Krievi turpina “cilvēku safari” Ukrainā. Piespiežot civiliedzīvotājus bēgt projām uz rietumiem.

“Uzbrukumi tagad kļuvuši daudz ļaunāki un nežēlīgāki. Pēdējā laikā vairs nedrīkstējām vispār iziet ārā, pat uzturēties savā dārzā”, – saka 23 gadus vecais Dmitro Makarovs, kurš bijis spiests pamest savu dzimto pilsētu Kramatorsku. (DN)

Vai jums ir nepieciešamas palagi? Ēdiens? Vieta, kur gulēt? Higiēnas preces? Jauni dokumenti, piemēram – pases vai personas apliecības? Vilciena biļetes?

Šādus jautājums uzdod ikvienam, kurš ierodas bēgļu uzņemšanas centrā Lozovā. Tur jāievelk krustiņš ailītē – “jā” vai “nē”. Tad jāgaida rindā. Tā ir gara. 

Lozovas pilsēta šodien ir iekšzemē pārvietoto ukraiņu bēgļu centrs. Katru dienu ierodas no 250 līdz 300 cilvēkiem. Skaits pakāpeniski pieaug, jo krievi spiežas tuvāk. 

Reģistratūra atrodas skolā, kur palīdzības organizācijas piedāvā pagaidu mājokli, apģērbu, vajadzīgas lietas un kontaktus ar ārstiem. Vairākas klases pārveidotas par ģimenes istabām vai bērnu rotaļu telpām. Tāpēc aprīkotas ar bērnu grāmatām un krāsainām spēļmantām.

“Lielākā daļa no tiem, kas tagad šeit ierodas, ir vecāka gadagājuma cilvēki. Daudziem nav kur iet. Trūkst sakaru un resursu, lai ceļotu tālāk”- saka Alesija Četčikova no Palīdzības koordinācijas centra, kas organizē pieņemšanu Lozovā.

“Daži ir ievainoti ar dronu šrapneļiem. Citiem nepieciešams psiholoģisks atbalsts. Pēc šiem smagajiem četriem kara gadiem, gandrīz visi ir ļoti sliktā stāvoklī”. – konstatē Alesja. Augusta pirmajā nedēļā te ieradās 1654  cilvēki. Kopš gadu mijas – 51 000. Visi atbrauc vai atnāk no Doņeckas apgabala Ukrainas austrumos.

Pirms kara Lozovā dzīvoja 53 000 iedzīvotāju. Daudzi tagad ir pametuši savas mājas un pilsētu, bet viņu vietā turpina ierasties bēgļi. Arī no Dobropiļas, Družvikas un Konstantiņivkas. Taču miera nav arī šajā zonā. Pirms nedēļas krievi uzbruka dzelzceļa stacijai ar droniem. Bojā gāja divi, bet astoņi tika ievainoti. Pagaidām šī teritorija atrodas ārpus ienaidnieka regulāri pilotējamo dronu sasniedzamības. Šo zonu sasniedz tikai FPV droni. Tie ir kaut kas līdzīgs snaiperu ieročiem, jo ikviens var kļūt par mērķi.

Kā tas notiek? Krievu drona pilots ekrānā izvēlas savus mērķus un labi redz ko un kā nošauj. Piemēram – zemnieku, kas rok kartupeļus vai riteņbraucēju uz lielceļa. Internetā var apskatīt videoierakstu, kurā kāds dārzeņu tirgotājs Hersonā izmisīgi cenšas aizmukt no krievu drona, kas viņu vajā. Upuris slēpjas aiz savas automašīnas, kas arī uzsprāgst, bet vajātais vīrietis tomēr izdzīvo. 

Tagad cilvēki bēg no krievu terorizētās zonas, kurā viss tiek sagrauts. 

