Rietumu vai Krievijas ietekme – kas vairāk apdraud Latviju?

2012. gada 7. augustā. Speciāli TVNet.

Attēlā TVNET kolāža. Toms Ostrovskis .

Turpinot rakstīt par kultūras imperiālismu postpadomju telpā, kas pamatojas uz tā saucamo Karaganova doktrīnu (skatīt rakstu «Jaunais Vilnis un krievu kultūras imperiālisms»), pieskāros tikai dažiem šī masīvā procesa aspektiem. Kā Putina Krievija ar savu masu kultūru ietekmē sev «tuvās ārvalstis»?

Ja lielvarām neizdodas panākt savu ar tankiem, mīnmetējiem vai asaru gāzēm frontē un uz ielas, tad «to» labāk var sasniegt ar naudu un «kultūru».

Jēdzienu kultūra es šajā rakstā lietoju visplašākajā nozīmē, un tas ietver ne tikai mākslinieciskus produktus – filmas, dziesmas, festivālus, gleznas un mediju formu un saturu, bet arī valodu, tradīcijas, sadzīves kultūru, dzīvesveidu, atpūtu, biznesa praksi, morāles vērtības u.tml.

Rietumu kultūras ekspansija – izklaidēt līdz nāvei

Jēdziens «kultūras imperiālisms», kas izpaužas globālo masu kultūras industrijas eksportētāju mērķtiecīgajā tendencē dominēt mazāku valstu mediju un kultūras tirgū ar mērķi uzspiest šīm mazajām valstīm savas kultūras, politikas, sadzīves normu, gaumes, tradīciju un citu vērtību kategorijas, radās pēc Otrā pasaules kara. Brīdī, kad ASV masu kultūra sāka dominēt Latīņamerikas valstīs un forsēja savu uzvaras gājienu visā pasaulē, izaicinot komunistiskos režīmus un rādot pasaulei, ka pastāv arī cita alternatīva plānveida ekonomikai un varas kontrolētām sabiedrībām.

Jēdzienu «kultūras imperiālisms» pētnieki sākotnēji lietoja, apzīmējot vienīgi Rietumu kultūras vērtību ekspansiju. Šim misionārismam bija saules un ēnas puse.

No «saules puses» raugoties – Rietumu kultūras imperiālisms ar izklaides palīdzību (pamatā ASV produkcija) palīdzēja ekonomiski neattīstītajām, diktatoru sagūstītajām, komunistisko režīmu valstīm (arī PSRS un okupētajā Latvijā) gūt ieskatu modernā Rietumu sabiedrībā, liberālās demokrātijas priekšrocībās, dodot pieeju informācijai par notiekošo brīvajā pasaulē dzelzs priekškara otrā pusē. Tā tika arī tuvinātas varmācīgi «aizslēgtās pasaules daļas» demokrātisku valstu kultūrām un informējot iedzīvotājus par to, kas pasaulē īsti notiek (radiostacijas Amerikas Balss, Brīvā Eiropa u. c.).

«Ēnas puse» šim procesam kultūras laukā ir apstāklis, ka piedāvājumu veido primitīvi, vienkāršoti ASV masu kultūras produkti, kurus ražo plaši pazīstami «kultūrpreču eksportētāji», tādi kā AOL Time Warner, Viacom, Bertelsmann, Gannett, Hearst Corp un citi, tajā skaitā Holivudas uzņēmumi. Viņu, tāpat kā citu mediju uzņēmumu mērķis ir izklaidēt visu pasauli līdz nāvei (Neils Postmans) ar viegli uztveramiem, visiem ērti saprotamiem vēstījumiem, produktiem, patēriņa dzīves un domāšanas stilu.

ASV sapņu fabrikas spiediens

Nepievērsim acis uz ASV (pamatā Holivudas) masu kultūras klātbūtnes negatīvo lomu mūsu sabiedrībā, kas ar vardarbības dominanci filmās, primitīviem Holivudas stereotipiem, ar visu mums nepieņemamo, kas pavada amerikāņu dzīvesveidu (kaut vai tā saucamo fast food kultūru, kas veicina ne tikai amerikāņu, bet arī mūsu sabiedrības aptaukošanos), daudziem eiropiešiem «krīt uz nerviem». Turklāt amerikāņi ir kvēli savas kultūras advokāti visā pasaulē un nosodīt viņus par šo patriotisma veidu uzdrošinās tikai vecā Eiropa. ASV vēstniecība Rīgā arī nekautrējas aizstāvēt amerikāniskā dzīvesveida radīto, veselībai kaitīgo pārtikas produktu izspiešanas mēģinājumus no skolēnu ēdienkartēm Latvijas skolās. Neraugoties uz to, ka svara pieaugums šobrīd konstatēts jau pirmsskolas vecuma bērniem.

