Sandra Veinberga

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Piezīme:

Ceļvedī minētās adreses, nosaukumi, telefonu numuri var ar laiku tikt nomainīti. Šāda prakse Zviedrijā eksistē, tāpēc lūdzam lasītājus ņemt vērā šo apstākli. Norādīto datu nomaiņas gadījumā, iesakām griezties Zviedrijas ziņu birojā, telef. nr. 118118.

Översättningsbyrå Baltic Media Translations

Kungsholmena (Kungsholmen)

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Kungsholmena ir Stokholmas senais strādnieku dzīvojamais rajons. Tautas mutē to savulaik sauca par “bada pakalniņu”. Turpretī šodien šī Stokholmas daļa ir pievilcīgs un iecienīts rajons un dzīvokļu īre te ir samērā dārga. Kungsholmenā ir daudz krodziņu un virkne valsts institūciju. Nozīmīgākā un tūristiem pati interesantākā celtne ir elegantais “Pilsētas nams” (Stadshuset), kura torni grezno trīs kroņu rotājums.

Stadshuset (Pilsētas nams)

Stokholmas Pilsētas nams Stadshuset Foto: Stadshuset.se

Pazīstamās celtnes arhitekts ir Ragnārs Ostbergs. Pirmajā mirklī lielā, sarkaniem ķieģeļiem būvētā fasāde atgādina viduslaiku cietokšņa, renesanses laika pils, tempļa un “1001 nakts pasaku pils krustojumu, kas lepni izslējusies Mēlarena ezera krastā. Vienlīdz aizraujošas un neatkārtojamas ir arī pilsētas nama iekštelpas. Taču arī šim noslēpumam ir savs izskaidrojums.

Nobela prēmijas pasākuma balle Pilsētas namā. Foto: Stadshuset.se

Nama celtniecība norisinājās Pirmā pasaules kara laikā. Neraugoties uz grūtajiem laikiem arhitekti un mākslinieki bija stigri iecerējuši uzcelt Stokholmai pasaku pili ar zelta zālēm, dimanta grīdām, pērļu logiem un zvaigžņu griestiem. Pēc celtniecības darbu nobeiguma izmaksas dubultīgi pārsniedza plānotos izdevumus un, lai, piemēram, samaksātu par vara jumta pārsegumu, katram stokholmietim tika simboliski piedāvāts “nopirkt” vienu “savējo” jumta vara loksni par 25 kronām. Tika meklēti un atrasti sponsori, līdz beidzot greznais Pilsētas nams tika pabeigts 1923. gadā un atklāts tieši Līgo svētku vakarā. Ar to atzīmējot 400 gadus kopš, mums jau pazīstamā, Gustava Vāsas uzvarošās ienākšanas Stokholmā.

Tāpēc pilsētas nams ir stokholmiešu pasaku pils joprojām.

Par to nākas pārliecināties ik uz soļa. Piemēram – “zilā zālē” nav zila, akustika – vienreizēja. Arī šeit netrūkst teiku par daiļām princesēm un varonīgiem bruņiniekiem.

Leģendas motīvi, kas ataino daiļās princeses atbrīvotāja – Svētā Jorana cīņu ar pūķi rotā arī šo ēku, jeb precīzāk torņa fasādi. Arī šie tēli simbolizē to pašu kauju pie Brunkebergas 1471. gadā, kad zviedri uzvarēja dāņu iekarotājus.

Vasarā, ik dienas plkst 12.00 un 18. 00 uz torņa balkona var noskatīties pasaku figūru parādi zvanu pavadījumā.

Fasādes austrumu pusē aplūkojama skulptūru parāde, starp kurām “Cīnītājs” ataino pašu arhitektu Ragnāru Ostbergu ar Pilsētas namu rokās.

Galveno ieeju ziemeļu pusē rotā akmens reljefi, kas rāda Stokholmu XVI un XX gs. Starp citu, daudzi greznās celtnes rotājumi stāsta pasakas un teiksmas, kas vēsta par Stokholmas pilsētas dibināšanu.

Slavenākā iekštelpu zāle ir tā dēvētā “Zilā zāle”‘, kurā svinību mielasti, svinīgi pasākumi, to skaitā arī mielasts pēc Nobeļa prēmijas piešķiršanas ceremonijas. Pilsētas nama galvenie saimnieki šodien ir Stokholmas pašpārvalde – t.i., politiķi un administratīvais personāls. Taču nama greznajās zālēs norisinās publiskas ceremonijas, tiek reģistrētas arī laulības.

Ar Pilsētas nama iekštelpām var iepazīties arī tūristi. Ekskursijas tiek organizētas katru dienu.

Kungsholmenā atrodas arī Marieberga ( Marieberg) jeb “Marijas kalns”, kur izvietojušās laikrakstu ‘Expressen” un “Dagens Nyheter” redakcijas. Te daudz parku un pastaigu celiņu, kā arī dažas pilsētnieku ļoti iecienītas peldvietas. Piemēram – Smedsuddsbadet. Peldoties un sauļojoties pašā pilsētas centrā ir ne tikai ērti bet arī interesanti, aplūkojot interesanti veidoto tiltu – Västerbron jeb “Rietumu tiltu”, kas savieno Kungsholmenu ar Longholmenu (Långholmen) un Dienvidu priekšpilsētu – Sēderu (Söder).

Foto: Google

Šis tilts tika atklāts 1935. gadā un tas ļauj līdz 29 m augstiem buru laivu mastiem brīvi slīdēt pa Mēlarena ezera virsmu, netraucējot to pārvietošanos jūras virzienā.

Kungsholmenā var apskatīt arī nacionālā romantisma stilā celto Rātsnamu un Policijas namu. Rātsnamā patlaban izvietota Stokholmas apgabala tiesa. Nama arhitekts ir Karls Vestmans un tā datējama ar 1915. gadu. Zem ēkas stiepjas gari koridori, kas to savieno ar līdzās esošo cietumu.

Iepretī Rātsnaman atrodas Pīpera mūris (Piperska muren). Šeit XII. gs. Karls Pīpers izveidoja savulaik pilsētas daiļāko terasveida dārzu.

Kungsholmena ir vēsturiskais amatnieku centrs. Tāpēc viena no raksturīgākajām ielām tā arī saucas – Amatnieku iela (Hantverkargatan). Te savulaik atradās daudz gravieru darbnīcu, krāsotavu un tipogrāfiju. Uz Hantverkargatan (iepretī Pilsētas namam) atradās senākā Zviedrijas slimnīca (kopš 18. gs.), t.i., Serafīmu lazarete (Serafimerlasarettet). Tās pagalmā atradās ķīmiskas laboratorijas, kas piegādāja medikamentus zviedru armijai. Dārzā tika kultivēti ārstnieciskie augi.

XIX gs. Kungsholmena industrializējās. Te attīstījās mehāniskās darbnīcas, uzņēmumi un zināmā mērā tie raksturo Kungsholmenas ikdienu arī šodien.

Kungslomenā ir daudz ērtu pastaigu un riteņbraukšanai paredzētu patīkamu celiņu. Tie ved gar krastmalu gan arī cauri parkiem un dārziņu koloniju rajoniem.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Piezīme:

Grāmatā minētās adreses, nosaukumi, telefonu numuri var ar laiku tikt nomainīti. Šāda prakse Zviedrijā eksistē, tāpēc lūdzam lasītājus ņemt vērā šo apstākli. Norādīto datu nomaiņas gadījumā, iesakām griezties Zviedrijas ziņu birojā, telef. nr. 118118.

