Stokholma: klubi, bāri, diskotēkas

Klubi, bāri, diskotēkas 

Foto: Sandra Veinberga

 Zviedrijā ir pieņemts izklaidēties, dejojot visos vecumos. Tāpat arī iepazīties ar jauniem draugiem bāros un deju plačos. Šis atpūtas veids ir izplatīts, tāpēc dažādos Stokholmas bāros un diskotēkās ir dažāds vecuma cenzs. Pie ieejas šiem pasākumiem parasti ir durvju sardze, kuras uzdevums ir neielaist telpās tos, kas neietilpst attiecīgajā vecuma grupā vai kādā citā veidā neatbilst prasībām (ir iedzēruši pārāk daudz alkohola, nav atbilstoša apģērba u.t.t.).

Tāpēc apmeklējot bārus un diskotēkas kā arī deju zāles jauniešiem (kas izskatās pēc pusaudžiem) vienmēr jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments ar fotogrāfiju, kas liecina cik jums ir gadu. Tas pats attiecas uz apģērbu.

Turpinājumā ir uzskaitīti tikai daži no šiem bāriem un restorāniem, pievienojot vecuma cenzu un prasības. Arī šajā gadījumā ir jāpiebilst, ka dažu bāru un deju zāļu “mūžs” reizēm mēdz sarukt negaidīti strauji, tāpēc var gadīties, ka grāmatas izdošanas brīdī, kāds no nosauktajiem vairs nebūs pieejams apmeklētājiem.

Jāpiebilst, ka ieeja visās diskotēkās jāmaksā ieejas biļete.

Café Opera

Stokholmas pats populārākais restorāns, bārs un vieta dejošanai. Vakaros iecienīta populāru personu, popmūziķu apmeklējuma vieta, to skaitā Madonna, Rikijs Mārtins u.c.  Pati apmeklētākā vieta ir  restorāna bārs. Lai iekļūtu bārā vakarā, jums jābūt vismaz 20 gadus vecam un eleganti tērptam cilvēkam. Taču šeit samērā grūta iekļūšana, jo ir daudz gribētāju. Pa dienu un pēcpusdienās – galvenokārt vieta paēšanai. Operahuset. Foto: Cafeopera.se

 

 

Spy bar

Zviedrijas populārāko personu bārs, iecienīta satikšanās vieta: vadošajiem sportistiem, žurnālistiem, mūziķiem, IT elitei, jaunajiem aristokrātiem, māksliniekiem. Diemžēl iekļūšana šajā bārā ir tikai kluba biedriem vai šo biedru paziņām un draugiem. Reportāžas no šī bāra ir zviedru vakara avīžu “maize”. Iekļūšana šeit atļauta tikai no 25 gadu vecuma. Birger Jarlsgatan 20

 

Golden hits

Populāra deju un atpūtas vieta tiem, ka pāri 23. Kungsgatan 29.

 

Göta Källare

Sodermalmes labāka deju vieta. Klasiska un iecienīta. Publika nomainās minimāli. Maksimāli tuvu zaļumballes atmosfērai. Folkungagatan 45

 

Stampen

Klasisks džeza klubs. Nedaudz apskrapstējis interjērs, bet ar laiku var pierast, pat iepatīkas. Neliels, tāpēc bieži apmeklētājiem pietrūkst vietas. Stora Nygatan 5

Sturecompagniet

Liels naktsklubs, trīs deju zāles, vislabākās Stokholmā. Pietiekoši labs ēdiens arī restorānā. Īpašā nišā telpas tikai gejiem (tā sauktais geju stūris). Atvērts līdz pieciem no rīta  naktī uz sestdienu. No 18 gadiem. Stureplan

 

Nalen

Vēsturiskas un klasiskas deju zāles cilvēkiem – vislabākajos gados. Valsis, tango, fokstrots u. tml. Regeringsgatan 74

Mosebacketerrasen, (Mosebacke Torg 3, Stockholm)

 

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Mazliet par Stokholmas vēsturi

Vecpilsēta 

Kungsholmena (Kungsholmen)

Normalme ( Norrmalm) un pilsētas centrs

Vāsastāna (Vasastan) Ēstermalme (Östermalm)

Sēdermalme (Södermalm)

Jūrgordena sala (Djurgården)

