Zviedriem šodien vafeļu diena, latviešiem – Māras diena.
Svētki cēlušies no Vissvētākās Jaunavas Marijas dienas (kunga pasludināšana), kas līdz 1953. gadam Zviedrijā bija oficiāli svinami valsts svētki. Brīvdiena tātad.
Tā kā oficiālo svinamo dienu skaitam ir tendence samazināties (diskusijas par Pareizticīgo Ziemassvētkiem vai Ramadana sākumu šeit vispār nebūtu iespējamas), tad valsts atteicās no vairākām ”sarkanajām dienām”, kas bija saistītas ar baznīcas svētkiem.
Tāpēc 25.marts zviedriem vairs nav kalendārā atzīmēts ar sarkano krāsu.
Tautā šī diena iegājusi ar nosaukumu – ”vafeļu diena”.
Kāpēc vafeles?
Izskaidrojumi ir dažādi.
Pirmais – lingvistiska parafrāze no ”vårfrudagen”= ”våffeldagen” (pavasara kundzes diena = vafeļu diena).
Otrais – šajā laikā laukos sāka slaukt govis, vistas atsāka dēt olas pēc garās ziemas. Tieši piens un olas ir galvenās izejvielas vafelēm un tāpēc šajā dienā esot jāēd vafeles, lai pavasaris un vasara izdodas silti, patīkami un produktīvi.
Baznīca kalendārs mainās, taču vafeļu un Māras diena ”stāv uz vietas”, kā kalendārā noteikts.
- Jā, zviedri ievēro šo rituālu. Šodien visā Zviedrijā smaržo kraukšķīgas vafeles. Tās mēdz ēst ar ievārījumu un putukrējumu/saldējumu. Īpaši veselīgi tas nav, bet šādā dienā var atteikties no ierobežojumiem, – skaidro Ziemeļu kultūras muzeja etnologs Junas Engmans.
Vafeles zviedriem esot iecienītas kopš viduslaikiem. Tādas kraukšķīgas, biezas, ar brūnu maliņu.
Sākumā vafeles esot ceptas samaisot miltus ar ūdeni. Vēlāk 19. gadsimtā recepte uzlabojusies un tās sākuši cep ”smalkāk” – pievienojot mīklai olas, cukuru, saldo krējumu un sviestu.
Šodien vafeles ir ļoti garšīgas! Tās ēdot ir jāpiedzer klāt laba kafija.
- Vafeļu ēšana liek mums paskatīties atpakaļ laikā. Uz savas tautas vēsturi. Redz kā viņiem toreiz – sen sen atpakaļlaikā gāja grūti. Vecos laikos nebija nedz saldējuma, nedz kafijas. Nabagi! Tagad viss ir un mēs esam daudz, daudz laimīgāki! – skaidro etnologs.
Nezinu vai es tā vērtētu vafeļu dienu un savas attiecības ar vēsturi?
Taču pagaidām mielosimies!
🙂

Izklausās pēc garšīgas tradīcijas. Diez viņiem katrās mājās ir pienācīga panna to cepšanai?
Jā! Katrā virtuvē ir sastopamas vafeļpannas. Dāmām un kungiem. 🙂 Tās var nopirkt arī Latvijā. Zviedrijā ir krietni lētāk. Maksā ap 10 latu. Ar šīm elektriskajām vai uz plīts uzliekamajām “pannām” var cept, starp citu, arī savu broksatu maizīti: ēdamkarote sēklu + tik pat daudz ūdens un laba olīveļļa. Pamēģiniet. 3 minūtes un gatavs! 🙂