Normalme ( Norrmalm) un pilsētas centrs

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Līdz sešdesmito gadu sākumam Stokholmai nebija izteikta centra ārpus vecpilsētas. Tagad par Stokholmas centru tiek uzskatīts Normalmes rajons jeb reģions ap Klāras baznīcu. Šeit atrodas arī Stokholmas metro sistēmas krustpunkts ar nosaukumu “T -centralen“. Virs tā izvietojies Sergela laukums, kuru tūristi mēdz uzskatīt par “Stokholmas nabu”, jo izejot no tā, ir vieglāk orientēties kartēs un ceļvežos.

Šis rajons ir samērā jauns, dzelzbetona apbūve un taisnās platās ielas celtas tikai pēc II pasaules kara un stokholmieši paši mēdz ironizētēt- “ko nepaveica kara bumbas – to uzspridzinājām mēs paši”, t.i., pilsētas centra vecā apbūve tika apzināti noārdīta tā vietā piecdesmitajos gados izveidojot Eiropas pēckara periodam raksturīgo dzelzbetona komercijas centru.

Foto: Google

Sergela laukums (Sergelstorg) un Sergela iela (Sergelgatan) savienojumā ar Hötorget jeb “Siena tirgu” ir galvaspilsētas tirdzniecības centrs. Laukuma un ielas nosaukums cēlies pateicoties tēlnieka Tobiasa Sergela darbnīcām, kas savulaik esot atradušās tieši šeit.

Sergela laukums. Foto: Guntars Veinbergs

Sergela laukumam pieslejas Pētera Celsinga projektētais Kultūras nams – Kulturhuset, kuru atklāja 1974. gadā. Tajā izvietotas izstāžu zāles, kafejnīcas, teātri un bibliotekas. Pagrabstāvā atrodas modernā dizaina veikaliņš, kurā iespējams iegādāties savdabīgus zviedru rūpnieciskās mākslas un amatniecības izstrādājumus.

Sergela laukums. Foto: Guntars Veinbergs

Iepretī Kultūras namam- ielu krustojumu rotā stikla strūklaka – Edvina Orstroma 1974. gada atklātā skulptūra “Kristāla vertikālais akcents”.

Siena tirgus – Hötorget ir pilsētas centra vadošais augļu un sakņu tirdziņš. Katru vakaru plkst. 18. 00 teltis ar augļu un dārzeņu letēm tiek novāktas un līdz nākamās dienas rītam nekas neliecina, ka katru darbdienu (izņemot sestdienas un svētdienas) šeit mēdz notikt aktīva tirdzniecība.

Koncertnama kāpnes. Foto: Sandra Veinberga

Stacionārās tirgus halles ir izvietotas pagrabā, tieši zem kinoteātra. Laukuma malā atrodas slavenais Koncertnams – Koncerthuset. Arhitekts Ivars Tengblūms to veidojis klasiskajā stilā. Šeit notiek simfoniskās mūzikas koncerti un katru gadu norisinās svinīgā Nobeļa prēmiju piešķiršanas ceremonija. Koncertnama priekšā novietota tēlnieka Karla Milesa skulptūra “Orfejs”.

Konserthuset.se

Šajā pilsētas daļā gandrīz nav dzīvokļu. Lielākā ēku daļa ietilpina kantorus, veikalus, garāžas. Pa dienu ielas ir pārpildītas, taču vēlās vakara stundās un naktīs centrs izmirst, jo logi ir tumši un ielas apgaismo vienīgi laternas un reklāmu spuldzes. Taču neraugoties uz to, arī šim reģionam ir sava pievilcība.

Kungsträdgården jeb “Karaļa dārzs” ir parks paā pilsētas centrā, iepretī pilij. Ziemā te atvērta mākslīgā ledus slidotava, kur ikviens var izmēģināt spēkus noīrējot slidas. Arī vasarā šis kazarmu dārzam līdzīgais parks vilina stokholmiešus un pilsētas viesus.

Te var pastaigāties, pasēdēt uz soliņa, palasīt grāmatu, parunāt ar draugiem, iedzer alus glāzi vai kafijas tasi kādā no daudzajiem restorāniem vai kafejnīcām. Novērot un atpūsties, spēlēt šahu vai arī paklausīties kādu no koncertiem, kurus nebeidz piedāvāt brīvdabas skatuves. Parka dziļumā, iepretī pilij un krastmalai, atrodas “Molīna strūklaka” un Karla XII piemineklis.

Parka stūrī izvietojusies Stokholmas tūrisma informācijas centrāles un Zviedrijas Institūta ēka. Te pieejama visplašākā, tūristiem nepieciešamā informācija par aktuāliem notikumiem Stokholmā un tās tuvākajā apkārtnē. Te ir arī labs suvenīru veikaliņš un Forex valūtas maiņas birojs.

Parka nosaukums norāda, ka savulaik tas bijis karaļu dārzs. Sākumā, savām vajadzībām to esot izmantojis Gustavs Vāsa. Vēlāk šajā vietā izveidots franču klasicisma stilā veidots parks. Te esot notikušas karaļa galma maskuballes, teātra izrādes un dejas. Tolaik parks bijis norobežots no parasto apmeklētāju ziņkārīgajiem skatieniem ar augstu žogu. Taču XIX. gs. sākumā skaistais parks ticis izpostīts. Karls XIII uzskatīja, ka šajā vietā viņam vairāk nepieciešams armijas parādes laukums un tāpēc apstādījumi, dīķi un dārzs vienā rāvienā tika nolīdzināti līdz ar zemi. Parka teritoriju noklāja ar šķembām un tas pārvērtās tuksnešainā klajumā. “Dzīvas” palika vienīgi mākslinieku darbnīcas parka malās.

Kungsträdgården jeb “Karaļa dārzs”. Foto: Guntars Veinbergs

Nākamais varas iestāžu uzbrukums parkam reģistrēts 1971. gadā, kad pilsētas politiķu lēmuma rezultātā centrā bija paredzēts celt metro staciju. Tas nozīmēja seno gobu nozāģēšanu. Stokholmieši reaģēja nekavējoties un naktī no 11. uz 12. maiju parku okupēja “koku apskāvēji” uzsākot nopietnu kauju ar motorzāģiem bruņotajiem vīriem un policijas patruļām. Pilsētnieki tonakt uzvarēja politiķus atklātā kaujā un metro stacija tika izbūvēta mazu gabaliņu nostāk, t.i., Arsenāla ielā. Starp citu šo metro staciju ir vērts apskatīt, jo tās interjera autors ir mākslinieks Ulriks Samuelsons. Idejas pamatā – mākslinieka versija par to kāds varētu izskatīties “pazemes karaļa dārzs ar ūdenskritumu, apstādījumiem un senas pils drupām”. Tāpēc neskopojieties un nopērciet vislētāko metro biļeti (ar 2 marķējumiem) un apskatiet metro staciju “Kungsträdgården” zem Arsenāla ielas – Arsenalgatan.

Karaliskā opera. Foto: Guntars Veinbergs

Karaliskā opera pieslejas parkam. Stokholmas operas nams iegājis vēsturē ar leģendāro Zviedrijas karaļa Gustava III nogalināšanas traģēdiju masku balles laikā. Patiesības labad jāpiebilst, ka “teātru karalis” tika nogalināts vecajā operas nama ēkā, kas tika nojaukta 1890. gadā. Tieši šajā pašā vietā.