Viena daļa bēgļu dodas uz Harkivu. Dmitro Makarovs uzskata, ka tur var atrast darbu. Daži ir sasnieguši Lozovu savās automašīnās, bet lielākā daļa  tiek evakuēti ar speciāliem evakuācijas autobusiem. (DN)

Viena daļa vecāku cilvēki nevēlas pamest savas mājas kara dēļ. Piemēram, 77 gadus vecā Raisa centās nekur nebraukt kamēr varēja izturēt. Beigās piezvanīja uz neatliekamās palīdzības numuru un rezervēja sev vietu autobusā:”Negribu nomirt. Visu laiku dzirdēju sprādzienus, jo dzīvoju augšējā – ceturtajā stāvā. Likās, ka varu izturēt visu, ka esmu to iemācījusies pa šiem četriem gadiem. Taču salūzu, jo iepirkšanās laikā, krievi sāka medīt ar droniem arī tantes, kas iepērkas.”

Raisa ir dzimusi un augusi Kramatorskā, nostrādājusi tur par frizieri. “Kad biju savas slavas zenītā (kā laba friziere!), tad biju viena no pašām labākajām šajā profesijā.  Tas bija pirms 25 gadiem. Toreiz strādāju lielā salonā. Taču turpināju griezt matus arī kara laikā. Kā citādi! Man joprojām ir pastāvīgie klienti!” – viņa smejas un noslauka sviedrus no pieres. Blakus uz grīdas rēgojas ceļa soma. Tagad braukšot uz Kijivu pie mazdēla. Nekādu konkrētu plānu par ceļošanu tālāk viņai nav. 

Visapkārt veikali un skolas tiek slēgti, nekursē vairs vietējais transports, nedarbojas slimnīcas. Teritorija ieiet mūžīgā posta apburtajā lokā. 

Nav labi, ka šādas lietas notiek. Tas, ka civiliedzīvotāji ir sākuši pamest arī lielās pilsētas Kramatorsku un Slovjansku, ir bīstami visai valstij. Ja Kijiva zaudēs kontroli pār šīm teritorijām, tad aizsardzība vājināsies. Ciemati tiek nolīdzināti, ēkas iztukšotas.

Lozovā aktīvi darbojas palīdzētāji. Piemēram, norvēģu brīvprātīgais uzņēmējs Helge Flatējs tur uzstādījis mobilo gaļas kūpinātavu. Divu dienu laikā pagatavo 1200 burgerus ar kāpostu salātiem. Rinda ir gara, jo visi grib pagaršot. “Šeit ir daudz cilvēku, kas dara. Cīnās un neatkāpjas. Taču arī vienkāršākās lietas – piemēram, dažas ēdienreizes (tādas kā šī), rada mums prieku. Tas ir tik svarīgi!” – saka kāda kundze, kas priecājas par Helges sarūpēto. Viņš regulāri ceļo no Norvēģijas uz Ukrainu un dara šādu darbu. Arī tas ir vajadzīgs. 

Piemēram tagad viņš pasniedz hotdogus piecgadīgam zēnam, kurš vēlas tos aiznest visai savai ģimenei, kas gaida koka ēnā. Helge uzmanīgi vēro kā bērns piegādā savējiem ēdienu un sāk organizēt piegādes cilvēkiem, kas apkalpo bēgļus. Alesia Čečikova atzīst, ka pašam nav laika aiziet pakaļ: “ Mūsu darbiniekiem nav pusdienas pārtraukumu, jo nav laika ēst. Cilvēku ir tik daudz.  Nav laika pat aiziet uz tualeti. Šeit visu laiku plūst un plūst bēgļu rinda. Tā nu tas ir.”

x

Aizvadītās nedēļas laikā Krievija uzbrukusi ukraiņiem ar 2000 droniem, 1600 spārnotajām raķetēm un 31 ballistisko raķeti (ieskaitot Ziemeļkorejas ieročus). Pašlaik šie masveida grautiņi notiek arī dienas laikā un ir paralizējuši galvaspilsētu Kijivu ar regulāriem gaisa trauksmes brīdinājumiem, jo Putins uzbrūk daudzdzīvokļu mājām, uzņēmumiem un civilajai infrastruktūrai. (Kyiv Independent)

Ilustrācija: Lozova jau ilgstoši funkcionē kā bēgļu uzņemšanas centrs, katru dienu reģistrējot no 250 līdz 300 bēgļu. Foto: Karina Piļuhina