Stokholmas muzeji

Centra muzeji

Nacionālie parki

Praktiska informācija tūristiem

Peldbaseini

Skatu vietas

Restorāni

Dažas pusdienu un vakariņu vietas vecpilsētā

Restorāni ārpus vecpilsētas

Klubi, bāri, diskotēkas

Kafejnīcas

Īpašas kafejnīcas ārpus centra

Iepirkšanās maratons Stokholmā

Lielveikali un veikalu galerijas

Noderīga informācija

Īsa vārdnīca

Piezīme:

Ceļvedī minētās adreses, nosaukumi, telefonu numuri var ar laiku tikt nomainīti. Šāda prakse Zviedrijā eksistē, tāpēc lūdzam lasītājus ņemt vērā šo apstākli. Norādīto datu nomaiņas gadījumā, iesakām griezties Zviedrijas ziņu birojā, telef. nr. 118118.

 

 

 

 

Blūze ar sasienamo apkakli (#knutblus) – kā protesta forma

Tas, ka apģērbs var kļūt par protesta formu, nav nekas jauns. Padomju okupācijas laikā aizrāvāmies ar latviešu tautas tērpu. Nēsājām to kā protesta formu pret valsts okupāciju. Ne tikai Dziesmusvētku laikā, bet arī Jāņos un Vasarsvētkos. Savukārt Auseklīša piespraude pārmaiņu laikos kalpoja kā zīme, ka esam par brīvu un neatkarīgu Latviju. Kārām to pie jakas pogas, spraudām pie apkakles un izvietojām vitrāžas formā pie loga rūts. Sarkanbaltsarkanā emblēma, kas simbolizē neatkarīgās Latvijas karogu, bija viena no pašām ierastākajām protesta formām Padomju okupācijas laikā Latvijā. Vilkām sarkanu jaku uz baltas blūzes 18. novembrī un tēlojām, ka nesaprotam kritizējošus mājienus no skolotāju un priekšniecības puses. Par „provokatīvu” balvas demonstrēšanu kadrā Latvijas Televīzijas raidījumā, uzbruka toreizējais priekšnieks Jānis Leja, kurš bija saskatījis manu nekrietnību plastmasas maisiņa nepareizā demonstrējumā skatītājiem. Maisiņš kadrā esot izskatījies pēc Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga. Cenzori bija modri. Par nodarīto priekšnieks anulēja honorāru jeb samaksu par darbu. Kā redzat, protestēšana nav ērta padarīšana, ja protestētāju maz. Cita lieta – masu publiskie gājieni  jeb publiskās akcijas kā protesta forma.

Amerikānietes, 2017.gada demonstrācijā pret Donalda Trampa nokļūšanu ASV prezidenta krēslā, deklarēja savu vienotību un neapmierinātību par notiekošo ar īpašajās cepurītēm galvās. Tās bija rozā mices ar „austiņām” jeb pink pussy hats, kuras ikviena varēja uzadīt pati un nēsāt kā savu protesta karogu. Šīs adītās cepurītes un to nosaukums bija protesta reakcija pret Trampa runu par to, ka visas sievietes ir „nogribējušās” seksuālu uzmācību un to vien gaida, lai kāds “grab her by the pussy”. Nav noslēpums, ka viena veču daļa līdzīgi domā joprojām un ASV prezidents nav vienīgais, kas ir apmaldījies šajā virzienā. Taču šāds nejēdzīgs cinisms no valsts augstākās amatpersonas puses nav piedodama lieta. Tas ir smags apvainojums. Tāpēc toreiz rozā cepurīšu akcijai pievienojās arī protestētājas Women’s March ietvaros Austrālijā, Jaunzēlandē un Lielbritānijā.

Tagad kārta pienākusi blūzei ar sasienamu apkakli.

Kas tā tāda? Kāpēc tagad?