Operas priekšā, laikam ritot, notikušas arī vairākas asiņainas sadursmes. 1743. gadā Dālarnas zemnieki ieradās Stokholmas centrā un šeit demonstrēja savu neapmierinātību ar aristokrātu varu un karaļa uzsākto karu pret Krieviju. 22. jūnijā šeit sākās bruņota sadursme starp zemniekiem un armiju. Piecdesmit demonstrantu tika nogalināti, astoņdesmit ievainoti un seši – zemnieku līderi tika sodīti ar nāvi.

http://www.iconsofeurope.

Vēsture liecina, ka arī koncerti var kļūt par traģisku notikumi izraisītāju. Šāda situācija radās 1847. gada decembrī, kad Stokholmas operā bija paredzēta “ziemeļu lakstīgalas” zviedrietes Jenijas Lindas koncerti. Rindas pēc biļetēm izvērsās kautiņos, jo “melnajā tirgū” tās maksāja milzīgas summas(līdz pat 100 dālderiem!) un lai nomierinātu “iekarsušos un pēc mākslas izslāpušos” situācijā iesaistījās bruņotas armijas daļas.” Zaldātiem nācās likt lietā gan laides gan durkļus, lai atturētu masas no mēģinājumiem izlauzt operas nama durvis”, – rakstīja laikraksts “Daglig Allehanda” 1847. gada decembrī.

Asiņaini notikumi laukumā datējami arī ar 1917. gada jūniju, kad te varmācīgi tika izklīdināta demonstrācija. Demonstrantus izdzenāja ar zobenu cirtieniem un daudzus no tiem sabradāja armijas zirgu pakavi.

Operas nama ieņemšanai hipiju laikos bija sagatavojušies arī Stokholmas studenti, kas vēlējās šeit iekārtot studentu kopmītnes. Taču šī iecere neizdevās, jo operas sargi bija paguvuši laikus aizbultēt visas durvis un tāpēc studenti griezās atpakaļ – universitātes virzienā.

Karaliskā operas nama galvenā ieeja vērsta pret Gustava II Ādolfa laukumu. Laukuma vidū iespējams apskatīt karaļa pieminekli, kas datējams ar 1796. gadu. Karaļa Gustava Ādolfa vārdā laukums tika nodēvēts tikai 1805. gadā.

Kārļa Gustava Ādolfa laukums, parlamenta, pils un Ārlietu ministrijas ēkas. Foto: Guntars Veinbergs

Laukuma pretējā pusē atrodas Zviedrijas ārlietu departaments jeb ārlietu ministrija. Nama fasāde datējama ar XVII gs., lai gan pati ēka ir gadsimtu vecāka. Zem balustrādes (pie jumta) ir rakstīts SOPHIA ALBERTINA AEDIFICAVIT, kas nozīmē, ka šo namu likusi celt Sofija Albertīna (karaļa Gustava III māsa). Šajā rajonā ap ārlietu ministriju izvietotas Zviedrijas valdības iestādes un parlamenta darba ēkas. Piemēram, gaiši dzeltenā ēka ar fasādi uz krastmalu (aiz ārlietu ministrijas) ir Sagerska palatset jeb premjerminstra rezidence. Turpinot ceļu gar krastmalu, labajā pusē skatienam paveras Zviedrijas valdības nams – pazīstamā arhitekta Ferdinanda Būberga XIX gs. beigu veidotais “Rozenbāds”. Nosaukums (tulkojumā – “Rožu peldvieta”) esot cēlies no senas pirts ēkas, kas savulaik esot atradusies jaunuzceltā un F.Būberga projektētā nama vietā.

Riksdāga nams jeb parlamenta ēka celta mūsu gadsimta sākumā un ir atvērta arī tūristu apskatei. Īpaši piemērots laiks iekštelpu apskatei ir vasaras mēneši, kad parlamenta deputāti ir atvaļinājumā. Ekskursijas notiek vairākās valodās. Ieeja apmeklētājiem no Riksgatan 3A.

Netālu no parka atrodas Nacionālais muzejs, kas ir Zviedrijas lielākais tēlotājas mākslas muzejs ar eksponātiem no XV gs. līdz mūsdienām. Te var apskatīt gan ievērojamus zviedru gan arī ārzemju mākslas darbus (skat. sīkāk par to nodaļā muzeji).

Klāras barznīca – Klara kyrka ir vairākkārt pārbūvēta un tās mūri liecina par XVI un XVII celtniecības ietekmi. Baznīcas priekšā atrodas slavenā zviedru skalda un dziesminieka Karla Mikaela Belmana kapa vieta. Viduslaikos šeit atradās arī klosteris.

Centrālās stacijas ēka 1871. gadā esot bijusi pati lielākā Stokholmas celtne (neskaitot karaļa pili). Vilcienu satiksme savulaik tika uzskatīta par lielu notikumu pilsētas dzīvē un tādēļ arī stacijas ēkai tika veidota kā nozīmīga, valsts nozīmes celtne. Te interesanti pavērot vecās apbūves sakļaušanos ar modernajiem arhitektoniskajiem vaibstiem un satiksmes mezgla risinājuma veidus. No šīs dzelceļa stacijas kursē neskaitāmi piepilsētas vilcieni visos virzienos, kas ir ērts un patīkams pārvietošanās veids, lai nokļūtu galvaspilsētas priekšpilsētās. Ja izmantojat SI mēnešbiļeti, tad varat droši lietot to arī braucieniem piepilsētas elektrisko vilcienu tīklā, kas sākas tieši šajā – Centrālstacijas mezglā.

No Centrālās stacijas kursē arī vilceni uz citām Zviedrijas pilsētām un arī ārzemēm.

Centrālā dzelceļa stacija ar pazemes tuneli ir savienota ar metro centrālo mezglu – “T Centrāli”.

Normalmes laukums. Foto: Sandra Veinberga

Norrmalmstorg jeb Normalmes laukumu ieskauj veikali un kafejnīcas. Agrāk, viduslaikos šajā laukumā mēdza sodīt noziedzniekus, pārsaiņot pa ūdens ceļu atvestās preces un veikt citus, nepieciešamus darbus. Taču, laikam ritot, Normalmes laukums pārvērties centra skvērā, kas ir iecienīta stokholmiešu tikšanās un uzturēšanās vietā. Te izvietoti vairāki patīkami itāliešu restorāni, kas nedēļas nogalēs ir apmeklētāju pārpildīti. Starp citu. pēdējā laikā laukums izpelnījies uzmanību ar kādreiz tik slavenajām “Pirmdienas demonstrācijām” t..i, zviedru solidaritātes mītiņiem Baltijas valstu neatkarības centienu atbalstam. Kā dokumentāla atmiņa Baltijas valstu “trešajai atmodai” un šo notikumu liecinieks laukuma centrā tika uzcelta skulptūra – strūklaka ar nosaukumu “Brīvības avots”, kas veltīta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atgūšanai.

Hotel.slipgate.se

Uz ziemeļiem no Normalmes laukuma, stiepjas Bibliotekas iela, kas noslēdzas pie Karaliskās bibliotekas ēkas, kuras restaurācija nesen ir nobeigta. Bibliotekas ēku var apskatīt arī tūristi, taču tad bibliotekas garderobē iepriekš jāatstāj virsdrēbes un skapīšos jāieslēdz somas (skapīša iekšpuses atverē jāiemet viena krona un aizverot durvis atslēga automātiski aizkrīt. Pēc bibliotekas apskates skapīša durvis ar atslēdziņu jāatslēdz, atslēga jāatstāj atvērtajās durvis un iepriekš iemaksāto 1 kronas monētu varat sanemt atpakaļ).

