Zviedriem vēlēšanas jau garām. Taču ir arī secinājumi un vilšanās. Proti, par komunistu partiju balsojuši krāpjoties un manipulējot ar vēlētājiem. (SvD) Novērotāji informē, ka vēlēšanās konstatēts haoss, klanu balsošanas organizēšana, iecirkņos nelegāli ienestas iepriekš iezīmētas vēlēšanu zīmes un vēlētāji saņēmuši norādījumus pa tālruni kā pareizi balsot. Tā noticis dažos reģionos, kuros mīt diezgan daudz migrantu. Piemēram, liecības no vēlēšanu iecirkņa komisijām Rinkebijas un Jervas esot pat šokējošas. Krāpšanās notikusi galvenokārt ap Kreiso partiju – Komunistiem.

Par ko ir sašutuši darbinieki? Visiem viņiem ir ilga un stabila pieredze šādu pasākumu uzraudzīšanā. Ko tad viņi novēroja un par ko bija neapmierināti? Te būs tikai daži sūdzību piemēri. (SvD)

1. Uz vēlēšanu iecirkni atved sievietes – imigrantes no Eritrejas. Apmēram 100 personas. Tās kolektīvi ierodas vēlēšanu iecirknī, lai nobalsotu pirms vēlēšanām Husbijā (Stokholmas priekšpilsētā). Viņas pavada divi priesteri no draudzes. Viņas visas balso par vienu un to pašu partiju un atzīmē vienu un to pašu kandidātu, jo priesteri instruē sievietes kā to darīt un kur kādus krustiņus vilkt. 

2. Kāds vīrietis ņemas pa Tenstas (Stokholmas priekšpilsēta) vēlēšanu telpu bibliotēkā un bāžas virsū tiem, kas ieradušies vēlēt. Tiek atkārtoti izraidīts ārā no telpas, bet atgriežas. Viņš māca atnācējiem kā un par ko vajag balsot. Vairākas reizes tiek pieķerts brīdī, kad  dala jau aizpildītas vēlēšanu zīmes atnācējiem ārā. Pie ieejas.

3. Augusta beigās Rinkebijā visas priekšlaicīgās vēlēšanu dienas esot bijusi liela vēlētāju plūsma. Daudzi no vēlētājiem nerunā zviedru valodā un nezina kā rīkoties vēlēšanu iecirknī. Neprot balsot. Bet vienu lietu viņi visi zina – viņiem iepriekš pateikts, ka jābalso tikai un vienīgi: “par nr. 8”.Tas ir attēlā redzamais tautietis Iļja Hasans, kas šādi organizēja savu ievēlēšanu parlamentā.

4. Kāda vecāka sieviete ierodas uz pirmstermiņa balsošanu. Viņu atveduši sociālie darbinieki. Kad kundze pienāk pie balsošanas reģistrētāju galdiņa, svīta pamet telpas. Brīdī, kad vēlēšanu funkcionārs grasās iemest viņas aploksni kastē, sieviete pēkšņi iesaucas “stop” un paskaidro, ka patiesībā vēlas balsot par pavisam citu partiju. Viņas palīgi esot draudējuši, ka palīdzēs tikai tad, ja viņa balsos par komunistiem jeb Kreiso partiju.

5. Kāds sirmgalvis Tenstā (Stokholmas priekšpilsētā) izveidojis savu sistēmu, lai pavadītu vēlētājus uz pirmstermiņa balsošanas iecirkni. Viņš savāc ļaudis un ved vēlēt, reizēm pat mēģina nokļūt aiz aizslietņa, lai kopā ar balsotāju veiktu pareizo izvēli. Lai palīdzētu viņiem ievietot iezīmētās vēlēšanu zīmes aploksnē, kas vēlētājiem iedotas jau iepriekš. Viņu pamana un liek aiziet. Brīdī, kad kāds no balsošanas komisijas (pēc stundas) aiziet līdz Tenstas centrālajam laukumam, viņš ierauga šo vīrieti sēžam Kreisās partijas vēlēšanu aģitācijas ēkā. Viņš tagad ir ģērbies atstarojošā vestē ar partijas simboliku uz krūtīm. 

6. Vairākas reizes pēc kārtas Jervas vēlēšanu funkcionāri pamanīja, ka “kāds” savāc un aiznes projām noteiktu partiju vēlēšanu lapiņas. Apzināti atstājot uz galda tikai Kreisās jeb Komunistu partijas vēlēšanu lapiņas, ar krustiņu pie astotā kandidāta.