Šajā attēlā jūs redzat bijušo Zviedrijas Akadēmijas sekretāri (spīkeri) Sāru Daniusu. Viņa atstāj savu darba vietu, protestējot pret tur notikušajām intrigām. Attēlā redzams, ka viņa uzvilkusi blūzi „ar šleipi”, kas lielā mērā norāda uz viņa klasisko, konservatīvo amatu 200 gadus vecajā institūcijā, kurā līdz šim šo ietekmīgo posteni ieņēma tikai kungi. Nekavējoties reaģēja Zviedrijas kultūras ministre, kas, demonstrējot savu solidaritāti ar Sāru, arī ietērpās līdzīga piegriezuma blūzē. Viņai sekoja arī citas sabiedrībā atpazīstamas un publiskajā telpā ietekmīgas sievietes. Lielveikalos Zara vai HM šāds klasisks blūzes variants nebija atrodams, taču vecais Jacobssons uzreiz izlika skatlogā esošo dāmu apģērba sortimentu. Blūzes, kuras ikdienā reti kāds pērk, tagad tika notirgotas vienā rāvienā. Gandrīz katra zviedriete savos sociālajos medijos ziņoja (ar savas blūzes attēlu), ka piedalās kopējā pasākumā. Piektdien, 13. aprīlī arī Ziemeļu Muzejs lūdza visas “mezglublūzes” (zviedriski : knutblus) demonstrētājas dalīties pieredzē un atsūtīt fotogrāfijas kultūrvēstures fondam.

Ko nozīmēja šī akcija? Tā  nozīmēja cīņu pret veciem, iesīkstējušiem uzskatiem par to, ka sievietes nav līdzvērtīgas vīriešiem. Tās var un drīkst seksuāli izmantot, nav aizliegts neuzklausīt sieviešu sūdzības, jo viņas visu izdomā un pārspīlē. Par to pašu pārkāpumu, kas netiek piedots amatpersonai sievietei, vecis paliek amatā un vēl var atļauties smīkņāt.

Nezinu vai ir jēga skaidrot konkrētos apstākļus Zviedrijas Akadēmijā, kuru pamet liels skaits pastāvīgo locekļu un var gadīties, ka nākamgad nepietiks personu Nobela literārās prēmijas iebalošanai.

  • – Šī blūze izaicina večus – dinozaurus”, – raksta žurnālists Arne Rūts vakardienas Dagens Nyheter. Senā Zviedrijas Akadēmijā, kuru dibināja karalis pirms 200 gadiem, ir valsts valstī. Līdz šim tajā tika ievēlēti (ar retiem izņēmumiem) tikai un vienīgi kungi. Viņi arī piešķīra prēmijas un balvas. Pirms 20 gadiem kungu rindas tika paretinātas un Akadēmijā iekļuva vairāk sieviešu. Viena no viņām (dzejniece Katarina Frostenson) tika ievēlēta 90. gadu sākumā un iesaistīja akadēmijas aktivitātēs arī savu vīru Žanu Klodu (francūzi). Viņš dibināja kultūras klubu, izmantojot akadēmijas finansējumu, un nepalaida garām iespēju seksuāli izmantot jaunās mākslinieces. Tās pašas, kas pretendēja uz koncertiem un izstādēm šajā klubā. Tagad noskaidrojās, ka šādu – seksuāli izmantotu sieviešu dzejnieces vīra kolekcijā ir ap 20-30. Laikraksts Dagens Nyheter (kustības me-too ietvaros) atklāja šo faktu, kas kuluāros jau faktiski bija zināms. Sabiedrībā sākās viļņošanās, bet Akadēmijā nerīkojās. Akadēmijas patrons karalis arī klusēja un Žans Klods apvainojumus noliedza. Visbeidzot sākās šūpošanās un vairāki kungi izstājās no akadēmijas, pieprasot Katarīnas Frostensones izslēgšanu. Publiskajā telpā vīdēja viedoklis, ka sieva nav vainīga pie vīra izlaidības un Katarīnu izslēgt nevajadzētu. Finālā no Zviedrijas Akadēmijas tika izraidītas divas sievietes no kurām viena bija sekretāre Sāra. Tā pati, kas nēsā konservatīvi klasisko blūzi „ar šleipi”. Viņai tika pārmests rīcības nespēja un vairāki Akadēmijas locekļi neslēpa savu nepatiku pret sievieti šajā augstajā amatā.

Jāpiezīmē, ka Zviedrijas Akadēmiju arī agrāk atstājuši daži tajā ievēlētie locekļi. Līdz šim šie protesti bijuši politiska rakstura (Gilenstēns un Ekmane pieprasīja akadēmijas atbalstu Rušdī, kas netika nodrošināts).  Protams, ka Akadēmijas statūti saglabājušies negrozīti kopš feodālajiem laikiem, aizspriedumi joprojām dzīvi. Pret patriarhālo modeli šodien uzstājas ne tikai sievietes ar savām mezgla-blūzēm, bet arī 227 zviedru zinātnieki, kas nepiekrīt notikušajam. „Nav pieļaujams, ka Akadēmijas vadība jauc savas privātās intereses un pārliecību ar valsts vajadzībām. Nav pieļaujams, ka Akadēmijas vadība praktizē nepotismu, korumpētību un savu privāto draugu bīdīšanu amatos un stipendijās”, – rakstīts zinātnieku paziņojumā medijiem. Viņiem šķiet, ka Sarai ir jāatgriežas atbildīgajā amatā un jāturpina darbs.