Vecajai Eiropai amerikāniskā masu kultūra ir mīļš, taču kritizēts fenomens. Taču pastāv arī nekritiski patērētāji, no kuriem Latvijā dominē zviedru TV koncerns MTG, kura retranslētajos un pašu kanālos Latvijā lielākā filmu grupa ir saturā un formā lētā Holivudas produkcija. Pamatā B un C klases filmu kategorija. Tādā veidā MTG veicina ASV lētās kultūras imperiālismu «pēc pilnas programmas».

Tāpēc mums būtu jāpriecājas par to, ka Latvijas sabiedriskā TV, pastāvīgi demonstrējot Eiropas (angļu, franču, dāņu, zviedru, vācu u. c.) audiovizuālos produktus, konsekventi cenšas atgādināt, ka mēs dzīvojam Eiropā un ka pasaulē ir arī Eiropas kultūra.

Tieši tāpēc ir jāuzslavē LTV konsekventā līdzdalība Eirovīzijas festivālos. Šī principiālā nostāja ir vērtējama kā patiesa sabiedriskās televīzijas misijas īstenošana, integrējot Latviju Eiropas kultūrā un pretojoties ASV un Krievijas masu kultūras spiedienam, kas mūs šobrīd pavada ik uz soļa. Mēs esam eiropieši.

Latvija pieder Rietumu civilizācijai un kultūrai

Neskatoties uz negatīvo, ASV masu kultūra tomēr ir mūsu (arī latviešu) kultūrkonteksta sastāvdaļa. Rietumu kultūra, ar visiem tās sasniegumiem un masu kultūras trūkumiem, mums – latviešiem ir organiski un ērti uztverama, jo vēsturiski piederam Rietumu civilizācijai kā valsts jau kopš 1918. gada un komunikācijas simbolu zīmes nav nepieciešams tulkot.

Eiropas (rietumu, centra, austrumu, dienvidu un ziemeļu) valstu vai «Rietumu kultūras civilizācijas» nišai, ieskaitot Baltijas valstis, pieder arī Ziemeļamerika, Austrālija, Jaunzēlande. Daudzos aspektos Rietumu kultūras kontekstā iekļauj arī Japānu, Dienvidkoreju un Taivānu.

PSRS un tās kultūras mantiniece Krievija ar NVS valstīm parasti netiek pieskaitīta Rietumu civilizācijai un kultūrai.

Šis apstāklis nav un netiek vērtēts nedz kā «labs», nedz arī kā «slikts». Eksistē kultūras robežšķirtne, kas pastāv un joprojām nodala Rietumus un Austrumus, neraugoties uz to, ka ģeogrāfiski šī «aiza» iet tieši cauri Baltijai. Divi āboli ābeles zarā ir vienlīdz labi, taču garšo dažādi.

MTG un Lattelecom kā Latvijas rusifikatori

Baltijas valstis, īpaši Latvija, atrodas abu – Rietumu un Krievijas kultūras ietekmju degpunktā. Zināmā mērā Latvijas teritorija patlaban ir pat kaujas placdarms, kurā lielās kultūras cīnās savā starpā par mūsu televizoru, radiostaciju, IPadu, grāmatplauktu, gleznu kolekciju un filmotēku saturu.

Pasērfojiet pa Latvijas FM radiostaciju viļņiem, paspiediet pogas uz TV kanālu pults, un jūs uzreiz saskatīsiet šo kultūru un ideoloģiju cīņu par vietu mūsu smadzenēs.

Šajā rakstā apskatīšu pašu ietekmīgāko mediju – TV. Sāksim ar vistuvāko lielo kaimiņu – Krieviju.

