemt par saņemšanu gūstā. Jo ienaidnieka sagūstīšana ir saistīta ar daudz augstāku risku un gūstekņi ir nepieciešami apmaiņas fondam. Par katru dzīvu, sagūstītu Krievijas karavīru prēmija ir ievērojami lielāka – 100 000 grivnas jeb aptuveni $2200.

Kara sākumā tuvcīņa (starp Ukrainas un Krievijas kājniekiem) bija bieži izplatīta kaujas forma. Tagad šādas saķeršanās ir retāk, bet tomēr notiek. Īpaši apgabalos, kur Krievija cenšas iefiltrēties Ukrainas aizsardzības līnijā ar atsevišķiem karavīriem.

Ukrainas Aizsardzības ministrijai jau iepriekš ir bijusi videospēlei līdzīga punktu sistēma, kurā veiksmīgās vienības tiek apbalvotas ar jaunām ieroču sistēmām par nogalināto un ievainoto Krievijas karavīru skaitu. 

Visumā Ukrainas Aizsardzības ministrija līdz šim nemaksāja fiksētas naudas prēmijas par atsevišķu kājnieku nogalināšanu. Tā vietā Ukrainas bruņotajos spēkos darbojas digitālā punktu sistēma “ePoints“ (“Army of Drones: Bonus”), kur karavīri par ienaidnieka personāla un tehnikas iznīcināšanu saņem virtuālos punktus, kurus var apmainīt pret militāro ekipējumu – droniem, elektroniskās cīņas (EW) ierīcēm un robotiem

Sistēma darbojas šādi: 12 punkti par kājniekiem. Likvidējot vai sagūstot Krievijas dronu operatorus prēmijas tiek divkāršotas – 24 punkti. Par lielākas tehnikas, piemēram, tanku vai artilērijas sistēmu iznīcināšanu vienības saņem no 40 līdz 50 punktiem. Par katru sagūstīto ienaidnieka karavīru tiek maksāta fiksēta piemaksa aptuveni $2200 vērtībā. 

Vai ukraiņu sistēmā ir arī trūkumi? Jā, tādi ir: liela birokrātija un pierādījumu sarūpēšanas problēmas. Lai karavīrs saņemtu solīto prēmiju (piemēram, par ienaidnieka likvidēšanu tuvcīņā vai tehnikas iznīcināšanu), ir jāiesniedz neapgāžami pierādījumi. Reālajā kaujas situācijā, kad apkārt notiek intensīva apšaude, karavīriem bieži nav laika vai tehnisku iespēju fiksēt video materiālus vai gaidīt, kad dronu operatori apstiprinās konkrēto faktu sistēmā DELTA. Rezultātā daudzi solītie bonusi paliek tikai uz papīra. 

Pastāv arī korupcijas riski, jo prēmiju aprēķināšana lielā mērā ir atkarīga no štāba virsnieku un vienību komandieru iesniegtajiem ziņojumiem. Tiesībsargājošās iestādes regulāri fiksē gadījumus, kad virsnieki pieprasa kukuļus (“atpakaļmaksājumus”) no karavīriem apmaiņā pret viņu iekļaušanu kaujas piemaksu sarakstos. Ir bijušas situācijas kad “kaujas nauda” nepamatoti aprēķināta aizmugurē esošiem dienesta biedriem. 

Nesen ieviestā reformu pakete galvenokārt vērsta uz jaunu brīvprātīgo piesaisti un īstermiņa līgumiem (6–14 mēneši triecienvienībās). Tikmēr karavīri, kuri karo kopš 2022. gada, joprojām atrodas neziņā par savu demobilizāciju. 

Tā kā maksimālais atalgojums ar visiem bonusiem triecienvienību kājniekiem var sasniegt pat 460 000 grivnu (~10 000 USD) mēnesī, tad eksperti norāda uz finanšu riskiem. Ukraina pati nespēj pilnībā nosegt šīs izmaksas. To izmaksa ir tieši atkarīga no Rietumu finansiālās palīdzības un aizdevumiem, kas iegrūž valsti dziļā parādu slogā. 

Tā kā jaunā sistēma samaksā par konkrētu “rezultātu” (ieņemta pozīcija, iznīcināts mērķis), tad karavīru ienākumi ir kļuvuši neparedzami. Neprognozējami. Kritiķi domā, ka karavīram ir vajadzīga stabila, prognozējama alga ģimenes uzturēšanai, nevis riskanta finanšu sacensība frontes līnijā.

Militārā atalgojuma līmenis šodien Ukrainā ir atkarīgs no amata un pienākumiem. Algas lielums variē no 450 līdz 4300 eiro mēnesī. Cerams, ka šis karš drīz beigsies un ukraiņiem vairs nebūs jāfinansē cīņa pret Putina izraisīto ārprātu. 

x

Līdz šim Ukrainas karā ir nogalināti vai ievainoti divi miljoni karavīru. (New York Times,  CSIS pētījums) Krievija ir cietusi vislielākos zaudējumus, proti, 1,4 miljonus kritušo vai ievainoto. 450 000 ir krituši. Bojā gājuši no 125 000 līdz 150 000 Ukrainas karavīru. Pētījumā CSIS izmantojusi Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas aplēses par ievainoto un bojāgājušo skaitu, jo Maskava nepublicē savus skaitļus un Ukraina arī neizpauž. (SvD)  

Ilustrācija: Andrijs Andrijenko/TT