Vai reliģija var palīdzēt dzīvot?
Zivs pūst no galvas
Kultūrelites aklā seja jeb is it literary or commercial?
Vai reliģija ir traucēklis valstu uzplaukumam un attīstībai?
Ejiet uz filmu #Bille. Noskatieties to. Īsa recenzija pēc pirmizrādes
Bugi-blūzs un joikas zviedru Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā
Polijas traģēdija = Latvijas aktualitāte, jeb kurš būvē ledus sienu?
Kultūrelites aklā seja jeb is it literary or commercial?
”Wogan” sindroms Latvijas publikā nav mūsējais jeb Eirovīzija 2016 var sākties
Vai 8. marta pašiznīcināšanās vēl tālu?
Blūze ar sasienamo apkakli (#knutblus) – kā protesta forma
Dzīvnieku ferma senās mūzikas koncertā Rundāles pilī
Kubas iespaidi 4: Socialismo o muerte. Trīs pelikāni okeānā.
Svētku svinēšanas prasme: pārmantota vai iegūstama?
Latviešu mediji ir nacionālā bagātība
Zviedru Eirovīzijas 2012 fināls. Lorēna (Loreen) vai Danijs?
Šoka absorbcija
Par dažiem aizspriedumiem un tendencēm žurnālistikā
Latvijas Radio valdes skandāls kā žurnālistikas krīzes izpausme
Grāmatas ekrānu laikā jeb kas notiek ar foto albumiem kafejnīcās?
Mamutu mednieces un sasalušie akmens ziedi. Vīriešu karš pret sievietēm un tā ideologi
Preses pīles: spārnotie mežoņi, „mīlētāji vannā” jeb nevainīgās viltus ziņas
Kāpēc labprāt ziedojam ēkai, bet nelabprāt līdzcilvēku atbalstam?
Polijas traģēdija = Latvijas aktualitāte, jeb kurš būvē ledus sienu?
Stokholmas centra muzeji
Stokholmas ceļvedis: Gamla stan Vecpilsēta
Ekrāns izgrūž no bērnistabas tradicionālās rotaļlietas
Saulgriežu dāvanas, globālā sasilšana un Ziemassvētku vecīša smaile Kirgīzijā
Mizogīnija kā Nobela prēmijas un dāmu sporta klupinātāja?
Bankas prezidenta IR „varoņa tauki” un meritokrātijas lāsts
Gandrīz kā pie mums Latvijā – kādam jāpaliek uz vietas. Sveika #CapeVerde!
Šodien televīzijai Latvijā 80 gadu. Latvija bija viena no pirmajām pasaules valstīm, kas raidīja savu TV signālu.
Mediju pratības problēmas Latvijā. 2. daļa. Kas ir sabiedriskais medijs?
Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni
Dievnamu būvēšana kā blēžu indulgence arī Sīrijā
Лиеноша диввалодиба jeb čurājošais puisēns Rīgas domē
Jo negantāki ir mediji, jo lielāki priekšnosacījumi demokrātijai valstī
Neļausim sevi sabraukt! Naida runa internetā un ikdienā
Luters: Lielākā cilvēces traģēdija ir nevis ļauno cilvēku brutalitāte, bet labo cilvēku klusēšana
Partiju uguņošana: par skandālu ap rokgrupu «Līvi»
Nākotne būs pats interesantākais laiks mums visiem – kopā ar Latviju
Rakstītā vārda spēks un balvas kā cenzūras veids
Vēdekļu un ventilatoru lielpilsēta Seula
Mediju ministrs Polijā + patriotisma kultūrtrēģeri
Orienta līgavainis, kuram steidzīgi vajag laulību ar kādu no mums, 2 daļa
Lieldienas vai pavasara saulgrieži. Kā tie atnāca pie mums?
Rietumsahāras saule, vējš un problēmas / 1.
Žurnālistikas nāve internetā jeb medialais zelta laikmets?
Omana, kuras atslēga ilgi bija nolauzta
Berlīnes mūris, prāmis Estonia un Zolitūdes veikals
Kas nosaka politiku: sociālo tīklu kopienas vai masonu vara?
Nacionāla informatīvā telpa kā no demokrātijas virsprincipa izrietošs konstitucionāls pienākums
Ievads flamenko elementārkursā iesācējiem
Atšifrēt un kodēt visu mūžu: pašai savs alfabēts
Gergijevs neesot cienīgs diriģēt orķestri Vācijā, bet 850 krievu intelektuāļu saceļas pret Putinu
Krievijas ģeopolitiskais murgs. Jalta atkal kā nodevība
”Žurnālistikas sarūsēšanas” kārtējā sekvence. Šoreiz Francijā
Lidošana un mākslas pielabināšana
Kremļaloģija Latvijas politikā
Nepiemērotā trokšņa trase. Latvijas politiskā elite pret reņģēdājiem?
Vai Latvijā tiešām iestāsies holokausts?
Rakstu reliģija-2: draudi rakstu valodai nozīmē draudus nacionālajai kultūrai.
Rakstu reliģija -1: latviešu rakstītās valodas krīze
Provokatīvas pesimisms – 4: kustība nav nepārtraukts process, bet aprautu lēcienu sērija.
Provokatīvais pesimisms – 2: Fausta vara
Provokatīvais pesimisms. Man šķiet, ka beidzot ir pienācis laiks reklamēt dvēseli*.
Twitteržurnālistika:nopietna problēma turku valdībai. Mediju mācība LV skolām?
Stokholmas imigrantu nemieri. Ko no tiem var mācīties Latvija?
Latvijas prezidents, Rīgas mērs un citi politiķi kā valsts drošības riski