Tās ideoloģiskā un kultūras klātbūtne Latvijā ir masīva. Bez Krievijas masu kultūras un informācijas uzņēmumiem, kas raida no Krievijas un kuru produktus retranslē vietējie uzņēmumi (PBK, MTG u.c.), Krievijas kultūras imperiālismu Latvijā veicina arī Latvijas valsts uzņēmums Lattelecom, kura virszemes televīzijas paketē ir 53 kanāli (liecina reklāmas skrejlapa Lattelecom veikalā). Latviešu valodā ar diktora tekstu un subtitriem ir tikai 9 kanāli (vēl esot daži, kuros tikai atsevišķi raidījumi esot subtitrēti vai ieskaņoti latviski, informēja Lattelecom preses dienests). Turklāt krievu valodā Lattelecom Latvijā izplata 36 kanālus, apmēram trīs reizes vairāk nekā latviešu valodā.

Kā Latvijā uzvedas Rietumu mediju koncerns no Zviedrijas MTG (Modern Times Group)? Viasat kanālu paketēs, ko piedāvā Latvijas skatītājiem, latviešu valoda ir minoritātes valoda. Viasat garantē, ka latviešu valodā ar viņu palīdzību var noskatīties tikai 11 kanālus (informācija Viasat mājas lapā), bet krievu valodā 20 kanālus. Divas reizes vairāk nekā latviešu valodā.

Rakstā nepieskaros dažādiem kabeļu TV tīkliem, kas savieno mūsu pilsētu daudzdzīvokļu mājas. Tajos aina būs tāda pati, ja ne sliktāka.

Nevaru nosaukt nevienu Eiropas valsti, kurā ar valsts un ārzemju retranslēšanas uzņēmumu palīdzību minoritātes valodā raidītu vairāk TV kanālu nekā valsts valodā. Vai mums nevajadzētu padomāt par veselīgu protekcionismu, lai nostiprinātu latviešu valodas pieejamību audiovizuālo mediju tirgū valstī, kurā dominē globālie ārzemju mediji svešās valodās?

Kur palikuši visi Latvijas mediju uzraugi, kontrolētāji un NEPLP, kuriem šis process būtu jākonstatē un jānovērš?

Ministri un latviešu valodas pinkertoni regulāri ierauga un soda par katru izkārtni krievu valodā pie krodziņa vai afišu staba, taču neredz «baļķi» – to, ka latviešu valoda tiek diskriminēta medijos, kas katru dienu ienāk mūsu mājās un dzīvokļos un veido mūsu kultūrvidi.

Ne visi nosauktie TV kanāli Latvijā krievu valodā ir Krievijas kanāli. To skaitā ir arī Rietumu TV kanāli, kas ieskaņoti krievu valodā. Pieskaitiet visiem šiem kanāliem arī Krievijā ražoto masu kultūras produkciju, kuru raida ne tikai Krievijā reģistrētās televīzijas, bet arī zviedru MTG, kas lielos apjomos iekļauj Krievijas filmas, koncertus un šovus TV3, TV3+, TV5, TV6 un LNT programmās, un jums automātiski radīsies jautājums: vai nav mazliet par daudz krievu valodas un Krievijas masu kultūras uz mazo Latvijas teritoriju? Valstī, kurā krievu auditorija nav pati lielākā un kas pieder Rietumu civilizācijai, atrodas ES un NATO sastāvā?

Latviešu valodas izmantojuma apzināts samazinājums ētera medijos izraisa virkni efektu: traucē latviešu valodas attīstībai (terminu, jēdzienu, žargonvārdu, komunikācijas stila un tamlīdzīgu fenomenu progresu), liedz latviešiem – krievu valodas nepratējiem izmantot audiovizuālos medijus, izvirza krievu valodu un krievu kultūru kā dominējošo paradigmu iedzīvotāju mediju kultūrpatēriņā.

Pārspīlēti masīvais krievu popkultūras piedāvājums Latvijas medijos apzināti bruģē ceļu divvalodības komunikācijai dažādos līmeņos, jo Krievijas mediju pieejamība un to plašais spektrs arī MTG un Lattelecom kanālos nestimulēs krievus integrēties Latvijā uz valsts pamatnācijas valodas bāzes.

Vai MTG un Lattelecom nebūtu jāuzņemas atbildība par Latvijas mērķtiecīgu rusifikāciju? Jo mediju produkti nav desas un maize, kur ierobežotas sabiedrības daļas pieprasījums un produktu lētums nosaka visu. Kā ar sociālo atbildību Latvijas un tās pamatnācijas priekšā?

Kāpēc Rietumu kultūra ir laba, bet Krievijas slikta?