Karaliskā ir Zviedrijas nacionālā biblioteka, tajā tiek uzglabātas visas grāmatas, kas izdotas zviedru valodā. Pirmo reizi grāmatas šeit tika nogādātas 1697. gadā, karalienes Kristīnes laikā, pēc “Trīs kroņu” pils ugunsgrēka.

Starp citu, te atrodas arī vērtīga latviešu grāmatu kolekcija (Manceļa bībeli ieskaitot). Šajā bibliotekā pirms 1917. revolūcijas ilgstoši strādājis arī Vladimirs Ļeņins un līdz 1991. gadam bibliotekas galvenās lasītavas kreisajā stūrī (pie loga) atradās arī Ļeņina darba galds uz kura vienmēr bija vāzes ar sarkanām neļķēm. Pēc PSRS izjukšanas arī Ļeņina piemiņas “stūrītis” Zviedrijas Karaliskajā bibliotekā tika likvidēts.

Kamenes dārzs. Visit Stockholm.se

Biblioteka atrodas parka (Humlegården) malā. Te var apskatīt ievērojamu vēsturisku personu pieminekļus, to skaitā: botāniķis Karls fon Linnejs (1707.-1778.), rakstniece Frederika fon Brēmera (1801.-1865.), kā arī vēsturnieks Anders Friksels, ķīmiķis Karls Vilhelms Šile u.c.

Iepretī Normalmes laukumam atrodas Berzeli parks. Parka vidū novietota zinātnieka un ķīmiķa Jona Jakoba Berzeliusa skulptūra. 1863. gadā šeit atvēra slaveno Bernsa salonu – vienu no Stokholmas joprojām elegantākajiem restorāniem (šobrīd arī koncertzāle un diskoteka). Vasarā restorāns izvietojas arī nama priekšā ar skatu uz parku.

Berzeli parks. Stockholms Stad.

Stokholmas sinagoga atrodas uz Wahrendorffsgatan. Uz ēkas fasādes, ap logiem labi redzami uzraksti ēbreju valodā. Ēka tika pabeigta 1870. gadā un tajā atrodas liberāla sinagoga, kurai ir arī ērģeles (kas parasti nav konservatīvajās sinagogās). Te darbojas ēbreju draudze, atrodas arī biblioteka. Draudze bieži aicina uz dievkalpojumiem citu ticību pārstāvjus, te mēdz viesoties noteiktu piemiņas brīžu sakarā arī Zviedrijas valdības un politisko partiju pārstāvji.

Stureplan jeb “Lielais plāns”. Sveriges Radio.

Stureplan jeb “Lielais laukums” pie “sēnes” ir tradicionālā stokholmiešu satikšanās vieta. Gājēju laukuma centrā te vienmēr atradusies betona sēne, kas lieliski noder lietus laikā, ja uz norunāto randiņu jāgaida ilgāk nekā paredzēts. Te daudz restorānu un kafejnīcu, samerā dārgu veikalu ar ekskluzīvu preču piedāvājumu. Birgera Jarla iela (Birger Jarlsgatan) ir robežķirtne starp Normalmi un Ostermalmi.

Veikalu galerija MOOD

Foto: G. Veinbergs

Šajā Stokholmas rajonā atrodas vairākas veikalu galerijas no kurām jaunākā un modernākā ir MOOD.

https://www.google.lv/maps/place/MOOD+Stockholm/@59.3342247,18.0659544,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x465f9d5c61695f99:0xd1ac0214e53015c3!8m2!3d59.334222!4d18.0681431

Brunkeberga turnelis (Brunkebergstunneln) savieno pazemē Davida Cepēja ielu (David Bagares gata) ar Ulofa Palmes ielu. Šis pazemes gājēju tunelis bija pabeigts 1886. gadā un tas ir sava laika lielisks būvinženieru sasniegums. Tuneļa galā, pie Sveavägen uz ietves apskatāma 1986. gadā nogalinātā Zviedrijas premjerministra Ulofa Palmes piemiņas plāksne. Tā novietota tieši tajā pašā vietā, kur 1986. gada februārī Ulofs Palme tika nošauts atceļā no kinoteātra apmeklējuma. Ulofs Palme – bijušais Zviedrijas premjērministrs ir apglabāts pavisam netālu, t.i., Adolfa Fredrika baznīcas kapos, kas atrodas Sveavägen otrajā pusē.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

https://www.google.lv/maps/place/Vasastan,+Normalme,+Stokholma,+Zviedrija/@59.3457228,18.0270373,14z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x465f9d0cdbb6655f:0x81ebe258ca6a27f6!8m2!3d59.3442327!4d18.0456211

Piezīme:

Översättningsbyrå Baltic Media Translations .jpeg

Vāsastāna (Vasastan) Ēstermalme (Östermalm)

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Vasastan

Ziedošās magnolijas priecē stokholmiešus un pilsētas viesus. Foto: Sandra Veinberga

Šis Stokholmas rajons atrodas nedaudz uz ziemeļrietumiem no centrālās ass. Divi galvenie laukumi, kuriem atbilst arī pazemes metro staciju nosaukumi, t.i., “Odenplan” un “S:t Eriksplan“.

Odenplāna (Odenplan) laukums 3xN Architects.

Te atrodas populārā Stokholmas pilsētas biblioteka un Gustava Vāsas baznīca. Vasastan ir samērā liela pulsējoša galvaspilsētas daļa. Te atrodas gan biroji un iestādes gan arī dzīvokļi. Savulaik šī pilsētas puse tika uzskatīta par samērā nomaļu priekšpilsētu. Par to liecina kāds Vasastan dzīvojamo namu kvartāla nosaukums – “Sibīrija”. Taču tagad dzīvokļi “Sibīrija” vairs neatrodas nomalē. Ir dārgi un pieprasīti. Te “apgrozās” vairāk jauniešu, jo šeit izvietotas vairākas augstskolas un studentu kopmītnes nekā citur Stokholmā.

Stokholmas pilsētas biblioteka. Stadsbiblioteket.se

Stokholmas pilsētas biblioteka ir populāra un iecienīta celtne. Tās autors ir gadsimta sākuma pazīstamais zviedru arhitekts Gunars Asplunds. Ēkas apsrisēs jūtama Ēģiptes un antīkas Grieķijas stilu ietekme. Celtnes pamatā ir kubs kas ietilpināts cilindrā, t.i., korekta, klasiska simetrija. Iekštelpas ir apmeklējuma vērtas, t..i, mēbeles, apgaismes ķermeņi un arī visas pārējās interjera detaļas ir rūpīgi izstrādātas un savstarpēji saskaņotas.

Lasītāju zāle. Stadsbiblioteket.se

Observatorijas muzejs atrodas XVIII gs ēkā. Tas saglabājis atmiņas par zviedru zinātnes vēsturi. Savulaik šeit pulcējušies zviedru zinātnieki, Linneja, Celsija skolnieki, astrologi, metereologi un visi citi dabas zinātņu bruņinieki. Šeit, savulaik, tika uzsākta arī slaveno kalendāru izdošana. Toreiz zinātņu akadēmijai bija tiesības izdot kalendārus, kas bija ietekmīgs tautas izglītošanas līdzeklis. Senos kalendārus var uzskatīt par zinātnes atklājumu popularizētājiem tautā.