Tikmēr blūze ar sasienamo apkakli ir modē joprojām.

Kas notiks tālāk, to rādīs laiks. Taču vecīgā, konservatīvā blūze (pateicoties Sārai) ir ieguvusi jaunu elpu. Pārvērtusies par karogu.

 

 

 

 

Mediju meli, psiholoģiskais karš un mēs

Sadama Huseīna gāšanaPaļāvība ir demokrātijas atslēga. Mums visiem gribas ticēt tam, ko raksta mediji, ziņo televīzija, radio vai interneta portāli. Brīdī kad televizora vai datora ekrāns sāk melot, publiskā domā sašķobās kā laiva, kurai nolauzts ķīlis.

Mediji nedrīkst melot, jo ar mediju meliem ir tāpat kā ar sirdsapziņu. Ja sākumā tā runā, tad pie nākamajiem un aiznākošajiem meliem jūsu sirdsapziņa apklust un beidz funkcionēt mūsos kā dabiskais morāles indikators. Uzminot kāju savai sirdsapziņai un apklusinot to cilvēks iekšēji sapūst.

Tāpat ir ar medijiem. Brīdī kad tie sāk melot vai nu pārpratuma, vai muļķības vai mārketinga aprēķina (klišķu) dēļ, mediji izirst no iekšpuses. Kādu laiku to audimats aug, jo publika tiek iemācīta gaidīt skandālus vai ”atmakskojumu maratonu”, taču gala galā sabiedriskā doma kļūst satramdīta, pesimistiska un apzināti pievēršas eiskepismam = bulvāru žurnāliem un romantiskajai literatūrai (aktuālo mediju vietā). Publika bēg. Tiešā un pārnestā nozīmē. Prom no ikdienas revolveržurnālistikas. Projām no Latvijas.

Tas nozīmē, ka paši mediji ir tie, kas ar savu rīcību panāk savas publikas faktu rezistenci un savas auditorijas bēgšanu projām no ikdienas sapņu un iedomu pasaulē. Tātad paši panākt auditorijas skaitļu kritumu kļūdainas stratēģijas dēļ. Šo, medijiem raksturīgo patiesības devalvēšanas procesu, var nosaukt arī par realitātes saindēšanu. Proti – lasītājiem, klausītājiem un skatītājiem pazeminās recepcijas spēja. Līdzīgi kā trokšņa apdullināts cilvēks arī mūsu mediju publika spēj uztvert vienīgi paceltu balsi, košu krāsu ilustrācijas, skaļus skandālus un nespēj/nejaudā iedziļināties problēmu būtībā.

Latvijas skandālmediju uzforsētais troksnis ap ”raudošajām meitenēm” ir viens no šādiem ”realitātes saindēšanas” piemēriem kad legālajā mediju vidē tika piedāvāti nepārbaudītas un melīgas insinuācijas kā ”pārbaudīti notikumi” un sabiedrība tos naski uzknābāja kā apriori patiesību. Parasti šajā dezinformācijas procesā tiek izmantots otrais dezinformācijas paņēmiens, kuru dēvē par apelāciju pie autoritātes (1) http://www.kasjauns.lv piemeklētie ”eksperti”, 2) TV3 raidījuma vadītāja, 3) LR Pēcpusdienas programmas vadītāji un citas medijos pazīstamas personības), kas deklarēja, ka ”tā tas ir” ”un viss”. Vēl vairāk – šis notikums liecina, ka mūsu Latvijas lasītājs/skatītājs/radioklausītājs ir viegli manipulējams, ja piedāvātās insinuācijas saskan ar publikas aizspriedumiem.

Salīdzinājumam piedāvāju līdzīgu gadījumu Skandināvijā

Skandāls sākās lokālā līmenī, tieši tāpat kā pie mums ”Budes trača” gadījumā – ar vienu dusmīga tēva ierakstu FB.

