Desmit cilvēki gājuši bojā un četrpadsmit ievainoti Krievijas uzbrukumos Kijivai un priekšpilsētām nakts apstākļos. Šī ir jau sestā diena pēc kārtas, kad krievi uzbrūk Ukrainas galvaspilsētai. Nogalināti trīs bērni, vairākās vietās izcēlušies ugunsgrēki. 

Putins pašlaik pastiprina uzbrukumus arī Ukrainas pierobežas zonai. Otrdien tika uzbrukts robežas šķērsošanas punktam ar Eiropas Savienību un Rumāniju. (SVT)

Pašlaik tiek pastiprināta drošība ap galvaspilsētu. Tas attiecas uz skolām, sabiedrisko transportu un parlamentu, jo krievu uzbrukumi šādiem objektiem ir palielinājušies.

Tiek atcelti lieli pulcēšanās pasākumi un paplašināta attālinātā mācīšanās skolās un augstskolās.

Drošības apsvērumu dēļ, tiek apturēta metro satiksme pār Dņepru, kas izraisījis haosu automašīnu satiksmē. Pašlaik tiek mēģināts atļaut kursēt vismaz vienai metro līnijai trauksmes laikā, jo pastāvīgie uzbrukuma brīdinājumi paralizē visu pilsētu.

Parlaments ir pabeidzis pazemes plenārsēžu zāles būvniecību, kur deputāti var patverties desmit minūšu laikā. (SvD)

Turpinās ukraiņu uzbrukumi krievu Belgorodai. Tur bojā gājis viens cilvēks. Ukraiņi uzbrukuši arī vairākiem citiem krievu pierobežas rajoniem. (SVT) 

Zelenskis atsācis miera sarunas. Telefonsarunā ar ASV Džaredu Kušneru un Stīvu Vitkofu, viņš atsācis “labu, detalizētu un konstruktīvu” pieeju problēmas risināšanai. Abi plānojot vizīti Kijivā. “Šāds risinājums būtu ļoti noderīgs” – raksta Ukrainas prezidents vietnē X.

Turpina pastāvēt klusa cerība, ka emigrācijas krievi varētu sākt ietekmēt kara norieta iespēju. Viens no viņiem ir Iļja Jašins, kuru Putins iztrieca no Krievijas un viņš turpina savu cīņu Berlīnē. Viņa birojs atrodas Vācijas galvaspilsētā un to finansē trimdā esošie krievu uzņēmēji. Šāda biroja eksistence esot pretkara protesta forma. Finansētāju vārdi netiek publiskoti, jo Putins atriebjas saviem ienaidniekiem arī ārzemēs. “Neviens nevēlas, lai viņa durvju rokturis tiktu apsmidzināts ar  Novičoku (nervus paralizējoša viela, kuru FSB ir izmantojusi politiskās slepkavībās ārvalstīs).

Krievu opozīcija cīnās ar iekšējām nesaskaņām, ir vāja un sašķelta. Taču ārzemnieki ir būtiski mainījuši attieksmi pret krieviem un krievus tagad smagi ienīst. Kāpēc? Tāpēc, ka krievu sabiedriskās domas aptaujas konsekventi liecina, ka iedzīvotāju vairākums atbalsta šo karu Ukrainā. Tas arī ietekmējis Eiropas sabiedrisko domu – Krievijas pilsoņiem ir grūtāk iegūt ES vīzas un iemantot ārzemnieku labvēlību. Jašinam šķiet, ka ES ierobežojumi esot nepamatoti un sabiedriskās domas aptaujas Krievijā neziņojot patiesību par to ko īsti krievi domā. (DN) Opozīcija ārzemēs darīšot visu, lai panāktu, ka par Putinu šajās vēlēšanās nobalso maz vēlētāju. Viņi zina, ka Putins melos par vēlēšanu iznākumu. Jā, melos, kā parasti. Taču šāds vēlēšanu reālais iznākums varētu traumēt Putinu pašu. 

Protesti Krievijā ir bijuši nelieli un ierobežoti. Taču fakts, ka Kremlis nepieļauj nevienas pretkara partijas līdzdalību vēlēšanās, rāda, ka Putins ir nobijies. Pamanījis, ka krievi ir noguruši no šī kara. Tā domā Jašins Berlīnē. (DN) Viņam ļoti nepatīk Kaja Kallasa  (ES) un viņas konsekventā attieksme pret krieviem un Putinu. Jašins uzskata, ka visus krievus nedrīkst vainot kara kontekstā. Viņš ir pārliecināts, ka arī ukraiņi esot vainīgi šī kara izraisīšanā. Tas faktiski nepārsteidz – paškritiska pieeja joprojām nav modē pat krievu trimdas vadoņiem.  2026. gadā viņš dibināja Berlīnē jaunu krievu partiju “Miermīlīgā Krievija” un uzskata, ka pavisam drīz šis karš beigsies. Laiks, kuru piedzīvojam, esot pēdējā daļa stāstā ar nosaukumu “Putins un Krievija”. Cerams, ka nākamā pasaka krieviem izdosies labākā.  

Ilustrācija: Kijivas iedzīvotāji patveras no krievu gaisa uzlidojuma metro stacijā “Sporta pils”. 2026. gada 27. augusts.

Francisco Seco / AP / Scanpix / LETA, Meduza