Spoku pils. https://commons.wikimedia.org/wiki/User:Holger.Ellgaard

Spoku pils atrodas Karalienes ielā (Drottninggatan 116), netālu no Observatorijas. Par “spoku pili” ēka saucas tāpēc, ka 1840. gadā dārzā tika atrakts dīvains šķirsts un ar šo brīdi pilsētā izplatījās baumas par “apraktu mantu” un “nedabīgā nāvē bojā gājušajiem”. Saprotams, ka šādā pilī jābūt arī spokiem.

Strindberga muzejs. Stockholm.turist.se

Strindberga muzejs un Zilais tornis arī atrodas Karalienes ielā – Drottninggatan 85. Šajā namā slavenais zviedru rakstnieks Augusts Strindbergs pavadīja sava mūža pēdējos četrus gadus. Zilajā tornī viņš turpināja rakstīt lugas un savus publicistiskos rakstus. Te var apskatīt ekspozīciju, kas iepazīstina ar Augusta Stindberga darbību ne tikai rakstniecībā bet arī glezniecībā, fotogrāfijā un teātra dzīvē. Sestajā stāvā var iepazīties ar rakstnieka biblioteku (plašāk ar to lasiet nodaļā “muzeji”).

Ostermalme (Östermalm)

Ostermalmes Jūras ceļš. Iela uz kuras tarodas dārgākie dzīvokļi pilsētā. Foto: Guntars Veinbergs

Šajā austrumstokholmas reģionā visizteiktāk sajūtama XIX gs.Parīzes ietekme. Bulvāru un esplanāžu modes laikā, Stokholmas centru vairs nebija iespējams pārveidot, tāpēc jaunievedumus ieviesa centra rietumu reģionā – Ostermalmē. Jūrmalas ceļš (Strandvägen), Kārļa ceļš (Karlavägen) un Valhallas ceļš (Vallhallavägen) kļuva par Stokholmas esplanādēm, t.i., par platām ielām ar alejām pa vidu. Diemžēl te neizdevās pilnīgi konsekventi realizēt “Parīzes ieceres”, jo ielu malās neizveidojās krodziņi un kafejnīcas “pietiekami lielā skaitā”. Tāpat arī bulvārus un esplanādes šeit, diemžēl, nenoslēdza triumfa arkas, baznīcas vai kādas citas gigantiskas celtnes, kas šādos gadījumos ir raksturīgas Parīzei. Vienīgais Stokholmas izņēmums šajā jomā ir strūklakām rotātais Kārļa laukums (Karlaplan), kas loģiski noslēdz Kārļa ceļu (Karlavägen) .

Ostermalme ir samērā dārgu dzīvokļu rajons, te atrodas liela daļa valsts kultūras institūciju, teātrus, mākslas augstskolas, radio un TV ieskaitot. Šajā Stokholmas rajonā atrodas arī “Diplomātu pilsētiņa”, kurā izvietotas ārvalstu vēstniecības.

Kuģīšu piestātnes Jūras ceļa stāvvietās. Foto: Guntars Veinbergs

Ostermalmes laukums (Östermalmstorg) ir šī reģiona ass. Laukumu ieskauj veikali, teātri (Folkan), tirgus halle (Östermalmshallen) un tam pieslejas arī greznā Hedvigas Eleonoras baznīca.

Ostermalmes laukums. https://commons.wikimedia.org/wiki/User:Holger.Ellgaard

Ostermanlmes laukma centrā vasarā izvietojas atklātās kafejnīcas, tiek pārdoti ziedi un suvenīri. Līdzās izvietotajā slēgtajā tirgus paviljonā izvietoti daudzi augstas kvalitātes, taču samērā dārgi pārtikas stendi, kuru vidū īpaši izceļas svaigo zivju stends. Paviljona iekšienē ir vairāki, ļoti labi zivju restorāni.

Karaliskais Dramatiskais teātris. https://commons.wikimedia.org/wiki/User:Holger.Ellgaard

Dramatiskais teātris jeb “Dramaten” ir iespaidīga – jūgendstila ēka ar vairākām skatuvēm. Šajā teātrī kā režisors un arī kā teātra vadītājs zināmu laiku ir darbojies arī pazīstamais zviedru kinorežisors Ingmārs Bergmanis. Ēkas arhitekts ir Fredriks Liljekvists, tā pabeigta 1907. gadā un ir vērts apskatīt arī teātra iekštelpas. Interjērs rotāts ar pazīstamu zviedru mākslinieku darbiem, to skaitā: Oskara Bjorka, Karla Larsona, Georga Pauli un pinča Ežēna gleznām.

Berwaldhallen, foto: Peter Smith, Vistit Stockholm.se

Bervalda koncertzāle –Berwaldhallen ir viens no jaunākajiem un modernākajiem Stokholmas koncertnamiem (Strandvägen 69). Pie šīs, klintī iekļautās koncertzāles ieejas, novietota Karla Elda skulptūra, kas attēlo pazīstamo zviedru komponistu Franci Bervaldu (1798.-1868.). Koncertzāli ļoti ieteicams iekļaut jūsu apskatei paredzēto objektu skaitā.

Stokholmas vecais olimpiskais stadions. YouTube.

Stokholmas vecais olimpiskais stadions atrodas uz Valhallas ceļa un Līdinges ceļa stūra, pie metro stacija “Stadion“. Tas tika būvēts 1912. gada Stokholmas olimpisko spēļu vajadzībām. Arhitekts Tūrbens Gruts vēlējās, lai stadiona ēkas atgādinātu senu zviedru klosteru un pilsētas aizsargmūru motīvus. Stadions tagad tiek izmantots sporta sacensībām un koncertiem, mītiņiem un aktivitātēm.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Översättning – Översättningsbyrå Baltic Media Translations

Piezīme:

Stokholmas muzeji

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Stokholmas muzeji

Stokholmā ir ļoti daudz interesantu muzeju, kurus ir vērts apmeklēt visos gadalaikos.

Liela daļa šo muzeju atrodas pilsētas centrā, taču daļa izvietoti arī pie pilsētas centra robežām. Tāpēc turpinājumā piedāvātā muzeju apmeklējumu shēma izveidota tā, lai iespējami īsā laikā tūristi pagūtu apmeklēt maksimāli daudz muzeju, caur to gūstot iespējami plašāku ieskatu zviedru kultūras, zinātnes, mākslas un sadzīves plašajā un krāsainajā spektrā.

Jau iepriekš norādīts, ka dodoties ekskursijā pa Stokholmu, ieteicams investēt tā saucamajā Stokholmas kartē (stockholmspass.se).

Šīs kartes mēdz būt dažādas. Ar šo karti tūrists bez maksas var pārvietoties Stokholmas sabiedriskajā transportā (ar atlaidu iegādājoties SL karti) kā arī apmeklēt lielāko daļu Stokholmas muzeju. Kartes īpašnieks drīkst arī apiet apmeklētāju rindas, kas ir ļoti svarīgi tūristu sezonas laikā.

“Stokholmas pasi” var iegādāties Zviedrijas namā jeb Sverige Huset, kas piedāvā pilsētas viesiem kartes, suvenīrus un plašu informāciju par notiekošo Stokholmā. Te izvietots arī Forex filiālē, kurā var apmainīt latus pret zviedru kronām. Zviedrijas nams atrodas tieši pretī lielveikalam NK uz Hamngatan, pašā Stokholams centrā.

Tapat to var iegādāties arī daudzos muzejos, kasēs kurās pārdod biļetes apmeklētājiem. Brīdī, ka esat iegādājušies šo karti un pirmo reizi dodieties iekšā muzejā, uz jūsu kartes tiek uzrakstīts pirmā apmeklējuma laiks.