Šajā gadījumā tā bija publikācija kādā nenozīmīgā vācu lokālo ziņu portālā. Februārī tā informēja savu vācu lasītājus, ka Zviedrija  eksportēs 12 Archer tipa lielgabalus Ukrainas armijai. Šo artilēriju Ukrainas valdība izmantošot, lai cīnītos pret Austrumukrainas kaujiniekiem. Kā argumentu šim apgalvojumam vācu interneta medijs izmantoja zviedru aizsardzības ministra apsveikumu BAE System Bofors AB šefam par izdevīgu darījumu. Raksts beidzas ar secinājumu: ” tumši darījumi ir raksturīgs zviedru ieroču industrijas un aizsardzības ministru darba stils. Vai Pēters Hulkvists pēc šī darījuma paliks savā postenī, to rādīs laiks”. Kā savā grāmatā (Den dolda alliansen, Atlantis) norāda zviedru aizsardzības eksperts un žurnālists Mikaels Holmštroms (Mikael Holmström), vāciešu publicētā ziņa ir nepatiesa un ilustrācijā pievienotais ”apsveikums” samontēts, kurā ielīmēts ministra paraksts no pavisam cita dokumenta.

Kāpēc vācu lokālajam interneta portālam vajadzīgā šāda šķobīšanās? Tāpēc, ka kaut kur šie meliem jādod starta pozīcija. Ir vajadzīga neuzkrītošs tramplīns, lai tālāk to uzknābātu jau lielāki un ietekmīgāki mediji. Tieši tā arī notika. Pateicoties viltotajai ilustrācijai, šo materiālu sāka publicēt ietekmīgi rietumu mediji. Melīgā informācija sāka dzīvot internetā savu – autonomo dzīvi, kļūstot aizvien populārāka un aizlēkšojot pat līdz Wall Street Journal. Amerikāņi sāka interesēties kāpēc valsts, kas nav NATO dalībniece sūta savus ieročus pa taisno uz fronti?

Tikmēr Stokholmā sākās uztraukums. Tika mēģināts noskaidrot no kurienes šī nepatiesā ziņa ir izdīgusi un kurš ir šo nepatieso apgalvojumu autors, jo fakta noliegumam neviens neticēja. Pamazām noskaidrojās, ka ”pīlei kājas aug” Pēterburgā un tieši no Krievijas šī mediju pīle ir rūpīgi un padomāti palaista gaisā caur vācu pieticīgo interneta portālu.

Šis piemērs lieliski pierāda, ka ”raudošās meitenes” var sacerēt un interpretēt ar interneta palīdzību ikviens (ja labi grib!) un iesēt sabiedrībā nemieru, naidu nemaz nav tik grūti. Agrāk to sauca par panikas cēlājiem. Tagad to sauc par nedrošības uzrušinātājiem internetā. Tātad – šādos gadījumos vislielākā jauda tiek koncentrēta, lai apturētu baumu tālāku izplatīšanu. Vai atcerieties baumu šlūdoni pirms pāris gadiem, kad tieši internetā ”kāds” sāka izplatīt baumas par Swedbankas bankrotu un tauta svētdienā rāvā ārā no bankomātiem visus savus ietaupījumus. Atceros, ka tobrīd biju autobusā no Rīgas uz Liepāju. Man zvanīja vairāki vadošo mediju ziņu dienestu vadītāji un vēlējas uzzināt vai tā būs vai nebūs un atlika tikai pabrīnīties cik cieši ”tauta ticēja”, ka zviedru banka aizies pa to pašu ceļu kur Krājbanka. Brīdī, kad tiek nojaukta robeža starp patiesību un meliem un tieši mediji uzņemas šo procedūru veikt, sākas panika. Tas ir modernās psiholoģiskās kara stratēģijas veids. Tagad vairs nekaro ar kalašņikoviem, bet ar šāvieniem sabiedrības dvēselē. Tātad ”viņiem” ir svarīgi sagraut mūsu sabiedrības ticību demokrātiskas sabiedrības ideāliem, institūcijām. Lai to izdarītu ir jāpanāk, lai tauta vairs netic pat etablētiem medijiem. Lai tauta traktē visus faktus kā subjektīvus. Lai tauta netic, ka patiesība vispār pastāv.