Protams, ka arī mūsdienu Krievijas masu kultūra ir veidojusies spēcīgā Rietumu kultūras ietekmē. Pēdējās desmitgadēs krievu mediji nežēlīgi kopē visu, kas Rietumos (viņuprāt) ir labs. Taču kopēšana neapstājas nevainīgas pakaļdarīšanas līmenī. Mediju producētajai popkultūrai līdzi nāk lielvaras ideoloģija, kas ir tradicionāls PSRS laiku atavisms.

Tieši šis ideoloģiskais aspekts ir galvenais, kas atšķir Rietumu masu kultūru no Kremļa paspārnē dzimušās popkultūras. Tai līdzi nāk padomju masu kultūras un lielkrievu šovinisma ideoloģijas ietekme, kas atstāj savu iespaidu arī uz pašreizējo latviešu mediju auditoriju.

Šo apstākli nevajadzētu ignorēt, un tieši šā iemesla dēļ nav pamata likt vienādības zīmi starp Rietumu un totalitārās Krievijas mediju popkultūras ražojumiem.

Aiz pēdējiem stāv spēcīgi Krievijas valsts institūti, kas tiek finansēti par Krievijas nodokļu maksātāju naudu: VGTRK globālie televīzijas kanāli, kas dominē Latvijas informācijas un kultūras telpā un kas rīko tādus pasākumus kā Jaunais Vilnis, Krievijas valsts uzņēmums Gazprom, kas ar preču zīmi Rīgas Dinamo integrē Latviju Krievijas sporta telpā, Russia Today – RT, kas angļu, spāņu un arābu valodā izplata Kremļa viedokli 430 miljoniem skatītāju visā pasaulē.

Mums nebūtu pārāk jāuztraucas par Krievijas kultūras imperiālismu, ja Krievija būtu demokrātiska valsts, kas būtu pašpietiekama un nevēlētos nostiprināt savu politisko, ekonomisko un kultūras ietekmi bijušās PSRS teritorijā.

Diemžēl Krievija Putina vadībā nav zaudējusi savas lielvalsts impērijas ambīcijas un, pamatojoties uz Karaganova doktrīnu, no kuras Kremlis nav atteicies, realizē tālāk Latvijas ģeopolitisko aneksiju zem masu kultūras zīmes. Liekot lietā Putina Krievijas kultūru un Putina Krievijas kapitālu, izmantojot kvantitatīvi iespaidīgo krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju minoritāti, tiek bruģēti pamati krievu valodai kā otrajai valodai pašvaldību un/vai valsts valodas līmenī. Tā Latvija kļūs arī ģeopolitiski tuvāka Krievijai. Apetīte rodas ēdot.

Tieši šīs politiskās alkatības dēļ krievu kultūras imperiālisms ir bīstamāks Latvijai par Rietumu kultūrimperiālismu, kuram nav ambīciju ieviest Latvijā zviedru, franču vai angļu valodu kā laipu Latvijas tālākai politiskai un ekonomiskajai aneksijai. Mēs jau esam Rietumu kultūras telpā ar latviešu valodu kā vienīgo valsts un pašvaldību valodu.

Lai mani nepārprastu, vēlos uzsvērt, ka man nav iebildumu pret politiski neitrālas masu kultūras un nopietnās, klasiskās, elitāras Krievijas kultūras klātbūtni Latvijā, kad to nepavada ideoloģisks un propagandas spiediens. Diemžēl neviens vietējais izplatītājs nedod mums iespēju pastāvīgi sekot Krievijas kultūras TV kanālā Kuļtura rādītajam saturam, kurā nav uzkrītošas politiskas smadzeņu mazgāšanas programmas.

Krievija vienmēr būs mums kaimiņos. No šīs situācijas mums neaizbēgt, taču tā nedrīkst nomākt mūsu vēsturiski veidojušos piederību Rietumu civilizācijas un kultūras sfērai. Turklāt mums ir Latvijas krievu kultūra. Tā vienkārši noslīkst Krievijas kultūras masā, kas nāk no Kremļa masu medijiem. Ierobežojot šo Krievijas kultūras imperiālismu, mēs radīsim lielāku telpu vietējai krievu kultūrai. Jauno krievu paaudze, kas dzīvo Rietumos, norobežojas no pašreizējās Kremļa politikas (atcerēsimies, ka Anglijā dzīvojošie krievi nobalsoja pret Putinu kā Krievijas prezidentu), taču ne Latvijā, kur tiem smadzenes skalo Kremļa propagandas kanāli.

