Pagaidām Ukrainas karam ir tikai viens uzvarētājs. Tā ir Ziemeļkoreja. Pateicoties Krievijas karošanas apsēstībai, šī valsts ir nostiprinājusies ekonomiski un militāri. Tas, protams, ceļ Kima Čenuna pašapziņu un rada iespaidu, ka “ar ziemeļkorejiešiem tagad jārēķinās” visiem. 

Šonedēļ tika atklāts pirmais autoceļa tilts starp Ziemeļkoreju un Krieviju. Tas šķērso Tumenas upi un liecina par ciešām saitēm starp Putinu un Čenunu. Ukrainas karš viņus satuvinājis. Kims ir mēģinājis Putina nelaimē atrast savu laimi un viņam tas arī ir izdevies. 

Ziemeļkoreja sistemātiski sūta Krievijai munīciju, piegādā karotāju tūkstošus. 2024. gadā abas valstis parakstīja sadarbības līgumus un solīja aizstāvēt viena otru kara apstākļos. Tāpēc Ukrainā tagad karo 11 000  Ziemeļkorejas karavīru no kuriem bojā gājuši vismaz 3000.(BBC)

Ziemeļkorejai ļoti vajadzēja atzinību un naudu, kuru tā ir ieguvusi. Palīdzība Krievijai nodrošinājusi ieņēmumus, kas izolētajai valstij ir svarīgi. Laikā no 2022.–2025. gadam Ziemeļkoreja ir saņēmusi četras reizes vairāk ārvalstu valūtas nekā iepriekšējā četru gadu periodā. Pie kam, vinnests nav mērāms tikai naudā. Krievija  atbalsta ar tehnoloģijām un mazinot Ziemeļkorejas starptautisko izolāciju. Ziemeļkoreja ir ieguvusi krievus kā draugus ANO Drošības padomē. Tāpēc Putina cilvēki “uzlika veto” ANO balsojumam par sankciju pagarināšanu. Karš Ukrainā ir lieliska skola militārajai pieredzei un prasmei mūsdienu karadarbībā. Tieši to arī Kimam vajag, lai gatavotos “dienvidu provinču atgūšanai”. 

Palīdzība Putinam ir cēlusi Kima Čenuna prestižu dzimtenē. Phenjanā tagad uzcelti jauni debesskrāpji, atvērti izsmalcināti restorāni. Uz ielām var redzēt pat elektromobiļus, lai gan liela daļa iedzīvotāju joprojām ir ļoti nabadzīgi un dzīvo trūkumā. 

Kims ir pārliecināts, ka pateicoties krieviem, Ziemeļkoreja ieiet jaunā veiksmes ērā. Dienvidkoreja par šo notikumu attīstību nav sajūsmā.  

Pagaidām Ziemeļkoreja nav izrādījusi nekādu interesi par attiecību uzlabošanu ar dienvidkorejiešiem.  Nav skaidra arī Trampa pozīcija. Kad gada sākumā notika ikgadējās militārās mācības “Ulchi Freedom”, tad prezidents Tramps tās saīsināja no vienpadsmit līdz piecām dienām. Iespējams, ka šis bija kārtējais sods par Dienvidkorejas atteikšanos sniegt ASV atbalstu Hormuza šaurumā. Taču var gadīties, ka arī dienvidkorejieši ir krituši “Trampa nežēlastībā”. 

Kā jaunais jaunais  tilts tiks izmantots? To rādīs laiks. Nav skaidrs, vai Krievijas interese par Ziemeļkoreju saglabāsies arī pēc kara beigām. Ja Krievija zaudēs karu, tad Kims Čenuns varētu tikt kritizēts par to, ka ievilka savu valsti šajā karā, kurā ziemeļkorejieši miruši veltīgi.

Protams, ka mēs nezinām ko par karu Ukrainā domā vidējais ziemeļkorejietis. Tur nav brīvu aptauju un informācijas telpu stingri kontrolē režīms. Taču ir zināms ko iedzīvotājiem stāsta valsts propaganda. Oficiālais vēstījums ir izteikti prokrievisks. Kima masmediji šo karu pasniedz kā Ziemeļkorejas un Krievijas kopīgu cīņu pret Rietumiem. 2025. gadā Phenjana pirmoreiz oficiāli atzina savu karaspēka dalību Krievijas pusē un to nodēvēja par “svētu misiju”. (Le Monde)

Interesanti ir tas, ka ukraiņu sagūstītie Ziemeļkorejas karavīri  atzinās, ka pirms nokļūšanas frontē, neesot īsti sapratuši kur un par ko karos.

Tāpēc jaunais tilts uzskatāms par  Krievijas un Ziemeļkorejas kara ekonomikas infrastruktūras elementu. Par Kima uzvaras žestu Ukrainas kara apstākļos.

Ilustrācija: Vairāki Krievijas ministri pirms nedēļas piedalījās tilta atklāšanā. Tilts nosaukts krievu virsnieka Novičenko vārdā, kurš izglāba Ziemeļkorejas pirmo prezidentu no atentāta mēģinājuma. Foto: Jurijs Smitjuks/Tass/TT