No šī brīža tiek rēķināts kartes izmantojuma laiks. Tātad – ja jums ir “vienas dienas Stokholmas karte”, tad kopš šī – pirmā muzeja apmeklējuma jums jāpagūst apmeklēt vairāki muzeji, lai investētais atmaksātos. Tas pats attiecas arī uz “divu dienu” un “vairāku dienu” karti.

Starp citu, iegādājoties karti ievērojiet, ka pirmdienā daudzi Stokholmas muzeji ir slēgti. Tāpēc nav ieteicams ierēķināt pirmdienu šajā “Stokholmas kartes” apmeklējumu laikā.

Lai enerģiskajiem un zinātkārajiem Latvijas tūristiem būtu iespējams plašāk iepazīt Zviedrijas galvaspilsētas muzeju klāstu (netērējot laiku garos pārbraucienos pa pilsētu), esmu sagrupējusi muzejus, ņemot vērā to ātru aizsniedzamību.

Zviedrija joprojām ir karaliste, tāpēc daudziem pilsētas viesiem šķiet interesanti visprims apmeklēt karaļa pili. Starp citu šī ir vienīgā karaļpils pasaulē, kura joprojām funkcionē kā pils (karaļa un karalienes darba un svinīgo, oficiālo mielastu vieta) un to atļauts apmeklēt arī tūristiem.

Karaļpils

Zviedrijas karaļa pils. Foto: Guntars Veinbergs

Tūristu apskatei tiek piedāvāti: reprezentācijas telpas, dārglietu velve pazemē, Gustava III antīkās mākslas kolekcija, muzejs “Tre kronor“, pils baznīca, Bruņinieku pakalna baznīca (Riddarholsmkyrkan). Atvērts – katru dienu, (izņemot īpašus gadījumus, kad pils nepieciešama galma pasākumiem). Ekskursijas zviedru un angļu valodā. Pils ēka atrodas vecpilsētas (Gamla Stan) centrā. Tepat līdzās izvietojušās arī abas baznīcas. Tiem Stokholmas apmeklētājiem, kurus īpaši interesē pilis un nav jārēķinās ar laika ierobežojumiem, ieteicam apmeklēt arī pārējās, Stokholmas tuvumā izvietotās, nelielās karaļpilis.

Drotningholmas pils (Drottningholms Slott). Stockholm-turist.se

Drotningholmas pils (Drottningholms Slott) atrodas Stokholmas priekšpilsētā. Tā atrodas uz salas Mēlaren ezerā. Nosaukums cēlies no fakta, ka šajā pilī ilgstoši dzīvojušas karalienes. Tātad – karalieņu pils. Uz turieni ietiecams braukt ar automašīnu vai ar metro un pēc tam ar autobusu. Šajā pilī patlaban dzīvo Zviedrijas karaļpāris ar ģimeni, taču viens pils spārns ir atvērts apmeklētāju apskatei. Atvērts – katru dienu. Pils ēku ieskauj liels, patīkams parks, kas izmantojams pastaigām. Pie pils ir arī kuģīša piestātne.

Gripsholmas pils (Gripsholms Slott).

Atrodas Mariefrēdā (Mariefred). Var nokļūt ar privāto automašīnu, vilcienu vai vislabāk ar kuģīti pa Mēlarena ezeru. Atvērts – katru dienu. Pastāvīgā ekspozīcija un aktuālās izstādes.

Stromsholmas pils (Strömsholms Slott). Atvērts ik dienas. Foto: Kungahuset.se

Ķīnas pils (Kina Slott)

Atrodas Drotningholmas salā, netālu no karaļpāra pastāvīgās rezidences. Pastaigu parka viņā galā. Atvērts katru dienu.

Ulriksdāles pils (Ulriksdals Slott). Foto: Kungahuset.se

Atrodas samērā tuvu Stokholmas centram. Turp var nokļūt ar metro vai autobusu. Pie pils ir interesanta oranžērija un to ieskauj pastaigu parks. Atvērts – katru dienu.

Rozendāles pils un Gustava III pāviljons (Rosendals Slott, Gustav III Paviljong). Atvērts ekskursijām gida vadībā ik dienas 11.00, 12.00, 13.00, un 14.00

Roserbergas pils un Tulgranas pils (Roserbergs Slott, Tullgrans Slott). Foto: Kungahuset.se

Pilis var apskatīt gida vadībā, iepriekš pa telefonu uzzinot apmeklējuma laikus. Abas pilis atrodas ārpus Stokholmas.

Centra muzeji

Vistuvāk Stokholmas pilij atrodas trīs interesanti muzeji: Vidussjūras kultūras muzejs, Viduslaiku muzejs un Dejas muzejs.

Vidusjūras valstu kultūras muzejs (Medelhavsmuseet). Foto: Varldskulturmuseerna.se

Dejas muzejs (Dansmusset) atrodas gandrīz līdzās. Foto: Dansmuseet.se

Tas iepazīstina ar dejas, teātra mākslas un mūzikas attīstību dažādās valstīs un kontinentos. Atvērts ik dienas. Adrese: Dansmuseet
Drottninggatan 17

No šejienes iespējams turpināt ceļu vairākos virzienos.

Piemēram – uz ziemeļiem. Atgriežoties pilsētas transporta mezgla centrā “T-centralen“, nāksies ievērot stikla fasādē tērpto

Kultūras namu (Kulturhuset), kurā izvietojušies vairākas pilsētas teātra (Stadsteater) skatuves, izstāžu zāles un kafejnīcas. Foto: Kulturhusetstadsteater.se

Muzejs atvērts ik dienas, vasaras mēnešos arī pirmdienās.

Turpinot ceļu jūras virzienā (uz austrumiem), pretēji “T centralen” iepretī Berzelī parkam, sasniegsiet Hallwylska museet.

(Hallwylska museet).Stockholm-turist.se

Tālāk ceļu var turpināt divos virzienos, t.i. vai nu tehnisko muzeju virzienā vai arī uz bijušajiem karaļu medību laukiem – salu Djurgården.

Sāksim ar pirmo. Jādodas tālāk pa Strandvägen uz austrumiem, Diplomātu pilsētiņas virzienā. paejot garām klintī “iespridzinātajai” koncertzālei Bervaldhallen, anglikāņu baznīcai, ASV, Anglijas un Norvēģijas vēstniecībām. Taču šurp iespējams nokļūt arī tieši no centra ar 69 autobusu, kas pietur pie “T –Centralen” uz Hamngatan, iepretī lielveikalam “Åhlens“, nakamā pietura ir pie Zviedrijas nama (iepretī universālveikalam “NK”) un visbeidzot pie Norrmalmstorg vai iepretī Karaliskajam Dramatiskajam teātrim. Tātad, ja šurp vēlaties nokļūt no centra, brauciet ar 69 autobusu līdz muzejiem. Te izvietojušies vairāki muzeji, to skaitā – Tehnikas muzejs (Tekniska Museet), Jūrniecības vēstures muzejs (Sjöhistoriska museet), Ekrānšāviņš: Statens Maritima Museer.se. Etnogrāfiskais muzejs (Folkens Museum Etnografiska) u.c.

Muzeju nosaukumi liecina par tur notiekošajām aktivitātēm. Ieinteresētie vecāki un bērni šeit lieliski pavadīs laiku. Muzeji ir atvērti ik dienas.

