Apgāds Zvaigzne ABC. 2004. ISBN 9984-36-529-8

Zviedrijā dzīvojošā docente, filozofijas zinātņu doktore Sandra Veinberga pēdējos desmit gados, strādājot kā lektore un konsultante, ir padziļināti pētījusi publisko attiecību teoriju un praksi, un tā rezultātā ir tapusi monogrāfija Publiskās attiecības. Teorijas un prakse, kas ir plašākā oriģinālā publikācija par publisko attiecību (PR) fenomenu latviešu valodā.

 Sandra Veinberga tēmu pazīst gan praksē, gan teorijā, un turklāt no dažādām pusēm, kas vairo šī pētījuma nozīmi, piešķirot tam savdabīgu unikalitāti. Maz ir tādu pētnieku, kas būtu ar lielu pētnieciskā un praktiskā darba pieredzi gan medijos, žurnālistikā, gan arī publiskajās attiecībās.

 Darba pirmā daļa padziļināti apskata PR teorētiskās nostādnes un vēsturisko attīstību, bet otrā daļa vairāk pievēršas PR praksei, kas pamatojas uz S. Veinbergas pieredzi lektora darbā, vadot specializētus kursus PR speciālistiem.

 Sandra Veinberga ir profesionāla žurnāliste, kas beigusi Latvijas Universitātes žurnālistikas nodaļu, doktora disertāciju par Vācijas televīzijas programmu žurnāliem aizstāvējusi Maskavas Universitātē un kā Zviedrijas masu mediju pētniece strādājusi Stokholmas un Gēteborgas universitātēs. 

 Latvijas auditorija Sandru Veinbergu pazīst arī kā populāru žurnālisti, publicisti un rakstnieci. Žurnālistes karjeru viņa uzsāka Latvijas Radio mūzikas redakcijā, ko turpināja Latvijas TV mūzikas programmu redakcijā. Pēc zinātniskā grāda iegūšanas vairākus gadus strādāja Latvijas Universitātes žurnālistikas nodaļā par pasniedzēju un docenti.

 Arī dzīvojot un strādājot Zviedrijā, S. Veinberga sadarbojas ar Latvijas medijiem (Latvijas TV, Neatkarīgā Rīta Avīze, radio SWH) korespondentes un komentētājas statusā.

 Monogrāfija apskata PR vietu modernā laika komunikatīvajos procesos, izsekojot galveno teorētisko nostādņu un vadošo prakses strāvojumu izpausmēm.

“Kas ir šis PR un ko tas var nodarīt mums – sabiedrībai?” – ir galvenais grāmatas motīvs.

 Darbs nepievēršas “how-to-do” jeb praktiskajam PR iemaņu uzskaitījumam, bet aplūko PR daudz plašākā skalā, pētnieciskā griezumā.

 Vispirms saduroties ar PR formulējumiem un skaidrojumiem angļu, vācu un latviešu valodās, nonākot pie secinājuma, ka neviens no patlaban lietotajiem jēdzieniem, ieskaitot maģisko saīsinājumu PR – neapmierina  pētnieku vairākumu, neatspoguļo izpētāmā objekta būtību, ja vēlamies public relations apskatīt iespējami plašā spektrā.

Pētnieku (britu, amerikāņu, vāciešu, austriešu) starpā nav vienotības arī par PR attīstības vēstures traktējumu, vietu un lomu sabiedrības attīstības procesā un citiem jautājumiem, kas liecina par PR kā interdisciplināras zinātnes nedaudz novēlotu jeb novilcinātu attīstību. Tai pat laikā nozīmīgi šīs jomas jautājumi aktualizējušies tieši pēdējo gadu laikā un pieaugošais publiskajām attiecībām veltītais pētniecisko darbu klāsts liecina par šī jomas pieaugošo aktualitāti ne tikai Rietumeiropā bet arī Austrumeiropā un Āzijā.

 No vēsturiskā viedokļa raugoties, jākonstatē, ka PR attīstība līdz šim plūdusi divās gultnēs. Pirmā ir ASV iedibinātā tradīcija, otra – Eiropas jeb kontinentālā skola, kuru reprezentē vācieši. Pirmā skola ir vairāk pazīstama un izplatīta, turpretī otrā – ir salīdzinoši vecāka un, no akadēmiskā viedokļa raugoties, piedāvā ļoti pamatīgu un interesantu teorētisko nostādņu fundamentu, kas līdz šim ticis samērā maz analizēts plašākos PR pētnieciskajos forumos.