Izskatās, ka ”raudošo meiteņu” gadījums lieliski pierāda šīs stratēģijas efektus Latvijā. Nedomāju, ka iniciatīvas autori (tiem, kam nepatīk skolēnu formas Rīgas lietuviešu skolā) ir gigantiski psiholoģiskā kara stratēģi, taču metodes, kuras viņi izmantoja, ir ļoti līdzīgas Krievijas ētera demagoģijai tieši pašlaik (melnais PR).

Nevienam nav noslēpums, ka Putina propagandisti ļoti efektīvi manipulē ar medijiem un vērīgam sekotājam viņa paņēmieni nav nekas pārāk sarežģīts. Spektrs šai mašinērijai ir plašs – sākot no ”interneta troļļu fabrikām” (kurās strādā apmaksāti cilvēki, kuru darba pienākumos ietilpst rakstīt sociālajos medijos apmaksātu propagandu, ieskaitot melus par cilvēkiem, kas nav vēlami Putina režīmam) un beidzot ar frontālu faktu un komentāru sakropļošanu pēc ideoloģijas šablona valsts televīzijā Maskavā. Tas, ko Krievija šodien piedāvā presē, radio un TV no malas patiešām izskatās pēc žurnālistikas, taču tās saturs ir melīgs un izkropļots. Ja sabiedrība ir izglītota propagandas jautājumos, tad šāda ”kalašņikova ideoloģijas kārta” to ievainot nevar. Taču, ja mediju kompetence sabiedrībā ir zema (tā kā tas ir Latvijā, ASV vai Baltkrievijā u.c.), tad vēlamo efektu var panākt samērā ātri. Piemēram, Sputnik news  tagad sākuši pat raidīt zviedriski, kā vecajos PSRS laikos! Nemaz nerunājot par Russia Today.

Propaganda nemēdz kliegt. Tā runā klusi un kā burvju mākslinieks ražo baložus cepurē. Tas pats zviedru lielgabalu melu skandāls krievu medijos tika ”noformēts” kā zviedru atriebība par zaudēto kauju pie Poltavas 1709. gadā. Tik pat žigli ar humoru tiek īsi paziņots, ka krievu zemūdene (kas nesen tika dzenāta pie Stokholmas) faktiski esot izrādījusies pašu zviedru plastmasas laiva! (nepatiess fakts). Var iet savās fantāzijās vēl tālāk un ironiski paziņot, ka Malaizijas pasažieru lidmašīnu faktiski notrieca amerikāņi (nepatiess fakts) un, ka miljoniem ukraiņu bēg no savas valsts uz Austrumu zonu, jo mīl Putinu un Krieviju (nepatiess fakts)!

Kas mums par to, ka krievu mediji melo kā seski? Mums jāapzinās, ka melu aprīšana var izdarīt lielu ļaunumu sabiedrībai. Apmelojumi paliek internetā, tur tie klejo kā indīgas medūzas un pievelk trokšņa apstulbotās publikas skatienus. Tas nozīmē, ka: 1) ikvienu no mums var apmelot (ja kāds to vēlas) internetā un nav instrumentu, lai šīs ”baumu medūzas” novāktu, 2) šādi iespējams kompromitēt arī valstiski svarīgas personas, autoritātes, kurām mūsu sabiedrība uzticas un caur to sagraut mūsu stabilitāti, 3) iedragāt demokrātiskas Latvijas pamatus. Tāpēc ir tik svarīgi attīstīt alerģiju pret mediju meliem visos sabiedrības līmeņos.  Vajag attīstīt skepsi pret mediju medūzām. Tas ir ļoti svarīgi.

Fiats pret Opeli, jeb dendiju mūžīgā kauja, kas nekad nebeigsies

2013. gada 27. oktobris

Gianni Agnelli bija Fiat īpašnieks, Gunther SachsOpel mantinieks. Abi – sava laika modes ikonas un dendiji. ”Moderno laiku” košākie pleiboji un šarmantākie kungi. Kāpēc šie autoražotāji ir iegājuši vēsturē arī ar savu privāto stilu?

Stils

Gunters Sakss bija sava laika visvairāk atdarinātais vīrietis: tērpies loafer kurpēs (bez zeķēm!) neizpogātos pletkreklos un baltās biksēs viņš šokēja sabiedrību. Skandālu žurnāli toreiz esot informējuši savus lasītājus, ka savos ceļojumos Gunters Sakss ņemot līdzi tikai (!): sešus zilus kreklus, četras baltas bikses, divus bleizerus un vairāk neko.