Nākamais referendums – par izstāšanos no ES un NATO?

Paradoksāli, ka Saskaņas Centra un dažiem Visu Latvijai politiķiem ir izveidojies kopīgs viedoklis par to, ka jebkuri līdzekļi ir labi, lai Latvijai piesaistītu vēl vairāk Krievijas tūristu. Jo krievu tūristu piesaiste ir viņu galvenais arguments, lai attaisnotu Krievijas masu kultūras pasākumus Latvijā.

Izskatās, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (VL) ir gatavi rīkot jebkādu pasākumu, jebkurā vietā par jebkuru cenu, lai tas uz Rīgu un Jūrmalu atved vairāk Krievijas tūristu, kas atstātu te maksimāli daudz naudas. Ušakovs cīnās par Rīgu, bet Naudiņš par Jūrmalu.

Nebrīnīsimies, ka šo «tūristus uzmundrinošo» pasākumu skaitā būs arī tādas tūrisma mārketinga aktivitātes kā krievu valodas ieviešana pašvaldību un valsts valodas līmenī, referenduma sarīkošana par izstāšanos no ES un NATO, kā arī referenduma organizēšana par Latvijas pievienošanos NVS valstu saimei un robežas atvēršana uz Krieviju.

Lai iegūtu Ušakovam un Naudiņam vajadzīgos krievu tūristus vispareizākais ceļš (pēc šīs loģikas) ir Latvijas «labprātīga» iestāšanās atpakaļ Krievijas impērijas sastāvā, nododot Latvijas varas grožus Kremlim. Vienreiz Staļina režijā tas jau notika. Tagad to var atkārtot Putina režijā. Tad Latvijā noteikti regulāri ieradīsies rekordliels Krievijas tūristu skaits. 100%.

Protams, ka ekonomisko izdevīgumu Ušakova un Naudiņa stilā var uzskrūvēt līdz absurdam. Taču šis absurda konstatējums ļauj saskatīt ārēji it kā naivu nevainīgu manipulāciju, kuras pamatā ir pārdomāta iekšējās rīcības loģika.

Rīgai un Latvijai vajag visus iespējamos tūristus. Ne tikai no Krievijas.

Maldās tie oponenti (E. Veidemane, NRA), kas apgalvo, ka Jaunais Vilnis tā pašreizējā formā nav nekāds kultūras neokoloniālisms, ar kura palīdzību iespējams «kaut ko izdarīt ar manām (mūsu) latviskuma saknēm». Jā, ar latviskuma saknēm netika galā ne zviedru, ne vācu/krievu, ne PSRS laiki, bet ar Latvijas valsti un valodu kultūras neokoloniālisms tiks galā. Tās ir divas dažādas lietas.

VGTRK ar savu projektu «Jaunais Vilnis» (kāds tas ir tagad, raidot reizi gadā) un ar saviem TV un radio kanāliem mūsu mājās (raidot ik dienu) realizē kultūrpolitisko aneksiju. Šim uzbrukumam kā sabiedrotie piebiedrojas arī Rietumu mediju koncerns MTG (Zviedrija) un Latvijas valstij piederošs uzņēmums Lattelecom.

Vientiesīgums neatbrīvo mūs no atbildības.

Par to arī ir šis raksts.

6 thoughts on “Rietumu vai Krievijas ietekme – kas vairāk apdraud Latviju?

  1. Nebūt neaizstāvu Romāna Naudiņa absurdo “pragmatismu”.

    Bet interesanti, kā “Novaja volna” preteklības notušēt un reizē nacionālistus kritizēt reizē pamanās histēriski agresīvo latvju rakstnieču tabora sirdsapziņa Liāna Langa –

    26. jūlijā, twitter:
    NA! satraucieties par mūža stipendiātiem kultūrā, kuriem valsts atņēma Ls 50. Jūsu rūpi par šo apkaunojošo faktu nedzird, tik Vilnis prātā.