Tiem, kuriem interesē tēlotāja māksla ieteicams no centra doties tieši muzeju salas Šepsholmenas (Skeppsholmen) vizrienā. Vispirms apmeklējot Nacionālo muzeju (Nationalmuseum) un pēc tam Modernās mākslas muzeju, Arhitektūras muzeju un Austrumāzijas mākslas muzeju. Visi šie četri muzeji atrodas vienkopus.

Nacionālais muzejs (Nationalmuseum) atrodas iepretī karaļpilij un ir saskatāms no vecpilsētas jau pa gabalu. Foto: Nationalmuseum.se.

Nākamais muzeju pastaigas maršruts ir Djūrgārdenas sala, kas ir sens zviedru karaļu medību mežs un ar laiku pārvērties lieliskā pastaigu parkā.

Ziemeļu muzejs. Foto: Guntars Veinbergs

Pēc tiltiņa pirmā uzkrītošā ēka, kas pavērsies jūsu skatienam būs tornīšiem rotātais ir Ziemeļu muzejs (Nordiska museet). Tas atvērts ik dienas un piedāvā ļoti dažādus zviedru kultūrvētsures aspektus ekspozīciju veidā. Aiz muzeja, uz jūras pusi ievietots viens no pašiem apmeklētākajiem Stokholmas muzejs, t..i, Vāsa muzejs (Vasa museet), kas veltīts 17. gs. nogrimušā, greznā Vāsa kuģa vrakam. Muzejs stāsta par kuģniecību sensenos laikos un ir interesanta apmeklējuma vieta gan pieaugušajiem gan arī bērniem.

Музей Июньского склона (Junibacken). Foto: Guntars Veinbergs

Līdzās Vāsa muzejam jūras krastā atrodas samērā nesen izvedotais Jūnija nogāzes muzejs (Junibacken), kuru tautā sauc par Astrīdas Lindgrēnas varoņu muzeju, jo šeit var iepazīties ar visiem mums pazīstamajiem slavenās zviedru rakstnieces literārajiem tēliem. Bērniem paredzētas arī romantiskas izklaides alas, salas un džungļi, kā arī ir iespēja nopirkt suvenīrus ar iemīļoto grāmatu varoņiem un arī pašas grāmatas.

Izklaides parks Gröna Lund. Foto: Guntars Veinbergs

Līdzās izklaides un karuseļu parkam atrodas izstāžu galerija “Liljevalchs“, kuras interesantajās ekspozīcijās aplūkojama modernā māksla. Muzeja pagalmā ir patīkama kafejnīca.

Skansenā regulāri notiek tirdziņi, gadatirgi, zaļumballes visādiem vecumiem, koncerti, kopdziedāšanas pasākumi vasarā un tautas deju koncerti.

Muzejs atvērts katru dienu, izņemot Ziemassvētku vakaru.

Prinča Ežēna Valdemāra zemesrags

Nesen Atvērtais ABBA muzejs interesēs popmūzikas cienītājus.

Image processed by CodeCarvings Piczard ### FREE Community Edition ### on 2015-06-01 12:53:18Z | http://piczard.com | http://codecarvings.com

Tiem, kam interesē daba un dabas zinātnes, ieteicams apmeklēt vairākus muzejus, kas atrodas Stokholmas universiātes tuvumā.

Valsts dabas un vēstures muzejs (Natur historiska riksmuseet) piedāvā apjomīgu ekspozīciju un izstādes visām gaumēm. Ieteicams iegādāties ieejas kombinēto biļeti, kas noderēs ne tikai muzeja apmeklējumam bet arī panorāmas kinozālei Kosmonova (Cosmonova), kurā izvietots 760 kvadrātmetru ekrāns un tiek rādītas zinātniski populāras filmas par kosmosu, planētu zemi un dabas norisēm. Seansi notiek katru stundu un ir patīkams piedzīvojums pieaugušajiem un bērniem. Adrese Frescativägen 40. Visērtākais transporta līdzeklis metro, līdz pieturai “Universitetet”, vai arī ar 40. autobusu no centra.

Automaģistrāles E18 pretējā pusē izvietojies interesants botāniskais dārzs ar nosaukumu Bergiusa dārzs (Bergianska trädgården). Foto: Bergianska.se

Eiropas lielākais tauriņu nams meklējams zviedru karaliskaja Hāgas parkā, kurā atrodas tropisko reģionu putnu un tauriņu kolekcija (Fjärils- och Fågelshuset). Foto: fjarilshuset.se

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Översättning – Översättningsbyrå Baltic Media Translations

Piezīme:

Nacionālie parki

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Pilsētas teritorijā iekļaujas vairākas dabas aizsargājamās zonas jeb Nacionālie parki. 1994. gadā parlaments izlēma, ka noteiktas Stokholmas pilsētas parku teritorijas tiek iekļautas aizsargājamā zonā. To skaitā: Hāgas parks (Hagaparken), Bergiusa botāniskais dārzs (Bergianska botaniska trädgården), salas Fjäderholmarna, Djurgården, Grinda u.c.

Ja Stokholmu apmeklējat pavasarī, tad patiešām vērts apmeklēt parkus un pastaigu vietas. Apskatot ūdens un apstādījumu ieskauto dabu un baudot svaigu gaisu.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Översättning – Översättningsbyrå Baltic Media Translations

Piezīme:

Stokholma: Praktiska informācija tūristiem

Posted on 16. februāris, 2019 by Sandra Veinberga (Veinberg)

Atbildēt

Praktiska informācija tūristiem

Tilts pie parlamenta. Foto: Guntars Veinbergs

Veikali

Lielāka daļa veikalu ir atvērti no 9.30 līdz 18.00 darbdienās. Sestdienās no 9.30 līdz 14.00. Svētdienas lielākā daļa zviedru veikalu ir slēgti. Sīkāka informācija par veikaliem nodaļā “Iepirkšanās Stokholmā”.

Aptiekas

Zviedrijā agrāk bija divu veidu aptiekas. Parastās “valsts aptiekas”, kas bija valsts kontrolēts monopols. Valsts aptiekas viegli bija pazīt pēc zaļās emblēmas un to darba laiks ir tāds pats kā veikaliem. Otra veida aptiekas ir privātās jeb “dabas aptiekas”, kurās nepārdod medikamentus bet galvenokārt homeopātisku ārstnieciskos līdzekļus. Pēc privatizācijas aptieku piedāvājums ir plašs. Dežūraptieka C.W.Scheele atroda spie Centrālās stacijas. Klarabergsgatan 64. Atvērta ik dienas, visu diennakti. Foto: JensPersson.

Sabiedriskais transports

Stokholmai ir labs sabiedriskā transporta tīkls, kas sastāv no metro, autobusiem un elektriskajiem piepilsētas vilcieniem. Dažviet satopamas arī nelielas tramvaju līnijas. Pilsētas un sabiedriskā transporta plānu var iegādāties “Tūrisma centrā” pie Zviedrijas nama (Hamngatan 22) un apskatīt stacijās. Satiksmes aplikācija noderēs plānojot braucienus pa Stokholmu

Metro ir pats labākais, ērtākais un drošākais transporta līdzeklis. Samaksa par braucienu ir atkarīga no ceļojuma tāluma. Ja uzturēšanās Stokholmā ilgst tikai dažas dienas, tad ieteicams iegādāties tūrista karti, kuru nopērkot 24 stundām vai 72 stundām nav jāmaksā biļete nevienā pilsētas transporta līdzeklī un ir garantēta bezmaksas ieeja galvenajos muzejos un izstāžu zālēs (Skansenā u.c.)

