Ap 40% vāciešu šobrīd vēlas kancleres Angelas Merkeles atkāpšanos no amata

Angela Merkele, TT

Angela Merkele, TT

Vējš no Anglijas šovakar brāžas ne tikai pāri Eiropas centram, bet arī svilpo cauri politikai. Sašūpojot pat visstabilākos politiskās varas krēslus. Jaunākie sabiedriskās domas mērījumi Vācijā pierāda, ka teju katrs otrais vācietis nevar piedot Merkelei viņas realizēto bēgļu politiku.

Viss sākās vasarā. Kā pasakā.

Kanclere Merkele spontāni un strauji paziņoja pasaulei, ka Ungārijā ”iesprūdušie” bēgļi ir laipni gaidīti Vācijā. Viņiem negaidīti tika piemērota izņēmuma situācija un cieši noslēgtā, pārtikusī Rietumpasaule pēkšņi atvēra durvis ikvienam, kas vēlējās tajā ienākt un palikt. Bagātā Vācija pēkšņi bija vaļā! Skaists žests, taču savā striktajā būtībā tas bija pretrunā ES faktiskajiem noteikumiem.

Toreiz Vācijas kanclere aizstāvēja savu rīcību ļoti privāti: ”Ja man tagad kādam jāatvainojas par savu laipnību, tad šī vairs nav mana zeme un valsts” – viņa teica, nodūra acis un daļa pasaules uzreiz kaislīgi aplaudēja.

Taču kaimiņi un partijas biedri par šo žestu nebija sajūsmā. CSU Bavārijā (kristīgo partijas labējais flangs), īpaši Horsts Sēhofers uzreiz neskopojās ar kritiku un nav kanclerei piedevis ”atvērto durvju politiku” līdz šodienai, nenogurstot pieprasīt viņas demisiju. Pat vēl vairāk – draudot iesūdzēt Merkeli tiesā par to, ka viņa nav nosargājusi Vācijas valsts robežas.

Taču smagākais trieciens, šķiet, ir Focus piektdienas aptaujas rezultāti: 39,9% no 2.047 aptaujātajiem vāciešiem uzskata, ka kanclerei ir jāatkāpjas savas bēgļu politikas dēļ. Pēc viņu domām ”vācu laipnība” ārzemēs tika uztverta nevis kā humāns žests, bet gan kā zīmē, ka Vācija ir gatava uzņemt lielu migrantu skaitu, piedāvājot visiem labāku dzīvi nekā viņu mītnes zemēs. Rezultātā 2015. gadā Vācijā ieceļoja viens miljons bēgļu. Sākumā bija dziesmas un ziedojumi, bet pēc tam – nesapratne un nevēlēšanās absorbēt pārāk lielo kumosu, kas bija iesprūdis vācu labklājības rīklē. Izskatās, ka tik lielam ciemiņu vilnim Merkeles valsts nebija sagatavojusies. Automātiski sacēlās vāciešu neiecietība pret ieceļotājiem un kāpa labēji populistisko partiju (AFD) reitingi.

Pagaidām Angela Merkele paliek amatā, jo no viņas partijas tikai 1/4 izturas pret pērnā gada bēgļu politiku skeptiski un apmēram 52% vāciešu saglabā iecietību savai līderei. Taču kanclere ir sākusi dzīvot politiskajā caurvējā. Tas ir fakts. Patiešām žēl, ka tā notiek, jo sievietēm politikā nekad neklājas viegli. Merkeles karjera ir apbrīnas vērta tiešā un pārnestā nozīmē. Taču tagad austrumvācu mācītāja meitai, mērķtiecīgajai zinātniecei un apbrīnojami talantīgajai politiķei ir pienācis krīzes brīdis. Viņai pārmet bēgļu politikas kļūdas, centienus pārvērst CDU par sociāldemokrātiem (reakcija pēc Fukušimas avārijas, ideja slēgt visas vācu AES).

Nav zināms, vai viņa noturēsies savā krēslā. Pietiekami ilgi un droši – tā kā tas bija līdz šim. Martā vācieši dosies pie vēlēšanu urnām Štutgartes un Maincas reģionos. Cerams, ka vēlētāji viņai piedos un CDU savu ietekmi saglabās. Taču zvaigznēs rakstīts tas nav un AFD prognozētie 13% var pārrvērsties par pirmo sniega piku, kas ripojot uz leju spēj izraisīt lavīnu.

Cerams, ka tā nebūs.

Cerams.

6 thoughts on “Ap 40% vāciešu šobrīd vēlas kancleres Angelas Merkeles atkāpšanos no amata

  1. Tomēr 52%! Kāpēc? Tikai dažas pārdomas.
    1) Gan jau daļa vāciešu cer, ka Vācija sev paturēs tikai “izlasi” no
    uzņemtajiem bēgļiem. Pārējos visticamāk uzdāvinās citām valstīm,
    arī Latvijai.
    2) Transnacionālajām korporācijām šī “bēgļu izlase” var būt ļoti
    noderīga.
    3) Merkele, tāpat kā, piem., Vaira Vīķe un daudzi ES līderi, ir ES
    “arhitekta” un “PRAKTISKĀ IDEĀLISMA” autora R.Kudenhoves –
    Kalergi balvas laureāte. “Kvalitātes cilvēki” klusībā cer uz t.s. “rasu
    sajaukšanos”, lai būtu vieglāk kontrolēt un vadīt “kvantitātes cilvēkus”.

  2. Bet prognozēs jāņem vērā ka līdz martam atkal būs atsākusies migrantu ieplūšana Eiropā. Un Merkele taču nevarēs pateikt – viss, vairāk neuzņemsim. Jo tādā gadījumā viņai vajadzēja jau tad kad postulēja atvērto durvju politiku, uzreiz iekļaut obligātus priekšnoteikumus. Viņa taču neteica ka uzņems tikai tos, kuri tajā brīdī jau atradās Eiropā, bet – visus, kuri vēlas. Un nesenie izteikumi, ka tad kad Sīrijā būs sakauta islāma valsts, karš beidzies, visiem būs jādodas atpakaļ… nu, diezgan nepārliecinoši, nemaz nerunājot par organizatoriskajām grūtībām, jau pats uzstādījums apšaubāms. Afganistānā Brežņevs iebruka 79, bet tur iebrukuma pamodinātie konflikti nav beigušies joprojām. Kāpēc domājam ka Sīrijā savādāk? Vai manuprāt naivais uzstādījums – sakausim islāma valsti, un tad būs miers vairāk kā iluzors. Un nemaz nerunājot par migrantiem no Ziemeļāfrikas, uz viņiem taču kaut kā neattiektos stabilitāre Sīrijā.
    Jā, arī īsti neticu sazvērestības teorijām, un iespējams ka tiešām pamatā tantei nostradājis elemetārs cilvēciskais faktors, uzturoties eirokrātu aprindās, šo aprindu pašsaprotamie “noklusējumi”, vai uzvedības kodeksi, ja tā varētu izteikties, tika attiecināti arī kā pašsaprotami visai pasaulei. Un lai netiktu uzskatīts par seksitu jo Merkeli nodēvēju par tanti, uzreiz pateikšu ka arī eirokrātu onkuļi dzīvo tajās pašās ilūzijās.
    Katrā gadījumā, baidos ka pagājušā gada iebraucēju plūsmas ir tikai sākums…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s