    Ērts grēku āzis tie nacionālisti. 🙂

  2. Raksts par šo pašu tēmu no LA. 6. aug. 2012. Lietuvā norisinās informatīvais karš06.08.2012 Juris Ciganovs, vēsturnieks (13)
    Lietuvā norisinās nežēlīgs un amorāls karš – tā raksta Lietuvas interneta ziņu portāls “obzor.lt”. “Iekarotāji savus mērķus nerealizē ar automātiskajiem ieročiem. Krievijas propagandas mašīna cenšas traumēt Lietuvas iedzīvotāju smadzenes un transformēt viņu identitāti,” – tā raksta “obzor.lt”. Starp citu, šis ir Lietuvas krieviski rakstošais ziņu kanāls. Lai arī runa ir par mūsu kaimiņzemes situāciju un iedzīvotājiem, tomēr daudzas atziņas ir kā no mūsu valsts ikdienas norakstītas. Varbūt šajās atziņās ir vērts ieklausīties?

    Informatīvais karš – tas ir karš, kurā ieroču vietā tiek izmantota informācija. Mērķis – svešā valstī panākt sev vēlamo politisko vai ekonomisko uzdevumu izpildi, cīnīties par cilvēku apziņu, ar moderno tehnoloģiju palīdzību manipulēt ar sabiedrības domām un sajūtām.

    Rakstā “Krievijas propagandas leģioni iekaro lietuviešu prātus” citēts Viļņas universitātes Komunikāciju fakultātes Žurnālistikas institūta pasniedzējs doktors Mants Martišjus uzsver, ka pēdējā laikā ir acīmredzams, ka pastiprinājusies Lietuvai naidīgas informācijas plūsma. Lietuvu bombardē ar negatīvu, lietuviešu pašidentitāti graujošu informāciju. Pētnieks šo faktu saista ar Krievijas specdienestu plānveidīgu darbību. Talkā tiek ņemta gan vēsture, gan mūsdienas. “Piemēram, ja runā par Grīnvaldes kauju, tad obligāti uzsver, ka lietuvieši tajā gandrīz nav piedalījušies. Tā nav taisnība, jo lietuviešu karavīri bija puse no karaspēka, tomēr tāds vēstures skaidrojums tiek iepotēts sabiedrībai. Vai cits piemērs – ja salīdzina Lietuvu ar citām valstīm, tad jebkurā aspektā mūsu valsts tiek rādīta kā sliktāka. Vai pat ne viena no sliktākajām, bet tieši – pati sliktākā. Tiek proponēta doma, ka lietuvieši – tā ir neveiksminieku nācija. Ja Lietuvai kaut kas neizdodas, tad šis fakts tiek uzpūsts līdz nemaņai.”

    Savukārt kāds vārdā nenosaukts Lietuvas aizsardzības ministrijas analītiķis izsaka savas domas par situāciju valstī: “Ir spēki, kas cenšas padarīt Lietuvas sabiedrību vāju, sašķeltu, vīlušos, lai daudz cilvēku emigrētu, lai valsts vara un armija paliktu nespējīgas… Tā tiek sagatavota augsne, lai valstī šādā atmosfērā naidīgie spēki varētu realizēt jebkurus mērķus.”

    Kā uzskata aizsardzības ministrijas analītiķis, tad viens no vislētākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā Krievija cenšas ietekmēt sabiedrisko domu Lietuvā, ir – lasītāju komentāri zem rakstiem interneta vietnēs. Speciālas sabiedrisko attiecību kompānijas vai nolīgti rakstītāji sistemātiski komentē dažādus rakstus. Viņu mērķis ir pēc iespējas negatīvāk izteikties par Lietuvas valsti. “Nav noslēpums, ka daudzi lasa šos komentārus pie rakstiem internetā. Kāds gan šiem cilvēkiem var rasties viedoklis? Pirmkārt, tāds, ka lietuvieši ir ļoti negatīvi noskaņoti paši pret savu valsti un paši pret sevi kā nāciju. Otrkārt – ka lietuvieši ir analfabētiski muļķi. Tāds ir profesionālo komentētāju mērķis – radīt priekšstatu, ka lielākā daļa iedzīvotāju Lietuvu neatbalsta un no šejienes nepieciešams emigrēt. Sabiedrībā rodas negatīva, nihilistiska atmosfēra,” tā situāciju vērtē aizsardzības ministrijas eksperts.Tiek veidoti speciāli interneta portāli, kuros ievieto propagandas rakstura informāciju par Krieviju, kuros kritizē Lietuvu, tās kultūru un vēsturi. Ar informāciju “karo” arī Lietuvā retranslētā Krievijas televīzija un krievvalodīgas raidstacijas. To mērķis – lai sabiedriskajā telpā pastāvīgi skanētu krievu valoda. Savs mērķis ir arī Krievijas mūziķu koncertiem Lietuvā. Tas ir mēģinājums noturēt Lietuvu Krievijas kultūras sfēras ietekmē.

    Tas esot ļoti svarīgi rietumvalstu attieksmē pret Lietuvu – ja valstī ir cieņā krievu popkultūra, tas nozīmē, ka Lietuva nav tālu tikusi prom no Krievijas kulturālās ietekmes zonas. Rietumi izdara secinājumus, ka Lietuva ne pārāk atšķiras no Krievijas.

    Doktors M. Martišjus tāpat uzskata, ka ievērojams Krievijas propagandas ierocis ir grāmatas par vēsturi. “Daudzi autori raksta izsmējīgi par Lietuvas vēsturi, publicējot tikai negatīvo un lietuviešiem aizvainojošo informāciju. Negribētu apgalvot, ka šie autori ir nopirkti, varbūt viņi vienkārši ļoti kritiski izturas pret Lietuvas vēsturi. Taču aizdomīgi ir tas, ka daži no viņiem visiem spēkiem cenšas neteikt neko labu par mūsu valsti,” uzsver Viļņas universitātes mācībspēks.

    Īstenībā šī aprakstītā situācija tik ļoti atgādina Latviju, ka iespējams tikai samainīt valstu nosaukumus un viss būtu kā par mums rakstīts. Ir mums tādi, kas raksta par Latviju tikai slikto, kas uzsver, ka latvieši vieni paši neko nekad nav panākuši, ka valstij nav jēgas, ka no tās vajag tik laisties prom. Ir arī tādi, kas ar putām uz lūpām aizstāv visādus Krievijas rīkotos dziesmu konkursus Jūrmalā, šīs valsts sponsorētos “tautas klubus” dažādos sporta veidos un citas aktivitātes, par kuru mērķiem mēs varam tikai nojaust.

  3. «Kapo» brīdina par Krievijas propagandu18.04.2012 JĀNIS KRĒĶIS
 (5) Latvijas Avīze.
    Pēc iespējas lielāka atklātība pret igauņiem un mūsu sabiedrotajiem drošības policiju padara spēcīgāku un spējīgāku pildīt savus pienākumus,” tā Igaunijas drošības policijas “Kapo” ikgadējā ziņojumā raksta tās vadītājs Raivo Aegs.

    Trīsdesmit četru lappušu garajā ziņojumā visnotaļ atklāti runāts par draudiem, ar kādiem nākas saskarties igauņiem. Minēta gan Krievijas agresīvā ārpolitika, gan Igaunijā dzīvojošo musulmaņu pieaugošais atbalsts radikālā islāma idejām. Ziņojumā daudz runāts par Krievijā raidošajiem un tās sponsorētajiem televīzijas kanāliem, kuri veido par Igauniju naidīgu tēlu, tāpat kā drauds Igaunijas drošībai identificētas vairākas par Maskavas naudu veidotas organizācijas, kas cīnās par tā saucamo tautiešu tiesībām Baltijas valstīs.

    Igauniju sit 
ar medijiem
    Igaunijas drošības policijas ziņojumā netrūkst nedz personu, nedz uzņēmumu un organizāciju, kuru darbība uzskatāma par draudu valsts nacionālajai drošībai. Viņu vidū ir gan nevalstiskas organizācijas, gan ārvalstu (galvenokārt Krievijas) sponsorētas grupas, gan savdabīgi veidojumi – nevalstiskas organizācijas, kas naudu saņem no tās vai citas valsts iestādes. Norādīts, ka organizācijas, kas finansējumu saņem no Krievijas, galvenokārt darbojas divos virzienos – mēģina stiprināt krievu valodas statusu Igaunijā un slavināt padomju laika vēstures interpretācijas.