7. Bieži ierodas nervozi vēlētāji, kas funkcionāriem čukst, ka viņiem liekot balsot par komunistiem, bet viņi nevēlas to darīt. 

8. Šogad populāra ir bijusi attālināta vadība, izmantojot mobilos tālruņus. Piemēram, Jervas vēlētāji ņem telefonus brīdi, kad ieiet vēlēšanu būdiņā. Viņiem tiek nosūtīt norādījumi kā pareizi vēlēt un kurai personai ievilkt krustiņu.  

Domāju, ka vēl plašāk atstāstīt krāpšanos ap vēlēšanām nevajag. Šie blēži ir ļoti radoši, izdomā neparastas pieejas, lai nonāktu parlamentā. Nedomāju, ka Latvijā tā nenotiek. Gan jau notiek nejēdzības arī pie mums. Arī zviedru velēšanu uzraudzītāji uzskata, ka šie fakti ir tika leduskalna redzamā daļa. 

Funkcionāri jeb vēlēšanu komisiju darbinieki nedrīkst nevienam aizliegt balsot. Pat ja balsotāji ierodas ar aizzīmogotām aploksnēm, ar krustiņiem, kurus ievilcis kāds cits. Krāpšanos un pārkāpumus ir grūti dokumentēt. 

Domāju, ka vēlēšanu norisi Jervā nevar saukt par atvērtu un demokrātisku procesu. Pretīgākais, ka visos krāpšanas gadījumos bijusi iesaistīta tikai viena partija – kreisie – Komunisti. Tos, kurus vajadzēja, arī ievēlēja. Klani un mošejas kontrolēja lielu daļu balsotāju un izmantoja migrantus “vajadzīgā” balsojuma realizēšanai. 

Kreiso partija (komunisti) šobrīd visciešāk saistīta ar nopietnākajiem, publiski aprakstītajiem gadījumiem. Piemēram, Borlengē policija un prokuratūra izmeklē iespējamu krāpšanos, saistībā ar V – partijas kandidāta Muhameda Abdukardira Ali kampaņu. Tur atrasti iepriekš aizpildīti biļeteni (komunistiem par labu), plaša vēlētāju nogādāšana uz balsošanas vietām un citi pārkāpumi. Tiek pārbaudītas arī finanšu transakcijas. Ali pats nav apsūdzēts par noziegumu un noliedz iesaisti.

Stokholmas vēlēšanu administrācija ziņo, ka incidenti par iespējamu vēlētāju ietekmēšanu skar dažādas partijas, ne tikai V. Piemēram, ir dokumentēts gadījums, kur kāda sieviete vairākkārt pavadījusi dažādus vēlētājus un norādījusi, par ko balsot. Publiski pieejamajā informācijā nav norādīts par kuru partiju ir aģitēts. (SR) Vai šādi pārkāpumi ir konstatēti bieži? Nē, šogad pirmo reizi tik daudz. Tika ziņots par vairāk nekā 4300 “pārkāpumiem”, jo pirmo reizi bija obligāti jāziņo par incidentiem. Iepriekš tas bija brīvprātīgi.

Tagad sabiedrībā un politiskajā diskursā pieaug spriedze. Kritiķi norāda uz riskiem, kurus rada paralēlo sabiedrību veidošanās un balsu vākšana specifiskās etniskajās kopienās. Savukārt somāliešu izcelsmes politiķi un kreiso spēku pārstāvji noraida prettiesiskas darbības, uzsverot katra indivīda tiesības tikt ievēlētam un piedalīties demokrātiskajos procesos. Šis gadījums ir saasinājis jau agrāk pastāvējušo spriedzi Zviedrijā par to, kā integrācijas politika un naturalizācija ietekmē valsts politisko stabilitāti un vēlēšanu rezultātus.

Nacionālā korupcijas apkarošanas vienība pašlaik izmeklē noziegumu “balsošanas ietekmēšanā” un tur aizdomās vairākas personas. Vēlēšanu padome lems, vai ir nepieciešamas atkārtotas vēlēšanas, jo pēc šī gada vēlēšanām ir saņemts rekordliels apelāciju skaits. Cerams, ka viss noskaidrosies. 

Ilustrācija: partijas vadītāja Nuši Dadgostara un partijas valdes loceklis Iljass Hasans piedalās kampaņā Rinkebijā. Foto: Fredriks Sandbergs/TT