Angellī, turpretī, bija pavisam cita veida snobs. Wall Street Journal viņa stilu rakturojis kā ”filozofisku atbildi absurdismam”. Vēlojot Gianni Agnelli apģērbu var saprast viņa domu gājienu un pasaules izpratni, kuru itāliešu valodā raksturo kā ”sprezzatura”  jeb mākslu sarežģītas lietas paskaidrot viegli. Ar labiem itāliešu modes dendijiem sacensties ir neiespējami, šajā raundā Gunters Sakss ar savu atpogāto kreklu zaudē 100%.

Dāmas

Protams, ka šīs stila ikonas neiztika bez sava laika modīgāko dāmu ierāmējuma: Jackeline Kennedy, Rita Hayworth, Anita Ekberg un citas ieskāva Džanni Anelli. Turpretī Gunters Sakss bija precējies ar Bridžitu Bardo (Brigitte Bardot) un caur šo juridisko procedūru Opel īpašnieks izgriež pogas sava konkurentam, pievācot sev uz mājām 60 gadu kino un modes pasaules spožāko vārdu.

Profesionāli abi dendiji bija atšķirīgi: Anelli bija studējis jurisprudenci Turīnā, taču pats sevi uzskatīja vairāk par mākslinieku un dzejnieku. Viņam esot bijusi raksturīga  intuitīva izjūta un dziļa sociālā inteliģence.

Konkurents Sakss esot brīvi runājis septiņās valodās, bijis lielisks matemātiķis, fotogrāfs, mākslas kolekcionārs un astrologs. Kurš labāks?

Vai viņus var salīdzināt?

Šarms

Šarmāntāks esot bijis Anellī. Viņa draugs Henrijs Kisindžers to raksturoja sekojoši: ”Runājot ar cilvēkiem, Džannī radīja viņos sajūtu, ka viņi ir paši svarīgākie visā pasaulē. Viņš nekad nepozēja, bija ļoti empātisks, apveltīts ar gigantisku spēju saprast apkārtējos”.

Sakss arī esot bijis šarmants. Lūk, kā viņu raksturo bijusī dzīvesbiedre un sieva Bridžita Bardo: ”Viņš bija maģisks, hipnotizēja mani, magnetizēja. Nekad vēlāk vairs neizdevās sastapt nevienu tik maģisku personu kā viņš.”

Sievas vērtējums ir aizkustinošs, taču, šajā kaujā atkal uzvar Anellī. Manuprāt.

Abu dendiju kauja turpinās arī šodien – Gunters Sakss ir trīs talantīgu dēlu tēvs, no kuriem viens ir panākumiem bagāts dizaineris. Taču Anelli dēls Lapo Elkan arī šodien ir superdendijs un nosaka toni pasaules skandālu industrijā.

Mačs, kā redzat, turpinās!

🙂

H&M atzīst, ka Bekhemam Gaja Ričija reklāmā bijis dublieris.

2013. gada 7. februārī

H&M vīriešu apakšbikšu reklāma ar Bekhemu

Kadrs ar īstā Bekhema dibenu

Hennes & Mauritz (H&M) Zviedrijas biznesa presē atzīst, ka tikko klajā laistajā režisora Gaja Ričija (Guy Richie) reklāmas filmiņā vairākās epizodēs pazīstamā futbolista Bekhema (David Beckham) vietā ir filmējies dublieris ar ķermeni, kuram nav Bekhema tetovējumi.

To “atklājuši” angļu tabloīda Mirror žurnālisti, kas ievērojuši, ka vairākās epizodēs reklāmā uz itkā Bekhema ķermeņa vairs neesot dažu futbolista tetovējumu un galu galā, pats svarīgākais, ka dažos kadros dibens, kurām jāvairo zaļo H&M apakšbikšu apgrozījums, nemaz nepiederot Bekhemam.

Fake+David+Beckham

Bekhema dublieris

Ārprāts, ko nu darīsim?  Vai beidzot ir pienākusi H%M apakšbikšu un visas britu modes reklāmas industrijas kauna diena? 🙂

 Reklāmu ar Bekhemu un dublieri var redzēt Hennes & Mauritz mājas lapā.

Pēc nedēļas Stokholmā koncertēs ģēnijs. Savādais flamenko.Tas jāredz!

2013. gada 30. janvāris

Israel Galván

Israel Galván

8. un 9. februārī,  Stokholmas Deju teātrī viesosies Israēls Galvāns, viens no Spānijas pašreiz izcilākajiem flamenko dejotājiem.

Uzvedumā La Curva viņš apvienojis deju ar ritma elementiem, klavieru džeza improvizācijām un vokālu. Dejojot pa galdiem, soliem, kairinot ritmu miltu mākonī, viņš šokē un nenogurst pārsteigt publiku.

Mani visvairāk uzrunā viņa lieliskā humora izjūta. Jā, tieši humora sajūtu es vērtēju cilvēkos visaugstāk. Vēl jo vairāk, ja to var pamanīt mākslā, dejā un mūzikā. 

Pievienoju adreses un mazu fragmentu no līdzšinējiem koncertiem.

Varbūt šis dejotājs un flamenko Jūs uzrunās, ieinteresēs un nākamnedēļ atbrauksiet tāpēc uz Stokholmas koncertu. Koncerts ilgs vairāk nekā stundu un būs neparasts. Spontāns un neprognozējams, kā jau flamenko!

🙂

Flamenko ir arī mana pasija un tieši tāpēc  to iesaku arī jums.

Stokholma nav nemaz tik tālu no Latvijas un Deju teātris atrodas pašā zviedru galvaspilsētas centrā.

Pati šodien aizbraukšu  uz turieni un nopirkšu kasēs sev biļeti.

Tiekamies koncertā?

Jauniešiem līdz 26 gadu vecumam biļete ir lētākā par 50%, studentiem un pensionāriem – 25% atlaide, mums parastajiem cilvēkiem biļetes cena uz šo koncertu ir 280 SEK, jeb apm. 20 lati.

Ejam?

http://www.dansenshus.se/Pa-scen/Stora-scen/Israel-Galvan/

Online bikses ar Facebook un Twitter kabatās

2012. gada 25. novembris

Pircēja

Pircēja

Džinsas jeb džinsi sākotnēji piedzima kā kovboju darba bikses. Vienkārši, kautrīgi un skarbi.

Tagad tās piedzīvo pārvērtību pārvērtības.

Piemēram, ar to palīdzību tagad var arī ”updatēt” sevi Facebook, samazināt taukus uz gurniem un pat glābt dabu!

Tirgvedības trikos džinsu ražotāji jau pārspējuši paši sevi. 

Itāliešu Replay pašlaik piedāvā pircējiem īpašu bluetooth ierīci, kas reģistrē ”jūsu pozīciju”, garastāvokli un ļauj sarunāties ar draugiem Twitter un Facebook.

Šīm nolūkam it kā vajadzētu vismaz mobilo telefonu ar aplikāciju, taču bikšu ražotāji apgalvo, ka mūsu bažas esot nepamatotas un džinsi Social Denim  esot šī gada labākais pirkums. Tātad IT bikses ir klāt.

Tiktāl esam.

Amerikāņu Wrangler rosās vienkāršāk. Viņu Denim Spa  esot piesūcinātas ar alvejas sulu un spējot iznīcināt pat celulītus. Ja tās nesās daudz un dikti, tad efekts būšot garantēts.

Vēl apņēmīgāk bikšu pircēju tirgu iekaro britu Catalytic Clothing. Te ražotājs apgalvo, ka viņu ražotās bikses pat attīrot gaisa piesārņojumu!

Ja izmazgāsiet savas džinsu bikses Catclo mazgājamajā līdzeklī, tad spēsiet iznīcināt pat piecus gramus oglekļa dioksīda atmosfērā! Šādu atmosfēras gaisa piesārņojumu saražojot viena ģimenes diennakts laikā.

Ķīmijas profesors Tonī Reijans (Sheffield university) ir cieši pārliecināts, ka mazgājot drēbes ar Catclo mēs būtiski attīrīsim piesārņoto vidi. Lūk kā!  🙂

Nezin vai šie paņēmieni palīdzēs pievērst sev bikšu pircēju uzmanību.

Sāk izskatīties, ka ar šīm biksēm drīz būs tāpat kā ar mobilajiem telefoniem – papildus funkciju ir tik daudz, ka kļūst pagrūti kādam vienkārši piezvanīt. 

Katrs no mums ir pieradis pie ”sava ražotāja” un tas nozīmē, ka džinsu iegāde ir ļoti personisks, kultūras izvēles aspekts.

Online džinsu pārdošana Ziemeļeiropā tiks uzsākta pavasarī un Social Denim maksās apmēram 120 – 150 LVL.