    Ar Maskavas naudu apgādātie mediji Igauniju ataino kā ienaidnieku, propagandas mašinērija Igauniju apsūdz nacisma atdzimšanā un krievu valodā runājošās sabiedrības daļas diskriminēšanā. “Igaunija tiek attēlota kā neizdevusies vai bezjēdzīga maza valsts,” teikts “Kapo” ziņojumā. Piemēram, Kremļa sponsorētā angliski raidošā televīzijas kanāla “Russia Today” korespondents Aleksejs Jaroševskis ar filmēšanas brigādi pērn novembrī uzturējās Igaunijā un apmeklēja virkni valsts iestāžu un valdības aģentūru, lai sagatavotu sižetus par vairākām tēmām. Ziņojumā nosaukti trīs žurnālista sagatavotie materiāli: “Igaunija: nacistu paradīze”, “Valodas izmeklēšana: Igaunija kļūst stingra pret krievvalodīgajiem” un “ES nabadzīgākā valsts glābj bagātākās dalībvalstis”. Pēc ziņojuma publiskošanas Jaroševskis savā interneta vietnes “Twitter” kontā ironiski priecājas: “Jou, esmu slavens!”

    “Kapo” atzīmē, ka “Russia Today” auditorija nav nedz Igaunijas, nedz Krievijas iedzīvotāji, bet gan starptautiska un tādēļ arī Igaunijas situāciju mazāk izprotoša un vieglāk manipulējama.

    Apsūdzības nacisma atdzimšanā un ksenofobijā turpina dominēt arī Krievijas oficiālajā retorikā, kas vērsta pret Baltiju, uzsver “Kapo”. Pagājušā gada izskaņā Krievijas Ārlietu ministrija nāca klajā ar savu cilvēktiesību ziņojumu, kurā asi izsakās par Baltijas valstīs dzīvojošo krievu situāciju un vēstures pārrakstīšanu. “Uzbrukumi Igaunijas un jo vairāk Eiropas vēstures izpratnei var tikt skaidroti ar Krievijas amatpersonu pieaugošo vēlmi atdzīvināt padomijas tradīcijas un historiogrāfiju,” spriež “Kapo”, atzīmējot, ka pērn novembrī Krievijas Ārlietu ministrija publicēja dokumentu, kurā izklāstītas Padomju Savienības ārpolitikas nostādnes pirms Otrā pasaules kara. Dokumentā attaisnota Baltijas valstu okupācija. Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs Maksims Ševčenko, komentējot Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas, kanālā “RTV” izteicies, ka “Padomju Savienības amatpersonu darbības bija ja ne pareizas, tad attaisnojamas”.

    Identificē 
”tautiešu” mērķus
    Pret Igauniju vērstu naidīgu Krievijas politiku izvērš ne tikai mediji, norāda “Kapo”, bet arī saskaņā ar Kremļa politiku darbojošās organizācijas, piemēram, Borisa Špīgela vadītā pašpasludinātā cilvēktiesību grupa “Pasaule bez nacisma”. Pirms diviem gadiem dibinātās organizācijas mērķis ir kļūt par ietekmīgāko Kremļa ideju paudēju Eiropā, skaidro “Kapo”. Turklāt tā paudusi gribu kļūt par Eiropas Padomes oficiālu sadarbības partneri.

    Līdztekus tai arī Igaunijā aktīvi darbojas tā dēvētā Krievijas tautiešu kustība. Tās darbības vērtējumam “Kapo” savā ziņojumā velta veselu apakšnodaļu. Runājot par šīs kustības radītajiem draudiem, “Kapo” atzīmē vārda “tautieši” dažādās interpretācijas.

    “Igaunijā tautieši ir vai nu Igaunijas pilsoņi, vai visi Igaunijā dzīvojošie cilvēki. Jebkurš mēģinājums šo definīciju ierāmēt nacionalitātes, valodas, etniskās piederības vai pārliecības rāmjos uzskatāmi par nepareiziem vai par antikonstitucionāliem.

    Tikmēr Krievija vārdu “tautieši” definē kā jebkuras valsts iedzīvotāju, kuram nav obligāti jābūt Krievijas pilsonim, bet kuram, pēc Krievijas likumiem, vēsturisku iemeslu dēļ ir kāds īpašs statuss. Tas būtiski atšķiras no Igaunijas definīcijas,” skaidro “Kapo”, piebilstot, ka Krievijas mērķis nav ar šiem cilvēkiem uzturēt kultūras saiknes vai pārliecināt viņu pārcelties uz Krieviju. “Šīs kustības mērķis ir ietekmēt suverēnu valstu lēmumus un, manipulējot ar šo iedzīvotāju grupu, novērst uzmanību no Krievijas problēmām,” skaidro Igaunijas drošības policija.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s