Tūrisma centrā var iegūt izsmeļošu informāciju par dažādām tūrisma kartēm un to izmantošanas iespējām. Te var iegūt ziņas arī par ekskursijām pa pilsētu ar autobusiem un kuģīšiem un to cenām.

Taksometri

Stokholmā ir viegli atrast taksometru, taču ieteicams izvēlēties lielo taksometru firmu pakalpojumus, kas izmanto noteikto tarifu un ceļojuma beigās jūs nesagaidīs nepatīkams pārsteigums. Šo lielo firmu simbols grezno automašīnas un tās viegli pazīt jau pa gabalu

Tās ir : Taxi 020 (telef. nr. 020 202020), Taxi Stockholm (telef. nr. 08 15 00 00) un TAXIKURIR (telef. nr. 30 00 00). Ar privātajiem taksometru šoferiem nav ieteicams ielaisties, īpaši brīvdienu vakaros un naktīs, jo viņu cenas mēdz dubultoties un bieži vien šie “šoferi” nepārzin pilsētu, tāpēc vadās jūs ilgi, nesekmīgi, kas rezultātā būs dārgi un nepatīkami. Arī ierodoties stāvvietā jums, kā klientam, ir tiesības izvēlēties savu taksometru un nevis ievērot pašu taksometru šoferu noteikto rindu. Ejiet droši klāt tām automašīnām, kuras grezno trīs iepriekš nosauktie simboli un neievērojiet “privātistu” iebildumumus. Īpaši to ieteicams ievērot lidostās un ostās.

Tualetes

Publisko tualešu Stokholmā joprojām nepietiek. Taču tās visdrošāk atrodamas lielveikalu augšējos vai apakšējos stāvos, īpaši atzīmētās vietās. Lielākoties par samaksu (10 kronas). Tualetes ir arī visās kafejnīcās un restorānos. Ieteicams izmantot arī tualetes kinoteātros, kas ir bez maksas.

Hoteļi, viesnīcas, nakšņošana

Grand Hotel, foto: Guntars Veinberg

Izvēli nosaka jūsu naudas maciņa biezumu. Stokholma piedāvā vairākas saprātīgas iespējas dažādiem ceļotājiem ar atšķirīgām servisa prasībām. Jūlijā, kad iestājas atvaļinājumu laiks, daudzas viesnīcas pazemina cenas, jo biznesa darījumu cilvēki šajā laikā vairs nav gatavi ceļot. Viens no visdārgākajie hoteļiem ir “Grand Hotel”, Södra Blasieholmskajen 8. Te katru gadu decembrī pametas Nobeļa prēmijas laureāti un šis hotelis ir iecienita dažādu valsts vadītāju apmešanās vieta. Par viesu klātbūtni liecina virs viesnīcas plīvojošie karogi. Telef. nr. 46 8 6793500.

Vecpilsētas iela. Foto: Guntars Veinbergs

“Anno 1649” arī ir dārga viesnīca. Nams celts XVII gs. un tajā saglabāts tā laika interjērs. Piemēram tapetes izveidotas pēc Drotningholmas pils metiem. Adrese: Mariagränd 3, tel. 46 8 6440480. Vecpilsētā atrodas arī mazākas viesnīcas, t..i, “Lady Hamilton“, Storkyrobrinken 5, tel.nr. 46 8 234680, “Lord Nelson“, Västerlånggatan 22, telef. nr. 46 8 232390, “Victory“, Lilla Nygatan 5, telef. nr. 46 8 143090. Patīkams, neliels angļu stila hotelis ir “Bentleys hotel“, kura istabas ir ļoti atšķirīgas un orģināli iekārtotas. Drottningatan 77, tel. nr. 46 8 141395. “Clas på hornet” jeb “Klāss uz stūra” ir seno laiku viesnīciņa, kas saglabājusi XVII un XVIII gadsimta šarmu, jo šeit savulaik nakšņojušas karaliskas personas un tāpēc telpu nosaukumi atbilst seno apmeklētāju vārdiem. Zviedri bieži izmanto šo viesnīcu savam kāzu ceļojumam. Adrese: Surbrunnsgatan 20, telef. nr. 46 8 165130. “Brunnen“ cenas tuvojas normālcenām. Istabu interjērs ir neparasts un personāls mēdz izmitināt viesus izejot no tā kādu iespaidu viesis uz viņu ir atstājis. Interesants testu veids. Adrese: Surbrunnsgatan 38, telef. nr. 46 8 150420.

Vispraktiskāk izvēlēties lielās viesnīcu ķēdes. Tādas kā Scandic, kas piedāvā savas viesnīcas praktiski visos Ziemeļvalstu pilsētu centros. Viesiem no Rīgas prāmja noderēs Ariadne.

Ceļotāju nami

Ceļotājiem divatā vai pulciņā ieteicams pārnakšņot tā sauktajos “Ceļotāju namos”, kas ir visai izplatītas naktsmājas daudzās Eiropas pilsētās. Stokholmā ir vairāki šādi ceļotāju nami, kas atrodas pilsētas centrā un arī ārpus centra robežām.

Tiem, kas Stokholmā ierodas bez sava transporta līdzekļa, ieteicams apmesties centrā. Gadījumā, ja jūs esat Starptautiskās tūrisma asociācijas biedri, tad noderēs iespēja izmantot cenas atlaidi (kas tiek piedāvāta organizācijas biedriem). Šeit pagatavot maltīti kopīgajā virtuvē (šāda iespēja nepastāv tiem, kas apmetušies viesnīcā). Ja gultasveļa paņemta līdzi no mājām, tad nakšņošana ceļotāju namā ir vēl lētāka. Istabiņās parasti ir sākot no divvetīgām un lielākākas. Istabās ir slēdzami skapji, tāpēc bagāžu pa nakti var ieslēgt. Gaitenī mēdz būt vairākas dušu telpas, arī virtuve ir koplietošanas un to var izmantot maltītes pagatavošanai visi ceļotāju nama viesi.

Gultasvietu var pasūtīt pa telefonu iepriekš, jau laikus.

Stokholmas iecienītākie ceļotāju nami ir:

Ceļotāju nama af Chapman istaba Stokholmā. Ir pieejama arī virtuve un atpūtas telpas.

af Chapman, vecs mācību burinieks, kas pietauvots pie Šepsholmenas salas centrā iepretī pilij, līdzās Nacionālajam muzejam. Kajītes nelielas, romantiskas. Virtuve – ceļotāju namā krastā. Telefona nr. 46 8-6795015. Atvērts visu gadu.

Skeppsholmens STF vandrarhem, atrodas tieši pretī buriniekam. Atvērts visu gadu. tel. nr. 46 8 6795017. Gustaf af Klint, Stadsgårdskajen 153, kuģis, kas pietauvots netālu no metro “Slussen”. Četrvietīgas kajītes. Atvērts visu gadu. Telef. nr. 46 8 6404077, vai 46 8 6404078. Långholmens vandrarhem, sens cietums, kas pārbūvēts par ceļotāju namu un viesnīcu. Atvērts visu gadu, izņemot Ziemassvētkus un Jaungadu. Telef. nr. 48 8-6680510. Zinkensdamm STF Vandrarhem, atrodas Söder, adrese: Zinkensvägen 20, telef. nr. 46 8 6168100.

Stokholmā ir arī citi ceļotāju nami, priekšpilsētās, uz salām. Lai uzzinātu arī šīs adreses, ieteicams sazināties ar Zviedrijas nama Tūrisma centru

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis